Ceļu būves firma Binders noslēgusi līgumu ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par asfalta ražošanas procesa pilnveidošanu Vangažu asfaltbetona rūpnīcā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas - 1 761 723 eiro, līdzfinansējums - 501 750 eiro, līguma realizācijas termiņš - 2015.gada 3.oktobris.

Projektu līdzfinansēs Norvēģijas finanšu instrumenta programma Inovācijas zaļās ražošanas jomā 2009.- 2014. gada periodam.

Projekts paredz jaunu iekārtu uzstādīšanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu asfaltbetona ražošanas procesā. Viens no līdzfinansējuma galvenajiem nosacījumiem bija projekta atbilstība principam - inovatīva tehnoloģija rada inovatīvu produktu, kas samazina kaitējumu apkārtējai videi.

Ceļu būves uzņēmums iecerējis pilnveidot jau esošo asfaltbetona ražotni Vangažos ar iekārtām un tehnoloģijām, kas dos iespēju modificēt bituma sastāvu un asfalta ražošanas procesā kā vienu no izejvielām izmantot nofrēzēto asfaltu, kas skaitās ražošanas atkritumi, bet kas joprojām satur asfaltam nepieciešamās komponentes.

Ceļu būves kompānija SIA Šlokenbeka vērsusies Administratīvajā tiesā pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kas, iespējams, nodevis uzņēmuma konfidenciālos dokumentos konkurentiem - a/s A.C.B., Db pastāstīja SIA Šlokenbeka valdes priekšsēdētājs Māris Paiders.

Viņš paskaidroja, ka SIA Šlokenbeka un a/s A.C.B. piedalījās konkursā par ceļa posma Ludza - Terehova rekonstrukciju un uzvarēja SIA Šlokenbeka, piedāvājot lētāko cenu. Taču a/s A.C.B., kas piedāvāja pildīt būvdarbus par pusmiljonu dārgāk, sniedza sūdzību IUB, kas to atzina par daļēji pamatotu un aizliedza slēgt līgumu ar Šlokenbeku. Sūdzības izskatīšanas laikā, a/s A.C.B. savos skaidrojumos esot atsaukušies uz vēstulēm, kuras Šlokenbeka sūtījusi IUB. M. Paiders teica, ka šie dokumenti nedrīkstēja nonākt a/s A.C.B. rīcībā un nav skaidrs, kā tas ir noticis, bet aizdomās tiek turēta IUB komisija. Līdz ar to IUB pārstāvjiem vajadzēs skaidrot, kādā veidā Šlokenbekas dokumenti nonākuši konkurentu rīcībā.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Šogad līdz jūlija vidum Rīgā asfaltbetona segums ir atjaunots sešām ielām, seguma atjaunošanas darbi turpinās divpadsmit ielām, bet līdz gada beigām asfaltbetona segumu paredzēts atjaunot vēl astoņām ielām.

Asfaltbetona segums ir atjaunots Brīvības gatves posmā no Šmerļa ielas līdz Ropažu ielai, Eksporta ielas posmā no Katrīnas dambja līdz pagriezienam uz ostu, Lubānas ielas posmā no Rēznas ielas līdz Lomonosova ielai, Rankas ielas posmā no Ganību dambja līdz ēkai Nr.4, kā arī Katrīnas ielā un Strūgu ielā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

Jau ziņots, ka pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma šogad Rīgā asfaltbetona segumu paredzēts atjaunot kopumā divdesmit sešām ielām.

Asfaltbetona seguma atjaunošanas darbi turpinās Anniņmuižas bulvārī pa posmiem, Jūrmalas gatves posmā no Kurzemes prospekta līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, Kurzemes prospekta posmā no Zentenes ielas līdz Dammes ielai, Ķengaraga ielas posmā no Dienvidu tilta līdz Kaņiera ielai, Liepājas ielas posmā no Mārupes ielas līdz Pilsoņu ielai, Malienas ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Juglas ielai, Mārupes ielas posmā no Nometņu ielas līdz Liepājas ielai, Pērnavas ielas posmā no Vagonu ielas līdz Matīsa ielai, Šmerļa ielas atzarā no Malienas ielas līdz Druvienas ielai, kā arī Hāpsalas ielā, Līduma ielā un Meirānu ielā.

Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ekspluatācijā nodevusi jaunu asfaltbetona ražotni Vilcē, Jelgavas novadā. Kopējās projekta investīcijas ir 1,65 miljoni eiro, no kurām daļu finansē pats uzņēmums, bet daļa ir bankas Citadele finansējums, Db.lv informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam līdz šim bija viena asfaltbetona rūpnīca Jelgavā, un tās ražošanas jauda ir 120 tonnas asfaltbetona stundā, kas nav pietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo asfaltbetona apjomu.

Iepriekš Vilcē Ceļu būvniecības sabiedrība Igate bija asfaltbetona rūpnīca, kas savu laiku bija nokalpojusi, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Jaunajā asfaltbetona rūpnīcā Vilcē iespējams saražot līdz 240 tonnām asfaltbetona stundā. Ceļu būvniecības sabiedrība Igate rūpnīcu iegādājās no Itālijas uzņēmuma Ammann. Rūpnīca izvietota uzņēmuma sturktūrvienībā Vilces pagastā, jo šeit atrodas izejmateriālu karjeras, kas ļauj samazināt izmaksas un optimizēt loģistiku, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Jēkabpils daudznozaru kompānija SIA Ošukalns 23.septembrī atklāja jaunu asfaltbetona ražotni Salas novada Salas pagastā Ievlejās. Kopējās SEB bankas finansētā projekta investīcijas ir 1,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs informē, ka lēmums par jaunas rūpnīcas iegādi tika pieņemts, jo uzņēmums turpina attīstīties un paplašināties un vēlas būt konkurētspējīgāks vienā no savām specializācijām – ceļu būvē. Tā kā uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos būvniecības iepirkumos, kuru nolikumos bieži ir prasība piedāvājumā uzrādīt asfaltbetona rūpnīcu, no kuras plānots piegādāt materiālus līgumsaistību izpildei, 2015.gada nogalē īpašnieki pieņēma lēmumu par savas asfaltbetona rūpnīcas iegādi.

Darbu ražotne sāka jau pirms pāris nedēļām. Rūpnīcas ražošanas jauda ir 160 tonnas asfaltbetona stundā.

Ceļu būves firmas Binders Vangažu asfaltbetona rūpnīcā noslēgusies Norvēģijas līdzfinansēta projekta īstenošana, lai pilnveidotu asfaltbetona ražotnes tehnoloģiskās iespējas. Rūpnīcā uzstādītas vairākas jaunas papildu iekārtas un ieviestas videi draudzīgas tehnoloģijas.

Kopumā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā ieviesti trīs jauni asfalta ražošanas tehnoloģiskie veidi.

Projekts īstenots atbilstoši Binders šogad jūnijā noslēgtajam līgumam ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To līdzfinansēja Norvēģijas finanšu instrumentu programma «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» 2009.-2014.gada periodam. Projekta izmaksas ir 1 761 723 EUR, līdzfinansējums – 501 750 EUR.

Viens no projekta īstenošanas ieguvumiem ir tehnoloģiskā iespēja ražošanas procesā turpmāk izmantot otrreizējo materiālu – frēzēto asfaltu, kas arī pēc noņemšanas no ceļa klājuma satur asfaltam nepieciešamās komponentes un pēc apstrādes ar speciālu tehnoloģiju to var otrreizēji izmantot ražošanā. Šīs tehnoloģijas izmantošana atrisina arī frēzētā materiāla glabāšanas un ar to saistītā vides piesārņojuma problēmu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) slēgt 33.963 miljonu latu vērtu līgumu par autoceļa Ludza – Terehova rekonstrukciju ar uzņēmumu apvienību Šlokenbeka&Co, liecina IUB informācija.

IUB lēmumā teikts, ka sākotnēji konkursā par ceļa rekonstrukciju uzvarēja Šlokenbeka&Co, kas piedāvāja 17.8 kilometrus garu ceļa posmu rekonstruēt par 33.963 miljoniem latu (bez PVN). Tomēr būvkompānija a/s A.C.B, kas piedāvāja būvdarbus par pusmiljonu dārgāk, apstrīdēja konkursa rezultātus.

IUB uzlicis par pienākumu LVC vēlreiz izvērtēt iesniegtos piedāvājumus un noteikt uzvarētājus. Jāpiebilst, ka līdzšinējā pieredze rāda – ja IUB aizliedz slēgt līgumu ar kādu konkrētu pretendentu, tad pēc atkārtotas izvērtēšanas visbiežāk tiek noteikts cits uzvarētājs. Šajā gadījumā reālākais pretendents uz uzvaru ir a/s A.C.B., jo kompānijai ir otrs lētākais piedāvājums aiz Šlokenbekas&Co.

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

No šodienas Rīgā sāks atjaunot asfaltbetona segumu vairākām ielām, informē Satiksmes departaments.

Kopumā šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ielu seguma periodisko atjaunošanu paredzēts veikt sešpadsmit ielām.

Ielas seguma atjaunošanu veiks Zentenes ielā no Kurzemes prospekta līdz Anniņmuižas bulvārim; Lidoņu ielā no Spilves ielas līdz Daugavgrīvas ielai; Baltajā ielā no Lidoņu ielas līdz Riekstu ielai; Krustpils ielā no Šķirotavas ielas līdz pilsētas robežai un Brīvības gatves posmā no Rīgas robežas līdz rekonstruējamajam Brīvības gatves posmam pie Juglas ezera kanāla, kur tiek paplašināta brauktuve. Tupināsies arī seguma atjaunošanas darbi Eglaines ielā no Maskavas ielas līdz Kviešu ielai. Asfaltbetona seguma atjaunošanu šajās ielās plānots pabeigt augustā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Rozentāls, SIA Mobil Asfalts izpilddirektors. Uzņēmuma pamatdarbība ir karstā un aukstā asfaltbetona maisījuma ražošana, kā arī izejvielu – bitumena un emulsiju - pārdošana. M. Rozentāls «ne tikai iedzinis pirmo naglu uzņēmuma grīdā», bet arī stāvējis klāt asfaltbetona ražošanas sākumam un attīstībai Latvijā kopš PSRS sabrukšanas. Uzņēmumā viņu dēvē par «asfalta guru».

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Liepājas šosejas jeb autoceļa A9 Rīga (Skulte)-Liepāja rekonstruētais posms no Kalvenes 148. kilometra līdz 163. kilometram atbilst visām kvalitātes prasībām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

To ir pierādījušas kvalitātes pārbaudes, kas veiktas jaunā seguma paraugiem, kas tika paņemti šā gada jūlijā.

Šajā šosejas posmā remontdarbus veica SIA Aizputes ceļinieks. Līgums tika noslēgts 2013. gada aprīļa beigās, būvdarbi tika pabeigti šā gada jūlija sākumā. Kopējās remontdarbu izmaksas ar PVN bija 8 miljoni eiro. Šajā posmā būvnieki ir veikuši seguma reciklēšanu un jauna asfaltbetona seguma triju kārtu izbūvi, kā arī uzlabojuši ūdens novades sistēmu un autoceļa aprīkojumu.

Veicot pabeigto būvdarbu komplekso kvalitātes pārbaudi, va/s Latvijas Valsts ceļi Autoceļu kompetences centra Ceļulaboratorija paņēma vairāk nekā 60 urbtu asfaltbetona paraugu. Tika testēts asfaltbetona kārtu sablīvējums, biezums un sastāvs, kā arī veikts riteņu sliežu tests, ceļa virsmas līdzenuma un saķeres mērījumi. Pārbaudēs tika konstatēts, ka atsevišķos posmos ir palielināta virskārtas segregācija un bitumena izsvīdumi. Lai to novērstu, būvnieks par saviem līdzekļiem pārbūvēja asfaltbetona virskārtu neatbilstošajos posmos.

Ceļu būves uzņēmums a/s Ceļu pārvalde iznomājis SIA A PIECI piederošo asfaltbetona ražotni, lai varētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc asfalta, informē uzņēmums.

Izvēlēta rūpnīca, kas atrodas Ķekavas novadā blakus Rīgas apvedceļam. Kā norāda a/s Ceļu pārvalde – uzņēmumam tāpēc uz daudziem objektiem vairāk nebūs jāpiegādā asfalts braucot cauri Rīgai, kas ļaušot kompānijai un tās klientiem ietaupīt laiku un līdzekļus. Tā ir jau otrā a/s Ceļu pārvalde asfaltbetona ražotne.

Rūpnīca aprīkota ar Itālijas ražotāja Marini tehnoloģiskajām iekārtām un aprīkojumu, kas ļaujot sasniegt asfaltbetona produkcijas atbilstību visām Eiropas Savienības kvalitātes prasībām, uzsver uzņēmums. Ražotnes nominālā jauda ir 280 tonnas asfalta stundā, ko nepieciešamības gadījumā var palielināt līdz 320 tonnām asfalta stundā.

Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts – uzņēmums «Šlokenbeka» piesaistījis attīstības finanšu institūcijas ALTUM finansējumu 170 tūkstošu eiro apmērā, lai Milzkalnes ciemā veiktu apkures katla nomaiņu un siltuma padeves sistēmas automatizāciju.

Finansējums uzņēmumam «Šlokenbeka» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no ALTUM «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Apkures sistēmas modernizācija un efektivizācija ir līdz šim apjomīgākais projekts Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē, jo līdz šim katlu māja burtiskā nozīmē tika darbināta «ar rokām». Plānots, ka apkures sistēma tiks nomainīta astoņu nedēļu laikā, un jaunais apkures katls ar augstāku efektivitātes koeficientu savu darbību uzsāks 2018./2019. gada apkures sezonas sākumā, bet ne vēlāk kā šā gada decembrī.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju no šīs nedēļas nogales paredzēts uzsākt asfaltbetona seguma atjaunošanu Riekstu ielas posmā no Dzirciema ielas līdz Daugavgrīvas ielai.

No pirmdienas, 11.jūnija, sāksies Krūzes ielas rekonstrukcija posmā no Ventspils ielas līdz Liepājas ielai. Tāpat no pirmdienas sāksies asfaltbetona seguma atjaunošanas priekšdarbi Grebenščikova ielā, Augusta Deglava ielas posmā no Lienes ielas līdz Valmieras ielai. No 12.jūnija sāksies Vestienas ielas un Pildas ielas rekonstrukcijas priekšdarbi posmā no Vietalvas ielas līdz Piedrujas ielai. No 15.jūnija sāksies priekšdarbi seguma atjaunošanai Ventspils ielas posmā no Pārslas ielas līdz Pilsoņu ielai.

Ielas seguma periodiskā atjaunošana tiks veikta ielu posmos, kur līdzšinējais asfaltbetona segums bija sliktā tehniskā stāvoklī un ielas stāvokļa uzlabošanai nepieciešams uzklāt jaunu segumu, saglabājot līdzšinējos ielas ģeometriskos parametrus.

1. augustā Vangažos tiks atklāta ceļu būves firmas SIA Binders jaunā asfaltbetona rūpnīca, kas ir šobrīd modernākā šāda veida ražotne Baltijā. Tā apvieno visas pašlaik Eiropā izmantotās modernākās tehnoloģijas asfalta ražošanas procesā. Atklāšanas pasākumā piedalīsies arī LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis un LR satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Ražotnes jauda ir 240 t asfaltbetona stundā, taču, veicot nelielas transformācijas, jaudu iespējams palielināt līdz pat 320 t stundā. Pēc pasūtītāja vēlmes, asfalta ražošanas procesā var tikt izmantots modificētais bitumens. Tās ir speciālas vielas- polimēri, kas uzlabo bitumena fizikāli mehāniskās īpašības, tādējādi ievērojami pagarinot asfalta mūžu un būtiski uzlabojot tā kvalitāti.

31 m augsto rūpnīcu, pēc Binders īpaša pasūtījuma, komplektēja, piegādāja un vēlāk kopā ar Binders speciālistiem uzstādīja Vācijas uzņēmums AMMANN Asphalt GmbH. Ražotne ir pilnībā datorizēta, to apkalpo un procesus uzrauga 3 darbinieki, kuri stažējušies Vācijā.

Visu augustu Raiņa bulvārī Rīgā plānots atjaunot ielas segumu, ierīkojot arī sabiedriskā transporta joslu.

Ceturtdien, 30. jūlijā tiks uzsākti priekšdarbi ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbiem Raiņa bulvāra posmā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai. Darbiem noslēdzoties, Raiņa bulvāra posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai tiks ierīkota sabiedriskā transporta josla, pavēstīja Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Raiņa bulvāra posms no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai ir viena no 26 ielām, kur šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma paredzēts atjaunot asfaltbetona segumu. Ielas seguma periodiskās atjaunošanas laikā bulvāra brauktuvei un atsevišķos posmos gājēju ietvēm tiks uzklāts jauns asfaltbetona segums, regulētas ceļa apmales un komunikāciju aku lūkas, tāpat arī uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums.

Pārsteigumu nesen piedzīvojis uzņēmums Binders. Starp Ziemeļīrijas kompānijā Terex Finlay Ltd. iegādātā drupinātāja specifikācijas lapām atrasta vēstule no tautiešiem, pastāstīja Binders finanšu direktors Juris Frīdmanis.

«Tā mūs patiesi aizkustināja un bija sirsnīgs pārsteigums,» atzīst uzņēmumā.

Vēstulīte rakstīta gan latviešu, gan krievu valodā. To starp iekārtas dokumentācijas lapām atrada Binders asfaltbetona rūpnīcas darbinieki, kuriem rekordīsā tempā vajadzēja iekārtu uzstādīt un notestēt.

«Piegādes apstākļi sagrozījās tā, ka uzstādīšanai iepriekš plānotā mēneša vietā vajadzēja iekļauties nedēļā. Tas bija ļoti liels izaicinājums, taču paguvām iekļauties līgumtermiņa izpildes nosacījumos un arī kopējā projekta izpildes termiņu šis apstāklis neietekmēja,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa. Kā vēstīts, ceļu būves firmas Binders Vangažu asfaltbetona rūpnīcā noslēgusies Norvēģijas līdzfinansēta projekta īstenošana, lai pilnveidotu asfaltbetona ražotnes tehnoloģiskās iespējas. Rūpnīcā uzstādītas vairākas jaunas papildu iekārtas un ieviestas videi draudzīgas tehnoloģijas.

Reģionālās vizītes ietvaros trešdien, 30. septembrī satiksmes ministrs Anrijs Matīss apsekoja remontdarbus, kas veikti 2,4 km garā posmā uz autoceļa Alūksne–Liepna (P41) no Alūksnes līdz Karitāniem, kā arī posmu valsts vietējā autoceļā Pleševa–Čilipīne–Kudreva (V459) Viļakas novadā un būvdarbus uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

2014. gadā uz autoceļa Alūksne–Liepna tika veikta dubultās virsmas apstrāde, tomēr šajā pavasarī atklājās, ka ceļa segumam ir izveidojušies defekti. Šovasar va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) par saviem līdzekļiem veica garantijas remontu.

LAU defektu rašanos skaidro ar nepietiekami cieto šķembu pamatni un smagā autotransporta satiksmi šķīdoņa laikā, kas laikus netika ierobežota. Tagad šis posms ir atjaunots – tika likvidētas bedres, ceļa segums pastiprināts ar vairākām dažāda izmēra šķembu kārtām un vairākkārtēju virsmas apstrādi.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis, tiekoties ar ministru, norādīja, ka šis ceļš novadam ir īpaši svarīgs, jo savieno četras apdzīvotas vietas ar Alūksni. Ministrs solīja, ka nākamajā gadā dubultā virsmas apstrāde šajā ceļa posmā tiks turpināta un viss ceļš līdz Liepnai tiks apstrādāts tuvāko trīs gadu laikā.

Trešdien, 20.oktobrī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki un vietējo pašvaldību pārstāvji atklāja rekonstruēto Liepājas šosejas posmu 15 kilometru garumā no Kalvenes Liepājas virzienā.

Autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posma km 148,5 – 163,28 rekonstrukciju veica SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR. Kopējās investīcijas objektā ir 8 084 461 eiro. Šajā šosejas posmā ir veikta ceļa virskārtas rekonstrukcija, veicot esošās segas reciklēšanu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Tāpat tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

«Ņemot vērā to, ka jau šogad ir uzsākti remontdarbi nākamajā Liepājas šosejas posmā, kā arī ir notiek iepirkuma procedūra par vēl diviem posmiem, pēc gada Liepājas šoseja tiks savesta kārtībā,» atklāšanā atzīmēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Sākta asfaltbetona seguma ieklāšana uz Dienvidu tilta brauktuves, kas ilgs aptuveni līdz septembra beigām.

Pēc šo darbu pabeigšanas uz jaunā tilta uzstādīs barjeras, margas un apgaismojuma stabus.

Šobrīd tiek ieklāts pirmais asfalta slānis tilta kreisajā pusē, skatoties no Rīgas centra puses, informēja a/s Dienvidu tilts pārstāve sabiedrisko attiecību jautājumos Laima Pļaviņa.

Norit arī pievadceļa asfaltēšana zem tilta Daugavas labajā krastā, kā arī uzbēruma asfaltēšana, kas savienos tiltu ar Slāvu dzelzceļa pārvadu. Kopējā asfaltējamo ceļu platība ir vairāk nekā 150 tūkstoši kvadrātmetru. Pirmā asfalta slāņa ieklāšanai uz tilta braucamās daļas būs nepieciešams vismaz 2000 tonnu asfaltbetona. Kopumā tilta braucamās daļas, gājēju ietvju un velosipēdu celiņu asfaltēšanai būs nepieciešams ap 5282,5 tonnu asfaltbetona. Tilta kopējā platība ir 26 694 m2.