Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms 2014. gada 1.ceturksnī pieaudzis par 14%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Apdrošināšanas tirgus izaugsme turpinās gan iekšējā apdrošināšanas tirgū, gan ārzemēs, norāda asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Šī gada 1.ceturksnī apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 50,7 miljonu eiro apmērā, Latvijas iekšējā tirgū – 91,9 miljonu eiro, tādējādi kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 142,7 miljonus eiro.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 21,7 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 46 miljonu eiro apmērā un kopā izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 67,7 miljonus eiro.

Vācijas televīzijas un laikraksti pievēruši lielu uzmanību latviešu tālbraucējiem šoferiem, no kuriem vismaz 10 ir liepājnieki un kuri Dortmundes pilsētā nonākuši neapskaužamā situācijā. Kravu viņiem nav, tāpēc šoferi spiesti nedēļām ilgi nīkt uz vietas un dzīvot automašīnās, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Pēc uzņēmuma pasūtījuma viņi izpildījuši reisus, nogādājuši kravas gan Francijā, gan Itālijā. Taču pēc nokļūšanas Dortmundē viņiem pateikts, lai gaida, jo kravu nav. Tā arī viņi tur gaida. Viens no šoferiem gaida jau 31 dienu.

Latviešu šoferiem dzīvojot uz vietas, viņiem uzmanību sākuši pievērst vietējie iedzīvotāji. Uzzinājuši par situāciju, vācieši sākuši gādāt viņiem pārtikas produktus. Par to informācija nonākusi līdz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tagad regulāri apciemo un iztaujā latviešu šoferus. Vienā dienā viņus apmeklēja veselas trīs televīzijas, ieskaitot pazīstamos SAT 1 un RTL. Tā kā vāciešus arī jūtami skārusi ekonomiskā krīze, viņi veido līdzjūtīgus sižetus par latviešiem, kuri, lūk, spiesti nedēļām ilgi dzīvot svešas zemes ceļmalā. Piektdien par latviešu šoferiem publicēts raksts populārajā Vācijas laikrakstā Bild.

Patērētāji aizvien vairāk iepērkas ārpus valsts – pēdējā laikā strauji audzis ar maksājumu kartēm veiktais darījumu skaits un pirkumu vērtības apjoms ārzemēs, tai skaitā interneta veikalos.

Šādu ainu novērojusi SEB banka, aplūkojot savus statistikas datus.

No visām Baltijas valstīm ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm reģistrēts lielākais kopējais apgrozījuma pieaugums pirkumos, kas veikti ārzemēs – apgrozījums šā gada pirmajā pusē ir par 28% lielāks nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. 2012. gada pirmajā pusē kopējais apgrozījums pirkumos, kas tika veikti ārzemēs ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm, sasniedza 375,6 miljonus eiro. Lietuviešu tēriņi ar maksājumu kartēm ārpus valsts pieauga par 25% līdz 248,3 miljoniem eiro, savukārt igauņi ārzemēs iztērēja 261,3 miljonus eiro (20% pieaugums pret iepriekšējo gadu).

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.

Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.

Fragments no intervijas

Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?

Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas izstrādātājs SIA Mapon datu analīzē sper soli tālāk un piedāvā instrumentu digitālā tahogrāfa datu pārvaldībai

Likumi Eiropā nosaka šoferu darba un atpūtas režīmu. Pēdējos desmit gadus tā uzskaite notiek digitāli, visiem šoferiem ir kartītes, kas reģistrē darba un atpūtas laiku. Ir precīzi un sarežģīti noteikumi, kas nosaka, cik daudz viņš drīkst braukt, kad jāveic atpūta, cik tā ir ilga utt. Bieži šoferi paši līdz galam nesaprot šos noteikumus, kā rezultātā nespēj tos ievērot. Tāpēc Mapon izstrādājis risinājumu Tachogram, kas ļauj analizēt datus, identificēt pārkāpumus un mācīties no tiem. «Ņemot vērā noteikumu sarežģītību un soda apmēru par to neievērošanu, šoferiem tas ir diezgan liels apgrūtinājums. Latvijā sodi varbūt ir salīdzinoši nelieli, bet Eiropā esam redzējuši arī vairāk nekā desmit tūkstošu eiro sodu. Viss atkarīgs no policijas inspektora interpretācijas, bet, piemēram, Vācijā soda nevis par vienu pārkāpumu, bet piestāda rēķinu par visiem pēdējā mēneša pārkāpumiem,» stāsta Ingus Rūķis, SIA Mapon vadītājs. Viņš uzskata, ka noteikumu pārkāpšana, sodu maksāšana rada liekus izdevumus un tādējādi samazina uzņēmuma konkurētspēju.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Pēc Latvijas Autopārvadātāju nozares arodbiedrība (LPNA) aprēķiniem, nodokļu nemaksāšanas dēļ taksometru biznesā, valsts kasei secen gadā iet aptuveni 6 miljoni latu nodokļu naudas.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Autopārvadātāju nozares arodbiedrība (LPNA) un valsts iestādes sola sākt aktīvāku cīņu pret nelegālo tirgu taksometru biznesā. LPNA informatīvā departamenta direktors Ģirts Mazurs speciāli rīkotā diskusijā starp taksometru nozares un valsts iestāžu pārstāvjiem par vieglo taksometru nozares problēmām un darba tiesisko attiecību sakārtošanas iespējām, uzsvēra, ka taksometru biznesu kontrolē vairākas valsts iestādes un institūcijas. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka trūkst koordinējošās funkcijas – kādas iestādes, kas uzņemtos virsvadību, un koordinētu visu kontrolējošo darbu. Šādā veidā būtu iespējams atrisināt galvenās problēmas, kas šobrīd valda taksometru nozarē: nodokļu nemaksāšana, krāpšanās ar skaitītājiem un kvalitātes kontroles trūkums.

Saskaņā ar starptautisko pētījuma rezultātiem 71% darbinieku visā pasaulē gatavi strādāt ārzemēs. Rezultāti rāda, ka latviešiem pati iekārojamākā valsts darbam ārzemēs ir Vācija.

CV Market Latvia, The Network un Intelligence Group veiktajā pētījumā piedalījās 160 000 respondentu no 66 pasaules valstīm.

Pēdējo divu gadu laikā vēlme doties darba meklējumos ārpus Latvijas mazliet samazinājusies, pateicoties ekonomiskās situācijas stabilizācijai valstī. 2009.gadā 81% Latvijas iedzīvotāju bija gatavi doties strādāt ārpus Latvijas robežām, taču 2011.gada beigās jau tikai 74% apdomāja darba iespējas ārzemēs.

Lai arī joprojām ir tendence, ka aizbraukušie darbinieki vēlas palikt un strādāt ārzemēs ilgtermiņā jeb vairāk nekā 5 gadus, tomēr salīdzinājumā ar statistiku pirms diviem gadiem situācija uzlabojas. Agrāk 39% bija gatavi palikt ārzemēs ilgāk, taču 2011.gada aptauja rāda, ka šo cilvēku skaits samazinājies līdz 30%.

Kopējais Latvijā strādājošo apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 6% (kopā Latvijā un ārvalstīs parakstītās prēmijas), liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātāji ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs, parakstījuši prēmijas 86,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 5% pieaugums pret 2013. gada pirmo pusgadu, bet Latvijas iekšējā tirgū – 169,8 miljonus eiro, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 256,4 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 41,3 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 94,7 miljonus eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 136 miljonu eiro apmērā.

Latvijā reģistrēto riska apdrošināšanas kompāniju parakstīto prēmiju apjoms ārzemēs (ārvalstīs un, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs) pēdējo trīs gadu laikā ir gandrīz nemainīgs, tas svārstās 33%-34% robežās.

Dārzeņu audzētājiem Latvijā ir ko darīt, bet ar nosacījumu, ja var paciest mūsu ierēdņus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Desmit gadus nostrādājot ārzemēs lauksaimniecības nozarē, Rolands Jēkabsons izlēma atgriezties Latvijā. Daukstu pagastā viņš iegādājās īpašumu. Pagājušajā gadā izmēģināja vairāku desmitu hektāru apjomā audzēt brokoļus, puķkāpostus un divu veidu salātus. To stādi tika iepirkti no Holandes un Vācijas.

Strādājot ārzemēs, Rolands sapratis, ka grib mājās pie ģimenes - trim bērniem un sievas. «Nauda bija, nopirkām māju ar zemi Daukstu pagastā. Zeme pašiem ir trīs hektāri, pārējo nomājam. Negribas visu laiku ārzemēs citiem kalpot, izlēmu strādāt šeit,» atceras Rolands un piebilst, ka, strādājot ārzemēs, nodibinājis vērtīgus kontaktus, kas palīdzējuši uzsākt savu darbību Latvijā. Daloties pieredzē, viņš atzīst, ka, piemēram, iekļūt lielajā Rimi tīklā gandrīz ir neiespējami, ja nav kontaktu. «Es ar savu produkciju tur tiku iekšā jau pirmajā gadā,» saka Rolands, kuram ir nodibināts kopuzņēmums ar ārzemju partneriem - SIA JJJ.

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Skatot Ceļu satiksmes likuma grozījumus, iesaistītās institūcijas pagaidām vēl nevienojas, kādā veidā vislabāk izskaust ārzemju numurzīmes uz Latvijas ceļiem.

Par minēto jautājumu Saeimas Tautsaimniecības komisija sāka spriest jau pagājušogad un likuma grozījumu mērķis ir panākt, lai Latvijā vairāk nebūtu iespējams ilgstoši braukt ar ārzemēs reģistrētu automašīnu, tādā veidā izvairoties gan no tehniskās apskates, gan sodu maksāšanas.

CSDD aprēķinājusi, ka uz 10 tūkst. Ls vērtu jaunu mašīnu, kas netiek reģistrēta Latvijā, Valsts kase zaudē 2.5 tūkst. Ls ieņēmumu, tiesa neviena no iesaistītajām institūcijām neņēmās saukt par aptuvenus skaitļus, kas parādītu, cik šī problēma vispār Latvijā ir aktuāla. Ir tikai Ceļu policijas dati, ka 5% no visiem ceļu satiksmes pārkāpumiem ir veikti ar ārzemēs reģistrētu mašīnu, no kuriem soda nauda samaksāta tikai 11% gadījumu. Vien zināms, ka īpaši aktuāla šī situācija ir Latvijas pierobežu rajonos, kur nereti Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku Lietuvā reģistrētiem transporta līdzekļiem.

Vienīgais veids, kā attīstīties, ir iziet no savas komforta zonas, tāpēc visu laiku sev jāliek justies neērti

Tā uzskata Kintija Beļska, uzacu skulpturēšanas produktu kompānijas Sleek Brows līdzīpašniece. Viņa kopš 14 gadu vecuma dzīvo Londonā, kad uz Angliju pārcēlās viņas vecāki. «Tā ir visīstākā iziešana no komforta zonas, jo īpaši pusaudža vecumā, kad nākas pamest draugus un nonākt citā valstī un kultūrā. Tas nebija viegli, bet es domāju, ka šādas situācijas cilvēku padara spēcīgāku,» viņa saka. Dzīve ārzemēs ir iespēja redzēt, kā strādā un dzīvo citas kultūras, mācīties no tā un apvienot ar savām esošajām zināšanām.

Vērtējot, kā Latvija mainījusies šo gadu laikā, kopš Kintija ir prom, viņa teic, ka sākumā viņai bija grūti pieņemt, ka Rīga mainās un kļūst arvien eiropeiskāka.

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Teju ceturtā daļa – 23% jauniešu plāno studēt ārzemēs, bet 27% ir teikuši, ka drīzāk izvēlētos studēt ārvalstīs, ne Latvijā, liecina organizācijas Dream! Foundation Latvija veiktā aptauja.

Kopumā vairāk nekā puse jauniešu apsver vai jau plāno studēt ārpus Latvijas robežām. Jāpiebilst, ka 34% vēl nebija izlēmuši, kur uzsākt vai turpināt savas studijas, kas varētu liecināt par tendenci – pieņemt lēmumu pēdējā brīdī. Ja jauniešiem tiktu dota iespēja studēt ārzemēs, lielākā daļa tām veltītu 3 gadus vai vairāk (šādi atbildējuši attiecīgi 26% un 17% respondentu), bet piektā daļa izvēlētos ārpus Latvijas pavadīt 1 – 2 gadus.

Ja būtu tāda iespēja, aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa izvēlētos studijas angliski runājošajās valstīs: 26% Lielbritānijā un 16% ASV. TOP trešajā vietā ierindojas Dānija un citas Skandināvijas valstis ar savām augstskolām, kurās vēlētos studēt katrs desmitais aptaujātais. No nosauktajām nedaudz atpaliek Vācija ar 9% un citas Eiropas valstis ar mazāku respondentu balsu skaitu. Tendences izglītības kvalitātes izvēlē korelē ar pasaules TOP universitāšu reitinga datiem.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu

Tik straujas izaugsmes un sekmīgas tirgus iekarošanas pamatā ir spēja piedāvāt potenciālajiem klientiem pilnu servisu – sākot no klienta idejas par interjera dizainu vispirms uz papīra un līdz projektēšanai, ražošanai, montāžai un apkalpošanai. Lai gan pašlaik uzņēmuma ražotās mēbeles ir redzamas Skandināvijas un Beniluksa valstīs, kā arī Austrijā, Vācijā, vadība nedomā apstāties pie sasniegtā un mērķē uz Lielbritāniju un savas klātbūtnes palielināšanu Norvēģijā.

Zelta griezums

«Pašlaik ievērojam «zelta standartu»: 50% produkcijas realizējam ārzemēs un 50% Latvijā, turklāt aptuveni puse nonāk privātmājās un dzīvokļos, bet otra puse ir publiskās ēkas – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas,» atklāj SIA Anna Barons direktors Dainis Bonda. Šis tirgus un pasūtītāju sadalījums nav akmenī iekalts, taču ļauj sajust tendences un vienlaikus nebūt atkarīgam no viena tirgus vai viena segmenta. «Latvijā, Baltijā un ārzemēs nav tik daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar nestandarta interjera priekšmetu un mēbeļu ražošanu, nodrošinot pilnu servisu – sākot no idejas un beidzot ar uzstādīto priekšmetu servisa apkalpošanu,» D. Bonda atbild uz jautājumu, vai panākumi un straujā izaugsme nav likusi sarosīties konkurentiem. Baltijas nestandrta mēbeļu ražotāju piedāvātās cenas Rietumeiropas un Skandināvijas valstu potenciālajiem klientiem šķiet daudz pievilcīgākas nekā šajās valstīs strādājošajiem konkurentiem. «Bez cenām svarīgs faktors ir pasūtījumu kvalitāte, kā arī izpildes termiņi. Ir situācijas, kurās sākotnēji labojam kāda konkurenta izstrādājumu, bet pēc tam iegūstam konkrētus pasūtījumus,» turpina SIA Anna Barons direktors.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.