Piektdien, 18.jūlijā Mērsraga ostas biznesa centrā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers tikās ar Latvijas mazo ostu vadību un iepazinās ar izdarīto un plānoto katrā no tām.
Uzklausot ostu pārvaldnieku sacīto, A.Šlesers pauda viedokli, ka: "Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, katrai ostai ir jābūt skaidram attīstības plānam. Līdz ar to visu ostu vadībai ir jāizpilda mājasdarbs – jāsagatavo biznesa plāns, iezīmējot tajā konkrētus mērķus nākotnē. Tas paver reālas iespējas finansējuma piesaistei iecerētajiem projektiem."
Salacgrīvas, Skultes un Mērsraga ostu vadības pārstāvji kā prioritāti nosauca ostas akvatorijas padziļināšanu vidēji līdz astoņiem metriem, lai varētu apkalpot kuģus ar lielāku kravnesību, tas ir robežās no septiņiem līdz astoņiem tūkstošiem. Šie kuģi pārvadā daudzveidīgas kravas, tādējādi būtu iespēja dažādot un paplašināt esošo kravu struktūru ostās. Padziļināšanas darbu veikšanai ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, kur 10% būtu ostu un pašvaldību līdzfinansējums.
Pašlaik mazajās ostās pārsvarā tiek apstrādātas koksnes un zvejas kravas.
Latvijas mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Megnis pastāstīja par septiņu mazo ostu prioritātēm: vietējo kravu pārvadājumi, zvejas kuģu pieņemšana un bāzēšanās, kā arī jahtu tūrisma attīstība, kas ir noteiktas "Latvijas Ostu attīstības programmā 1995.-2010.gadam."
Megnis informēja, ka kopējais mazo ostu kravu apgrozījums ir ar tendenci pieaugt un 2007. gadā ir bijis vairāk nekā 1, 400 miljoni tonnu. Salīdzinoši 2000. gadā kopējais septiņu Latvijas mazo ostu apgrozījums bija mazāk nekā 800 000 tonnu.
Lielākais apgrozījums, jeb vairāk nekā 500 000 tonnu, 2007. gadā bija Skultes ostai. Otro vietu apgrozījumā ziņā starp mazajām ostām ieņem Salacgrīvas osta, kurā pērn tika apstrādātas vairāk nekā 400 000 tonnas.
Ministrs uzskata, ka Salacgrīvas, Skultes un Mērsraga ostām jāattīstās kā reģionālas nozīmes komercotsām. Savukārt, Pāvilostas, Rojas un Engures ostu pamatdarbībai jābūt jahtu tūrismam un zvejniecībai.