Pašreizējā situācijā Latvijas ekonomikai svarīga ir plaša diversifikācija - lai Latvijā attīstītos vairāki sektori, otrdien Vācijas-Latvijas ekonomikas forumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa teica, ka Latvijas un Vācijas eksporta un importa darījumi veido 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardus latu), kas ir viena desmitā daļa no Vācijas ārējās tirdzniecības bilances. Viņa atzina, ka investoriem pašlaik nav vienkārši, jo ekonomiskā krīze Latviju ļoti ietekmēja. Savukārt pēc sarunām ar vācu uzņēmējiem viņa secinājusi, ka tie joprojām ir gatavi investēt Latvijā.

Merkele uzsvēra, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss ir ļoti drosmīgs, kā arī piebilda, ka Latvijai ir jāuzklausa starptautisko aizdevēju norādījumi un nopietni jāstrādā pie finanšu situācijas uzlabošanas un budžeta konsolidācijas.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienots tirgus, kurā ir 27 valstis, katrai no tām ir savi mērķi un problēmas, bet ir arī tādas, kas skar visas 27 valstis, tostarp valsts budžetu konsolidācija un finanšu situācijas uzlabošana. Merkele atzina, ka Eiropā ir jāizveido arī kopīgs enerģijas tirgus, lai visām ES valstīm būtu pieeja elektroenerģijas un gāzes tirgum.

Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājusi Eiropas valstu vidū panākt ciešāku integrāciju, pretējā gadījumā reģionam draud iespēja zaudēt savu lomu pasaulē.

Tāpat A. Merkele lūdza pasaules biznesa līderus dod politiķiem parādu krīzes atrisināšanai nepieciešamo laiku, kā arī solījusi, ka uzticība Eiropai tiks atjaunota.

«Es vēlētos visiem jums, kas šeit atrodas kā uzņēmējdarbības pārstāvji, lūgt saprast demokrātisku valdību darbības principus un akceptēt ilgo sarunu procesu,» A. Merkele sacīja uzstājoties Davosas Ekonomikas foruma atklāšanā.

«Kad mēs būsim uzvarējuši krīzi, Eiropa kļūs daudz pievilcīgāka. Es esmu pilnībā pārliecināta, ka mēs spēsim savaldīt šo krīzi,» klāstīja Vācijas kanclere.

Tāpat A. Merkele aizstāvēja arī Vācijas lomu parādu krīzes atrisināšanā un aicināja uz ciešāku solidaritāti Eiropas valstu vidū. Ciešāka Eiropas valstu integrācija radīs jaunas darbavietas un nodrošinās izaugsmi, sacīja A. Merkele.

10. oktobris bija diena, kad jāatver pretendentu pieteikumi Autotransporta direkcijas (ATD) izsludinātajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu laikā no 2021. gada sākuma līdz 2030. gada beigām.

Nebūs! 7. oktobrī ATD pagarināja pieteikumu pieņemšanu līdz šā gada 21. novembrim. Iepriekš pagarinājums bija no 10. septembra līdz 10. oktobrim. DB jau rakstīja, ka spēle pie ATD galda vairāk atgādina blefu nekā pamatotu vairāksolīšanu. Tas apstiprinās, jo tikai tad, ja rokās ir neskaidras kombinācijas, tās atklāt ir bailīgi. Runa te nav tikai par pārvadātājiem, kuriem neskaidrību ir bijis tik daudz, ka viņi pamanījušies iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā čupu sūdzību.

Kā viens no spēlētājiem pie ATD galda ir valsts, kas šajā iepirkuma spēlē tur banku. Šīs spēles ideja ir, lai visi būtu ieguvēji!

Valsts grib tērēt mazāk, pārvadātāji grib nopelnīt, bet iedzīvotāji grib visur braukt ar sabiedrisko transportu uz katru Latvijas nostūri.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Top jauns reklāmas projekts, kura ietvaros reklāma tiks izvietota uz spēļu kārtīm ar Rīgas skatiem. Šīs kārtis būs bez maksas pieejamas starptautiskās lidostas Rīga birojā Sveicināti Rīgā! un lidostu apkalpojošajos Red Cab sarkanajos taksometros.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Upstreak pārstāvis Kristaps Kovaļevskis, reklāma paredzēta vienai no maksātspējīgākajām mērķa grupām - tūristiem, kuri kāršu komplektu varēšot izmantot arī kā suvenīru no Rīgas. Papildus informācijai, kura būs izvietota uz kārtīm, tiks izveidota arī mobilajiem telefoniem draudzīga web vizītkarte.

SIA Upstreak ir spēļu izstrādes un ražošanas uzņēmums, kas dibināts 2012. gada novembrī. Šobrīd tirgū jau ir pieejams tā pirmais produkts - ballīšu spēle KAVA. Spēles ražošana tika organizēta Ķīnā, un šo praksi uzņēmums turpina.

Uz db.lv jautājumiem atbild K. Kovaļevskis:

Pasaules valstu līderiem nevajadzētu pārvērtēt Vācijas spēju atrisināt eirozonas parādu krīzi, citējot Vācijas kancleres teikto, vēsta BBC.

A. Merkele norādīja Vācijas parlamentam, ka Vācijas iespējas glābt eirozonu nav «bezizmēra».

Eiropas izaugsmei nevajadzētu notikt uz parādu apjoma pieauguma rēķina, norādīja Vācijas kanclere.

Viņas izteikumi runā Vācijas parlamentam izskanējuši pirms gaidāmās 20 lielāko pasaules ekonomiku jeb G20 valstu vadītāju tikšanās Mehiko, kas paredzēta šajā nedēļas nogalē.

A. Merkele gaidāmajā samitā grasās atgādināt, ka «Vācija ir stipra, Vācija ir ekonomikas izaugsmes dzinējs un stabilitātes nodrošinātājs Eiropā, bet Vācijas spēki nav «bezizmēra»».

Vācijas kanclere paredz, ka parādu krīze būs G20 valstu vadītāju tikšanās galvenais sarunu temats. «Mūsu valsts būs uzmanības epicentrā. Tas ir fakts – visas pasaules uzmanība tiek pievērsta Vācijai, jo mēs esam Eiropas lielākā ekonomika un galvenais eksportētājs,» atgādināja A. Merkele. Tomēr Eiropai būtu jāatrod veids, kā izkļūt no parādu krīzes un nokļūt uz «stabila pamata», izmantojot spēcīgu «politisku apvienību», kas nodrošina lielāku fiskālu koordināciju un uzraudzību, viņa pauda.

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Ir pienācis laiks lielākai Eiropas valstu integrācijai, un, lai to panāktu, spēkā esošie līgumi, iespējams, ir jāgroza. Tā savā uzrunā Vācijas parlamentam sacīja kanclere Angela Merkele, uzsverot nepieciešamību pēc stingrākas to valstu kontroles, kuras neievēro eirozonas budžeta deficīta noteikumus.

Vācijas kanclere jau ilgāku laiku tiek kritizēta par pārāk dziļu iesaistīšanos eirozonas parādu krīzē, tajā pat laikā lielāku Eiropas integrāciju, pēc kā tiecas citi Eiropas līderi, atstājot otrajā plānā. Tiesa, trešdienas uzrunā parlamentam Merkele «dziedāja citu dziesmu», raksta Spiegel.de.

Debatēs par budžetu kanclere savā runā parlamentam norādīja: lai panāktu spēcīgāku Eiropu, «spēkā esošo līgumu grozījumi vairs nedrīkst būt tabu». Viņa piebilda, ka ilgtermiņā arī Vācijā nebūs panākumu, ja pārējā Eiropā neklāsies labi.

Angela Merkele savā runā vairākārt uzsvēra nepieciešamību stabilizēt eiro, šo uzdevumu nodēvējot par pašu svarīgāko. «Eiro ir kas daudz, daudz vairāk nekā valūta. Eiro ir garants vienotai Eiropai. Ja kritīs eiro, kritīs Eiropa,» tā viņa.

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un palicis daudz darāmā, tomēr Eiropas Savienība (ES) dodas pa pareizo ceļu, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Intervijā ar Vācijas telekanālu ZDF, A. Merkele norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir paveikts daudz vairāk darba nekā iepriekšējos gados kopā. Viņa arī uzsvēra, ka Vācija pieprasīs stingru kontroli un nosacījumus, kad vajadzēs sniegt finanšu palīdzību citām valstīm, vēsta Deutsche Welle.

«Vācijas spēks nav bez robežām, un mēs, kā Eiropas daļa, saskaramies ar globālu konkurenci, un mums jābūt veiksmīgiem, ja mēs vēlamies saglabāt savu labklājību,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele atzina, ka ciešāka integrācija Eiropas valstu starpā izsaukusi satraukumu ne vien Vācijā, bet arī visā savienībā.

Eirozonas līderiem ir jāizveido «finanšu barjera», lai izvairītos no Grieķijas parādu krīzes izraisītiem finanšu satricinājumiem, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, raksta Bloomberg Businesweek.

Nepieciešams palielināt Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) finansējumu, kas neļautu parādu krīzei izplatīties uz citām valstīm. Tāpat A. Merkele arī norādīja, ka Grieķijas bankrota pieļaušana var sagraut investoru uzticību eirozonai un izraisīt finanšu infekciju, līdzīgu tai kāda tika novērota pēc Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

«Mums jāsper soļi, kurus mēs varam, kontrolēt,» stāstīja A. Merkele, velkot paralēles ar Grieķijas situāciju un banku Lehman Brothers, kuras bankrots radīja augsni pasaules finanšu krīzei. Pieļaujot Grieķijas maksātnespēju var iznīcināt investoru ticību veicināt to aiziešanu no Eiropas, atsaucoties uz Vācijas kancleres teikto, raksta CNBC.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojušās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mums jārīkojas tagad," paziņoja Merkele, piebilstot, ka straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiks slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiks atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Publiskās vietās drīkstēs vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Profesionālā sporta pasākumi drīkstēs notikt, bet bez skatītājiem.

Cilvēki aicināti atturēties no ceļošanas privātu un nebūtisku iemeslu dēļ un viesnīcās nakšņot būs atļauts tikai biznesa braucienu ietvaros.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien aicināja eirozonas partnervalstis īstenot jaunas reformas, lai palielinātu reģiona ekonomikas konkurētspēju pasaulē.

Berlīnē notiekošā Vācijas un Spānijas biznesa forumā Merkele norādīja, ka eirozona ir sasniegusi ievērojamus rezultātus savos pūliņos pārvarēt pirms vairāk nekā pieciem gadiem radušos parādsaistību krīzi.

«Taču mēs vēl neesam galā,» sacīja kanclere, piebilstot, ka finanšu dati vien nav pietiekami un visām eirozonas dalībvalstīm nepieciešams strādāt, lai uzlabotu savu konkurētspēju un investīciju spēku.

Kopīgajā preses konferencē ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju Merkele atzinīgi novērtēja Spānijas pakāpenisko pieeju, lai atrisinātu valsts ekonomisko krīzi.

«Tas demonstrē to, ka reformas atmaksājas,» uzsvēra Merkele.

Pēc plašas kritikas Vācijas kanclere Angela Merkele atteikusies no plāna cīņā ar Covid-19 uz Lieldienām valstī stingri ierobežot ekonomiskās aktivitātes.

Šāds solis, domājams, vēl vairāk palielinās neskaidrību par valdības stratēģiju cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Merkele sanāksmē paziņojusi, ka šonedēļ panāktā vienošanās ar federālo zemju premjerministriem par stingrākiem ierobežojumiem aprīļa pirmajās piecās dienās netiks īstenota.

Bija plānots, ka no 1. līdz 5.aprīlim būs slēgti gandrīz visi veikali, bet pārtikas veikali drīkstēs strādāt tikai 3.aprīlī.

Merkele sacījusi, ka tā bijusi viņas kļūda.

"Tā bija tikai mana kļūda," žurnālistiem teikusi Merkele.

"Viss process izraisījis vēl vairāk neskaidrību, un es aicinu visus pilsoņus man piedot," piebilda kanclere.

Informēti avoti ziņoja, ka kanclere atcēlusi šo vienošanos, jo plānotos ierobežojumus būtu grūtu realizēt.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Eiropas Savienības (ES) līderi gatavojas tikties Briselē, lai pārrunātu eirozonas parādu krīzes risināšanu, un pirms samita Eiropa sadalījusies divās nometnēs, vēsta BBC.

ES vadītāju samita priekšvakarā Parīzē divas stundas garās diskusijās iesaistījās Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands. Abu valstu vadītāji vēl aizvien nav raduši saskaņu jautājumos par parādu krīzes risināšanas veidu – Vācija iestājas pret visa parāda apvienošanu, bet Francija uzstāj, ka eirozonai nepieciešama tālāka integrācija.

A. Merkele uzsvēra, ka eirozonas atrisināšanai nepastāv «maģiska formula». Vēl Berlīnē pirms tikšanās ar Francijas prezidentu viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā uz gaidāmo samitu liktās cerības, viņa ir gatava atkārtot Vācijas pozīciju vairākkārt. «Šajā gadījumā nav ātra vai vienkārša risinājuma. Nepastāv maģiska formula, kā pārvarēt parādu krīzi,» viņa trešdien norādīja Vācijas parlamentam, uzverot, ka vienotas eiroobligācijas netiks ieviestas, «kamēr viņa vien dzīvos». Savukārt F. Olands atrodas pretējā laukuma pusē, stingri iestājoties par parāda «apvienošanu», viņam piebalso arī Itālija un Spānija.