Transports un loģistika

Slēgs trīspusēju līgumu par Ventspils lidostas attīstību

Vēsma Lēvalde, 27.01.2012

Jaunākais izdevums

Līdz janvāra beigām plānots noslēgt trīspusēju līgumu starp valsti, Ventspils pašvaldību un Ventspils lidostu par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanu.

Līgums ir tieši saistīts ar ES finansējuma piešķiršanu Ventspils lidostas attīstības projektam un nosaka katras puses saistības, Db.lv skaidroja SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētājs Ints Sēlis.

Db.lv rakstīja, ka Ventspils lidosta plāno īstenot attīstības projektu, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu. Līguma noslēgšana nepieciešama, lai radītu tiesisko pamatu Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanai saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma prasībām.

Projekta rezultātā lidostas skrejceļš tiks pagarināts līdz 1500 metriem, sakārtotas drošības joslas, rekonstruēta un modernizēta esošā infrastruktūra. Tādējādi pēc projekta pabeigšanas SIA Ventspils lidosta infrastruktūra būs piemērota, lai varētu uzsākt regulāros iekšzemes un starptautiskos komerciālos gaisa pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģionālās lidostas tiek pie Eiropas naudas

Vēsma Lēvalde, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils lidosta un Liepājas lidosta parakstījušas līgumus ar Satiksmes ministriju par lidostu attīstības projektu īstenošanu.

SIA Ventspils lidosta parakstījusi līgumu par 2,25 miljoniem latu, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā jeb 1,9 milj. Ls no projekta attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2014.gada aprīlim. Liepājas lidostas līguma summa ir 2,8 miljoni latu, 85% saņemot no ES Kohēzijas fonda.

Projektu mērķis ir radīt priekšnoteikumus regulāro reisu uzsākšanai.

«Projekts ir ļoti nozīmīgs Kurzemes reģiona attīstībai, jo līdztekus esošajiem transporta veidiem – sauszemes un ūdens, plāno pilnveidot Ventspils sasaisti ar Rīgu un dažādiem starptautiskajiem galamērķiem arī ar gaisa transportu,» norāda satiksmes ministrs Aivis Ronis, komntējot līguma parakstīšanu ar Ventspils lidostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidostā sākta rekonstrukcija ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Ventspilī sadārdzinājums, kas radās administratīvo aktu izmaiņu dēļ, licis no lidostas attīstības projekta atteikties. Liepājā cer, ka 2016.gadā lidosta atsāks apkalpot regulārus pasažieru lidojumus, tāpēc nopietni tiek gatavota lidlauka sertifikācija. Ventspils lidlauks pagaidām funkcionēs bez tiesībām apkalpot regulārus pasažieru reisus, diskusijas par nākotnes plāniem atliekot maliņā. Attīstību plāno arī Daugavpils lidosta, cerot uz privāto un publisko partnerību.

SIA Ventspils lidosta ir pārtraukusi lidostas infrastruktūras attīstības projekta realizāciju, kas paredzēja lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, lidjoslu paplašināšanu, tostarp skrejceļa drošības zonu izveidi, apgaismojuma sistēmas iegādi, ierīkošanu, uzstādīšanu un citas aktivitātes. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 3,2 milj. eiro, 2,7 milj. eiro atgūstot no Kohēzijas fonda. Līgums par projekta īstenošanu pārtraukts, jo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā kopējās attiecināmās izmaksas pieauga trīs reizes, apgalvo Ventspils lidostas valdes priekšsēdētājs Juris Tovstuļaks. Šā gada 12.februārī pieņemta tā sauktā lidlauku regula, kas paredz vienotus augsta līmeņa civilās aviācijas drošības standartus ES lidlaukos – detalizētākus un augstākus aviācijas drošības ieviešanas noteikumus. Lidlauku regula atsevišķi nodala lidlauku infrastruktūras sertifikāciju un lidlauku ekspluatantu sertifikāciju, izvirzot papildu prasības gan sertifikācijai, gan infrastruktūrai. Jauno normatīvu dēļ tika pārstrādāts Ventspils lidlauka rekonstrukcijas būvprojekts, kura provizoriskās tāmes, lai prasības izpildītu, uzrādīja trīskāršu sadārdzinājumu. Tā kā papildu finansējumu no ES fondiem vai valsts neizdevās piesaistīt, lidlauku nebija iespējams rekonstruēt atbilstoši prasībām. DB rakstīja, ka Kohēzijas fonda līdzekļi no šī projekta tiek izmantoti Ventspils brīvostas piestātņu nostiprināšanai. Šobrīd Ventspils lidostā atbilstoši pašreizējam sertifikātam ir atļauti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi (piemēram, aviācijas meklēšanas un glābšanas darbi, kurus veic Valsts robežsardzes un Latvijas Gaisa spēku gaisa kuģi) saskaņā ar VFR (Visual Flight Rules) lidojumu noteikumiem dienā un naktī. Par attīstības perspektīvām tiek skatīti vairāki risinājumi, bet šobrīd nav pieņemti konkrēti lēmumi, atzīst J. Tovstuļaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinās Ventspils lidostas pamatkapitālu

Vēsma Lēvalde, 07.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome nolēmusi palielināt SIA Ventspils lidosta pamatkapitālu, ieguldot nekustamo īpašumu – zemes gabalu un uz tā esošo skrejceļu.

SIA Ventspils lidosta pamatkapitāla palielināšana saistīta ar to, ka kapitālsabiedrība īsteno Ventspils lidostas attīstības projektu, kura ietvaros plānots pagarināt Ventspils lidlauka skrejceļu līdz 1500 m, pilnveidot drošības joslas un veikt esošās infrastruktūras rekonstrukciju un modernizēšanu. Ventspils lidostas attīstības projekta īstenošana sekmēs saimniecisko darbību pilsētā un ļaus attīstīt gaisa satiksmi, kā arī nodrošināt transporta infrastruktūras attīstību un transporta pakalpojumus saimnieciskās darbības attīstībai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 2,25 milj.Ls (neskaitot PVN), 85% no projekta attiecināmajām izmaksām jeb 1,9 milj.Ls plānots līdzfinansēt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Financial Times pētnieki augstu novērtē Ventspils brīvostu

Vēsma Lēvalde, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils lidostu turpinās vadīt Ints Sēlis

Vēsma Lēvalde, 21.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome atkārtoti izvirzījusi Intu Sēli uz vienu gadu SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētāja amatam.

Lēmums tapis saistībā ar SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētāja Inta Sēļa pilnvaru termiņa beigšanos 2012.gada 8.novembrī un ņemot vērā to, ka no 2009.gada 31.jūlija Ints Sēlis sekmīgi vadījis SIA Ventspils lidosta saimniecisko darbību kā prokūrists un no 2010.gada 21.oktobra sekmīgi vadījis SIA Ventspils lidosta saimniecisko darbību kā valdes priekšsēdētājs, kā arī pamatojoties uz attiecīgu Inta Sēļa iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrāvienam vistuvāk ir Liepājas lidosta, taču sertifikācija prasīs izlīšanu caur adatas aci, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu, dzīvē reālas izmaiņas notiek gausi.

Satiksmes ministrijas (SM) ieskatā reģionālajām lidostām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. To attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai. Gatavojot priekšlikumus Nacionālās attīstības plāna projektam nākamajam periodam, SM kopā ar pašvaldībām, kurām ir izšķiroša ietekme SIA Aviasabiedrība Liepāja, SIA Ventspils lidosta un SIA Daugavpils lidosta, iecerējusi aktualizēt reģionālo lidostu tālākas attīstības iespējas. Pagaidām gan tie ir tikai tukši vārdi, jo līdz tam, lai reģionālajām lidostām būtu liela nozīme reģionu attīstības veicināšanā, vēl tāls ceļš ejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils lidostā ieguldīs vairāk nekā divus miljonus latu

Vēsma Lēvalde, 21.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ventspils lidosta sagatavojusi attīstības projektu, kas paredz ieguldīt 2,25 miljonus latu (bez PVN) lidostas infrastruktūrā. Projektu paredzēts 85 % apmērā finansēt no Kohēzijas fonda.

Ventspils dome atbalstījusi Ventspils lidostas attīstības projekta iesniegšanu Satiksmes ministrijas organizētajā ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, aktivitātē Lidostu infrastruktūru attīstība.

Projekta mērķis ir nodrošināt Ventspils pilsētas sasniedzamību, veicināt tās attīstību un konkurētspēju un radīt priekšnoteikumus regulāro iekšzemes un starptautisko reisu uzsākšanai. Projekts paredz lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, drošības joslu sakārtošanu un esošās infrastruktūras rekonstrukciju un modernizēšanu.

Šobrīd Ventspils lidosta nodrošina tikai neregulāras gaisa satiksmes apkalpošanu, turklāt tās skrejceļa garums nav pietiekams, lai tā spētu uzņemt regulāros reģionālos pasažieru pārvadājumos plaši izmantotos gaisa kuģus bez lidojuma attāluma un svara ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas infrastruktūra nav pietiekama ES pilsoņu pastiprinātai pārbaudei, neradot ievērojamas rindas

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tukums Airport neatsakās no plāniem par Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanu

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks projektēt Liepājas lidostas rekonstrukciju

Vēsma Lēvalde, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības slēgt līgumu par Liepājas lidostas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi piešķirtas piegādātāju apvienībai a/s Ceļuprojekts un UAB Kelprojektas.

Līguma summa ir 78 tūkstoši latu bez PVN. SIA Aviasabiedrība Liepāja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Liepājas starptautiskās lidostas attīstība ietvaros ir veikusi iepirkumu Tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība objektam Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukcija.

Līguma svinīgā parakstīšana notiks šā gada 26.jūnijā .

Saskaņā ar Liepājas pilsētas vīziju pilsētai kā starptautiskam loģistikas centram ir jābūt ērti sasniedzamai, ko vienlaicīgi ar vairākiem citiem transporta veidiem nodrošina arī aviosatiksme. Projekta mērķis ir veicināt Liepājas starptautiskās lidostas infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu gaisa satiksmi un radītu priekšnoteikumus regulāru iekšzemes un starptautisko lidojumu uzsākšanai. Projekta ietvaros paredzēts atjaunot skrejceļa segumu un nostiprināt lidjoslu; atjaunot manevrēšanas ceļa segumu, kā arī paplašināt to. Rekonstsrukcija paredzēta arī peronam un gaisa kuģu stāvvietai, lidlauka drenāžas sistēmai. Tāpat projekts paredz apgaismojuma sistēmas iegādi un uzstādīšanu, lidostas žoga rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamnedēļ plāno lemt par izmaiņām Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs - tiks lemts par O. Pulka un J. Vaskāna atcelšanu no amata, liecina piektdien pēcpusdienā publicētā 26. jūnija Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

No Rīgas ostas valdes locekļa amata plānots atcelt ekonomikas ministra virzīto pārstāvi Olafu Pulku (Vienotība), viņa vietā ieceļot Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu.

Rīgas ostas valdē paredzēts nomainīt arī satiksmes ministra pārstāvi, savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deleģētā Jura Vaskāna vietā virzot Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu. Viņa ir valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga, valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Rojas ostas valdes locekle, tādēļ valdībai būs jālemj arī par atļauju Dž. Innusai savienot amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība sadala Rīgas un Ventspils brīvostu valdes locekļu amatus

Egons Mudulis, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgo darbu dabū Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un viņa vietniece, kā arī uan ārvalstu investoru pārstāvis.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss valdības sēdē tika iecelts par Ventspils brīvostas valdes locekli, bet viņa vietniece Džineta Innusa, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns par Rīgas brīvostas valdes locekļiem. Valdības locekļi nekādus jautājums kandidātiem neuzdeva.

Savukārt no amatiem tika atbrīvoti – Rīgas brīvostas valdē bijušais iepriekšējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) ārštata padomnieks Juris Vaskāns un Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Olafs Pulks (V), bet Ventspils brīvostas valdē savulaik ZZS deleģētais un SM virzītais Artis Stucka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk plānot Ventspils lidostas skrejceļa rekonstrukciju

Vēsma Lēvalde, 23.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ventspils lidosta izsludinātajā konkursā par būvprojektu Ventspils lidostas skrejceļa pagarināšanai un ar to saistītās infrastruktūras izbūvei uzvarējusi SIA Projekts 3.

Konkursam pieteikušies trīs pretendenti, uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 103 385 latu, kas ir par aptuveni 2000 latiem zemāka, nekā iepriekš plānots, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Db.lv jau rakstīja, ka abās reģionālajās lidostās - Ventspilī un Liepājā - infrastruktūru uzlabot paredzēts par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem. Liepājas lidostai rezervēts aptuveni 2,1 milj. Ls un Ventspils lidostai - 1,9 milj. Ls. Abas lidostas kā prioritāti noteikušas skrejceļu rekonstrukciju un tehnisko nepilnību novēršanu, lai saglabātu lidostu setifikātus. Gan Liepāja, gan Ventspils cer uz regulārajiem pasažieru lidojumiem, tomēr Ventspilī lidostas attīstība saistās arī ar bāzes izveidošanu valsts funkciju izpildei, iepriekš DB norādīja Ventspils lidostas vadītājs Ints Sēlis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktora pienākumus no šā gada 1.aprīļa pildīs biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Artūrs Kokars, informē SM.

Satiksmes ministrijas rīkotajā atklātajā konkursā uz Aviācijas departamenta direktora amatu pieteicās 10 kandidāti. Augstāko novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saņēma A.Kokars.

“Pēdējais gads aviācijas nozarei ir bijis ļoti izaicinošs, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pozīciju atgūšana un konkurētspējas stiprināšana Baltijā un Eiropā. Esam gandarīti, ka nozares stratēģijas attīstību un departamenta vadību varam uzticēt augstas raudzes speciālistam, kuram ir visaptverošas zināšanas un stratēģiskās vadības pieredze aviācijas jomā,” komentē SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.

A.Kokaram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos aviācijas un ar aviāciju saistītās nozarēs. Kopš 2016. gada viņš ir biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, pirms tam septiņus gadus bijis VAS Starptautiskā lidosta “ Rīga” valdes priekšsēdētāja padomnieks, kā arī loģistikas, iepirkumu un tehniskā departamenta direktors SIA “North Hub Services”, valdes priekšsēdētājs VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, valdes priekšsēdētājs SIA “Ventspils lidosta”. Artūram Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesībās un finansēs, kas 2015. gadā iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas 2003. gadā iegūts Ventspils augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nav izdevies atrast nevienu cilvēku no Baltijas jūrā avarējušās lidmašīnas

LETA, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lidmašīnu, kas nosēdās uz šosejas, testēs Spilvē

LETA; Vēsma Lēvalde Db, 20.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnu, kura piespiedu kārtā šorīt nosēdusies uz Ventspils šosejas, ar autotransportu nogādās Spilves lidostā, lai testētu piespiedu nolaišanās iemeslus.

Testu veiks Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja speciālisti. Nelielā privātā lidmašīna, tāpat kā abi cilvēki, kas tajā atradās, ir «kārtībā», db.lv informēja Spilves lidlaukā. Tuvāku informāciju lidostas dežurants atteicās sniegt, jo runa ir par privātu lidmašīnu un privātu lidojumu.

Šorīt Tukuma novada Pūres pagastā Ventspils šosejas malā vieglā lidmašīna Tecnam P92 JS veikusi ārkārtas nosēšanos, automašīnu satiksme netika apdraudēta.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka šorīt ap plkst.9.50 lidmašīna Tecnam P92 JS veikusi ārkārtas nosēšanos uz lauka blakus šosejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils novadā atklāj gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils novada Vārves pagasta Čalās šodien, 14.maijā atklās trešo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radiotehnisko posteni, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.

Lai uzlabotu Latvijas un Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, Aizsardzības ministrijas īpašumā Čalās ir izvietots moderns trīs dimensiju mobilais stratēģiskās darbības gaisa telpas novērošanas radiolokators AN/TPS-77, aizstājot līdzšinējo tehnoloģiski novecojušo radiolokatoru Ventspils lidostas teritorijā. Radiolokatori AN/TPS-77 jau ir uzstādīti arī pārējos bruņoto spēku radiotehnikās novērošanas posteņos.

Jaunais radiolokators uzlabos gaisa telpas drošību, ļaujot efektīvāk kontrolēt Latvijas gaisa telpas izmantošanu, paaugstinot civilo lidojumu drošību, kā arī sekmīgāk vadot glābšanas un meklēšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers būvēs radiācijas vārtus Ventspils brīvostas terminālī

Ingrīda Drazdovska, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA Arčers noslēgusi līgumu ar ASV inženiertehnisko risinājumu kompāniju Tetra Tech EC, Inc. par radiācijas vārtu būvniecību Ventspils brīvostas ģenerālkravu terminālī SIA Noord Natie Ventspils termināls, informē Arčers.

Objekta pasūtītājs ir ASV valdība, kam ir līgumattiecības ar Tetra Tech EC, Inc. par radiācijas vārtu izbūvi vairākos pasaules reģionos, tostarp arī Latvijā. Radiācijas vārti ir ierīce, ar kuras palīdzību tiks pārbaudīta kravu radioaktiviāte. Būvniecībai jābūt pabeigtai līdz šā gada 30. septembrim.

Tetra Tech EC, Inc. ir objekta projektētājs, kompānija veiks arī būvuzraudzību, savukārt ASV uzņēmums Sealaska Environmental Services LLC pārraudzīs iekārtas uzstādīšanas procesu. Abas ASV kompānijas šā projekta realizācijai apvienojušās pilnsabiedrībā SES TECH Global Solutions. Būvdarbus Ventspils brīvostā veiks Arčers. Jau pagājušajā gadā būvfirma veica ASV valdības finansēto radiācijas vārtu būvniecību arī starptautiskajā lidostā Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstāko sniegumu Ilgtspējas indeksā turpina demonstrēt Aldaris un Latvenergo

Dienas Bizness, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3 miljoniem tonnu jeb 5,3 %, bet kravu apgrozība samazinājusies par 1,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 0,6 miljoniem tonnu jeb 2,3 %, bet kravu apgrozība pieauga par 3,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 4,2 miljoniem tonnu jeb 13,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,2 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās attiecīgi par 26 % un 26,1 %.

No Latvijas ostām 2018. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 32,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,6 % mazāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 17,6 miljoni tonnu, par 0,7 % vairāk, salīdzinot ar pagājušajā gada pirmo pusgadu, Ventspils ostā – 10 miljoni tonnu jeb par 19,2 % mazāk, Liepājas ostā – 3,9 miljoni tonnu jeb par 18,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 0,9 miljoni tonnu, par 13,7 % vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru