Latvijas transporta sektors būs iesaistīts Eiropas un Āzijas savienošanā



To intervijā DB norāda Krievija transporta ministrs Maksims Sokolovs, kurš piedalījās 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» Rīgā.



Kādi ir galvenie punkti, problēmas un to risinājumi loģistikas ķēdē starp Eiropu un Āziju, par ko jūs vēlaties runāt transporta ministru sanāksmē?


Vispirms jāsaka, ka loģistikas ķēžu vai transporta koridoru jomā starp Eiropu un Āziju vērojams liels uzlabojums. Pēdējo gadu statistika rāda, ka gan pasažieru, gan kravu plūsma šajos koridoros būtiski palielinās gadu no gada. Protams, katra valsts spēlē īpašu lomu šajā telpā, taču Krievijai, kas ģeogrāfiski ir gan Eiropas, gan Āzijas daļa, ir īpaša, varētu teikt atslēgas loma. Uz šo forumu atbraucām ne tikai tāpēc, lai izceltu savas transporta sistēmas nozīmīgumu vai ekskluzivitāti, bet arī lai pastāstītu par tiem projektiem, kas padarīs šos koridorus plašākus, drošākus un komfortablākus pasažieru un kravu pārvadāšanai. Vispirms jau tas, protams, ir tradicionālais dzelzceļa koridors, proti, Transsibīrijas un Baikāla–Amūras maģistrāle, par kuras (caurlaidības) palielināšanu teju pusotru reizi lēmums pieņemts pērn, un šis projekts jau tiek realizēts. Runa ir arī par autoceļu koridora Rietumķīna–Eiropa attīstību. Un, protams, jāpiemin arī viens no jaunajiem un perspektīvajiem ceļiem ziemeļos caur Arktikas plašumiem, proti, Ziemeļu jūras ceļš. Kopumā šāds dialogs ASEM transporta ministru līmenī palīdzēs ne tikai uzlabot savstarpējo sapratni ministriju, valstu un to transporta sistēmu starpā, bet galvenokārt paātrinās preču kustību, paaugstinās pasažieru komfortu un būs noderīgs arī mūsu valstu ekonomikām.


Raugoties no Krievijas perspektīvas, ciktāl ir runa par Krievijas izcelsmes vai tranzīta kravām, kāda ir Latvijas loma Eirāzijas loģistikas ķēdē šobrīd un nākotnē?


Runājot par Latviju, kaut arī galvenie paneiropas koridori šobrīd iet tai garām, redzam, ka kravu plūsma jebkurā gadījumā – līdzīgi jebkuram šķidrumam – iet tur, kur tai ir visērtāk. Stabilā kravu plūsma, kuru novērojam gan uz dzelzceļa, proti, 44 milj. tonnu no Krievijas, gan citās transporta ķēdēs – pa ceļiem un pat aviācijā – liecina par to, ka Latvijai ir sava vieta šajos tranzīta ceļos starp Eiropu un Āziju. Tā tas ir, pat neskatoties uz masīvo ostu infrastruktūras attīstību Krievijas Ziemeļrietumos, kur burtiski pēdējos dažos gados ir attīstījušās ne tikai pēc Krievijas, bet arī Eiropas mērogiem lielas ostas, tostarp Primorska, Visocka, Ustjluga, bet šogad tiks atklāta jauna osta līdzās Sanktpēterburgai – Bronka. Taču tas (ostu veidošana) neliecina, ka kravu plūsmas caur Latviju starp diviem kontinentiem (Eiropu un Āziju) nebūs. Ja lūkojas uz šī procesa (Eirāzijas kravu plūsmas attīstība) dinamiku, tad šeit darba pietiek visiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijas transporta sektors kā mūsu labs, sens partneris arī būs tajā iesaistīts.


Visu interviju Sola Eirāzijas kravu plūsmu caur Latviju lasiet 5. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra