Lai saņemtu dažādu pārbaužu atvieglojumus un veicinātu kuģu reģistrāciju zem Latvijas valsts karoga, Starptautiskajā Jūras organizācijā ir jāveic IMO audits.
Audits ir nepieciešams, piemēram, lai kuģus varētu atzīt par zema riska – tādiem, kam retāk veic inspekcijas ostas valsts kontroles ietvaros. Par zema riska kuģiem var atzīt tikai tādus, kas reģistrēti valstī, kurā veikts IMO audits. Savukārt kvalitatīva kuģa karoga valsts funkciju izpilde, ko sekmētu audits, var motivēt kuģošanas kompānijas izvēlēties savus kuģus reģistrēt zem Latvijas valsts karoga, kas ir viens no Transporta attīstības pamatnostādņu 2007. – 2013.gadam politiskajiem mērķiem, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Elīna Balgalve.
Plašāk nepieciešamība veikt Apvienoto Nāciju Organizācijas IMO auditu izklāstīta informatīvajā ziņojumā "Par Starptautiskās Jūras organizācijas auditu", kas pirmdien, 25.augustā tika izskatīts valdībā.
IMO audits nosaka, cik efektīvi dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot IMO konvencijas, kurām tā ir pievienojusies. Audita rezultātā ir iespējams uzlabot kuģošanas drošību un samazināt jūras vides piesārņojuma risku. Tas palīdz identificēt un novērst trūkumus nacionālo normatīvo aktu sistēmā un jūrlietu pārvaldes sistēmā.
Lai Latvija pieteiktos IMO auditam, Ministru kabinetam ir nepieciešams pilnvarot personu, kas būtu tiesīga Latvijas Republikas vārdā iesniegt oficiālu vēstuli IMO Ģenerālsekretariātam. Tāpēc ir jānosaka iestāde, kas vada un koordinē sagatavošanos minētajam auditam, kā arī jāparedz iestāde, kas darbojas kā IMO kontaktpersona attiecībā uz auditu skarošiem jautājumiem.
Tā kā lielākā daļa IMO konvencijās noteikto pienākumu ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē, vadītāja un koordinatora funkcijas jautājumos, kas saistīti ar IMO auditu, vajadzētu noteikt Satiksmes ministrijai. Bez Satiksmes ministrijas IMO konvencijās noteiktie pienākumi ietilpst arī Aizsardzības, Finanšu un Vides ministriju kompetencē.
Līdz 2007.gada decembrim IMO auditam bija pieteikušās 37 valstis. Audits bija veikts 18 valstīs, tostarp vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs. Latvijā IMO audits varētu notikt 2010.gadā. Tam no valsts budžeta būs nepieciešami aptuveni 7.5 tūkstoši latu.
IMO ir starptautiska organizācija, kuras mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību un samazināt jūras vides piesārņojuma risku. Latvija ir IMO dalībvalsts kopš 1993.gada un aktīva dalība organizācijā ir būtisks nosacījums mērķu sasniegšanai jūrniecības nozarē.