Transports un loģistika

Skultē par 20 % vairāk kravu

Rudīte Šmite, 09.07.2002

Jaunākais izdevums

Skultes ostas kravu apgrozījums šogad sešos mēnešos ir 281 490 tonnas, kas ir par 20 % vairāk nekā gadu iepriekš — informē ostas pārvaldnieks Ervīns Grāvītis. Pērn pirmajā pusgadā ostā pārkrāva 236 230 tonnas papīrmalkas. Skultes osta kravu apgrozījuma ziņā septiņu Latvijas mazo ostu vidū ir līdere jau kopš 2000. gada — norāda Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta ostu nodaļas vadītājs Jānis Lagzdons. Otra lielākā no mazajām ostām ir Mērsrags, kuras kravu apgrozījums šogad piecos mēnešos bija 90 400 tonnas, trešā — Salacgrīva ar 52 200 tonnām kravu piecos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos 1. un 2.oktobrī

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu sarakstos

, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma 11. un 13.novembrī noteiktas būtiskas izmaiņas vakarā (pēc plkst.19:00) kursējošo Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti dzelzceļa iecirkņos Rīga-Ziemeļblāzma vai Mangaļi-Skulte. Atcelto elektrovilcienu vietā vairāki vilcieni savukārt tiks norīkoti iecirkņos Rīga-Mangaļi un Ziemeļblāzma-Skulte, informē AS Pasažieru vilciens.

Pasažieru pārvadājumus starp Mangaļu un Ziemeļblāzmas stacijām nodrošinās speciāli norīkoti autobusi. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Mangaļu un Ziemeļblāzmas stacijās iespēju robežās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. Ziemeļblāzmā pasažieru iekāpšana autobusos paredzēta Vecāķu prospektā pie dzelzceļa stacijas, savukārt Mangaļos – Viestura prospektā autobusu pieturā Lēdurgas iela Vecmīlgrāvja virzienā.

11.novembrī un 13.novembrī:

Vilciens Nr.6158 Rīga (plkst.19:20)-Skulte (20:32) no Rīgas izbrauks plkst.19:08 un arī no visām pārējām maršruta stacijām aties 12 - 13 minūtes agrāk nekā parasti, tādēļ Skultē pienāks plkst.20:19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā

, 07.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka 12. un 14.novembrī Sarkandaugavas stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā.

Pirmdien, 12.novembrī, un trešdien, 14.novembrī, būs atcelti vilcieni Nr.6138 Rīga (plkst.15:48)-Saulkrasti (16:53) un Nr.6147 Saulkrasti (plkst.17:25)-Rīga (18:29).

Elektrovilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:47)-Skulte (15:04) no Rīgas aties plkst.13:56 un arī no visām pārējām stacijām izbrauks 9 – 12 minūtes vēlāk nekā parasti. Līdz ar to Skultē vilciens pienāks plkst.15:15.

Vilciens Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:55) no Rīgas aties plkst.15:01, 21 – 24 minūtes vēlāk izbrauks arī no pārējām stacijām, tādēļ Skultē pienāks plkst.16:19.

Vilciens Nr.6142 Rīga (plkst.16:29)-Skulte (17:44) no Rīgas izbrauks 28 minūtes agrāk - plkst.16:01. Arī no citām maršruta stacijām vilciens aties 25 – 28 minūtes agrāk un līdz ar to Skultē pienāks plkst.17:19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaiņas Skultes un Siguldas virzienu vilcienu kustības sarakstā 28.04 un 29.04.

Ainars Sedlenieks [email protected], 22.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka pārmiju nomaiņas laikā Rīgas pasažieru stacijā 28.aprīlī no plkst.5:20 un 29.aprīlī līdz plkst.12:05 noteiktas ievērojamas izmaiņas Skultes un Siguldas virzienu vilcienu kustības sarakstā. Minētajās dienās virkne vilcienu aties nevis no Rīgas stacijas, bet no Zemitāniem, savukārt Rīgas virzienā kursējošo vilcienu galapunkts būs Zemitānu stacija. Vairāki vilcieni remontdarbu laikā posmā Rīga-Zemitāni kursēs lēnāk, tādēļ no Rīgas izbrauks agrāk nekā parasti, savukārt citi no visām maršruta stacijām aties vēlāk nekā noteikts sarakstā. Daļa vilcienu minētajās dienās tiks atcelti dzelzceļa posmos Carnikava-Saulkrasti vai Saulkrasti-Skulte. ? 28. aprīlī nekursēs vilcieni – Nr.6130 Rīga (plkst.13:10)-Saulkrasti (14:11); – Nr.6135 Saulkrasti (plkst.14:23)-Rīga (15:28). ? Vairāki vilcieni no Rīgas aties agrāk, bet pārējā maršrutā kursēs atbilstoši sarakstam: – Nr.6102 Rīga (plkst.5:52)-Saulkrasti – plkst.5:33 (28. un 29.aprīlī); – Nr.640 Rīga (5:58)-Sigulda - plkst.5:53 (28. un 29.aprīlī); – Nr.662 Rīga (6:35)-Lugaži - plkst.6:30 (28. un 29.aprīlī); – Nr.664 Rīga (14:01)-Lugaži - plkst.13:56 –(28.aprīlī); – Nr.6144 Rīga (16:23)-Skulte – plkst.16:10 (28.aprīlī); – Nr.668 Rīga (17:55)-Lugaži - plkst.17:50 (28.aprīlī). ? 28. aprīlī vilciens Nr.649* Sigulda (15:52)-Rīga (17:05) no Siguldas aties plkst.15:44. Arī no pārējām maršruta stacijām vilciens izbrauks 7 - 8 minūtes agrāk nekā ierasts un Rīgā pienāks plkst.16:58. ? 28. un 29.aprīlī tikai no Zemitāniem kursēs šādi vilcieni: – Nr.6104 Rīga (plkst.6:25)-Skulte (7:35) – no Zemitāniem plkst.6:32; – Nr.642 Rīga (7:52)-Sigulda (9:10) – no Zemitāniem plkst.8:01; – Nr.6112** Rīga (9:10)-Saulkrasti (10:10) – no Zemitāniem plkst.9:17; vilciens kursēs tikai līdz Carnikavai; – Nr.6126 Rīga (12:13)-Skulte (13:23) – no Zemitāniem plkst.12:20. 28. aprīlī tikai no Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6132 Rīga (plkst.13:49)-Skulte (14:59) – no Zemitāniem plkst.14:12 (nevis 13:56), arī no visām pārējām stacijām vilciens aties 16 minūtes vēlāk nekā ierasts un Skultē pienāks plkst.15:15; – Nr.6148 Rīga (17:35)-Skulte (18:46) – no Zemitāniem plkst.17:44 (nevis 17:42); – Nr.652 Rīga (15:48)-Sigulda (17:06) – no Zemitāniem plkst.15:57; – Nr.656 Rīga (18:49)-Sigulda (20:07) – no Zemitāniem plkst.18:58; – Nr.660* Rīga (20:25)-Valmiera (22:58) – no Zemitāniem plkst.20:34. 28. un 29.aprīlī tikai līdz Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6101 Skulte (plkst.5:11)-Rīga (6:18) – pienāks Zemitānos plkst.6:11; – Nr.659* Valmiera (5:27)-Rīga (7:40) – pienāks Zemitānos plkst.7:29; – Nr.6107 Saulkrasti (7:12)-Rīga (8:11) no Saulkrastiem aties plkst.7:18 un Zemitānos pienāks plkst.8:11 (nevis 8:05); – Nr.6119** Saulkrasti (10:42)-Rīga (11:42) kursēs tikai no Carnikavas plkst.11:03 un Zemitānos pienāks plkst.11:35; 28. aprīlī tikai līdz Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6129 Saulkrasti (12:47)-Rīga (13:51) - pienāks Zemitānos plkst.13:45 (28. un 29.aprīlī vilciens kursēs tikai no Carnikavas plkst.13:09); – Nr.6143 Skulte (16:17)-Rīga (17:27) no Skultes aties plkst.16:29, Zemitānos pienāks plkst.17:32; – Nr.651 Sigulda (17:22)-Rīga (18:36) – pienāks Zemitānos plkst.18:25; – Nr.653 Sigulda (18:52)-Rīga (20:06) no Siguldas aties plkst.18:59 un Zemitānos pienāks plkst.20:00. ? 28. un 29.aprīlī tikai līdz Saulkrastiem kursēs vilcieni Nr.6106 un Nr.6116**Rīga-Skulte, kas no Rīgas pēc saraksta atiet plkst.7:22 un 10:05. Minētajās dienās vilcieni no Rīgas izbrauks attiecīgi plkst.7:29 un 10:20 un vēlāk pienāks arī Saulkrastos – plkst.8:33 un 11:25. Savukārt vilcieni Nr.6113 un Nr.6123** Skulte-Rīga, kas no Skultes atiet plkst.8:48 un 11:30, 28. un 29.aprīlī kursēs tikai no Saulkrastiem attiecīgi plkst.9:06 (nevis 8:59) un plkst.11:41. 28. un 29.aprīlī tikai līdz Carnikavai kursēs vilcieni Nr.6112** un Nr.6122 Rīga- Saulkrasti, kas no Rīgas pēc saraksta atiet plkst.9:10 un 11:12. Šajās dienās, kā jau minēts iepriekš, vilciens Nr.6112** kursēs mar

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaņas Skultes virziena vilcienu sarakstā 13-15 jūnijā

Ainars Sedlenieks [email protected], 09.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka pārmiju nomaiņas dēļ Sarkandaugavas stacijā 13., 14. un 15.jūnijā tiks mainīts vairāku maršruta Rīga-Saulkrasti-Skulte vilcienu kustības saraksts. Pirmdien un otrdien, 13. un 14.jūnijā, vakara vilciens Nr.6164 Rīga-Saulkrasti, kas atiet plkst.23:20, izbrauks nevis no Rīgas, bet no Mangaļiem plkst.23:36, un maršrutā Mangaļi-Saulkrasti kursēs atbilstoši sarakstam. Vilciens Nr.6163 Skulte (plkst.21:53)-Rīga (23:00) šajās dienās kursēs tikai līdz Mangaļiem (posmā Mangaļi-Rīga būs atcelts). Otrdien un trešdien, 14. un 15.jūnijā, nekursēs rīta vilcieni – Nr.6104 Rīga-Skulte, kas pēc saraksta no Rīgas atiet plkst.6:25 un Skultē pienāk plkst.7:35; – Nr.6101 Skulte (plkst.5:11)-Rīga (6:18) ; – Nr.6108* Rīga (plkst.7:38)-Ziemeļblāzma (7:59); – Nr.6109* Ziemeļblāzma (plkst.8:11)-Rīga (8:30). Lai 14. un 15.jūnijā nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto vilcienu vietā, tiks mainīti vairāku rīta vilcienu kursēšanas laiki. Vilciens Nr.6102 Rīga (plkst.5:51)-Saulkrasti (6:52) minētajās dienās no Rīgas izbrauks 5 minūtes agrāk - plkst.5:46 un kursēs līdz Skultei. Līdz ar to no Zemitāniem vilciens aties plkst.5:53, no Brasas – 5:58, no Sarkandaugavas - 6:02, savukārt no Mangaļiem un visām pārējām maršruta stacijām līdz Saulkrastiem izbrauks 1 – 8 minūtes vēlāk nekā parasti. No Ķīšupes vilciens aties plkst.7:03, no Zvejniekciema -7:06 un Skultē pienāks plkst.7:09. Vilciens Nr.6106 Rīga (plkst.7:21)-Skulte (8:33) no Rīgas aties plkst.6:48 (33 minūtes agrāk). Arī no visām pārējām stacijām vilciens izbrauks aptuveni pusstundu (26 – 33 minūtes) agrāk nekā ierasts, tādēļ Skultē pienāks plkst.8:07. Vilciens Nr.6103* Skulte (plkst.6:01)-Rīga (7:11) no Skultes aties 38 minūtes agrāk – plkst.5:23, arī no pārējām maršruta stacijām izbrauks 24 – 38 agrāk un Rīgā pienāks plkst.6:49. Vilciens Nr.6106 Skulte (plkst.6:34)-Rīga (7:46) no Skultes aties plkst.6:23 (11 minūtes agrāk). Arī no pārējām stacijām līdz Zemitāniem vilciens kursēs 2 – 11 minūtes agrāk nekā paredzēts sarakstā, savukārt no Zemitāniem izbrauks 4 minūtes vēlāk un Rīgā pienāks plkst.7:50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostās pārkrauj nedaudz vairāk

, 27.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2 %, bet ostās samazinājās par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 milj. t kravu, par 2,5 milj. tonnu jeb 12,2 % vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 milj. t kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t kravu – par 10,4 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 0,6 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 milj. t, par 1 % vairāk, importa pārvadājumos – 4 milj. t, samazinājums par 11,4 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 milj. t, par 71,7 % vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 milj. t kravu, par 12,5 % mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostu darbībā pieaugums

, 04.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinājies ostās pārkrauto kravu apjoms

, 29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Samazinājušies pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu

, 04.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā šā gada deviņos mēnešos transporta nozares darbība bijusi veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada 9 mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 38.5 milj. t. kravu, kas ir par 2.8 % vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms veidoja 1.5 milj.t., kas ir par 13.7% mazāk nekā aizvadītā gada 9 mēnešos. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada 9 mēnešos starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 37 milj. t. kravu – par 3.7 % vairāk kā 2006. gada janvārī – septembrī. 77.2 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu nogādāja 27.5 milj. t. kravu, kas ir par 4.4 % vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies par 2.4 % un veidoja 1 milj. t. kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pieauguši gan dzelzceļa, gan autotransporta kravu apjomi

, 18.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā 2007. gadā transporta nozares darbība bija veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, bet ar dzelzceļa transportu saglabājušies iepriekšējā gada līmenī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 52,2 milj. t. kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 16,8%, sasniedzot 2 milj. t. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada janvārī – decembrī starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 50,2 milj. t. kravu – par 8,3 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. 77,9 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu transportēja 37,7 milj. t. kravu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3,6 % un veidoja 1,4 milj. t. kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apjomi ostās pieauguši par 4,6%

, 27.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazinājušies kravu pārvadājumi

, 01.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 1. ceturksnī ir samazinājušies kravu pārvadājumi gan ar dzelzceļa transportu, gan arī autotransportu, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 12,1 milj. t kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2006. gada 1. ceturksnī.

Ar dzelzceļa transportu iekšzemē pārvadāja 0,3 milj. t kravu, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. Starptautiskajos pārvadājumos ar dzelzceļa transportu transportēja 11,8 milj. t kravu - par 3,7% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. 78,7% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu pārveda 8,9 milj. t kravu, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2006. gada 1.ceturksnī. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, ir palielinājies par 59% un veidoja 0,4 milj. t kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru