Latvijā ir plānots būtiski palielināt sodus par braukšanu dzērumā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Šobrīd sodi ir pilnīgi neadvekāti un tie ir jāceļ vairākas reizes. Pagaidām tā summa, pie kā mēs esam pieturējušies, ir 5 tūkstoši latu, bet, kāds būs gala variants, to radīs diskusijas un kā to pieņems Saeima," klāstīja E.Zivtiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pie šādiem jautājumiem tiek strādāts jau ilgāku laiku.

Turklāt, pēdējā gada laikā ir krasi pieaudzis to autovadītāju skaits, kas neapdrošina savas automašīnas, līdz ar to ir arī plānots palielināt sodus, kas paredzēti par apdrošināšanas neievērošanu, akcentēja E.Zivtiņš.

Viņš gan pieļāva iespēju, ka esošajos apstākļos, kad netiek palielinātas policistu algas, Latvijā varētu pieaugt kukuļu ņemošo policistu skaits. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt sabiedrību, lai tie inspektoriem nedotu kukuļus, ja tie tos arī pieprasītu, pamācīja E.Zivtiņš. Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka 80% gadījumos ir iespējams "sarunāt" ar ceļu policistiem.

Kaut arī tiesībsargs Romāns Apsītis brīdinājis par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem fotoradaru piemērošanā, bijušais Ceļu policijas šefs pārliecināts, ka policija līdz šim strādājusi likumīgi, vēsta LTV ziņu dienests.

Tiesībsarga galvenais iebildums - gadījumā, ja pārkāpumu izdarījusī persona nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija un sodīta persona, kas nav izdarījusi pašu pārkāpumu.

«Cik juristu, tik viedokļu. Es uzskatu, ka likumi ir sakārtoti ja ne par visiem simts, tad 99%,» atzīmē E. Zivtiņš, piebilstot, ka, viņaprāt, jautājumu par fotoradariem un sodu piemērošanu īpašniekam/turētājam varētu izšķirt Satversmes tiesa. Bijušais Ceļu policijas šefs skaidro, ka diskutēt jau var, jo Eiropā un pasaulē ir dažādi varianti, kā strādā un piemēro naudas sodus.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

"100 jaunu fotoradaru iegādē iztērētos līdzekļus izdotos atpelnīt ātrāk nekā gada laikā," intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes, uzsvēra Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Ir izrēķināts, ka fotoradaru iegāde izmaksātu 5.6 miljonus latu. Gada laikā fotoradari atgūtu astoņus miljonus latu," norāda E. Zivtiņš. Viņš arī piebilda, ka nav svarīgi cik tie nopelnīs, bet gan tas, ka fotoradari uzlabos satiksmes drošību.

Uz jautājumu, vai tomēr prognozes nav pārlieku optimistiskas, jo cilvēki var braukt prātīgāk un noteikumus vairs nepārkāpt, E. Zivtiņš sacīja: "Vienā dienā cilvēki nevar mainīties. Nebūs tā, ka vienā dienā pārstās pārkāpt noteikumus."

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Latvijā atzītiem dziesminiekiem radījusi Skarbo Jāņu dziesmu izlasi. Skarbās Jāņu dziesmas iedziedājuši policisti, ārsti un kaprači, turklāt turpmāk reidos kopā ar policistiem dosies arī Suitu sievas.

Lai novērstu lielo negadījumu skaitu, ko autobraucēji izraisa, braucot reibumā, un atgādinātu par iespējamām sekām, CSDD sadarbībā ar Ceļu policiju pirms Jāņiem uzsāk satiksmes drošības kampaņu Skarbās Jāņu dziesmas.

Salīdzinājumā ar 2005. gadu autovadītāju skaits, kas sodīti par braukšanu dzērumā, pieaudzis par 40%.

"Mūsu senči Jāņu dziesmās apdziedāja svētku tradīcijas un paražas. Savukārt mūsdienās viena no galvenajām Jāņu dienas aktualitātēm ir autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem," norāda CSDD.

Ņemot vērā mūsdienu Jāņu skarbo realitāti, CSDD kopā ar Latvijā atzītiem dziesminiekiem radījusi īpašu Skarbo Jāņu dziesmu izlasi, ko sabiedrība var iepazīt caur TV un radio klipiem. Skarbās Jāņu dziesmas iedziedājuši policisti, ārsti un kaprači.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Drīzumā automašīnās obligāti būs jābūt vismaz vienai atstarojošajai vestei. Par šādu prasības ieviešanu tiek domāts, lai samazinātu tumšajā diennakts laikā ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu, ziņo Apollo.

Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš intervijā LTV atzina, ka tumšajā laikā iet bojā ne tikai gājēji, kuri nelieto atstarotājus, bet arī autovadītāji, kas izkāpuši no sava braucamā, kļūst par negadījuma upuriem.

E. Zivtiņš atzina, ka tuvāko mēnešu laikā varētu rosināt izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, nosakot, ka katrā automašīnā jābūt ne tikai aptieciņai, ugunsdzēšamajam aparātam un avārijas zīmei, bet arī atstarojošai vestei. Šāda prasība jau ir spēkā Lietuvā.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Latvijas Motoklubu asociāciju uzsāk satiksmes drošības kampaņu SKATIES DIVREIZ! DIVREIZ!. Tās nolūks ir pievērst uzmanību citiem transportlīdzekļiem – motocikliem, velosipēdiem un mopēdiem.

Tuvojoties vasarai, aizvien vairāk cilvēku automobili nomaina pret kādu no divu riteņu transportlīdzekļiem. Pērn gandrīz par 20% pieauga reģistrēto motociklu, mopēdu un kvadriciklu skaits. Diemžēl palielinās arī negadījumu skaits, kuros iesaistīti mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, informēja CSDD.

Statistika:

- 2007. gadā bojā gājuši 18 velosipēdisti, 10 motociklisti, 4 mopēdisti un 3 kvadriciklu vadītāji, t.i. gandrīz 10% no visiem bojā gājušajiem;

- Par 29% palielinājies ievainoto motociklistu skaits (2006. gadā - 176, 2007. gadā – 249);

- Par 18% palielinājies ievainoto mopēdistu skaits (2006. gadā - 127, 2007. gadā – 155);

- Lielākā riska grupa ir vīrieši vecumā no 21-34 gadiem.

Puses panākušas vienošanos divus gadus ilgušajā lietā par apsveikuma dziesmas Happy Birthday autortiesībām.

Losandželosas tiesa septembrī lēma, ka ierakstu kompānijai Warner/Chappell Music neesot likumīgu autortiesību uz dziesmu. Taču tā iekasējusi naudu par dziesmas izmantošanu kopš 1988.gada, kad pārņēma kompāniju Birch Tree Group.

Tiesnesis Džordžs Kings sacīja, ka Birch Tree Group priekštecis uzņēmums Clayton F Summy Co 1935.gadā esot ieguvis tiesības tikai uz melodiju, bet ne dziesmas tekstu.

Vienošanās noteikumi netiek atklāti. Taču ārzemju mediji pieļauj, ka dziesmas vārdi varētu kļūt brīvi izmantojami.

Lietai pietuvināts informācijas avots laikrakstam LA Times sacīja, ka puses panākušas abpusēji apmierinošu vienošanos, kas netikšot pārsūdzēta.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Ja valsts nolems pārtraukt lidostas apjoma atlaides starptautiskajai aviokompānijai Ryanair, tā no Rīgas neaizies, bet kā brīdinājumu varētu slēgt atsevišķus maršrutus.

To intervijā žurnālam Klubs atzīst Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka nedz Ryanair, nedz AirBaltic nav bijušas piešķirtas atlaides, bet visām aviokompānijām bija lidostas apjoma atlaide - «jo kompānija vairāk pasažierus pārvadā, jo labāku cenu saņem». Motivācija bijusi piespiest kompānijas veikt pēc iespējas vairāk reisu uz Rīgu un no Rīgas. Kad Šlesers sācis strādāt, no Rīgas bijuši aptuveni 17 tiešie savienojumi, tagad to skaits ir ap 70, bet tuvāko gadu laikā tas sasniegs 100. Jau augustā Rīgā ielidošot pirmās lidmašīnas no Japānas. Šlesers atklāj, ka bijis uzstādījums gāzi grīdā. Šobrīd Latvija lielā mērā esot pārņēmusi arī Lietuvas un Igaunijas avio biznesu.

Ainārs Šlesers ir gatavs kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, "lai ietu un vadītu Rīgu, un palīdzētu izvest valsti no krīzes".

Šlesers gatavs izvest valsti no krīzes

Nākamajam Rīgas mēram ir jābūt cilvēkam, kas spēj apvienot kopīgā darbā visus 60 domes deputātus, norāda A.Šlesers, kurš uzskata, ka varētu būt līderis domē. Viņa turpmākos plānus ietekmēs ekonomiskā un politiskā situācija.

A. Šlesers uzskata, ka cīņa pašvaldību vēlēšanās būs nevis starp partijām, bet gan sarakstu līderiem, cilvēki balsos par pieredzējušiem politiķiem, kas krīzes laikā būs spējuši pierādīt, ka var cilvēku dzīvi padarīt labāku. Viņaprāt, neviens no līdzšinējiem mēriem tāds neesot bijis.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šodien preses konferencē informēja, ka tā ir pirmā valsts iestāde, kas sniedz iespēju ar elektroniskā paraksta palīdzību piekļūt transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datiem.

"Līdz šim šāda veida informāciju varēja saņemt ar īsziņas starpniecību vai zvanot uz maksas tālruni, vai vēršoties personīgi kādā no CSDD nodaļām. Izmantojot e-parakstu, informāciju no transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra būs iespējams saņemt tiešsaistē, neatejot no datora, un es uzskatu, ka tas ir ērti, ātri, turklāt par to nav jāmaksā," norādīja A. Lukstiņš.

Jānorāda, ka par šo pakalpojumu tiešām nebūs jāmaksā, bet kā zināms e-paraksta vienas reizes lietošana maksā 0,35 Ls. Tas gan ir lētāk nekā sūtīt īsziņu, kas maksā 0,50 Ls.

"Tad vilksim paralēles, lai par izvarošanu arī apdrošinātājs iet un sēž... Mēs neesam vēl gatavi šādām pārvērtībām," tā Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš paudis intervijā Latvijas Televīzijas 100.pantam, ko apraksta Diena.

Faktiski šajā gadījumā legalizējam to, ka cilvēks reizi gadā var pārsniegt ātrumu, sacīja E.Zivtiņš, komentējot apdrošinātāju BTA aktivitātes, piedāvājot jaunu pakalpojumu - ātrumu polises.

Nopērkot šo polisi komplektā ar OCTA apdrošināšanu, kompānija apņemas vienu reizi gadā atmaksāt arī autovadītāja sodu par ātruma pārsniegšanu.

"Tātad Rīgas pilsētā viņš ar smago automašīnu var pārvietoties gar skolu ar 74 kilometriem stundā un nekas nebūs," piemēru minēja E.Zivtiņš.

"Tas varbūt kā biznesa projekts ir ļoti jauks, bet no ceļu satiksmes drošības viedokļa es negribētu būt tik pielaidīgs. Ja šī situācija strādā Skandināvijā, tad mums līdz Skandināvijai pilnīgi noteikti vēl ir ļoti tālu satiksmes drošības un satiksmes kultūras ziņā. Es personīgi kategoriski neatbalstu, bet no Valsts policijas viedokļa šī situācija vēl jāpapēta," sacīja Ceļu policijas priekšnieks.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Uzsākot jauno mācību gadu, kas pēdējos gados neizbēgami saistās arī ar jaunām diskusijām par atkarībām skolēnu un jauniešu vidū, šo ceturtdien, 20. septembrī plkst. 13.00 kinoteātra K.Suns telpās tiks prezentēts Latvijas repa mūziķu Gustavo, R-viss un Pikaso dziesmas videoklips, kas tapis sadarbībā ar biedrību Esi brīvs!

Dziesma šokē ar savu tiešumu un tēlainajiem salīdzinājumiem, kuros izmantota virkne sabiedrībā pazīstamu tēlu, taču, iespējams, tieši šis pārsteiguma moments galveno dziesmas mērķauditoriju - jauniešus - aicinās ieklausīties un padomāt, vai cigaretes, alkohols, spēles utt. nav tās lietas, kas viņiem liedz darīt daudz ko citu, interesantāku, - tā cer dziesmas tapšanā iesaistītās puses.

Biedrības Esi brīvs! vadītāja, psiholoģe Ilona Gaile, kas jau divus gadus kopā ar kolēģi Daci Freibergu vada nodarbības skolēniem un viņu vecākiem par dažādu veidu atkarībām un iespējām neiekrist to slazdā, pēc nodarbību gaitā gūtās pieredzes secina: "Mēs savās nodarbībās mēģinām nemoralizēt un mudināt jauniešus uz brīvu diskusiju par dzeršanu, smēķēšanu, datorspēlēm, atkarību no attiecībām un citiem atkarību veidiem, tomēr redzams, ka jaunieši pamatā ir pieraduši tieši pie moralizēšanas un pamācīšanas, līdz ar to virkni labu vārdu mēdz palaist gar ausīm. Lai viņi patie��ām sadzirdētu un ieklausītos, mums jāmēģina viņus uzrunāt viņu pašu valodā. Šajā gadījumā ar mūzikas palīdzību."