Pirms diviem gadiem iegādāta ar «milzīgiem zaudējumiem», pašlaik Daugavpils Skrošu rūpnīca turpina darbu - dažādu kalibru ložu, skrošu, renkuļu, kā arī pneimatisko ložu ražošanu, turklāt rūpnīcai šajā laikā ir izdevies atgriezties arī pie peļņas. Munīcijas ražošanai klāt Skrošu rūpnīcā nākusi tūrisma nozare, un interesentiem Daugavpilī tiek rādīts, kā skrotis ražoja agrākos laikos, Db.lv stāstīja rūpnīcas īpašnieks Aigars Staks. Db.lv viesojās Daugavpilī, lai uzzinātu, kā ražo pneimatiskās lodes, ko pārsvarā izmanto šaušanas sportā.

Rūpnīcas peļņa pērn ir sasniegusi 12,17 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma īpašnieks Db.lv uzsver, ka runāt par pilnīgu ražošanas atjaunošanu (full recovery) ražotnē ir vēl pāragri - ražotne ar zaudējumiem iegādāta 2011. gadā, tomēr situācija vietējā tirgū ļauj cerēt uz izaugsmi. «Ļoti daudzas iespējas nav izmantotas, jo Latvijā pašlaik ir ļoti daudz importētās munīcijas, kuras kvalitāte ir sliktāka, bet cena - augstāka,» stāstīja A. Staks. Tādēļ darbība vietējā tirgū ir izvirzīta par SIA Daugavpils Skrošu rūpnīca nākamā gada prioritāti.

Pneimatisko ložu ražošana veido aptuveni 10% no kopējiem ražošanas apjomiem Daugavpils Skrošu rūpnīcā, un pašlaik pārsvarā pneimatisko ložu ražošanas iekārtas tiek darbinātas, lai veiktu piegādes speciāliem pasūtījumiem, no kuriem lielu daļu veic Latvijas sporta skolas. Veiksmīgos mēnešos rūpnīcā tiek saražoti 500 - 700 kilogrami pneimatisko ložu, taču šis apjoms var būt arī mazāks «klusajos» laika posmos bez pasūtījumiem, stāstīja A. Staks.

Alkohola ražotājs Latvijas balzams nule mainījis savu tēlu un eksporta stratēģiju, kas palīdzējis uzlabot pārdošanas rezultātus ārpus Latvijas

«Agrāk mūsu īstenotā ārējo tirgu apgūšanas stratēģija bija orientēta uz izaugsmi, palielinot noieta tirgu skaitu un fokusējoties uz t.s. tradicionālajām valstīm, kur mūsu produkti jau zināmi. Pērn veicām izpēti, lai izkristalizētu jaunus tirgus, analizējot ap 120 dažādu teritoriju, kanālu un valstu. Tostarp bija gan lielai daļai ražotāju tradicionālu prioritāri tirgu, gan pagaidām ārpus fokusa palikuši reģioni un kanāli. Pārdomāta prioritāšu noteikšana palīdzēja sasniegt izrāvienu virknē šo tirgu jau pirmajā gadā. Piemēram, viens no kanāliem ir beznodokļu un ceļojumu tirdzniecības kanāls, kurā pērn mūsu apgrozījums pieauga par 19%. Šajā kanālā saredzam vēl neizmantotas izaugsmes iespējas arī nākotnē,» saka Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors. Viņš piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014.

Vadošie politiķi ir uzsākuši izrādi ar nosaukumu «Nodokļu celšana», tajā pašā laikā alternatīvu izskatīšana un iedziļināšanās lielajās tautsaimniecības kopsakarībās nenotiek.

Kā zināms, pacietīgi pilinot, sadrūp pat akmens. Pie varas esošie Latvijas politiķi saistībā ar nodokļu celšanas ieceri pašlaik nodarbojas tieši ar tādu pilināšanu. Vispirms nāk viens ministrs, par kuru jau iepriekš zināms, ka tuvajās Saeimas vēlēšanās viņš nestartēs un līdz ar to kopējos partijas reitingus nebojās ar paziņojumu, ka par nodokļu celšanu vajag sākt diskutēt, jo mēs, lūk, atpaliekam no kāda tur Eiropas Savienības vidējā līmeņa nodokļu sloga ziņā pret IKP. Ierindas cilvēks šo terminu tāpat nesaprot, jo parēķina, ka nodokļos kopā maksā vairāk par ministra minētajiem 25%, taču tas nav svarīgi. Ministra runātais jau arī nav domāts kaut kādiem amatieriem, bet gan augsta līmeņa speciālistiem, kas orientējas fiskālajā telpā un citās smalkās lietās. Galvenais ir prātā iesētā doma – brāl’, tu maksā valstij par maz! Tāpēc nesanāk pensijām, armijai, skolotājiem, veselībai un citām pirmās nepieciešamības lietām.

Bijušais Liepājas pašvaldības ierēdnis Oskars Špickopfs pieprasījis atvainoties laikrakstu Kurzemes Vārds par publikāciju avīzē, savukārt laikraksts šodien vēsta, ka atvainoties negrasās, bet gan lūgs KNAB izvērtēt, vai viņa un, iespējams, citu pašvaldības amatpersonu rīcībā nav saskatāmi pārkāpumi saistībā ar jaunās transporta sistēmas ieviešanu pilsētā, raksta liepajnieks.lv.

O. Špickofs norādījis - viņu aizskāris raksts «Pasažieriem vai... oligarham?», kurā minēts, ka no pārmaiņām sabiedriskā transporta sistēmā galvenais ieguvējs ir LAP un ka «tas notika pēc dīvaina konkursa, pēc kura atbildīga pašvaldības amatpersona Oskars Špickopfs, kas bija klāt pie konkursa nolikuma radīšanas, iesēdās labi atalgotā krēslā šī oligarha uzņēmumā». Viņš uzsvēris, ka nebija atbildīgs par konkursa nolikuma sagatavošanu un konkursa organizēšanu, rezultātu izvērtēšanu.

Savukārt Kurzemes Vārds šīs dienas publikācijā apkopojis informāciju, «no kuras izriet, ka tieši O. Špickopfa laikā radīti priekšnoteikumi LAP biznesa paplašināšanai, bet konkursa nolikums bija vairs tikai pēdējā tehniskā detaļa, lai īstenotu O. Špickopfa iepriekš uzzīmēto, pārraudzīto un LAP izdevīgo pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas vīziju».

AS Latvijas Gāze un AS Latvenergo Kurzemes apgabaltiesā iesniegušas prasības pret AS Liepājas metalurgs. Kā apstiprina AS Latvijas Gāze preses sekretārs Vinsents Makaris, Latvijas Gāze vēlas piedzīt 2,04 miljonus latu.

Makaris uzsvēra, ka, ņemot vērā kreditoru kluba, tostarpā Valsts kases un valstij piederošo uzņēmumu lūgumu, kā arī Liepājas metalurga tehnoloģisko iekārtu specifiku, neraugoties uz parādu, Latvijas Gāze turpina nodrošināt minimālo nepieciešamo dabasgāzes apjomu Liepājas metalurgam. Latvijas Gāze neesot kreditoru klubā, teica Makaris.

Kā ziņo reģionālais laikraksts Kurzemes Vārds, 25.aprīlī Kurzemes apgabaltiesa apmierinājusi Latvenergo pieteikumu par prasības pret Liepājas metalurgu parāda 962 084,56 latu apmērā piedziņas nodrošināšanu.

Pēc laikraksta ziņotā, 5.septembrī tiesa plāno skatīt Latvijas Gāzes, bet 12.septembrī - Latvenergo prasību.

Viens no kriminālprocesiem, kuri ierosināti pret zvejniecības firmām Liepājā, varētu būt saistīts ar nekustamo īpašumu biznesā un kabeļu zvejošanā iesaistītiem uzņēmējiem Ģirtu Bredovski un Andreju Podrjadčikovu, kuram pieder zvejniecības firma.

Par to raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Abi uzņēmēji savukārt to saistot ar policijas virsnieces S. Bites vēršanos pret viņiem savstarpējo parādsaistību dēļ. A. Podrjadčikovam pieder zvejas firma, un savulaik Ekonomikas policija, kuru tolaik vadīja S. Bite, esot konfiscējusi no jūras izvilktos metālus, un pret firmas īpašnieku uzsāktas krimināllietas. Savukārt Ģ. Bredovskis nesen bija nopietns spēlētājs Liepājas nekustamo īpašumu tirgū, un interneta komentāros portālā liepajniekiem.lv norādīts uz iespējamu saistību starp Ģ. Bredovska biznesu un S. Bites dzīvokli jaunā projekta mājā pilsētas centrā.

Ģ. Bredovskis laikrakstam Kurzemes Vārds atklājis, ka trekno gadu izskaņā pēdējos trīs gadus ik dienas strādājis kopā ar S. Bites civilvīru Jāni Desmitnieku, kurš tagad neesot atrodams. «Ar dokumentiem varu pierādīt, ka esmu aizdevis 35 tūkstošus latu Sanitas civilvīram, un pēc šī darījuma uzreiz tika iegādāts dārgais un plašais 120 kvadrātmetru dzīvoklis jaunā projekta mājā, kur tagad dzīvo S. Bite. Bet patiesībā šī summa ir daudz lielāka,» laikrakstam apgalvojis Ģ. Bredovskis. Naudas aizdevuma sakarā Ģ. Bredovskis velk paralēles ar Ekonomikas policijas aktivitātēm, vēršoties pret A. Podrjadčikova uzņēmumu un konfiscējot zvejnieku no jūras izvilkto metālu. Arī A. Podrjadčikovs sarunā ar Kurzemes Vārdu apliecinājis, ka viņu uzņēmums aizdevis naudu J. Desmitniekam, kā arī to, ka minētā krimināllieta ierosināta pret viņa firmu saistībā ar kabeļu zvejošanu jūrā. Ekonomikas policija, kuru toreiz vadīja S. Bite, konfiscējusi vairākas metāla kravas. S. Bite laikrakstā norāda, ka fakti, uz kuriem atsaucas Ģ. Bredovskis, tiek pārbaudīti Valsts policijā kriminālprocesa ietvaros.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Liepājas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā nav bijuši pieejami darba ziņojumi par akciju sabiedrības HRC Libau plānoto koksa kompleksu un SIA Rapsoil plānoto vēja parku.

Par to raksta Kurzemes Vārds. Laikraksts jautājis domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā, vai daudz apmeklētāju vēlējušies iepazīties ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem. Pārsteidzoša bijusi atbilde, ka domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kur bija jābūt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumam, nav ne šī ziņojuma, ne arī otra – IVN gala ziņojuma par SIA Rapsoil iecerēto vēja elektrostaciju parku. Vēlāk izrādījies, ka ziņojumi domes ēkā ir gan, tikai kādā Būvvaldes kabinetā. Pēc tam, kad tos bija meklējis Kurzemes Vārds, abi ziņojumi atradās un tagad ir Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Miljonārs Argods Lūsiņš nav saņēmis vienreizējo pārgājiena atļauju savas mājas-kuģa aizvešanai pa jūru no Ulmales stāvkrasta, informē Latvijas Jūras administrācijā (LJA). To ir iespējams saņemt tikai pēc peldspējas noteikšanas. LJA ir atteikusies sniegt A. Lūsiņam šādu pakalpojumu, raksta laikraksts «Kurzemes Vārds».

A. Lūsiņš solījis Pāvilostas novada domes priekšsēdētājam Uldim Kristapsonam, ka aizgādās prom māju-kuģi līdz 1. jūlijam. Latvijas Televīzijas raidījumā «Vides fakti» viņš izteicies, ka gatavojas to paveikt jau maija beigās.

«Mēs nevēlamies ieriebt ne Lūsiņa kungam, ne Pāvilostas pašvaldībai,» laikrakstam apgalvo LJA pārstāve Sarma Kočāne. Iemesli, kāpēc iestāde nevar izdot vienreizējo pārgājiena atļauju, balstoties likumdošanā. LJA nav uzraudzījusi šīs būves celtniecību.

«Mēs šobrīd nezinām, vai tai ir peldspēja un, ja ir, tad kāda tā ir. Redzējām tikai karkasu, kad šis objekts tika piereģistrēts kā būves stāvoklī esošs, un tagad – ka tas stāv kāpās. Īpašnieks to sauc par debarkaderu, bet objekts nav šādi piereģistrēts. Mums nav reālu iespēju un arī tiesību pateikt, ka tas var peldēt pa jūru vai tikt vilkts vai stumts pie kāda konkrēta viļņu augstuma. Ja tas būtu būvēts LJA uzraudzībā, mēs zinātu, piemēram, kāds metāls izmantots konstrukcijās, kas tur objektu uz ūdens,» skaidro S. Kočāne. Turklāt šai būvei nav projekta. LJA inspektors esot redzējis tikai projekta skici.

Izdevniecība Dienas žurnāli saņēmusi divas Latvijas Preses izdevēju asociācijas konkursa Preses nagla balvas kategorijā Gada izdevējs, par sasniegumiem aizvadītajā gadā nacionālās preses kategorijā, un nominācijā Gada izrāviens. Balvas tiek pasniegtas par labākajiem pērnā gada apgrozījuma rādītājiem, izvērtējot tos kandidātus, kas bija iesnieguši savus pieteikumus šim konkursam.

Balvu par gada debiju šogad saņem AS Cits medijs par žurnālu Ir, bet reģionālajā kategorijā par Gada izdevēju kļuva SIA Kurzemes vārds.

Par Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāju uz trīs gadu termiņu šodien pārvēlēts SIA Izdevniecība Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš.

Valdē uz diviem gadiem kā priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts SIA Firma Zemgale valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis, bet kā otrs vietnieks darbu turpinās pērn ievēlētā SIA Mediju nams valdes locekle Lilita Seimuškāne.

Kā valdes locekļi uz vienu gadu apstiprināti SIA Izdevniecība Lilita līdzīpašnieks Aivars Rudzinskis, SIA Kurzemes Vārds izpilddirektors Andis Rozītis, nacionālās ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, AS Lauku Avīze valdes loceklis Viesturs Serdāns un AS Diena kontrolpaketes īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols.

Liepājas ražošanas sabiedrības Būve celtnieki 3. jūnijā sākuši streiku zemo algu dēļ.

Par to ziņo laikraksts Kurzemes Vārds. Celtnieki apturējuši darbu vienā no objektiem Nīcas novadā, kur realizē ES struktūrfondu atbalstītu projektu. Celtnieki vidēji saņem mazliet vairāk par valsts noteikto minimālo algu – ap 200 latiem, raksta Kurzemes Vārds. Līdz šim alga strādniekiem izmaksāta, lai gan ar nobīdēm. Streika dalībnieki pauduši, ka, viņuprāt, esot iespējams maksāt augstākas algas, jo darba viņiem netrūkstot.

Uzņēmums vairākkārt uzvarējis konkursos, ko organizējušas pašvaldības, kā arī daudz būvēts ES atbalstītu projektu ietvaros. Pēc tikšanās ar darbiniekiem RS Būve vadītājs Jānis Kudiņš sacījis, ka tā bijusi vairāk tā kā sapulce, kur uzklausīti abu pušu argumenti un meklēts miermīlīgs risinājums, kāds arī esot panākts. Uzņēmuma vadītājs norādījis, ka celtnieku algas nosaka zemās būvniecības darbu cenas. Uzņēmuma vadītājs nav varējis arī solīt celtniekiem, ka situācija nākotnē uzlabosies, jo neņemas prognozēt, kas notiks pēc diviem vai trim mēnešiem.

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija veic apjomīgu izmeklēšanu un Liepājā aizturējusi vairākus ar uzņēmējdarbību saistītus cilvēkus.

Viņus tur aizdomās par vismaz pusmiljona latu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts budžeta, ziņo laikraksts Kurzemes Vārds.

Vairāk nekā desmit aizdomās turamajiem par drošības līdzekli piemērots apcietinājums. Viņu aizstāvībai piesaistīti gandrīz visi Liepājas advokāti, kā arī advokāti no citām pilsētām. Iespējams, ka aizturēto skaits vēl palielināsies, pieļauj laikraksts. Aizturēšanas notikušas ne tikai Liepājā, bet arī citviet Kurzemē. Aizdomās turamie saistīti ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, to skaitā veļas šūšanu, zivsaimniecību un auto tirdzniecību. Iespējams, aizturēti arī vairāki fiktīvu uzņēmumu vadītāji. Neoficiāla informācija vēstī, ka šajā izmeklēšanā iesaistīts arī Andrejs Podrjadčikovs, kura vadītā zvejniecības firma Rabuško ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valsts budžetā. Pagaidām A. Podrjadčikovs gan neesot aizturēts, iespējams, viņš no policijas slēpjas, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas taksometru firmu starpā aizsākušās sadursmes, kas līdzinās pirms diviem gadiem Rīgā notikušajiem uzbrukumiem Baltic Taxi, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pretēji likumam vietējie taksometru pakalpojumu sniedzēji savā starpā jau esot sadalījuši teritoriju un konkurentus tajā ielaist nevēlas.

Pēc kāda kautiņa konflikts nonācis līdz tiesai.

Saķeršanās starp Kurzemes taxi šoferi Vladimiru Jevdokimovu un Līvu vikings saimnieku Andri Līvu notikusi pērnā gada 5.maijā. «Es piebraucu savā stāvvietā pie Sv. Annas baznīcas, un tur jau stāvēja firmas Līvu vikings automašīna,» laikrakstam Kurzemes Vārds stāstījis Vladimirs.

Viņš piebraucis blakus konkurenta spēkratam un to nedaudz piespiedis, taču tik daudz, lai tas varētu aizbraukt prom. Pēc brīža ieradies A. Līvs ar diviem rokaspuišiem, atrāvis vaļā Vladimira auto durvis un «iegāzis» viņam pa seju. Sekojis otrs sitiens, pēc kura Kurzemes taxi šoferis aizrāvis ciet durvis un tās nobloķējis.

Divdomīgā situācijā nonācis kāds liepājnieks, kurš sadzīviskā sarunā nosaucis sievieti par blondīni. Viņa to ņēmusi ļaunā un sūdzējusies policijā, kura vainīgajam Linardam Ozolam piespriedusi administratīvo sodu 25 latus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kārtībsargi, iespējams, sūdzību būtu noraidījuši, ja vien aizskartā gaišmate nebūtu kāda Liepājas policijas nodaļas vadītāja sieva, norāda medijs.

Linards pirms vairākām dienām savam paziņam vedis kravu ar briketēm un vēlējies iebraukt mājas pagalmā, taču iebrauktuvei priekšā stāvējusi apvidus automašīna. Grozies, kā gribi, bet iebraukt nav bijis iespējams. «Gāju meklēt saimnieku. No mājas iznāca sieviete ar blondiem matiem. Palūdzu, lai pabrauc nostāk. Bet viņa sacīja, ka tā esot viņas sēta. Es gan iebildu, ka pagalms, visticamāk, ir koplietošanas. Taču nekā! Viņa pagriezās un iegāja atpakaļ mājā. Pēc tam atgriezās, un es viņu atkal uzrunāju: «Blondīnīt, pabrauciet to mašīnu nost, lai var iebraukt pagalmā. Cilvēks taču nestieps briketes tādu gabalu!» Uz to viņa jau atcirta, ka esmu viņu apvainojis. Bet džipu tomēr viņa pabrauca malā un pagalmā tikām,» laikrakstam Kurzemes Vārds atklājis Linards.

Izgriežamajam Kalpaka tiltam, kurš Liepājā savieno Karostas kanāla krastus un kura restaurācijā ieguldīti 4,6 miljoni latu, jau sabojājies mehānisms. Pēc atvēršanas kuģošanai tā savienošana 20. jūnijā aizkavējusies uz vairākām stundām.

Tas radīja problēmas satiksmei, ziņo laikraksts Kurzemes Vārds.

Speciālās ekonomiskās zonas tehniskā direktora vietnieks Egils Sveilis Kurzemes Vārdam skaidrojis, ka tilta savienošana patiešām aizkavējusies, jo darboties atteikusies automātika. Tādēļ operatoriem nācies šo darbu paveikt ar rokām, kas nav tik vienkārši. Par notikušo nekavējoties esot informēti SIA Rīgas tilti vadītāji, kas bija atbildīgi par rekonstrukcijas norisi un kvalitāti. Kalpaka tilts niķojas ne jau pirmo reizi. Tilta vecākais operators Vilnis Grandbergs ir atzinis, ka nebūtu slikti, ja automātiku papildinātu ar rezerves mehānismu, kas dotu lielāku drošību. Taču pagaidām nekas nav paveikts, lai tā notiktu, un tilts laiku pa laikam turpina sagādāt neērtības gan gājējiem, gan autobraucējiem. Savukārt SIA Rīgas tilti ģenerāldirektors Albīns Jasaitis Db.lv skaidroja, ka tilta grafiku bieži neievēro kuģu kustības dēļ, tāpēc nevarot teikt, ka tilta mehānisms ir slikts. 20. jūnijā automātika esot rādījusi, ka tilts ir aizvērts, taču faktiski to nācies līdz galam aizvērt rokas režīmā. Viņš atzina, ka trīs gadu garantiju paredz līgums, tāpēc Rīgas tilti sekošot situācijai, taču, viņaprāt, ažiotāža presē liekot viņam «just konkurentu elpu». Tilta mehānisms izgatavots Vācijā, to uzstādījuši apakšuzņēmēji, kurus A. Jasaitis neatklāja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Portāla irliepaja.lv rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama sētniece uzņēmuma Liepājas tramvajs vestē, kura slauka ietvi pie privātmājas.

Kā vēsta portāls, attēlā redzamā nav ne ietve pie tramvaja pieturas, ne arī ietve SIA Liepājas tramvajs teritorijā. Sētniece uzkopj ietvi pie kāda privātīpašuma Dzintaru un Palangas ielas stūrī.

«Nav nekāds noslēpums, ka šajā namā mīt divi Liepājā labi zināmi cilvēki – Aigars un Ieva Puki, turklāt mājas saimnieks ieņem valdes priekšsēdētāja amatu pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs,» raksta medijs.

Fotogrāfijas esot tapušas apmēram tajā pašā laikā, kad pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs laikrakstam Kurzemes Vārds žēlojas, ka uzņēmumā «tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta».

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe, pazīstama vijolniece Elgita Polloka smagi cietusi avārijā uz Liepājas - Ventspils ceļa un izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu.

Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Vijoliniece Lieldienu brīvdienās ar diviem dēliem un māti devusies uz Jūrkalni. Elgita manījusi, ka ceļš nav labs, tādēļ braukusi ar mazāku ātrumu, nekā atļauts. Tomēr kādā bedrē pārsista kreisās puses priekšējā riepa un mašīna kļuvusi nevadāma, laikrakstam stāstījusi cietusī. Tagad vijolniece un viņas dēls guļ Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā. Dēlam ir smadzeņu satricinājums, bet vijolnieces roka ir salauzta un izmežģīta vairākās vietās, tāpēc bija vajadzīga operācija, bet roka tagad pilna ar metāla skrūvēm.

Automašīna, visticamāk, esot norakstāma. Par slimnīcu būs jāmaksā, tāpat būs vajadzīga ilgstoša ārstēšanās. Cietusī izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu. Ja būs nepieciešamas, tad arī tiesāsies.

Pēc jautājumus izraisošā fotofakta par sētnieci, kura Liepājas tramvaja apģērbā tīra ietvi pie uzņēmuma vadītāja privātmājas, portāls irliepaja.lv saņēmis Aigara Puka atbildes.

Pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs valdes loceklis rakstījis:

«Ja jūs interesē sētnieku ģērbšanās stils, tad tā arī jautājiet. Jūsu materiālā es atradu tikai divus konkrētus jautājumus. Uz tiem arī sniedzu atbildes.

1.Vai ar šādiem ienākumiem būtu par maz, lai noalgotu sētnieku savas mājas durvju priekšas uzkopšanai?

Nē, nebūtu par maz. Es algoju sētnieku.

2. Un vai patiesi Aigars Puks būtu atļāvies izmantot dienesta stāvokli, lai liktu pašvaldības uzņēmuma darbiniecei kalpot viņa personīgajām vajadzībām?

Nē, nebūtu un nav atļāvies.

Ar cieņu, un, cerot, ka atbildes tiks ņemtas vērā bez korekcijām, Aigars Puks, SIA Liepājas tramvajs valdes loceklis.»

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.

ASV, Lasvegasā, no 15. līdz 19. aprīlim notika Pasaules kausa finālsacensības jātniekiem šķēršļu pārvarēšanā. Pirmo reizi šāda līmeņa sacīkstēs Latvijas jātnieks piedalījās ar ķēvi, kas dzimusi Latvijā – Vecumnieku novada Kurmenes pagasta zirgaudzētavā «Zviedru birzes zirgi», vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Latviju pārstāvēja Andis Vārna ar Kurmenē augušo ķēvi, kuras vārds «KS Coradine», bet ikdienā viņu sauc par Koradini, kā arī Kristaps Neretnieks. A. Vārna ieguva 29. vietu, K. Neretnieks – 36. vietu starp 40 labākajiem jātniekiem no 18 valstīm. «Tas līdz šim ir lielākais panākums Latvijas jāšanas sporta vēsturē,» atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Lai nokļūtu uz Pasaules kausu, pirms tam A. Vārnam bija jāuzvar vairākās starptautiska mēroga sacensībās, arī Zviedrijā, Krievijā, Polijā.

Par sasniegumu nebeidz priecāties zirgaudzētavas «Zviedru birzes zirgi» darbinieki. Zirgaudzētavas darbiniece Ildze Mašinska pastāstīja, ka zirgu A. Vārna iegādājies sadarbībā ar uzņēmumu «Kurzemes sēklas». Tāpēc arī pirms vārda liek burtus KS.