Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju un ņemot vērā autopārvadātāju pārstāvju priekšlikumus, kā arī starpvaldību nolīgumu nianses ar kaimiņvalstīm, Satiksmes ministrija rosinājusi ieviest eirovinjeti ne ātrāk kā 2012. gada 1. janvārī.

Sākotnēji Autoceļu lietošanas nodevas likumā bija noteikts, ka eirovinjeti ievieš 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un autopārvadātāju nozares pārstāvju lūgumu, šī maksājuma ieviešana tika atlikta uz 2011. gada 1. janvāri. Ceturtdien, 5. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie «Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā» paredz noteikt eirovinjetes uzsākšanu 2012. gada 1. janvārī.

Satiksmes ministrija rosina pagarināt likuma spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā autopārvadātāju un lauksaimnieku asociāciju lūgumu šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nepalielināt finansiālo slogu. Bez tam, lai ieviestu nodevu, Latvijas iesniegtos grozījumus nepieciešams saskaņot jau ar spēkā esošajiem nolīgumiem par automobiļu starptautisko satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri pašreiz paredz savstarpējus atbrīvojumus no nodokļiem un valsts nodevām, kas saistītas ar autoceļu izmantošanu un uzturēšanu. Savukārt nodevas ieviešana un piemērošana pārējiem valstu pārvadātājiem, kamēr nav grozīti minētie nolīgumi ar Baltkrieviju un Krieviju, nostādītu viņus nevienlīdzīgā stāvoklī.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta eirovinjetes maksāšanas un administrēšanas kārtība.

Kā Db.lv jau rakstīja, eirovinjeti jeb autoceļu nodevu kravu pārvadātājiem virs 12 t paredzēts noteikt ar nākamā gada 1. janvāri. Tas saistīts ar to, ka eirovinjetes iekasēšanai nepieciešams piesaistīt konkursa kārtībā privātu operatoru, kā arī jāizveido nodevas iekasēšanas infrastruktūra. Paredzēts, ka iespējas nodevas samaksai būs 24 stundas diennaktī vismaz lielākajās tirdzniecības vietās un izmantot varēs visus parastos maksāšanas līdzekļus.

Eirovinjeti būs iespējams maksāt gan par atsevišķām dienām, samaksājot 7 Ls par dienu, jeb nopirkt to uz gadu par aptuveni 500 Ls. Satiksmes ministrija aplēsusi, ka 2010. gadā eirovinjete budžetā ienesīs 9.3 milj. Ls.

Valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas ierosinājumu atlikt autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes ieviešanu līdz 2014. gadam.

Tas nepieciešams, izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī kavēšanos nolīgumu grozījumu saskaņošanā ar Krieviju un Baltkrieviju, skaidro Satiksmes ministrija. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam. Kārtība, kādā tiks veikti maksājumi par valsts galveno autoceļu lietošanu, tiks izstrādāta pēc tam, kad valdībā būs apstiprināti visi nepieciešamie normatīvo aktu projekti.

Ieviešanas termiņu aicinājusi pagarināt biedrība Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome. Konsultācijas notikušas arī ar Zemnieku saeimu un Autopārvadātāju asociāciju Latvijas Auto. Aicinājums ir pamatots ar lūgumu nepalielināt finansiālo slogu Latvijas autopārvadātājiem un lauksaimniekiem.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Virknes politiķu pēkšņā vēlme ierobežot ofšoru kompāniju darbību Latvijā un piespiest tos uzrādīt patiesos īpašniekus varot likt ciest visiem pārējiem, kuriem ar ofšoriem nav nekāda sakara, liecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku aptaujāto sacītais.

Pārvadājumi

Autopārvadātājiem izmaksas pieaugs līdz pieciem procentiem

Eirovinjeti jeb ceļu lietošanas maksu Latvijā plānots ieviest tikai no 2014. gada.

Baltijas TOP

Rimi Eesti Food – igauņu nacionālās iepirkšanās īpatnības

Igauņiem sava tirgus aizsargāšana un izvēle par labu Igaunijas produktiem ir izteiktāka nekā Baltijas kaimiņiem, bet katrai pārliecībai ir sava cena.

Farmācija

Vakcīnas iepirksim kopā

Baltijas veselības ministri drīzumā slēgs līgumu par kopīgiem zāļu iepirkumiem.

Pārskati

Rentabilitātes dati 2008. gada līmenī

VAS Latvijas Valsts ceļi un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noslēgušas trīspusējos līgumus ar degvielas uzpildes stacijām (DUS) AS Virši-A, SIA LUKoil Baltija R un SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kā arī ar SIA Merkūrijs EU par eirovinjetes tirdzniecību.

Kā informē VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra projektu vadītājs Lauris Vilnītis, saskaņā ar līgumiem DUS nodrošinās autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu, kas nozīmē, ka šajās DUS kravas transporta autovadītāji varēs iegādāties eirovinjetes par Latvijas galveno ceļu izmantošanu.

SIA Merkūrijs EU nodrošinās muitas brokeru pakalpojumus robežpunktos Terehovā, Grebņevā un Lomašos, kur arī būs iespēja iegādāties eirovinjeti.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka 2008. gada nogalē pieņemtais Autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, Latvijai pievienojoties to Eiropas Savienības (ES) valstu pulkam – patiesībā teju visām –, kurās par atsevišķu ceļu posmu lietošanu kravas automobiļiem (Latvijā virs 3,5 t) jāmaksā.

Satiksmes ministrija nolēmusi eirovinjeti jeb maksu par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas automašīnām ieviest tikai no 2009. gada sākuma.

Sākotnēji tika plānots, ka tā tiks ieviesta jau šī gada jūlijā, tomēr šī iecere atlikta grūtās situācijas dēļ autopārvadājumu nozarē. Nesen maksu par ceļu lietošanu ieviesa arī Krievija, tomēr šobrīd norit sarunas, lai tā šo nodevu neiekasē, kamēr tādu pašu nodevu nebūs ieviesusi ari Latvija. Pagaidām esot panākta mutiska vienošanās par to, uzsver Satiksmes ministrijas pārstāvis Georgs Lancmanis.

Starptautiskie autopārvadātāji, kuri šobrīd piedzīvo sen neredzētu kravu pārvadājumu apjoma kritumu, norāda, ka neiebilst pret eirovinjetes ieviešanu, bet vien lūdz tās ieviešanu atlikt uz laiku, kad Latvijas un pasaules ekonomika būs atguvusies un arī autopārvadātāji būs izķepurojušies no krīzes.

Maksas ieviešana par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas transportlīdzekļiem tiks atlikta vismaz līdz 2011. gadam.

To tikšanās laikā ar Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju (LTBA) solījis jaunais Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, Db apstiprināja Satiksmes ministrijā (SM).

«Šāda iespējamība tiek izvērtēta tādēļ, ka situācija kravu pārvadājumos pa autoceļiem joprojām ir kritiska. Līdz ar to par maksājuma ieviešanu šogad nevar būt ne runas, un arī nākamā gada laikā to diez vai sāks iekasēt. Tomēr galējais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts,» uzsver SM pārstāvji.

Iepriekš Satiksmes ministrija bija iecerējusi maksu par ceļiem jeb eirovinjeti ieviest 2010. gada sākumā. Tomēr autopārvadātāji vairākkārt griezās pie ministrijas ar lūgumiem uz laiku atcelt eirovinjetes ieviešanu, pamatojoties uz šobrīd nozarē valdošo smago situāciju un krītošiem pārvadājumu apjomiem.

Rīt, 1. jūlijā, kravu pārvadāšanas uzņēmumi paredzējuši apvienoties akcijā, lai izteiktu savu sašutumu par steigšus ievestā papildu ceļu nodokļa, dēvēta par «eirovinjeti», iekasēšanas uzsākšanu. Nodokļu sloga palielināšana apdraudot nozares uzņēmumu pastāvēšanu, un desmitiem tūkstoši tajā nodarbināto varot palikt bez iztikas.

Tāpēc kravu pārvadātāji 1.jūlijā plkst. 12:00 pulcēsies protesta pasākumā 11.novembra krastmalā pie Rīgas pils, lai uzrunātu sabiedrību un valsts varu.

Nozares pārstāvji ar saviem iebildumiem un argumentiem jau iepazīstināja Saeimu, tomēr valdošās koalīcijas deputāti 19. jūnijā atteicās sekot Igaunijas paraugam un atlikt eirovinjetes ieviešanu līdz 2016.gadam, uzsver Ziedonis Apariņš, uzņēmumu pārstāvis. «Bez atbildes palika arī vēršanās pie Ministru prezidentes un satiksmes ministra. Tādēļ kravu autopārvadātājiem ir jārēķinās ar papildus izdevumiem, kas rada maksātnespējas draudus. Patlaban, starptautiskajā pārvadājumu tirgū valdot politiskās krīzes (Ukraina, Krima, ES sankcijas pret Krieviju) un Krievijas rubļa kursa krituma radītajam apsīkumam, šāds maksājums grauj Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radītu tiem tiešus bankrota draudus, dodot priekšrocības citu valstu pārvadātājiem. Nozari, kas patlaban nodarbina apmēram 30 tūkstošus cilvēku un dod iztiku viņu ģimenēm, tādējādi piemeklētu masveida bezdarbs,» skaidro Z. Apariņš.

Autoceļu nodevas ieviešana Latvijā tiek atlikta līdz 2011. gadam, šodien, pieņemot attiecīgus grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā nolēma Saeima.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka, neraugoties uz autopārvadātāju iebildumiem, autoceļu lietošanas nodevu jeb tā dēvēto eirovinjeti Latvijā bija plānots ieviest jau no šī gada 1. jūlija.

Šī nodeva būtu jāmaksā kravas autopārvadājumu veicējiem – gan tiem, kas Latviju šķērso tranzītā, gan vietējiem pārvadātājiem.

Ārvalstu autopārvadātājiem eirovinjete izmaksātu 7 Ls dienā, bet vietējiem autopārvadātājiem šīs nodevas gada likme būtu aptuveni 500 Ls gadā.

Valsts budžeta ieņēmumi no šīs nodevas tika plānoti 9. 3 milj. Ls apmērā gadā.

Operatoru, kas nodrošinātu nodevas iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, Satiksmes ministrija bija plānojusi uzticēt privātai kompānijai, kas tiktu izvēlēta konkursa kārtībā.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Google nav jāmaksā Francijas valsts pieprasīts nodokļu parāds 1,115 miljardu eiro apmērā, jo interneta milža Īrijas meitsabiedrība nav apliekama ar nodokļiem Francijā, trešdien nolēma Francijas tiesa.

«Francijas kompānija Google Ireland Limited (GIL) nav apliekama ar nodokļiem Francijā par periodu no 2005. līdz 2010.gadam,» teikts tiesas lēmumā.

Google 2015.gadā samaksāja Francijā uzņēmuma ienākuma nodokli tikai 6,7 miljonu eiro apmērā, jo tās Eiropas meitsabiedrības ienākumi bija reģistrēti zemo nodokļu valstī Īrijā. Šādu iespēju ir izmantojuši arī citi multinacionālie uzņēmumi.

Grupa nodarbina Francijā 700 cilvēkus, bet reklāmas kontrakti tās interneta pārlūkam vai videofailu apmaiņas vietnei YouTube ir parakstīti ar Īrijas meitsabiedrību.

Francijas pieprasītais nodokļu parāds bija tikai viena no vairākām juridiskām problēmām, ar kurām Kalifornijas štatā bāzētā Google ir saskārusies Eiropas Savienībā (ES).

Ja patiešām piepildīšoties Gazprom sacītais, ka 2009.g. dabasgāzes cena kritīsies divkārtīgi, Rīgas Siltums sola būtiski pamazināt tarifus.

emRīgas Siltums/em nākamgad sola būtiski pamazināt tarifus Viņš arī uzsvēra, ka Rīgas Siltums, būdams lielākais Baltijas siltumapgādes uzņēmums, ir kļuvis par vienu no nozares līderiem, pietuvojoties moderno Skandināvijas valstu siltumapgādes uzņēmumu līmenim. Šo līmeni RS vēloties arī saglabāt, modernizēti esot 8012 siltummezgli, kuros neietilpst vien 142 privātīpašnieku nami. Tāpat kā divās pēdējās ziemās, RS plāno piegādāt ap 3.1 milj. MWh siltuma un 2009. gadā plāno pieslēgt jaunus patērētājus ar 50 MW siltumslodzi.

Vispārējās taupības apstākļos Finanšu ministrija atradusi iespēju noslēgt speciālu līgumu par Latvijas saņemamās finanšu palīdzības programmas komunikācijas plāna «izstrādāšanu un ieviešanu».

Jaunais finanšu ministrs Einars Repše aizvadītās nedēļas beigās par šādu ministrijas noslēgtu līgumu nebija informēts un īsi apliecināja: «Es to noskaidrošu, un jaunnedēļ sniegsim atbildi.»

Jāatgādina, ka M. Mozers pirms pāris mēnešiem zaudēja FM valsts sekretāra padomnieka posteni pēc toreizējā finanšu ministra Ata Slakteraa traģikomiskās intervijas Bloomberg TV. Toreiz M. Mozers par 1500 Ls mēnesī A. Slakterim sniedza konsultācijas ar komunikācijas jomu saistītos jautājumos.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Vairākus gadus, valsts budžeta konsolidācijas ietvaros Latvijas valdība strādāja, balstoties uz visnotaļ primitīvu loģiku - ja reiz daļa iedzīvotāju nodokļus nemaksā vispār, tad pēc iespējas lielākas likmes jānosaka tiem, kuri vēl maksā.

Izskatās, ka valdība ar šādu politiku ir bijusi diezgan laba skolotāja vietējai mūzikas industrijai, kas mēģina kompensēt savu biznesa neveiksmi, liekot maksāt pilnīgi visai sabiedrībai. Pietiekami daudzus gadus mūzikas industrijai ir bijuši divi galvenie ienākumu avoti - koncerti un ierakstu tirdzniecība.

Nav noslēpums, ka dažu pēdējo gadu laikā ierakstu pārdošanas rādītāji ir krietni vien gājuši uz leju, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Pamatā tam, protams, ir straujā datortehnoloģiju attīstība, kas patērētājiem ļauj sadabūt interesējošo skaņdarbu internetā, neapgrūtinot sevi ar došanos uz veikalu, piemēram, pēc kārtējā CD. Atšķirība tā, ka vienā daļā valstu cilvēki kaut kā ir iemācījušies iekasēt naudu par dziesmām, kas tiek lejuplādētas, bet otrā, pie kuras pieskaitāma arī Latvija, - ne. Toties mūsu mūzikas industriju pārstāvošās organizācijas - LaIPA un AKKA/LAA - ir izdomājušas veidu, kā kompensēt to naudu, kas vairs neienāk no ierakstu tirdzniecības - jāliek maksāt par mūzikas atskaņošanu teju visās vietās, kur ir vairāk par vienu cilvēku - veikalos, frizētavās, taksometros, maršruta autobusos… Dīvaini, ka vēl nav ķērušies pie lopu fermām - ir taču dzirdēts, ka cūkas labāk attīstoties mūzikas skaņu pavadījumā, un tādējādi sanāk, ka konkrētais lauksaimnieks gūst komerciālu labumu.

Patlaban tikai 16 % iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par mājokli varēs samaksāt bez grūtībām, liecina DnB Nord Latvijas barometra pētījums.

Saskaņā ar pētījuma datiem vairāk nekā divas piektdaļas jeb 44 % iedzīvotāju, raksturojot savas iespējas segt maksājumus par mājokļa uzturēšanu, domā, ka spēs tos nomaksāt, lai arī nāksies ekonomēt uz citām lietām.

19 % prognozē, ka, kaut arī tagad spēj segt maksājumus, līdz apkures sezonas beigām, visticamāk, iekrāsies parādi.

Savukārt 12 % iedzīvotāju jau tagad netiek galā un viņiem ir parādi par mājokļa uzturēšanu.

Rīgā dzīvojošie biežāk nekā aptaujātie citās pilsētās un laukos ir pauduši bažas, ka līdz apkures sezonas beigām viņiem, visticamāk, būs parādi par mājokli, bet laukos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā uzskatīja, ka varēs samaksāt par mājokli bez problēmām.