Valsts kancelejas (VK) ziņojuma, kurā analizēti ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika un valsts domstarpību risināšanas iespējamie scenāriji, nonākšana atklātībā būtiski kaitē valstij un iespējām aizstāvēt tās materiālās intereses, šādu viedokli šorīt Latvijas Televīzijā pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Matīss domā, ka ziņojums ir nepietiekami noslepenots, jo tagad to var izmantot potenciālā tiesvedībā pret valsti. Šī iemesla dēļ politiķis par ziņojuma saturu atteicās runāt.

Tomēr kopumā VK ziņojumu ministrs nodēvēja par dīvainu, jo VK juristi esot bijuši klāt visos ar airBaltic saistītajos procesos, kas radot jautājumu - kur viņi ar saviem brīdinājumiem bija līdz šim. Matīss gan uzsvēra, ka strīda starp pusēm pašlaik tiesā vēl nav un ir tikai Flika pretenzija.

Iepriekš, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Fliks jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas premjeram Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī Valsts kancelejai.

Valsts kanceleja uzsver, ka tās sagatavoto viedokli nevar saukt par valdības viedokli, taču dokuments tapis, lai brīdinātu par iespējamām sekām. Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons dokumentā norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju, šajā gadījumā, kā norādījis Valsts kancelejas eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15 līdz 16 miljonu latu kompensāciju Flikam.

VK uzsver, ka tās viedoklis nav valsts viedoklis un valsts viedokli paudīs SM. Valsts kanceleja vērsusi uzmanību uz standartiem, kādi 50 gadus ir atzīti starptautiskajās šķīrējtiesās. Valsts kanceleja izvērtējusi situāciju un sniegusi viedokli par to, kā šī lieta izskatās no šķīrējtiesas puses. Mēkons sacīja, ka žēl par atzinuma nonākšanu publiskajā vidē, jo tā ir tiesvedības taktika un stratēģija, ko parasti ne viena ne otra neizpauž, tāpēc Valsts kanceleja atzinumu klasificējusi atbilstoši likumam.

SM uzsver, ka ar Fliku norit tiesvedība un nekāda nauda pirms tās Flikam netiks maksāta. Jautājums par jebkādu maksāšanu būtu valdības kompetencē un tikai pēc tam, kad visas iesaistītās iestādes būs sniegušas savus viedokļus.

Valsts kancelejas sagatavotajā dokumentā esot norādīts: valstij nodalot Flikam piederošās airBaltic akcijas no konvertējamām obligācijām, starptautiskā šķīrējtiesa var uzskatīt, ka valsts pārkāpusi objektīvu paļāvību.

No Flika pretenzijas izriet, ka viņš vēlas no valsts panākt 62 miljonus latu.

airBaltic ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Patlaban galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas - vienošanās pameta 2011.gada rudenī. Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās piederēja Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra