Snovbords strauji atkaro kalnu slēpošanas trases, jo šis ziemas sporta veids ir kļuvis par jauniešu modes un dzīves stila noteicēju. Alpu ziemas kūrortu piedāvājumā snovbords ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu. Snovbords (sniega dēlis) ir kļuvis par patstāvīgu vērtību ziemas sporta tūrismā un šī sporta. Par to liecina arī vairākas aptaujas Eiropas valstīs, kur jaunieši vecumā no 9 līdz 15 gadiem par populārāko ziemas sporta veidu uzskata tieši snovbordu. Skolu programmās bieži vien tiek iekļauts snovbords kombinācijā ar ģeogrāfiju un dabas aizsardzību. Skolēni kopā ar klasi dodas ekskursijās uz Alpiem, kur šie mācību priekšmeti tiek apgūti līdztekus sporta aktivitātēm. Piemēram, Vācijā televīzijas skatītāju auditorija vecumā no 14 līdz 29 gadiem par populārāko ziemas sporta veidu uzskata snovbordu, bet vācieši kopumā dod priekšroku televīzijā daiļslidošanai un biatlonam. Snovborda industrija vairs nav tikai sporta veids, bet gan izklaide, tūrisms, mode, inventārs, reklāma un bizness. Apmēram puse no visiem pasaulē pārdotajiem sniega dēļiem tiek saražota Austrijā, kur ik gadus tiek producēts vairāk kā 1,5 miljoni sniega dēļu. Mūsdienu ziemas Alpu kalnu sports bez snovborda trasēm nav iedomājams, tāpēc daudzi ziemas atpūtas kūrorti aizvien vairāk pievērš uzmanības šo klientu apkalpošanas īpašajam servisam. Arī klasiskie kalnu slēpotāji ir kļuvuši iecietīgāki pret snovbordistiem un spēj “miermīlīgi” sadalīt kalnu starp abiem sporta veidiem. Snovbords ir kļuvis par sava veida dzīves stilu un viena no iecienītākajām snovbordistu tikšanās vietām ir Alpu kalni, kur savā starpā par labāko vietu aktīvi konkurē Austrija, Šveice un Francija. Francijas Alpu labirints Les Portes du Soleil Ženēvas ezera dienvidu daļā atrodas ziemas kūrorts Les Portes du Soleil, kur sniega valstība sportistiem ir pieejama vairāk kā 650 km nobraucienu garumā ar 200 pacēlājiem. No putna lidojuma šie kalni starp Franciju un Alpiem izskatās kā ietīti zirnekļu tīklā. Snovborda iesācējiem tiek ieteikts savas teltis novietot šī reģiona lielākajā ciemā Avoriaz, kurš ievērojams ar īpaši platām snovborda trasēm, bet arī šī sporta veida veikaliem. Īpaša snovborda trase ar 6 metru augstām sienām un 120 metru garumā. Les Portes du Soleil ir arī pieejamas mežonīgās trases nobraucieni (Espaces Freeride), kur bieži uzturas Francijas labākie snovbordisti. Savukārt Šveices pusē Les Croset piedāvā uz trases Planachaux un Morgins uz trases La-Follieuse vakara apgaismojumu trešdienās un sestdienās līdz pulksten 21:30. Labākās snovborda trases Šveicē - Lāksā un Davosā Pasaules labākās un grandiozākās snovborda trases ir sastopamas Šveices austrumos Crap Song Gion Lāksā (Laax), taču tikpat daudz snovbordistu ir sajūsmā tieši par Davosas trasēm. Viena no iespaidīgākajām ir 100 m garā, 17 metru plātā un ar 5 metriem augstiem bortiem supertrase. Iecienītākais kalns snovbordistu vidū ir 2590 metru augstais Jakobshorns, kurš piedāvā vairāku veidu nobraucienus. Snovbordistiem ir speciāla viesnīca "Bolgenschanze" (www.bolgenschanze.ch) ar diskotēkas halli un starptautiski pazīstamiem dīdžejiem, kura atrodas tikai dažu minūšu attālumā no Jakobshorna pacēlāja un populārā restorāna “Bolgen Plaza” (www.bolgenplaza.ch). Bavārijas dabiskās trases Salīdzinājumā ar Šveices un Francijas trasēm Vācijas Alpi nav tik augsti, taču snovbordisti Dammkaras tuvumā var iejusties pirmatklājēja lomā un doties lejup no sniega neskarta kalna. Vāciski runājošajā Alpu teritorijā Dammkara ir vienīgā vieta, kurai ir pacēlājs uz 7 km garu dabisku jeb mežonīgu trasi. Labākā vieta tiek uzskatīta dienvidu nogāze Predigtstūles. Snovbordisti var pieteikt arī kalnu instruktoru (www.mittenwald.de), kurš ieteiks emocionāli saspringtākos nobraucienu posmus. Šie kalni katru dienu tiek uzmanīti arī no sniega lavīnu ekspertiem. Snovbordisti var piete