Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Saeima visbeidzot sasparojusies paust savu gribu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Lēmums, iespējams, var pretendēt uz vienu no diskutablākajiem, ko Saeima skatījusi kopš neatkarības atgūšanas, viena iemesla dēļ. Abrenes jautājums ir kļuvis par juridisku diskusiju un politisku kaislību objektu, turklāt šķiet, ka tieši šis jautājums varētu būt tas, kas varētu iedragāt esošās koalīcijas vienprātību.

Taču, runājot par robežlīgumu, situācija šķietami ir vienkārša - vai nu Latvija, parakstot robežlīgumu ar Krieviju, uztur pretenzijas par Abrenes apgabalu kā teritorijas sastāvdaļu vai arī no tā atsakās. To, vai parakstīt robežlīgumu iespējams pirmajā gadījumā, liecina līdzšinējā pieredze - Krievija atteicās parakstīt šo līguma ar pievienoto deklarāciju par Abreni.

Lai arī turpinās juridiski strīdi, vai iespējams parakstīt līgumu bez Abrenes pieminēšanas, tieši pašreizējais robežlīguma variants ticis sagatavots un skatīts Saeimā. Pat abstrahējoties no juridiskas dabas jautājumiem, ir izkristalizējušās divas pretējas nometnes - tie, kas šo jautājumu skata no pragmatiska redzespunkta un tie, kas uzsver Abrenes prasības uzturēšanu, jo tā esot neatņemama valsts sastāvdaļa. Domājams, pirmie nelolo ilūzijas, ka Krievija piekristu atdot Abrenes apgabalu Latvijai. Tāpēc kā prioritāte tiek uzstādīta robežlīguma kā juridiska jautājuma sakārtošana, kas Latvijai ir nepieciešams, ja vēlamies pievienoties, piemēram, Šengenas līgumam.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien Maskavā parakstījuši Igaunijas un Krievijas robežlīgumu.

Tāpat ministri arī parakstīja līgumu par robežām Narvas un Somijas līča jūras rajonos, kā arī vienošanos par Igaunijas vēstniecības Krievijā un Krievijas vēstniecības Igaunijā atrašanās vietas apstākļiem.

Pēc līgumu parakstīšanas to teksti būs vēl jāapstiprina abu pušu parlamentiem. Līgumi spēkā stāsies 30 dienas pēc apmaiņas ar ratifikācijas vēstulēm. Tad sāksies darbs pie robežu iezīmēšanas dabā.

Jau vēstīts, ka Igaunijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas process nonāca strupceļā 2005.gadā, taču 2012.gadā tas no jauna tika atsākts.

Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri robežlīgumu parakstīja jau 2005.gada maijā Maskavā. Rīgikogu līgumu ratificēja jau tā paša gada vasarā, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920.gada Tartu Miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas regulēti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu zem robežlīguma, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.

Krievijas parlaments ratificējis Latvijas un Krievijas robežlīgumu, liecina Ārlietu ministrijas sniegtā informācija.

"Latvijas Ārlietu ministrija ir gandarīta par Krievijas parlamenta Federācijas padomes 19.septembra lēmumu ratificēt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Ārlietu ministrija sagaida, ka Krievijas prezidents ratifikācijas likumu parakstīs visdrīzākajā laikā, kas ļaus Latvijai un Krievijai vienoties par ratifikācijas rakstu apmaiņas laiku un vietu," teikts ministrijas paziņojumā medijiem.

Latvijas-Krievijas robežlīgums parakstīts 27.martā un Saeima līgumu ratificēja 17.maijā. Krievijas parlamenta Valsts dome Latvijas-Krievijas robežlīgumu ratificēja 5.septembrī.

Paredzēts, ka 11. Jūnijā Latviju apmeklēs Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips. Igaunija nupat piedzīvoja pamatīgu konfrontāciju ar Krieviju, kas valstij draudēja ar svarīgu biznesa kontaktu zaudēšanu. Intervijā Db Andruss Ansips atklāj, kā Igaunijas ekonomika izjūt attiecību pasliktināšanās sekas un kā tā cīnās ar augsto inflāciju.

Sākotnēji Igaunijas varas iestādes, kā arī mūsu sabiedrotie uzskatīja, ka nekārtību celšana un veikalu izlaupīšana ir veidojusies spontāni un ir vērtējama kā Igaunijas iekšējā lieta. Tomēr, attīstoties notikumiem, ārvalstu aģitatoru darbība, izplatot propagandu Tallinā, apliecināja, ka Krievijas loma šajos notikumos bija daudz lielāka, nekā liecināja sākotnējās aplēses. Pie daudziem tā saucamajiem miermīlīgajiem demonstrantiem jau nemieru pirmajā naktī tika atrastas pudeles ar degmaisījumu, kas liecina par zināmu nemieru organizēšanu. Tāpat arī nedēļu ilgā Igaunijas vēstniecības bloķēšana Maskavā, uzbrukums mūsu vēstniecei Marinai Kaljurandai, kiberuzbrukumi, dezinformācija Krievijas masu medijos un īslaicīga ekonomiska ietekmēšana liecina par iepriekš nolemtu un tīšu darbību. Igaunijas valdība nav veikusi oficiālu analīzi par Krievijas lomu Tallinas nemieros aprīļa beigās, taču sabiedriskā organizācija Starptautiskais Aizsardzības centrs ir tādu veicis un tas ir pieejams internetā.

Līdz ar gaidāmo Saeimas mandātu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, atkal uzvirmojušas politiskās kaislības un diskusijas par juridiski smalku nianšu interpretāciju. Protams, nepieciešams sakārtot robežjautājumu ar Krieviju, kas visbeidzot juridiski noformulētu ne tikai Latvijas, bet arī ES galējo austrumu robežu.

Galvenais jautājums, kas izšķirs, vai tiks parakstīts robežlīgums, būs Latvijas nostāja Abrenes jautājumā - vai Latvija turpinās izrādīt pretenzijas uz šo apgabalu. Interesanti, ka ES likumi nosaka, ka tās dalībvalstīm nevar būt teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Turklāt iespējams, ka šā līguma parakstīšanu pieprasa ES, nav arī izslēgts, ka šajā sakarā varētu pastāvēt kāda vienošanās starp Krieviju un ES, ņemot vērā, cik forsēts tiek tā parakstīšanas termiņš - šā gada februāris.

Ļoti maz ticams, ka Krievija varētu pēkšņi atzīt Latvijas tiesības uz Abreni. Pat tad, ja tā notiktu, būtu ārkārtīgi interesanti, ko valsts iesāktu ar dažiem tūkstošiem, visticamāk, nelojālu, svešas valsts pilsoņu, vai tā spētu atrast pietiekami daudz investīciju apgabala infrastrutūras sakārtošanai, ņemot vērā, cik raiti tās tiek piesaistītas Latvijas attālākajiem nostūriem. Ņemot vērā, ka Krievijas iebildumu dēļ bez rezultātiem beidzās iepriekšējais mēģinājums noslēgt robežlīgumu, kad Latvija pēkšņi tam pievienoja deklarāciju par Abreni, gaidāms, ka Saeima valdībai varētu dot mandātu parakstīt robežlīgumu, pamatojoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu

27. martā Maskavā Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pauda gandarījumu par šo vēsturisko brīdi un atzina, ka robežlīguma parakstīšana skaidri noteiks abu valstu robežas un pavērs ceļu aktīvākam Latvijas un Krievijas dialogam gan politiskajā, gan ekonomikas jomā. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka parakstītais līgums nekādā veidā neapdraud Latvijas valsts tiesisko nepārtrauktību.

27.martā Aigars Kalvītis tikās ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu un piedalīsies Mihaila Fradkova rīkotajās darba pusdienās.

Latvijas Universitātes Lielajā zālē 6. februārī lekciju par tēmu "Krievija mūsdienu pasaulē" lasīja Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidents, Krievijas Federācijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, bijušais Krievijas Federācijas premjerministrs un ārlietu ministrs Jevgēņijs Primakovs.

J. Primakovs lekcijas laikā pieskārās tādām tēmām kā Krievijas un Latvijas ekonomiskās un politiskās atticības, ASV ietekme uz pasaulē notiekošo un Krievijas reakcija uz to, kā arī izklāstīja savu viedokli par Krievijas un Vācijas gāzes vada celtniecību Baltijas jūrā.

Uz jautājumu par to kā J. Primakovs vērtē Latvijas izturēšanos pret nepilsoņiem Latvijā, viņš atbildēja, ka abām pusēm ir jāsper solis, lai atrisinātu šo problēmu. Viņš turpināja, sakot, ka ir nepieciešams panākt, lai valstī būtu pēc iespējas vairāk pilsoņu, līdz ko tas būs panākts, šāda problēma vairāk neeksistēs. "Es esmu optimists un uzskatu, ka pēc 15 gadiem Latvijā šāda problēma vairs nebūs," norādīja J. Primakovs.

Krievijas valsts dome trešdien, 5. septembrī, ir ratificējusi Krievijas - Latvijas robežlīgumu, ziņo Itar-Tass.

Par līguma ratifikāciju balsoja 350 deputāti, pret 57.

Vienošanos par robežlīguma parakstīšanu domei prezentēja Ārlietu ministra vietas izpildītājs Vladimirs Titovs, kurš norādīja, ka līguma parakstīšana nenozīmē, ka Krievija atsakās no pretenzijām par kreivvalodīgo stāvokli Latvijā.

"Krievijai nav pretenziju pret Latviju saistībā ar robežu jautājumu. Tomēr ir sāpīgas tēmas saistībā ar mūsu tautiešiem, un citi jautājumi, kas ir jānoregulē," uzsvēra Titovs.

Savukārt Deputāts Pjotrs Svecņikovs norādīja, ka līgums par robežu tiek parakstīts bez galvenā jautājuma atrisināšanas - aparteīda atrisināšanas Latvijā.

Kolorītais politiķis Žirinovskis norādīja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā vairs neesot, jo viņi visi esot emigrējuši, turklāt nevis uz Krieviju, bet gan Vāciju.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Lai izveidotu tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Tadžikistānu, abu valstu valdību pārstāvji parakstīs nolīgumu par gaisa satiksmi.

Līguma projekts Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksm Ministru kabinetā tika apstiprināts otrdien, 3. februārī.

Abu valdību nolīguma mērķis ir veicināt gaisa transporta attīstību un tās ietvaros arī tranzītu rietumu – austrumu virzienā, nodrošinot lidojumu tiesības no Latvijas uz Tadžikistānu, kas ir viena no Centrālāzijas strauji augošajiem tirgiem. Tādā veidā būs iespējams mazināt pasaules ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas gaisa transportu. Abu valstu divpusējā sadarbība nākotnē labvēlīgi ietekmēs arī to ekonomiku, jo sniegs iespēju palielināt pakalpojumu apjomu gaisa pārvadājumu jomā.

Šodien, 27.martā, Maskavā Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstījuši Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Db.lv informēja Valsts kanceleja.

Līgums, kas tagad būs jāratificē abu valstu parlamentiem, paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pauda gandarījumu par šo vēsturisko brīdi un atzina, ka robežlīguma parakstīšana skaidri noteiks abu valstu robežas un pavērs ceļu aktīvākam Latvijas un Krievijas dialogam gan politiskajā, gan ekonomikas jomā. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka parakstītais līgums nekādā veidā neapdraud Latvijas valsts tiesisko nepārtrauktību.

27.martā Aigars Kalvītis tikās ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu un piedalīsies Mihaila Fradkova rīkotajās darba pusdienās.

Turpinot darba vizīti Krievijā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis ticies ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, Db.lv informēja Valsts kanceleja.

Tikšanās laikā, kas notikusi draudzīgā un pragmatiskā gaisotnē, Aigars Kalvītis un Vladimirs Putins pārrunāja vakar Maskavā parakstīto Latvijas un Krievijas robežlīgumu un iespējamo līguma ratifikācijas laika grafiku abu valstu parlamentos.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas ekonomisko sadarbību, problēmas, to iespējamos risinājumus un pievērsa uzmanību nākamajiem starpvalstu līgumiem, kurus nepieciešams sagatavot un parakstīt.

Sarunas laikā uzmanība bija veltīta sadarbībai enerģētikā - gan esošai situācijai, gan turpmākai perspektīvai.

Latvijas valdības vadītājs un Krievijas Federācijas prezidents apsprieda Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sadarbību tirdzniecības jomā, jaunā ES un Krievijas līguma sagatavošanu un atzina, ka tā nepieciešamu abām pusēm.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo apsveikuši Latviju ar Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu.

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers paziņojumā presei atzīmējis, ka šodien Maskavā Latvijas Ministru prezidents un Krievijas Federācijas premjerministrs parakstījuši nozīmīgu robežlīgumu starp abām valstīm.

Viņš sirsnīgi apsveicis Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu, novērtējot to kā svarīgu soli Latvijas un Krievijas attiecībās.

Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo apsveica šo notikumu, piemetinot, "Es apsveicu Latvijas un Krievijas valdības par robežlīguma parakstīšanu starp abām valstīm. Esmu pārliecināts, ka tas ir izšķirošs solis, lai panāktu stabilas attiecības starp abām valstīm, un ka tas veicinās ES – Krievijas sadarbību tādās kopīgo interešu jomās kā robežu pārvaldība un pārrobežu iniciatīvas, preču tranzīts un nelegālā migrācija."