Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozējis, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bijuši vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Šā gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, Bauskas Dzīvei stāstījis SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm Polka un Sonata, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot ātrāk,» augšanas procesus skaidrojis A. Upenieks.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Viņš nav slavenība un nepulcē ap sevi tūkstošus, tomēr interesentu loks ir pietiekami liels, lai uzsāktā akcija - portrets pret ēdienu vai kādu citu noderīgu lietu - ļautu viņam apceļot pasauli. Uz vairākām dienām mākslinieks Sergejs Balovins ieradies arī Latvijā - Daugavpilī un Rīgā - un tālāk dosies uz Pērnavu, vēsta laikraksts Diena.

29 gadus vecais mākslinieks līdz šim esot apceļojis jau apmēram 30 valstu, lielākoties Eiropā.

Ziņai par to, ka Daugavpilī viesosies mākslinieks, kurš apņēmies dzīvot bez naudas un, pasauli apceļojot, zīmē portretus apmaiņā pret pārtiku vai noderīgiem pakalpojumiem, Dienas žurnālists Atis Rozentāls esot uzdūries sociālajos tīklos. To, kā notiek portreta zīmēšana apmaiņā pret ēdienu, pārbaudījis arī viņš, uzaicinot Sergeju uz vakariņām kroga Vecmeita ar kaķi vasaras terasē, tā sagādājot rūpes oficiantam, kam palūgta glāze ūdens - otas skalošanai. Sergejs ēdiena izvēli atstājis uzaicinātāja ziņā - tā esot spēles sastāvdaļa.

Digitālais mākslinieks Kails Lamberts (Kyle Lambert) ar iPad palīdzību rada gleznojumus, kas spēj līdzināties fotogrāfijām, raksta CNN.

Tā, piemēram, video iemūžināts Morgana Frīmena (Morgan Freeman) attēla tapšanas process. Galarezultāts ir tāds, ka grūti pat noticēt, ka neraugāties uz fotgrāfiju.

Lamberts ir Lielbritānijā dzīvojošs vizuālais mākslinieks, kura specializācija ir veidot gleznas un ilustrācijas, par pamatu ņemot filmas, televīziju un reklāmu. Kā saka pats mākslinieks viņa darbi apvieno viņa aizraušanos ar mākslu, tehnoloģijām un stāstiem.

Britu mākslinieks sākotnēji strādājis ar otu, bet tagad viņa klientu vidū ir Apple, Adobe, BBC Television, GQ Magazine un Paramount Studios.

Pats Lamberts saka, ka nav liela atšķirība, vai viņš darbojas ar planšetdatoru vai parastajām krāsām, taču pirmajā variantā visu radošo procesu var «patīt atpakaļ» un vērot no sākuma.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Latvijas tirgū būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saldēto jeb "frigo" zemeņu stādiem, atzina zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Dzērve norāda, ka "frigo" zemeņu stādi ir vienīgais stādu veids, ar kuru iespējams plānot ražu un nodrošināt ogas no maija vidus līdz novembrim, tā pagarinot zemeņu ražas sezonu. Uzņēmumā paredz, ka šogad pieprasījums pēc "frigo" zemeņu stādiem pieaugs par apmēram 25%.

"Pirmkārt, arvien vairāk šo stādu veidu izmanto tā saucamie lielie zemeņu audzētāji. Otrkārt, pieprasījums pieaudzis arī mazajiem audzētājiem," norāda Dzērve piebilstot, ka stādu galvenā priekšrocība ir iespēja zemeņu ražu saņemt jau divu mēnešu laikā pēc iestādīšanas.

Novērots, ka "frigo" zemeņu stādi arvien lielāku popularitāti guvuši arī hobija audzētāju vidū, jo pēdējā gada laikā Latvijā pieejami speciāli stādīšanas maisi ar jau sagatavotu substrātu, kas zemeņu audzēšanu vēl vairāk vienkāršojis.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Gada pirmie mēneši ir laiks, kad graudkopji arvien aktīvāk plāno jaunās sezonas darbus. Lielākā daļa pērnās ražas noteikti jau ir realizēta un nu jau ir skaidrs, vai apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami, lai apsētu un apkoptu visus savus laukus šogad, bet varbūt būs nepieciešams kredīts graudkopjiem. Ja būs nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, iesakām ieskatīties Lande.lv, kur aizdevumu iespējams saņemt ātri un ērti dažādām saimniecības vajadzībām.

Situācija graudkopībā

Pirms sezonas izteikt prognozes par gaidāmajām ražām vai citiem rādītājiem ir pilnīgi neiespējami, taču ir dažas lietas, ko jau šobrīd var redzēt skaidri. Neviens vairs nešaubās, ka pārtiku Latvijā un pasaulē vajag un vajadzēs tikai vairāk – neviens izaudzētais grauds īsti pāri nepaliek – eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo iedzīvotāju skaits pasaulē aug.

Tāpat arī ir redzams, ka pandēmijas laiks cilvēkus ir atkal atgriezis pie dabas, viņi vairāk pievēršas lauksaimniecībai, viņiem ir nepieciešama tehnika, jāiegādājas zeme, paralēli notiek arī paaudžu maiņa esošajās saimniecībās – tas viss prasa gan finanšu, gan citus resursus, lai gudri attīstītu saimniecības ilgtermiņā. Šis iespēju laiks katram maksimāli efektīvi ir jāizmanto savā labā.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes liecina, ka šī gada kopraža pārsniegs 2,5 miljonus tonnu (prognoze – 2,599 miljoni tonnu), kas būs par 17% vairāk nekā pērn,» informē Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja. Kopražas pozitīvu pieaugumu veicina gan ražības, gan sējuma platību pieaugums. Šogad graudaugu ražība tiek prognozēta 3,9 t/ha, kas ir par 14% augstāka nekā 2014. gadā, savukārt sējumu platības – 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudaugu sējumu platībām pēdējos gados ir stabila tendence pakāpeniski palielināties – no 542 tūkstošiem hektāru 2010. gadā līdz 668 tūkstošiem hektāru 2015. gadā, viņa teic. A/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis spriež, ka ražīgums panākts gan lielāku platību, gan jaunu tehnoloģiju dēļ. «Ziemas un vasaras kviešu raža šogad bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā,» saka Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors. Arī SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs Armands Raguckis piekrīt, ka graudaugu un rapšu raža ir izdevusies ļoti laba un audzētāji no hektāra ieguva vismaz 1,5 līdz divas tonnas lielāku rapšu ražu un divas tonnas lielāku graudu ražu. Tomēr līdz ar lielas ražas ieguvi graudi nebija vēlamā kvalitātē – galvenokārt bija zems proteīna rādītājs, sliktāka lipekļa kvalitāte. «Kvalitātes rādītāji šogad ir nedaudz sliktāki kā gadu iepriekš. Ideālā 14% proteīna vietā šogad tas svārstījies 12 līdz 13% robežās, savukārt lipeklis bija 25% līdz 27%. Lai gan šādi rādītāji nav izcili, tomēr pietiekami maizes cepamīpašību nodrošināšanai,» saka Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Arī G. Vilnītis norāda, ka varēja vēlēties augstāku kvalitāti. «Sausā vasara, ievērojot graudaugu savlaicīgu piebarošanu, faktiski ražu neietekmēja. Rudens laika apstākļi veicināja izaugušās ražas sekmīgu nokulšanu un minimālas kaltēšanas izmaksas. Raža bija 6 līdz 10 un vairāk t/ha. Graudu kulšanas laikā mitrums bija 14–16%. Laba bija vasaras rapšu raža un kvalitāte. Ziemas rapši nepadevās tik veiksmīgi, kaut gan arī ar tiem prasmīgs zemnieks nopelnīja,» viņš teic.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Palapu ģimene Gramzdas pagastā jau jūnija sākumā vāks agro kartupeļu ražu. Viņu meitas, pieradušas pie lauku darba, uz pilsētu neraujas un šiverē siltumnīcās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Saimnieks Egils Palaps stāsta, ka cenšas paņemt dārzeņu un sakņu tirgu ar ļoti agru ražu. Kartupeļi uz lauka jau sanākuši un būs rokami jūnija sākumā. Tirgū pat neticot, ka vietējie. «Paši varam izaudzēt. Kāpēc jāved no Polijas?» vaicā saimniece Rita Palapa un pastāsta, ka zemē liek tikai sadiedzētus agrāko šķirņu kartupeļus. Tie aukstajā zemē nekad nesapūstot. Lai raža būtu pakāpeniska, daļa lauka apsegta ar plēvi. Tai cauri redzami paprāvi ceri, bet pirmās lapas parādījušās arī uz klajā lauka.

«Viss ir tā, kā pienākas,» siltumnīcu zaļo augu un krāsaino puķu valstībā saka Rita. Saimniekošana tajās iesākta pirms četriem pieciem gadiem, lai būtu darba vieta meitām Zandai un Madarai, kurām pilsētā nepatīkot. «Man pilsētā galīgi nepatīk,» apstiprina Zanda. Tās dzīvi izbaudījusi mācoties.