Lietuva jaunajai Snoras administrācijai, kuru veido aptuveni 20 cilvēki, mēnesī par viņu darbu valsts maksā 140 tūkstošus eiro, kamēr Latvijas Krājbankas pagaidu administrācijas locekļi papildus savai darba algai neko papildus nesaņem, noskaidroja Db.lv.
Kā Db.lv pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Aija Dravniece, Latvijas Krājbankas administrācija, kuras priekšgalā ir FKTK vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis, savai ierastajai darba algai nesaņem neko papildus, līdz ar ko tiekot ietaupīti valsts līdzekļi.
Jau ziņots, ka Lietuvā Snoras administrāciju vada Saimons Friklijs, kuram, pēc paša Snoras akcionāra Vladimira Antonova teiktā, ir būtiskas zināšanas par Krievijas miljardiera finanšu gaitām
Antonovs norāda, ka Friklijs nesen vadījis detektīvu aģentūru Kroll, kas pēc Zviedrijas valdības lūguma veica izmeklēšanu, lai pārbaudītu Antonovam piederošās Konvers Grupp līdzekļu izcelsmi laikā, kad Antonovs centās pārņemt Saab.
Toreiz Antonovam esot nācies Friklija vadītajai aģentūrai nodrošināt pilnīgu pieeju savai dokumentācijai, kā arī tehniskajai un finanšu plānošanai. Pēc veiktās izmeklēšana aģentūra Kroll secinājusi, ka nekādu kriminālu pārkāpumu nav.
Tagad Antonovam radušās aizdomas, ka Kroll vadītājs Saimons Friklijs izmantojis izmeklēšanas laikā iegūto informāciju savā labā. Pēc Snoras akcionāra domām, zinot Antonova finanšu situāciju, Friklijs devis ziņu Baltijas valstu amatpersonām brīdi, kad viņu bija iespējams var banku nozares tiesību pārkāpumos. Tajā pat laikā pats Friklijs apmaiņā pret šo informāciju ticis pie vadītāja amata nule kā nacionalizētā bankā.
Jau ziņots, ka šā gada 16. novembrī Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras, pirms tam konstatējot bankā līdzekļu iztrūkumu viena miljarda litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.
Pāris dienas pēc tam līdzekļu iztrūkums atklājās arī Latvijas Krājbankā, kam sekoja bankas pakalpojumu apturēšana, aresti un bankas klientu iedzīvotāju vidū