Ekonomiskās problēmas poltiskajā dienaskārtībā kļuvušas par centrālajām, atvirzot demokrātijas jautājumus, sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiekošajā Pilsoniskās savienības (PS) kongresā atzina tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Savu politisko konkurentu Andra Šķēles un Aināra Šlesera jeb AŠ2 taktiku viņš raksturoja kā izvēli «raudāt uz pašas trūkumā novestās tautas pleca», bet Tautas partijas un LPP/LC patiesais mērķis ir atgūt varu savtīgās interesēs, lai «pakamptu».

«Visi runā par ekonomisko lejupslīdi, tādēļ viens no centrālajiem jautājumiem vairs nav jautājums par demokrātiju, bet ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības perspektīva,» atzina Ģ. V. Kristovskis. Esot jāstimulē ekonomika, jāveicina uz ārzemēm aizbraukušo pilsoņu atgriešanās un nedrīkst pieļaut, ka Latvija kļūst «tikai par tranzītzonu, spēļu elli vai lēta darbaspēka valsti». «Jārīkojas ātri – temps, vilkme, jauda,» paziņoja PS līderis.

Ģ. V. Kristovskis atgādināja PS ekonomiskās nostādnes, kā centrālo minot progresīvo nodokļu likmju ieviešanu un nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu, «lai novērstu to nepārdomāto nodokļu politiku, kas noveda pie kredītu burbuļa». «PS nepiekāpsies jautājumos, kas saistīti ar nodokļu progresivitāti,» uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.

Ja satiksmes ministra amats netiks piedāvāts Pilsoniskajai savienībai, tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis neiesaistīsies topošajā Valda Dombrovska valdībā un koncentrēsies Rīgas mēra vēlēšanām, informē Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sākot ar brīdi, kad V. Dombrovskis sāka veidot valdību un Jaunais laiks kopā ar Pilsonisko savienību apņēmās savā kontrolē pārņemt Satiksmes ministriju uz Pilsonisko savienību ir izdarīts neticams spiediens atkāpties no šīs apņemšanās.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sabiedrības interesēs ir, lai V. Dombrovskis būtu premjers, bet ar nosacījumu, ka Aināra Šlesera (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) līdz šim vadītā Satiksmes ministrija nokļūst opozīcijas partiju kontrolē.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis atteicies no savas Rīgas domes deputāta algas. Tiesa viņš to var atļauties, jo iepriekšējos gados uzkrājis vērā ņemamus līdzekļus.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš sacīja, ka atteicies no darba algas Rīgas domē, to pamatojot ar nevēlēšanos saņemt samaksu no «šādas Rīgas domes vadības».

Bet pārmetumus par to, ka viņš nav apmeklējis vairākas domes un pašvaldības komiteju sēdes, Ģ.V.Kristovkis atspēkoja ar nepieciešamību apmeklēt citus pasākumus. Domes darbībā viņš piedaloties ar konkrētiem priekšlikumiem.

Ģ. Kristovskim pieder divi zemes gabali un māja Ventspilī un Ventspils novadā, bet kopīpašumā vēl četri īpašumi – dzīvoklis Ventspilī, zeme un puse mājas Rīgā, zeme un māja Ventspils novadā un zeme un māja Apes novadā.

Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Ja valsts nolems pārtraukt lidostas apjoma atlaides starptautiskajai aviokompānijai Ryanair, tā no Rīgas neaizies, bet kā brīdinājumu varētu slēgt atsevišķus maršrutus.

To intervijā žurnālam Klubs atzīst Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka nedz Ryanair, nedz AirBaltic nav bijušas piešķirtas atlaides, bet visām aviokompānijām bija lidostas apjoma atlaide - «jo kompānija vairāk pasažierus pārvadā, jo labāku cenu saņem». Motivācija bijusi piespiest kompānijas veikt pēc iespējas vairāk reisu uz Rīgu un no Rīgas. Kad Šlesers sācis strādāt, no Rīgas bijuši aptuveni 17 tiešie savienojumi, tagad to skaits ir ap 70, bet tuvāko gadu laikā tas sasniegs 100. Jau augustā Rīgā ielidošot pirmās lidmašīnas no Japānas. Šlesers atklāj, ka bijis uzstādījums gāzi grīdā. Šobrīd Latvija lielā mērā esot pārņēmusi arī Lietuvas un Igaunijas avio biznesu.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis aicina Google Baltijas centrālo biroju atvērt Latvijā. Šeit esot ideāla vieta, no kuras vadīt gan tirdzniecības, mārketinga un biznesa attīstību, gan arī attīstīt tehnoloģisko risinājumu centru, teikts politiķa izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kristovskis uzsver, ka «Rīga kā Baltijas reģiona lielākā pilsēta ir biznesa un kultūras centrs, turklāt Rīgai no visām Baltijas valstu galvaspilsētām ir visizdevīgākais ģeogrāfiskais novietojums». Tāpat Latvijā esot spēcīgi speciālisti gan mārketinga, gan IT jomā, kuriem jau esot liela pieredze strādāt PanBaltikas līmenī.

Kristovskis norāda: «Pagājušajā gadā Pasaules Bankas Doing Business reitingā Latvija pakāpās par trīs pozīcijām, un ir 24. no 183 valstīm. Vienlaikus Latvija ir skaidri definējusi, ka tai jāiekļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgāko pasaules valstu desmitniekā. Jau tagad Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viens no zemākajiem Eiropā – 15 procenti.»

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gadā, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, varētu izmaksāt 50 līdz 100 miljonus latu, sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Kā sacīja Kristovskis, 2012.gadā prezidentūras izmaksas varēšot jau noteikt ar precizitāti no pieciem līdz desmit miljoniem.

Izmaksas būs atkarīgas no tā, cik izvērstu vai askētisku prezidentūras pusgadu Latvija spēs sagatavot. Prezidentūras laikā daudzi pasākumi norisināsies Briselē, Beļģijā, taču ministru tikšanās paredzētas arī Latvijā. Patlaban notiek darbs vairākās ministrijās un, piemēram, kopā ar Kultūras ministriju ir uzsākta prezidentūras kultūras pasākumu ieskicēšana, sacīja Kristovskis.

Nākamgad pie prezidentūras sagatavošanas darbosies vismaz desmit cilvēki, sacīja ārlietu ministrs.

Kā informēja Ārlietu ministrijā, ar provizorisko Latvijas prezidentūras budžetu varēs iepazīties pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Patlaban svarīgākais uzdevums ir precīzi noteikt finanšu apjomu, kas būtu jāparedz jau nākamā gada valsts budžetā.

Paužot skarbu kritiku par banku bezatbildīgo rīcību iepriekšējos gados, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers prognozēja, ka valdība varētu pieņemt moratoriju, kas tuvāko trīs gadu laikā bankām liegtu parādniekus izlikt no mājām.

Šāda veida likums varētu tikt pieņemts tuvākā mēneša laikā, informēja Šlesers. Šādu viedokli A. Šlesers pauda LNT ziņu raidījumā 900 sekundes. Ministrs uzskata, ka bankām ir jāuzņemas atbildība par līdzšinējo bezatbildīgo politiku, kuras laikā kredīti tika izsniegti vieglprātīgi.

«Izskatās, ka bankas grūtajā laikā nolēmušas nopelnīt vēlreiz,» izliekot no mājām iedzīvotājus, «par sviestmaizi» pārņemot grūtībās nonākušus uzņēmumus, teicis A. Šlesers.

Viņš norāda, ka bankas, protams, būs neapmierinātas ar šāda veida likumu, taču tās nevarēs ignorēt Latvijas augstākās varas gribu. "Nevienai ģimenei nebūtu jāuztraucas tuvāko trīs gadu laikā zaudēt mājokli," paziņoja ministrs.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs ir kritisks pret Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska pieļauto iespēju, ka viens no risinājumiem budžeta deficīta konsolidācijai varētu būt aizņemšanās no pensionāriem.

«Tāda «aizņemšanās» nav attaisnojama ne no taisnīguma, ne budžeta veidošanas principu viedokļa. Tā nesamazina budžeta deficītu. Sabiedrība citai politikai uzskata, ka krīzes smagums jāuzņemas bagātajiem,» DB svētdien norādīja A. Štokenbergs, kura vadītā partija ir viena no trim apvienību Vienotība veidojošajām partijām. Ģ. V. Kristovskis ir Vienotības valdes priekšsēdētājs. Vēl vienas no Vienotības partijām – Jaunais laiks – līdere Solvita Āboltiņa sestdien, kad DB viņai lūdza komentāru, vai šī Ģ. V. Kristovska ideja uzskatāma par Vienotības kopīgo pozīciju, atbildēja, ka vēl nav izlasījusi interviju SestDienā.

ZZS, kura valdībā pārrauga labklājības sfēru, kategoriski ir pret Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu veikt pusmiljarda latu ietaupījumu uz skolotāju algu, pabalstu un pensionāru rēķina. Līdz ar to ZZS aicina premjeru un finanšu ministru atbalstīt ZZS iniciatīvu, veicot izmaiņas likumā par budžeta un finanšu vadību, un noteikt, ka arī Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likumprojekts jāiesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim un jāpieņem to jaunajai Saeimai.

Par to žurnālistiem pēc ZZS valdes sēdes šodien paziņoja zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdz šim prasībā par budžeta projekta iesniegšanu Saeimā pirms vēlēšanām līdz 1. septembrim bija vienojušās opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija.

DB jau vēstīja, ka Ģ. V. Kristovskis, atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», teicis: «Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda.» Uz papildjautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» Ģ. V. Kristovskis atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.» «Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis. Atbildot uz SastDiena jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.» «Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Iepriekš piedāvāto piecu ministru portfeļu vietā Vienotība atvēlējusi Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) sešas vietas valdībā.

ZZS pārstāvji vadīs Zemkopības ministriju, apvienoto Vides un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, kā arī Veselības ministriju, ziņo diena.lv.

Pagaidām gan nav zināms, kuri cilvēki tieši atradīsies ministru krēslos. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis informē, ka ministru izraudzīšana būs tuvāko dienu jautājums, bet Vienotība savus ministrus apstiprinās valdes sēdē ceturtdien.

Kā zināms, jauno valdību veido pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). No ZZS apvienoto Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, visticamāk, vadīs Raimonds Vējonis (ZZS), Zemkopības ministriju - Jānis Dūklavs (ZZS), bet Satiksmes ministriju - Uldis Augulis (ZZS).

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Pēc ģimenes atvaļinājuma izbaudīšanas Dubaijā bijušais Satiksmes ministrs atgriezīsies Saeimā un sevi vēl arvien redz kā labāko Rīgas mēru.

«Rīgas mēra amatam neredzu sev konkurentus un noteikti neesmu aizbēdzis no atbildības, vienkārši izmantoju atvaļinājumu,» to laikrakstam Diena komentējis bijušais Satiksmes ministrs Ainars Šlesers, kura deputāta mandātu pagājušo ceturtdien Saeima atjaunoja Šleseram pašam klāt neesot. Lai gan Šlesers pats apgalvoja, ka pēc ministra posteņa atstāšanas parlamentā neatgriezīsies, bet visus spēkus veltīšot Rīgas pašvaldību vēlēšanām, tagad viņš savas domas ir mainījis, jo iepriekš neesot nojautis, ka LPP/LC paliks opozīcijā. «Ja kāds tagad gribēs sakarināt visus krupjus mums virs galvas, tad kādam tie būs jāatspēko un es to esmu gatavs darīt,» tā A. Šlesers par savu viedokļa maiņu.

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

"No politisko partiju puses nav nekāda uzstādījuma, kā izvest Latvijas Radio (LR) no krīzes. Par to atbild tikai un vienīgi LR vadība," Db norādīja Satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

Viņš piebilda, ka tiklīdz būs skaidrs, kādā veidā LR zaudējumi radušies, varētu būt runa par 1.4 milj. Ls piešķiršanu radio. 'Uzsveru, ka tā varētu būt vienreizēja palīdzība, radio apraides nodrošināšanai un tā 2009.gada reformai nevis parādu segšanai. Tāpēc citi mediji var nesatraukties, radio netiks citu mediju priekšā atbalstīts, kas mums draudētu ar tiesvedību. Runa ir par vienu maksājumu konkrētam mērķim," piebilda Ainars Šlesers.

Vēl mēnesi pirms krīzes iestāšanās Parex bankā Valērijs Kargins vēl neesot nojautis, cik nopietna ir situācija bankā.

Par to paziņojis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš norāda, ka mēnesi pirms Parex pārņemšanas bija ticies Satiksmes ministrijā ar toreizējo Parex bankas īpašnieku Karginu. Tikšanās laikā V. Kargins neesot izteicis ne mazākās aizdomas par to, ka banku varētu piemeklēt šāds liktenis. A. Šlesers to skaidro ar faktu, ka pirms tam Parex bankas vadītāji bija pārdzīvojuši gan smago Āzijas krīzi, gan Bankas Baltija krīzi.

Viņš arī noliedz, ka valdība centusies pasargāt Parex bankas akcionārus – mērķis Parex bankas pārņemšanai bijis vien stabilizēt banku un finanšu sistēmu Latvijā.