Transports un loģistika

Skultē un Salacgrīvā atsāk navigāciju

Rudīte Šmite, 28.04.2003

Jaunākais izdevums

Aprīļa otrajā pusē ir atsākta navigācija abās Vidzemes ostās — Skultē un Salacgrīvā — Db noskaidroja ostu pārvaldēs. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais tomēr norāda, ka Rīgas jūras līcī esošais ledus kuģošanu apgrūtinās vēl līdz maija vidum. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas Salacgrīvā patlaban kokmateriālu kravu uzkrājumi ir 110 — 120 tūkstošu m3 apjomā. Skultes osta bija slēgta kopš janvāra sākuma, Salacgrīva — kopš pagājušā gada decembra nogales.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos 1. un 2.oktobrī

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu sarakstos

, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma 11. un 13.novembrī noteiktas būtiskas izmaiņas vakarā (pēc plkst.19:00) kursējošo Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti dzelzceļa iecirkņos Rīga-Ziemeļblāzma vai Mangaļi-Skulte. Atcelto elektrovilcienu vietā vairāki vilcieni savukārt tiks norīkoti iecirkņos Rīga-Mangaļi un Ziemeļblāzma-Skulte, informē AS Pasažieru vilciens.

Pasažieru pārvadājumus starp Mangaļu un Ziemeļblāzmas stacijām nodrošinās speciāli norīkoti autobusi. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Mangaļu un Ziemeļblāzmas stacijās iespēju robežās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu. Ziemeļblāzmā pasažieru iekāpšana autobusos paredzēta Vecāķu prospektā pie dzelzceļa stacijas, savukārt Mangaļos – Viestura prospektā autobusu pieturā Lēdurgas iela Vecmīlgrāvja virzienā.

11.novembrī un 13.novembrī:

Vilciens Nr.6158 Rīga (plkst.19:20)-Skulte (20:32) no Rīgas izbrauks plkst.19:08 un arī no visām pārējām maršruta stacijām aties 12 - 13 minūtes agrāk nekā parasti, tādēļ Skultē pienāks plkst.20:19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā

, 07.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka 12. un 14.novembrī Sarkandaugavas stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ noteiktas izmaiņas Saulkrastu un Skultes virziena vilcienu kustības sarakstā.

Pirmdien, 12.novembrī, un trešdien, 14.novembrī, būs atcelti vilcieni Nr.6138 Rīga (plkst.15:48)-Saulkrasti (16:53) un Nr.6147 Saulkrasti (plkst.17:25)-Rīga (18:29).

Elektrovilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:47)-Skulte (15:04) no Rīgas aties plkst.13:56 un arī no visām pārējām stacijām izbrauks 9 – 12 minūtes vēlāk nekā parasti. Līdz ar to Skultē vilciens pienāks plkst.15:15.

Vilciens Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:55) no Rīgas aties plkst.15:01, 21 – 24 minūtes vēlāk izbrauks arī no pārējām stacijām, tādēļ Skultē pienāks plkst.16:19.

Vilciens Nr.6142 Rīga (plkst.16:29)-Skulte (17:44) no Rīgas izbrauks 28 minūtes agrāk - plkst.16:01. Arī no citām maršruta stacijām vilciens aties 25 – 28 minūtes agrāk un līdz ar to Skultē pienāks plkst.17:19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaiņas Skultes un Siguldas virzienu vilcienu kustības sarakstā 28.04 un 29.04.

Ainars Sedlenieks [email protected], 22.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka pārmiju nomaiņas laikā Rīgas pasažieru stacijā 28.aprīlī no plkst.5:20 un 29.aprīlī līdz plkst.12:05 noteiktas ievērojamas izmaiņas Skultes un Siguldas virzienu vilcienu kustības sarakstā. Minētajās dienās virkne vilcienu aties nevis no Rīgas stacijas, bet no Zemitāniem, savukārt Rīgas virzienā kursējošo vilcienu galapunkts būs Zemitānu stacija. Vairāki vilcieni remontdarbu laikā posmā Rīga-Zemitāni kursēs lēnāk, tādēļ no Rīgas izbrauks agrāk nekā parasti, savukārt citi no visām maršruta stacijām aties vēlāk nekā noteikts sarakstā. Daļa vilcienu minētajās dienās tiks atcelti dzelzceļa posmos Carnikava-Saulkrasti vai Saulkrasti-Skulte. ? 28. aprīlī nekursēs vilcieni – Nr.6130 Rīga (plkst.13:10)-Saulkrasti (14:11); – Nr.6135 Saulkrasti (plkst.14:23)-Rīga (15:28). ? Vairāki vilcieni no Rīgas aties agrāk, bet pārējā maršrutā kursēs atbilstoši sarakstam: – Nr.6102 Rīga (plkst.5:52)-Saulkrasti – plkst.5:33 (28. un 29.aprīlī); – Nr.640 Rīga (5:58)-Sigulda - plkst.5:53 (28. un 29.aprīlī); – Nr.662 Rīga (6:35)-Lugaži - plkst.6:30 (28. un 29.aprīlī); – Nr.664 Rīga (14:01)-Lugaži - plkst.13:56 –(28.aprīlī); – Nr.6144 Rīga (16:23)-Skulte – plkst.16:10 (28.aprīlī); – Nr.668 Rīga (17:55)-Lugaži - plkst.17:50 (28.aprīlī). ? 28. aprīlī vilciens Nr.649* Sigulda (15:52)-Rīga (17:05) no Siguldas aties plkst.15:44. Arī no pārējām maršruta stacijām vilciens izbrauks 7 - 8 minūtes agrāk nekā ierasts un Rīgā pienāks plkst.16:58. ? 28. un 29.aprīlī tikai no Zemitāniem kursēs šādi vilcieni: – Nr.6104 Rīga (plkst.6:25)-Skulte (7:35) – no Zemitāniem plkst.6:32; – Nr.642 Rīga (7:52)-Sigulda (9:10) – no Zemitāniem plkst.8:01; – Nr.6112** Rīga (9:10)-Saulkrasti (10:10) – no Zemitāniem plkst.9:17; vilciens kursēs tikai līdz Carnikavai; – Nr.6126 Rīga (12:13)-Skulte (13:23) – no Zemitāniem plkst.12:20. 28. aprīlī tikai no Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6132 Rīga (plkst.13:49)-Skulte (14:59) – no Zemitāniem plkst.14:12 (nevis 13:56), arī no visām pārējām stacijām vilciens aties 16 minūtes vēlāk nekā ierasts un Skultē pienāks plkst.15:15; – Nr.6148 Rīga (17:35)-Skulte (18:46) – no Zemitāniem plkst.17:44 (nevis 17:42); – Nr.652 Rīga (15:48)-Sigulda (17:06) – no Zemitāniem plkst.15:57; – Nr.656 Rīga (18:49)-Sigulda (20:07) – no Zemitāniem plkst.18:58; – Nr.660* Rīga (20:25)-Valmiera (22:58) – no Zemitāniem plkst.20:34. 28. un 29.aprīlī tikai līdz Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6101 Skulte (plkst.5:11)-Rīga (6:18) – pienāks Zemitānos plkst.6:11; – Nr.659* Valmiera (5:27)-Rīga (7:40) – pienāks Zemitānos plkst.7:29; – Nr.6107 Saulkrasti (7:12)-Rīga (8:11) no Saulkrastiem aties plkst.7:18 un Zemitānos pienāks plkst.8:11 (nevis 8:05); – Nr.6119** Saulkrasti (10:42)-Rīga (11:42) kursēs tikai no Carnikavas plkst.11:03 un Zemitānos pienāks plkst.11:35; 28. aprīlī tikai līdz Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6129 Saulkrasti (12:47)-Rīga (13:51) - pienāks Zemitānos plkst.13:45 (28. un 29.aprīlī vilciens kursēs tikai no Carnikavas plkst.13:09); – Nr.6143 Skulte (16:17)-Rīga (17:27) no Skultes aties plkst.16:29, Zemitānos pienāks plkst.17:32; – Nr.651 Sigulda (17:22)-Rīga (18:36) – pienāks Zemitānos plkst.18:25; – Nr.653 Sigulda (18:52)-Rīga (20:06) no Siguldas aties plkst.18:59 un Zemitānos pienāks plkst.20:00. ? 28. un 29.aprīlī tikai līdz Saulkrastiem kursēs vilcieni Nr.6106 un Nr.6116**Rīga-Skulte, kas no Rīgas pēc saraksta atiet plkst.7:22 un 10:05. Minētajās dienās vilcieni no Rīgas izbrauks attiecīgi plkst.7:29 un 10:20 un vēlāk pienāks arī Saulkrastos – plkst.8:33 un 11:25. Savukārt vilcieni Nr.6113 un Nr.6123** Skulte-Rīga, kas no Skultes atiet plkst.8:48 un 11:30, 28. un 29.aprīlī kursēs tikai no Saulkrastiem attiecīgi plkst.9:06 (nevis 8:59) un plkst.11:41. 28. un 29.aprīlī tikai līdz Carnikavai kursēs vilcieni Nr.6112** un Nr.6122 Rīga- Saulkrasti, kas no Rīgas pēc saraksta atiet plkst.9:10 un 11:12. Šajās dienās, kā jau minēts iepriekš, vilciens Nr.6112** kursēs mar

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaņas Skultes virziena vilcienu sarakstā 13-15 jūnijā

Ainars Sedlenieks [email protected], 09.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka pārmiju nomaiņas dēļ Sarkandaugavas stacijā 13., 14. un 15.jūnijā tiks mainīts vairāku maršruta Rīga-Saulkrasti-Skulte vilcienu kustības saraksts. Pirmdien un otrdien, 13. un 14.jūnijā, vakara vilciens Nr.6164 Rīga-Saulkrasti, kas atiet plkst.23:20, izbrauks nevis no Rīgas, bet no Mangaļiem plkst.23:36, un maršrutā Mangaļi-Saulkrasti kursēs atbilstoši sarakstam. Vilciens Nr.6163 Skulte (plkst.21:53)-Rīga (23:00) šajās dienās kursēs tikai līdz Mangaļiem (posmā Mangaļi-Rīga būs atcelts). Otrdien un trešdien, 14. un 15.jūnijā, nekursēs rīta vilcieni – Nr.6104 Rīga-Skulte, kas pēc saraksta no Rīgas atiet plkst.6:25 un Skultē pienāk plkst.7:35; – Nr.6101 Skulte (plkst.5:11)-Rīga (6:18) ; – Nr.6108* Rīga (plkst.7:38)-Ziemeļblāzma (7:59); – Nr.6109* Ziemeļblāzma (plkst.8:11)-Rīga (8:30). Lai 14. un 15.jūnijā nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto vilcienu vietā, tiks mainīti vairāku rīta vilcienu kursēšanas laiki. Vilciens Nr.6102 Rīga (plkst.5:51)-Saulkrasti (6:52) minētajās dienās no Rīgas izbrauks 5 minūtes agrāk - plkst.5:46 un kursēs līdz Skultei. Līdz ar to no Zemitāniem vilciens aties plkst.5:53, no Brasas – 5:58, no Sarkandaugavas - 6:02, savukārt no Mangaļiem un visām pārējām maršruta stacijām līdz Saulkrastiem izbrauks 1 – 8 minūtes vēlāk nekā parasti. No Ķīšupes vilciens aties plkst.7:03, no Zvejniekciema -7:06 un Skultē pienāks plkst.7:09. Vilciens Nr.6106 Rīga (plkst.7:21)-Skulte (8:33) no Rīgas aties plkst.6:48 (33 minūtes agrāk). Arī no visām pārējām stacijām vilciens izbrauks aptuveni pusstundu (26 – 33 minūtes) agrāk nekā ierasts, tādēļ Skultē pienāks plkst.8:07. Vilciens Nr.6103* Skulte (plkst.6:01)-Rīga (7:11) no Skultes aties 38 minūtes agrāk – plkst.5:23, arī no pārējām maršruta stacijām izbrauks 24 – 38 agrāk un Rīgā pienāks plkst.6:49. Vilciens Nr.6106 Skulte (plkst.6:34)-Rīga (7:46) no Skultes aties plkst.6:23 (11 minūtes agrāk). Arī no pārējām stacijām līdz Zemitāniem vilciens kursēs 2 – 11 minūtes agrāk nekā paredzēts sarakstā, savukārt no Zemitāniem izbrauks 4 minūtes vēlāk un Rīgā pienāks plkst.7:50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skulte LNG Terminal aicina valdību neatteikties no idejas par LNG termināļa būvniecību Latvijā

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji AS "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām, pastāstīja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš teica, ka šogad 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Viņš arī norādīja, ka attīstītāji aicinās valdību izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai varētu tālāk kopīgi virzīties uz priekšu projekta realizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss

LETA, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālim būtu jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss, piektdien vebinārā par pusgada rezultātiem sacīja AS "Skulte LNG Terminal" līdzīpašnieka degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš teica, ka nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu.

Šādā gadījumā "Skulte LNG Terminal" varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.

Tāpat Vība norādīja, ka saskata šī projekta izdevīgumu un perspektīvas, jo Klaipēdas terminālis un Igaunijā plānotais terminālis nespēšot nodrošināt visu Baltijas valstu vajadzības, turklāt infrastruktūras savienojumi ļauj caur šiem termināļiem iepirkt gāzi arī Polijai un Somijai.

Jau ziņots, ka maija beigās "Virši-A" parakstīja līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal", kas plāno attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā būtu jāceļ kādā no lielajām ostām - Ventspils, Rīga vai Liepāja, jo visas trīs ostās ir pamata nepieciešamā infrastruktūra, uzskata Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA).

Turklāt, organizācijas ieskatā ir jāņem vērā zaļā kursa prioritātes un pašreizējā situācija, kad gāzes patēriņš ir ievērojami samazinājies. LSA uzsver, ka mūsdienīgam LNG terminālim ir jāspēj ne tikai importēt gāzi, bet arī eksportēt Latvijas zaļās enerģijas resursus.

LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš norāda, ka "ir jābūt skaidrām prognozēm gāzes patēriņam ilgtermiņā - līdz 15 gadiem, jāņem vērā Latvijai saistošie Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķi par enerģijas resursu dažādošanu, kā arī kaimiņvalstu izbūvētie LNG termināļi, kas nodrošina jau ļoti lielas jaudas".

Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jāni Irbe apgalvo, ka "jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešama infrastuktūra, lai spētu eksportēt Latvijā sarožoto zaļo enerģiju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts

LETA, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts", otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" - Rīgā.

Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju  

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”)...

Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31.augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.

EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis. Valdība uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā 

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību...

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paredzētas izmaiņas vilcienu kustībā

, 20.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka Saulkrastu stacijā paredzēto ūdensvada avārijas seku likvidēšanas darbu laikā 20.decembrī un 21.decembrī vairāki Skultes virziena elektrovilcieni no iecirkņa Lilaste-Saulkrasti-Skulte stacijām aties nedaudz vēlāk nekā noteikts sarakstā.

Ceturtdien, 20.decembrī, vilcieni Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:48), Nr.6144 Rīga (plkst.17:08)-Saulkrasti (18:09), Nr.6148 Rīga (plkst.18:14)-Saulkrasti (19:14), Nr.6156 Rīga (plkst.20:11)-Skulte (21:19) un Nr.6158 Rīga (plkst.21:10)-Saulkrasti (22:09) no Rīgas līdz Lilastes stacijai kursēs atbilstoši sarakstam, savukārt no Lilastes un pārējām maršruta stacijām izbrauks 2 – 7 minūtes vēlāk, tādēļ arī Saulkrastos un Skultē pienāks vēlāk nekā ierasts.

Piektdien, 21.decembrī, vilcieni Nr.6102 Rīga (plkst.5:47)-Saulkrasti (6:46) un Nr.6134 Rīga (plkst.14:40)-Skulte (15:48) no Rīgas izbrauks ierastajā laikā, bet no visām iecirkņa Lilaste-Saulkrasti-Skulte stacijām aties 3 – 7 minūtes vēlāk nekā noteikts sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 22.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

  1. Pārtraukt prioritizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus. Tirgus principu ieviešana dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumos ne tikai sniegtu Skultes terminālim pieeju dabasgāzes tirgum, bet arī atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
  2. Valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar 2 līdz 5 miljoniem EUR gadā (atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Ja Latvenergo būtu piekritis izmantot Skulte LNG Terminal dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, šāda valsts iesaiste vispār nebūtu nepieciešama.
  3. Pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ir standarta garantija šādiem projektiem situācijā, kad projekts ir jārealizē īsā termiņā. Turklāt, projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies Rail Baltic projektā.

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar pirmo veikalu Rīgā Garmin ienāks Austrumeiropā

Gunta Kursiša, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiks atklāts navigācijas risinājumu uzņēmuma Garmin salonveikals, kurš būs pirmais Austrumeiropā.

Veikala atklāšana gaidāma jūlija sākumā. Līdz šim zīmola produktus tirgoja navigācijas risinājumu kompānijas mazumtirgotāji - kopumā Latvijā ir 26 Garmin produktu izplatītāji.

Garmin tirgo navigāciju automašīnām, mototransportam un kravas transportlīdzekļiem, navigāciju tūrismam, alpīnismam, ierīces medībām ar suni, sporta pulksteņus skriešanai, peldēšanai, triatlonam, golfam, velosipēdistu datorus, navigāciju transportam uz ūdens, ieskaitot zivju meklētājus, kā arī navigācijas risinājumus mazajai aviācijai.

Pirmais Garmin salonveikals Austrumeiropā tiks atvērts tirdzniecības centrā Domina, un to paredzēts iekārot 62 kvadrātmetru platībā. Veikala dizainu veidos Modris Mičulis un dizaina mēbeļu uzņēmums ARTileria.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ieguldot 70 tūkstošus, Rīgā atver pirmo Garmin navigācijas veikalu Austrumeiropā

Gunta Kursiša, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot veikala izveidē 70 tūkstošus eiro, Rīgā ir atvērts Austrumeiropā pirmais un pašlaik arī vienīgais navigācijas risinājumu zīmola Garmin tehnoloģiju salonveikals, Db.lv informēja zīmola pārstāvji.

Kopumā veikalā var testēt aptuveni 50 satelīta navigācijas ierīces automašīnām, jūras transportam, aviācijai, brīvdabas atpūtai un sportam. Navigācijas ierīču izmēģināšanai iekštelpās uz tirdzniecības centra jumta uzstādīta antena, kas nokopē satelītu signālu uz veikalu.

Garmin veikals atvērts tirdzniecības centrā Domina, un tas izvietots 62 kvadrātmetros.

Garmin tirgo navigāciju automašīnām, mototransportam un kravas transportlīdzekļiem, navigāciju tūrismam, alpīnismam, ierīces medībām ar suni, sporta pulksteņus skriešanai, peldēšanai, triatlonam, golfam, velosipēdistu datorus, navigāciju transportam uz ūdens, ieskaitot zivju meklētājus, kā arī navigācijas risinājumus mazajai aviācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mercedes-Benz zīmols ir populārs visās tirgus nišās - universāļa, sedana, apvidus auto, un arī komercpasažieru pārvadājumos. Tomēr - kā labāk atrast pareizo šīs markas auto? Lietotu auto tirgotājs BRC Autocentrs sniedz ieskatu šajā jautājumā.

Mercedes-Benz automobiļus ražo kopš 1890. gada un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Kā vieni no pirmajiem šī auto ražotāji ieviesuši dažādas drošības un tehnoloģijas idejas, kuras šobrīd bieži sastopamos modernajos auto modeļos. Šobrīd Mercedes-Benz piedāvā pilnu auto klāstu - no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto, pie tam, zīmols ir pārstāvēts arī motosportā, kā, piemēram, F1, kur rūpnīcas komanda ir pēdējos gados viena no vadošajām.

Arī Latvijā Mercedes-Benz ir visnotaļ populārs auto gan jaunu šī zīmola iegādē no salona, gan lietotu auto tirdzniecībā sludinājumos, auto plačos un sertificētos lietotu auto tirgotājus. Arī BRC Autocentrā Mercedes-Benz automobiļi pieejami plašā klāstā, bet kā atrast sev piemērotāko no dažādajām klasēm?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nokia piedāvās bezmaksas navigāciju

, 21.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo telefonu ražotājs Nokia piedāvās bezmaksas navigāciju tā viedtālruņos visā pasaulē, sekojot līdzīgam solim no Google puses, atsaucoties uz laikrakstu San Francisco Chronicle, ziņo Reuters.

Piedāvāt bezmaksas navigāciju Motorola Droid modeļa viedtālruņos Ziemeļamerikas tirgū Google sāka 2009.gada beigās.

«Nokia mēdza iekasēt maksu par navigācijas paketēm, kas iekļāva turn-by-turn navigācijas norādījumus. Tas viss tagad pazūd. Tagad jūs varat saņemt turn-by-turn navigācijas norādījumus, kas aptver 74 valstis 46 valodās, kā arī detalizētas kartes 180 valstīm,» vēstījis San Francisco Chronicle.

Piedāvājot bezmaksas navigāciju 20 miljonos viedtālruņu, Nokia negatīvi ietekmēs navigācijas tirgus galvenos spēlētājus, piemēram, TomTom un Garmin, norāda Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts nav atsaukusies aicinājumam pārrunāt tālāko Skultes termināļa projekta virzību

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Samazināts Saulkrastu virziena vilcienu skaits un maršrutu garumi

Ainars Sedlenieks [email protected], 22.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka, ņemot vērā pasažieru skaita samazināšanos, no 1.oktobra noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstā. Sākot ar 1.oktobri, nekursēs šādi elektrovilcieni: – Nr.6120 Rīga-Saulkrasti, kas no Rīgas atiet plkst.10:45 un pašreiz kursē tikai brīvdienās; – Nr.6125 Saulkrasti-Rīga, kas no Saulkrastiem brīvdienās atiet plkst.12:15. No 8.oktobra tikai darba dienās brauks elektrovilcieni Nr.6102 Rīga-Saulkrasti, kas no Rīgas atiet plkst.5:51, un Nr.6107 Saulkrasti-Rīga (no Saulkrastiem plkst.7:11), kuri pašreiz kursē katru dienu. No 1.oktobra tiks saīsināts vairāku elektrovilcienu maršruts. Vilcieni Nr.6106 un Nr.6150 Rīga-Skulte, kas no Rīgas atiet plkst.7:21 un 18:23, kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet posmā Saulkrasti-Skulte būs atcelti. Vilcieni Nr.6113 un Nr.6157 Skulte-Rīga (no Skultes plkst.8:51 un 19:52) turpmāk kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.9:02 un 20:03. Arī vilciens Nr.6103* Skulte (plkst.6:01)-Rīga posmā Skulte-Saulkrasti būs atcelts un ik dienas plkst.6:12 kursēs no Saulkrastiem. Tikai līdz Carnikavai no 1.oktobra brauks vilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:08)-Saulkrasti, savukārt tikai no Carnikavas plkst.14:45 kursēs vilciens Nr.6135 Saulkrasti (plkst.14:23)-Rīga. Vilcieni Nr.6112** un Nr.6122 Rīga-Saulkrasti, kas no Rīgas atiet plkst.9:08 un plkst.11:13, darbdienās brauks tikai līdz Carnikavai, savukārt brīvdienās, tāpat kā pašreiz, līdz Saulkrastiem. Arī vilcieni Nr.6119** un Nr.6129 Saulkrasti-Rīga (no Saulkrastiem plkst.10:43 un 12:47) darbdienās attiecīgi plkst.11:04 un 13:09 kursēs maršrutā Carnikava-Rīga, brīvdienās - maršrutā Saulkrasti-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstā.

Ainars Sedlenieks [email protected], 29.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka, ņemot vērā pasažieru skaita samazināšanos, no sestdienas, 1.oktobra, noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstā. Sākot ar 1.oktobri, nekursēs šādi elektrovilcieni: – Nr.6120 Rīga-Saulkrasti, kas no Rīgas atiet plkst.10:45 un pašreiz kursē tikai brīvdienās; – Nr.6125 Saulkrasti-Rīga, kas no Saulkrastiem brīvdienās atiet plkst.12:15. No 8.oktobra tikai darba dienās brauks elektrovilcieni Nr.6102 Rīga-Saulkrasti, kas no Rīgas atiet plkst.5:51, un Nr.6107 Saulkrasti-Rīga (no Saulkrastiem plkst.7:11), kuri pašreiz kursē katru dienu. No 1.oktobra tiks saīsināts vairāku elektrovilcienu maršruts. Vilcieni Nr.6106 un Nr.6150 Rīga-Skulte, kas no Rīgas atiet plkst.7:21 un 18:23, kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet posmā Saulkrasti-Skulte būs atcelti. Vilcieni Nr.6113 un Nr.6157 Skulte-Rīga (no Skultes plkst.8:51 un 19:52) turpmāk kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.9:02 un 20:03. Arī vilciens Nr.6103* Skulte (plkst.6:01)-Rīga posmā Skulte-Saulkrasti būs atcelts un ik dienas plkst.6:12 kursēs no Saulkrastiem. Tikai līdz Carnikavai no 1.oktobra brauks vilciens Nr.6130 Rīga (plkst.13:08)-Saulkrasti, savukārt tikai no Carnikavas plkst.14:45 kursēs vilciens Nr.6135 Saulkrasti (plkst.14:23)-Rīga. Vilcieni Nr.6112** un Nr.6122 Rīga-Saulkrasti, kas no Rīgas atiet plkst.9:08 un plkst.11:13, darbdienās brauks tikai līdz Carnikavai, savukārt brīvdienās, tāpat kā pašreiz, līdz Saulkrastiem. Arī vilcieni Nr.6119** un Nr.6129 Saulkrasti-Rīga (no Saulkrastiem plkst.10:43 un 12:47) darbdienās attiecīgi plkst.11:04 un 13:09 kursēs maršrutā Carnikava-Rīga, brīvdienās - maršrutā Saulkrasti-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru