Slepenais ceļu melno segumu kvalitātes novērtējums šogad ne tikai izraisījis protestus, bet arī parādījis, ka lielākie ne vienmēr ir labākie.
Labākais — CTB
Pirms gada diviem uzņēmumiem melno segumu kvalitātes rādītājs bija 100 %, taču šogad maksimālais vērtējums nav nevienam. Kopumā vislabākos ceļus pērn būvējusi kompānija SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB), kura būvēto segumu kvalitāte novērtēta ar 99,9 %. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis Db pastāstīja, ka CTB izdevies uzlabot ceļu būves kvalitāti, jo ir modernizēta laboratorija, izmantoti kvalitatīvi izejmateriāli. Otrajā vietā ir Pilnsabiedrība Binders un partneri, bet trešajā vietā - SIA Šlokenbeka. Vienam no lielākajiem uzņēmumiem - SIA Binders melno segumu kvalitāti izdevies nedaudz paaugstināt - no 98,8 % pirms gada līdz 99 % šogad. Kopumā kvalitātes vērtējuma rādītājs ir krities tikai 4 uzņēmumiem, savukārt 7 uzņēmumiem tas ir uzlabojies.
A.C.B. protestē
Interesanti, ka lielākajai Latvijas ceļu būves kompānijai a/s A.C.B., kura bieži uzvar valsts iepirkumos, pēc pētījuma datiem kvalitātes rādītājs krities. Pirms gada a/s A.C.B. kvalitātes rādītājs bija 99,4 %, un toreiz uzņēmuma vadītājs Valdis Lejnieks Db stāstīja, ka uzņēmuma mērķis ir sasniegt 100%, taču, neskatoties uz to, ka vērtēšanas kritēriji nav mainījušies, šogad uzņēmums novērtēts tikai ar 97.2%. V. Lejnieks paskaidroja, ka vērtējumu uzskata par neobjektīvu, jo objektos, kur strādā ne tikai ģenerāluzņēmējs, bet arī apakšuzņēmēji, visa atbildība par kvalitāti tiekot «uzvelta» ģenerāluzņēmējam. «LVC izstrādātais melno segumu kvalitātes vērtējums neatspoguļo reālo kvalitāti starp uzņēmumiem. Nav skaidrs, kādēļ objektā, kurā strādā ne tikai ģenerāluzņēmējs, bet arī apakšuzņēmēji, tiek vērtēts tikai ģenerāluzņēmējs, kā iemeslu minot to, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs arī par apakšuzņēmēju darbu. Jā, mēs atbildam ar naudu un garantijām, taču tas neatspoguļo katra uzņēmuma darba kvalitāti. Ja šāda tabula tiek taisīta, tad jāatspoguļo katra uzņēmuma konkrētais sniegums,» uzskata V. Lejnieks.
Citi neprotestē
Savukārt G. Zvirbulis gan uzskata, ka vērtējums izstrādāts objektīvi un ģenerāluzņēmējiem vajadzētu kontrolēt arī apakšuzņēmēju darbu, lai vēlāk nerastos pārpratumi. Arī uzņēmuma SIA Aizputes ceļinieks tehniskais direktors Mareks Krēsliņš Db pastāstīja, ka, lai arī uzņēmuma kvalitātes rādītājs pēc novērtējuma ir nedaudz krities, tomēr tas tiek uzskatīts par objektīvu: «Mēs vērtējumam piekrītam. Mums bija nelielas problēmas, kas acīmredzot arī ietekmējušas vērtējumu, bet neviens nav ideāls un ceļus Latvijā perfekti nebūvē,» stāsta M. Krēsliņš, piebilstot, ka atzīt nelielās kļūdas nevarētu būt problemātiski.
Ietekmē apvedceļš
G. Alberiņš atzina, ka a/s A.C.B. ir viens no labākajiem ceļu būvniekiem, taču šoreiz uzņēmuma kvalitātes rādītāju esot ietekmējis Saulkrastu apvedceļš, kur kompānija startēja kā ģenerāluzņēmējs. Viņš piebilda, ka, būvējot šo objektu, a/s A.C.B. bija nodarbinājuši vairākus apakšuzņēmējus, kurus nav varējuši izkontrolēt, tāpēc rezultātā cieta paši. «Lieta ir tāda, ka LVC kā pasūtītājam neinteresē, kurš veicis būvdarbus, bet interesē objekta kvalitāte, respektīvi - uzbūvētais ceļš. Un, ja ģenerāluzņēmējs ir A.C.B., tad kompānija arī ir atbildīga.» G. Alberiņš norādīja, ka A.C.B. bija iespēja būvēt pašiem, tad varētu nodrošināt kvalitāti. Savukārt V. Lejnieks teica: tā kā Saulkrastu apvedceļa būvniecībā piedalījās ne tikai ģenerāluzņēmēji a/s A.C.B un Pilnsabiedrība Binders un A.C.B., bet arī apakšuzņēmēji, uzņēmums lūdzis pārvērtēt katra veiktos darbus atsevišķi, jo katram uzņēmumam ir cits kļūdu skaits, kuras visas nevar attiecināt uz A.C.B. «Nevar vienkārši izraut melnos segumus no visiem darbiem, bet pārējos nevērtēt. Šos darbus katram uzņēmumam novērtēt nav tik grūti - ir apakšuzņēmēju līgumi, kuros noteikts, kas ko darījis. Iespējams, ir nedaudz vairāk darba un sarežģītāk, bet to var izdarīt. Katram jāatbild par savu darbu. Protams, varējām Saulkrastu apvedceļu būvēt paši, taču tie bija citi laiki, kad to sāka būvēt - bija grūtāk ar darbu,» stāstīja V. Lejnieks. A/s A.C.B. apakšuzņēmēji, būvējot Saulkrastu apvedceļu, bija a/s 8 CBR, SIA Binders, SIA VIA un citi. A/s 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Rozītis Db sacīja, ka par kļūdām, kas bijušas būvniecībā, atbildīgi visi - gan apakšuzņēmēji, gan ģenerāluzņēmējs. Atšķirība ir tāda, ka finansiāli atbildīgs par veiktajiem darbiem ir konkrētais apakšuzņēmējs, kas veicis darbu, savukārt visus apakšuzņēmējus kopā pārstāv ģenerāluzņēmējs, kurš, nespējot kontrolēt padotos, riskē ar reputāciju.
Iepirkumus neietekmē
Pēc G. Alberiņa teiktā, vērtējums pašlaik ir tikai reputācijas lieta, un tas neietekmē uzņēmējus finansiālā jomā, taču LVC amatpersonas to pieņem zināšanai. Iepriekš gan solīts, ka šogad kvalitātes kritērijs būs viens no noteicošajiem iepirkumos, taču kopš pagājušā gada nekas nav mainījies, un noteicošā joprojām ir zemākā cena. Arī V. Lejnieks apgalvo, ka pašlaik melno segumu kvalitātes vērtējums ir tikai reputācijas tops. Viņš piebilst: «Domāju, ka kvalitāte iepirkumos nekad nekļūs par noteicošo kritēriju. Par to runā jau 15 gadus, bet nekas nenotiek. Ja nenotiks milzīgi satricinājumi, tad domāju, ka arī turpmāk pasūtītājs orientēsies pēc lētākās cenas.»
