Labi pazīstamajā parfimērijas uzņēmumā Dzintars ieplūdināts arī padomju režīma upura fabrikanta Antona Rimeika mūža darbs.

Kas cenšas, tas sasniedz — tik kodolīgi fabrikanta Antona Rimeika panākumus biznesā raksturoja dzejnieks Ēriks Ādamsons. Sākot no nekā, 11 gadu laikā Antons Rimeiks izveidoja ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Inženieris–ķīmiķis Antons Rimeiks un ražoja populāro zobu pastu Mētra, sejas krēmu Rota, ziepes un sveces.

— Vienkāršu ļaužu japānietes pēc kāzām nokrāso zobus melnus, bet pie mums, paldies Dievam, par skaistiem arvien uzskatīti tikai tādi zobi, kas spoži viz kā perlamutrs. Tādēļ arī zobu kopjamie līdzekļi allaž mūsu zemē bijuši lielā godā un it sevišķi tagad, kad mūsu ķermenis kļuvis vārīgāks kā senos laikos un ēdieni tapuši izsmalcinātāki un reizē ar to arī kaitīgāki zobiem. Bet ilgus gadus mums nebija savas latvju zobu pastas un tikai 1929. gadā Armijas ekonomiskā veikala toreizējais priekšnieks pulkv. Alksnis ierosināja jauno inženieri ķīmiķi tādu radīt. Rimeiks, kas jau 1927. g. ar trim draugiem inženieriem pagatavoja kādu zobu krēmu un pēc tam sveces, ķērās pie darba un pusgada laikā, apkrāvies neskaitāmām pudelītēm un grāmatām un sēdēdams savā laboratorijā pie uguns kā kāds viduslaiku alķīmiķis, jauca krītu ar dziedniecības ziedēm, piparmētru un dažādām ēteriskām eļļām, līdz pagatavoja vajadzīgos paraugus, — raksta Ēriks Ādamsons 1938. gadā.

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Zobu stāvokļa uzlabošanai jāatvēl no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Pieprasījums pēc estētiskās zobārstniecības palielinās gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstnieku vidū, turklāt ārsti no citām valstīm brauc uz Latviju smelties pieredzi zobu izskata uzlabošanā.

Metodes, ar kuru palīdzību zobus iespējams padarīt skaistākus, regulāri tiek uzlabotas, tāpat zobārstniecībā tiek ieviestas inovācijas, tādēļ zobu izskats būs atkarīgs tikai no tā, cik daudz cilvēks ir gatavs atvēlēt zobu skaistuma uzlabošanai. Kā liecina zobārstniecību klīniku sniegtā informācija, atkarībā no izmantotās tehnoloģijas izdevumi var svārstīties no 90 eiro par vienu zobu vienkāršākai metodei, pārsniedzot pat tūkstoti eiro.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties kosmētikas uzņēmuma AS Dzintars ražotnē, redzot, kā top uzņēmuma jaunais produkts - zobu pasta.

Dzintars zobu pastas pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, kad Stomatoloģijas institūts izveidoja receptūru zobu pastas pulverim. Tomēr, mainoties likumdošanai, kad samaltus dzīvnieku kaulus vairs nevarēja izmantot, zobu pastas ražošana beidzās. Uzņēmums zobu pastu neražoja jau vairāk nekā 50 gadus, taču tagad izlemts par šī produkta atjaunošanu uzņēmuma piedāvājumā. Zobu pasta ir viens no Dzintars jaunākajiem produktiem.

Tās sastāvā ir 35 sastāvdaļas. Zobu pasta satur metilsalicilātu, eikalipta eļļu, krustnagliņas ekstraktu, piparmētru eļļu, saldā apelsīna eļļu, alvejas ekstraktu, kalmes sakņu ekstraktu un kumelīšu ekstraktu. Ārstniecības augu - ozola mizas, pīlādžu un smiltsērkšķu ekstrakti stiprina smaganas un dezinficē mutes dobumu.

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

Arī Latvijas tirgū mazumtirdzniecībā laista jaunā "Colgate" zobu pasta "Smile for Good" - tā ir vegāna, kā arī izmanto otrreiz pārstrādājamu iepakojumu.

Pastas sastāvā ir 99,7% dabīgas sastāvdaļas. Ir pieejamas divas formulas - "Smile for Good" pamataizsardzībai un "Smile for Good" ar balinošu efektu. Tās sastāvā ir soda, kas pazīstama ar balināšanas īpašībām. Sastāvdaļu sarakstā nav SLS, TiO2 vai saharīna, un produktus ir sertificējusi Vegānu biedrība, Mežu uzraudzības padome (FSC) un EcoCert.

LASI ARĪ: Colgate laiž tirgū pirmo pārstrādājamo zobu pastas tūbiņu

Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nezina, ka zobu pastas tūbiņas nav pārstrādājamas. Lielākā daļa mūsdienu zobu pastas tūbiņu ir izgatavotas no plastmasas lamināta loksnēm, parasti tie ir dažādu plastmasu sakausējumi, kas iestiprināti plānā alumīnija kārtā. Materiālu sajaukums padara to neiespējamu pārstrādei, izmantojot standarta metodes. "Smile for Good" iepakojumā izmanto augsta blīvuma polietilēnu (HDPE) - plastmasu, ko jau izmanto dažādām pārstrādājamām plastmasas pudelēm.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji nespēj samaksāt par zobu labošanu un protezēšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Augšžoklī līdz pat acu zobam ir pilnīgs tukšums. Cenšos uz tās puses barību nekošļāt, bet tāpat bieži vien uz smaganām rodas tulzna. Ar savu 350 eiro pārdevējas algu zobu plati vai protēzi šobrīd nevaru atļauties. Pirms dažiem mēnešiem man sāka sāpēt zobs – par kanāla ārstēšanu un plombēšanu vien samaksāju gandrīz simt eiro,» laikrakstam stāstījusi rīdziniece Maija (57).

Arī Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktais pētījums apliecina, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nevēršas pie zobārsta, ir naudas trūkums – to minēja 86% aptaujāto, kam pēdējā gada laikā bijušas kādas problēmas ar zobu veselību.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Pludmales festivāla Baltic Beach Party telšu pilsētiņā izvietos zobu birstīšu tirdzniecības automātus. Savukārt daudzi festivāla viesi izteikuši vēlmi redzēt to vietā prezervatīvu automātus.

Festivāla organizatori ziņo par Flashdent automātiem festivāla telšu pilsētiņā, taču nākotnē šādi vienreizlietojamo zobu birstīšu automāti būtu pieejami jebkurā sabiedriskās ēdināšanas vietā, it īpaši skolās un citās mācību iestādēs. Flashdent birstīte ir inovatīvs, vienreiz lietojams zobu tīrīšanas līdzeklis, kura kātiņā iestrādāta no dabīgām sastāvdaļām izgatavota zobu pasta. Zobu tīrīšanai nav nepieciešams ūdens. Videi draudzīgais zobu gēls arī neputo, pasargājot drēbes no traipiem.

Savukārt interneta komentētāji norāda, ka festivāla teritorijā daudz nepieciešamāki būtu prezervatīvu aparāti un vairāk sabiedrisko tualešu. No zobu netīrīšanas trīs dienas vēl neviens nav nomiris, raksta kāds komentētājs. Savukārt suņu samnieki Liepājā uzsver tualešu nepieciešamību, jo telšu pilsētiņa izvietota suņu psataigas laukumā.

Zobu pastas zīmols "Colgate" vēlas dot vēl vienu iemeslu smaidīt. Tas laiž klajā vegānisko zobu pastu, kas pildīta pirmajā tūbiņā, kuru var pārstrādāt, ziņo CNN.

Produkta izstrāde ilgusi piecus gadus.

Lielākā daļa zobu pastas tūbiņu ir izgatavotas no plastmasas un alumīnija un tādējādi ir nedraudzīgas videi.

Jaunā "Smile for Good" zobu pastas tūbiņa ir izgatavota no augsta blīvuma polietilēna (HDPE) - tā pati plastmasa, ko izmanto, piemēram, jogurta trauciņiem.

"Colgate" atklāj, ka lielākais izaicinājums jaunās tūbiņas izstrādes procesā bijis panākt, ka tā ir pietiekami labi saspiežama, kas ir būtiski zobu pastas vajadzībām. Turklāt tūbiņai arī jābūt tādai, lai tā aizsargātu iepildīto produktu - jauno vegānisko zobu pastu - un būtu ātri saražojama.

Kompānija "Colgate-Palmolive", kurai pieder zīmols "Colgate", apņēmusies līdz 2025. gadam visiem produktiem izmantot 100% pārstrādājamu iepakojumu.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIASamsung Electronics Baltics, kas irSamsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIARD Elektroniks, SIAProks, SIAElkor Trade, SIARota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Pieprasījums pēc biokosmētikas un parfimērijas ražotāja AS Dzintars produktiem ir lielāks nekā piedāvājums

Uzņēmumā šobrīd rit tiesiskās aizsardzības process, kā rezultātā pietrūkst apgrozāmo līdzekļu un rodas preču deficīts.

«Mums pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, jo mums pietrūkst apgrozāmo līdzekļu. Tas nav noslēpums, ka mums joprojām rit tiesiskās aizsardzības process,» skaidro AS Dzintars mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Lukjanoviča. «Mēs esam pierādījuši sevi eksporta tirgū un arī vietējā tirgū. Tomēr kosmētikas nozarē bija divas krīzes pēc kārtas – 2008. un 2011. gadā. Tā kā esam liels uzņēmums, mums šis periods bija ļoti sarežģīts, daudz sarežģītāks, nekā tas būtu bijis mazam uzņēmumam. Līdz ar krīzēm uzņēmumam bija vēl viena problēma, kas bija bezcerīgo parādu pieaugums. Lai saglabātu savu uzņēmumu, mums bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, mums to nebija, iekrājumi bija iztērēti, bet bankas kredītus nedeva,» situāciju komentē AS Dzintars valdes locekle, finanšu direktore Dagnija Maike.

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

• Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

• Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar 2009.gada 1.maiju arī Latvijā mainīsies prasības par personīgam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu.

Šis izmaiņas attiecas uz ceļotājiem, kuri jebkurā ES valstī ierodas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī uz privātpersonām, kuras attiecīgos produktus saņem no trešajām valstīm sūtījumos pa pastu.

Saskaņā ar ES regulā noteikto mainīsies kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz ievedamo un sūtījumos pa pastu saņemamo dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumiem – no 1.maija ierobežojumi būs mazāki.

Nelielos daudzumos personīgam patēriņam atļauts ievest un sūtīt pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

ES valstīs no pārējām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgam patēriņam drīkstēs ievest līdz 2 kg šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, kā arī sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ un lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu. Minētos produktus no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes atļauts ievest, nepārsniedzot 10 kg.

Ieguldot aptuveni 70 tūkstošus eiro, «Concordia» paplašinās ārzemēs un tādējādi palielina pakalpojuma noietu.

Zobārstniecības klīnikas «Concordia» īpašnieks un ortodonts Māris Gržibovskis stāsta, ka pārstāvniecība Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā atvērta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šajā pilsētā uzņēmējam dzīvo draugi un izdevās atrast labus speciālistus, kuri ir atvērti inovācijām, bija gatavi mācīties un tagad var nodrošināt atbilstošu pakalpojuma kvalitāti. Otrkārt, šāds solis ļauj paplašināt sava pakalpojuma noietu, jo Latvijas tirgus nav ļoti liels, turpretī Taškentā dzīvo vairāk cilvēku nekā visā Latvijā kopā. Treškārt, tur šāds pakalpojums – zobu taisnošana un sakodiena korekcija ar kapēm, «Invisalign» sistēmu – nebija pieejama.

Klīnikā strādā sava komanda, bet arī M. Gržibovskis uz turieni neregulāri dodas. «Tomēr galvenais, ka ārstēšanas plāna izstrāde un ārstēšanas kontrole notiek «mākonī», viss ir digitālā formātā un Mārim ir piekļuve visiem pacientiem un viņš arī dod gala apstiprinājumu pirms uzsākt ārstēšanu. Var teikt, ka Māris ir galvenais ārsts un pārējie strādā viņa uzraudzībā,» skaidro Juris Prančs, zobārstniecības klīnikas «Concordia» vadītājs.

Zobārstniecības klīnika Concordia specializējas zobu taisnošanā, izmantojot neirodontiju, kas sakodienu uztver kā organisma sastāvdaļu, nevis tikai zobus

Papildu tradicionālai ortodontijai jeb zobu taisnošanai ārstēšanā tiek pielietota arī neirodontijas metode, kas regulē žokļu un zobu attiecību balansu ar pacienta ķermeni, stāsta zobārstniecības klīnikas Concordia īpašnieks un ortodonts Māris Gržibovskis.

Latvijā ortodontu nav daudz – mazāk nekā 30. Tas nozīmē, ka iespējas saņemt šo pakalpojumu ir ierobežotas. Vienlaikus statistiski problēmas ar sakodienu ir teju 90% pacientu, un tikai reizēm ir vizuāla nepieciešamība pēc zobu taisnošanas. Biežāk nepareizs sakodiens veicina zobu nodilumu, locītavu problēmas u.c. «Protams, viss atkarīgs no tā, vai ārsts saredz problēmu un spēj to atrisināt,» viņš saka.

Parfimērijas un kosmētikas ražotājs AS Dzintars atjauno zobu pastas un zobu eliksīra ražošanu.

Produktu līnija Future Formula SOS HealthyDent 5R nodēvēta kā nozīmīgs solis Dzintars dabīgās farmakosmētikas attīstībā. Produkti tapuši divu gadu laikā.

Uzņēmums ziņo, ka jaunās zobu pastas efektivitāte ir pierādīta klīniskajos pētījumos, kas apstiprina produkta daudzfunkcionālu kompleksu iedarbību. Papildu zobu pastai Dzintars ir izstrādājis mutes dobuma kopšanas bioeliksīru Future Formula SOS HealthyDent 5R, kas darbojas vietās, ko nevar aizsniegt ar zobu birstīti.

Jāatgādina, ka 2017. gadā Dzintara ienākumi no parfimērijas un kosmētikas realizācijas pieauga par 9,5%, sasniedzot 6,201 miljonu eiro, tostarp Latvijā kompānija no parfimērijas un kosmētikas realizācijas guva ieņēmumus 4,77 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,4% vairāk nekā 2016. gadā, pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs - 358,2 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 55,3%, bet trešajās valstīs - 1,07 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4% vairāk.

Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieces biznesa ideju saredz koka zobu birstu personalizēšanā

Pērn izveidotā skolēnu mācību uzņēmumā (SMU) Woodbrush darbojas trīs audzēknes – Krista Gargurne, Alise Krukovska un Egita Garā, kuras piedāvā koka zobu birstes ar individuāliem gravējumiem, kā arī koka zobu birstu turētājus.

«Mūsu skola aktīvi iesaistās Junior Achievement Latvija aktivitātēs un skolotāja Simona Sniķe palīdz skolēniem izveidot SMU. Ierosmei viņa mūs veda uz semināriem jaunajiem uzņēmējiem. Sākumā uz tiem gāju, tāpēc ka tā bija iespēja neapmeklēt skolu, bet pēc tam, dzirdot uzņēmēju aizrautīgos stāstus, manas domas mainījās. Nonācu pie savas biznesa idejas par koka zobu birstēm ar personalizētu gravējumu. Izveidoju savu komandu,» stāsta biznesa idejas autore Krista Gargurne.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Par mēģinājumu nelikumīgā veidā iegūt traktora vadīšanas tiesības Latgales apgabaltiesa piespriedusi piecu gadu cietumsodu Militārā izlūkošanas dienesta darbiniekam Artim Vilčukam.

Pieci gadi par mēģinājumu nopirkt traktorista tiesības Piecu gadu cietumsods un mantas konfiskācija A.Vilčukam piespriests pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu, Db uzzināja Latgales apgabaltiesas administrācijā. Lietā iesaistītām vēl divām personām abām piespriests trīs gadu cietumsods un mantas konfiskācija – par starpniecību kukuldošanā Militārā dienesta darbiniekam Aināram Ribickim (pēc KL 322.panta 2.daļas) un par kukuļnemšanu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Daugavpils reģionālās nodaļas vecākajam inspektoram Mārim Šaršūnam (pēc KL 320.panta 2.daļas).

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu, paredz šodien valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par VID un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā liecina FM informācija, 2014.gadā VID saņēma 781 fiziskās personas un 261 juridiskās personas iesniegumu par pārmaksāto un nepareizi iemaksāto naudas sodu summu atmaksu, kopā veidojot 1042 pieprasījumus 150 257 eiro apmērā, no kuriem 74 849 eiro veido fizisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi un 75 407 eiro veido juridisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi.

FM norāda, ka patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām.

Patlaban likumā par VID ir noteiktas VID ģenerāldirektora un viņa vietnieku, VID ģenerāldirektora pilnvarotu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieņemt noteikta veida lēmumus nodokļu administrēšanas procesā, taču nav noteiktas tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu summas.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus, novērsušas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu - mēģinājumu ievest 3,1 tūkstošus skuvekļu asmeņu komplektus ar viltotām preču zīmēm, kā arī mēģinājumu nelegāli ievest 36,2 tūkstošus Bond Street markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām, informē VID.

Cigaretes Latvijā mēģinājis ievest Lietuvas pilsonis. Tās bijušas paslēptas automašīnas priekšējos spārnos un sliekšņos, kā arī priekšējos un aizmugures bamperos un automašīnas nesošās konstrukcijas daļā speciāli izveidotajos slēpņos. VID cigarešu ievešanas mēģinājumu atklājuši veicot pārbaudes Silenes muitas kontroles punktā.

Savukārt Daugavpils muitas kontroles punktā VID amatpersonas izņēmušas 3,1 tūkstošus Fusion, Mach-3 Turbo, Mach-3 un Venus skuvekļu asmeņu komplektus ar viltotām preču zīmēm.

Personām sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.12. pantu par muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā, noslēpjot šīs preces no kontroles, vai tās nedeklarējot un 201.10. panta 3. daļas par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu.