Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Rīgas mērs Jānis Birks uzskata, ka situācija ar taksometru vizuālo noformējumu Rīgā ir katastrofāla, liecina viņa izplatītā informācija medijiem.

J. Birks uzsver, ka vienots taksometru izskats ir nopietns jautājums, kuru būtu nepieciešams izdiskutēt sabiedrībā, uzklausot gan iedzīvotāju, gan tūristu, gan, protams, pašu taksometru firmu viedokli.

"Dzeltenas krāsas taksometri ir starptautiski atpazīstama, taksometrus raksturojoša pazīme. Protams, dzeltenas krāsas taksometri nav visur, piemēram, Londonā taksometri ir melnā krāsā, tomēr lielākajā daļā valstu taksometru vizuālais noformējums ir vienots," atzīmē Rīgas mērs, piebilstot: "Nav svarīga krāsa, bet sakārtotība. Runa ir par Rīgas tēlu. Manuprāt, Latvijas galvaspilsēta šajā pakalpojuma jomā šobrīd neizskatās pievilcīga."

Kā Db.lv pastāstīja Rīgas mēra preses sekretāre Inga Spriņķe šī pagaidām esot tikai Rīgas mēra ideja un viņa viedoklis, kā situāciju Rīgā attiecībā uz taksometriem vajadzētu uzlabot. Taču konkrēti risinājumi netikšot ieviesti uzreiz. Mēra medijiem izplatītā paziņojuma mērķis esot bijis aizsākt diskusiju medijos un sabiedrībā. Esot novērojama arī taksometru firmu interese par mēra paziņojumu - tās pašlaik visvairāk satraucot tas, vai noteikumi par vienotu krāsu tiks ieviesti tūlīt un vai automašīnu krāsošana tām būs j��veic no savas kabatas.

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

Par iespējamu klientu krāpšanu Rīgas Kriminālpolicijas aizturētie taksometru šoferi braukuši ar Rīga Taxi piederošām automašīnām, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, norādot, ka ir gandarīts par to, ka policija ķērusies pie negodīgu šoferu tvarstīšanas, jo paša spēkiem tas neesot iespējams, un ka līdzīgas problēmas ir arī citās taksometru kompānijās.

Valsts policija kopumā pārbaudīja septiņus taksometrus dažādās vietās Rīgā. Četros no šiem taksometriem tika atklāti pārkāpumi - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu, informēja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par notikušo Kriminālpolicijas darbinieki sākuši četrus kriminālprocesus par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu, ja tā izdarīta, izmantojot speciāli pielāgotus mērinstrumentus. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likuma paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Viļņas mērs Remigijs Šimašus lūdzis Lietuvas Konkurences padomei izmeklēt, vai taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» reklāma atbilst likumiem un vai tā nemaldina patērētājus.

Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība paziņojusi, ka «Yandex.Taxi» reklāmā, kas tiek izplatīta pa dažādiem kanāliem, teikts, ka kompānija piedāvā taksometru pakalpojumus, un par to liecina arī uzņēmuma nosaukums, taču «Yandex.Taxi» vēl līdz šim Viļņas pašvaldībā nav lūdzis atļauju pārvadāt pasažierus ar vieglajām automašīnām.

«Mēs lūdzam sākt izmeklēšanu par iespējamu reklāmas likuma piektā panta pārkāpumu, kā arī pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu - noteikt par pienākumu pārtraukt publicēt reklāmu, kas neatbilst noteiktajām prasībām,» sacīts Viļņas mēra iesniegumā Konkurences padomei.

Mērs arī informējis Konkurences padomi, ka kompānijas «ETN Baltic» reklāmas stendos pilsētas ielās no trešdienas plānots izvietot «Yandex.Taxi» reklāmu, kas pēc pašvaldības domām, ir maldinoša. Pašvaldība kompāniju par to jau ir brīdinājusi.

Db.lv saņēmis sūdzības no motociklu vadītājiem, kas uzskata, ka policija nepamatoti lielu uzmanību pievērsusi tieši viņu kontrolei. Esot vērojamas pat situācijas, kad policists aptur pārbaudei godīgi braucošu motocikla vadītāju, neraugoties uz to, ka blakus vieglā automašīna pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus.

Kāds motocikla vadītājs Db.lv stāstīja par situāciju, kad policists viņu apturējis pārbaudei, neraugoties uz to, ka viņš braucis godīgi, ievērojot visus noteikumus, bet turpat blakus kāds vieglās automašīnas vadītājs pārkāpis noteikumus. Motocikla vadītājs sašutis vaicājis policistam, kādēļ viņš nepievērš uzmanību vieglās automašīnas vadītāja izgājieniem, bet aptur motobraucēju, kas brauc godīgi. Policists esot atbildējis, ka tas ir Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa rīkojums - pastiprināti kontrolēt tieši motociklu vadītājus.

Db.lv sazinājās ar I. Godmaņa padomnieku Kristu Leiškalnu, lai uzzinātu, vai šāda informācija atbilst patiesībai un vai motociklu vadītāju pastiprināta kontrole ir saistīta ar Līgo svētkiem un Jāņiem. K. Leiškalns apgalvoja, ka ministra rīkojuma pastiprināti kontrolēt tieši motociklu vadītājus gaidāmo Līgo svētku un Jāņu laikā neesot. Svētku periodā pastiprināti tiekot kontrolēti visi transportlīdzekļi neatkarīgi no tā, vai tās ir vieglās automašīnas, kravas automašīnas vai motocikli.

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka sākotnēji taksometru vaučeru tirdzniecību bija paredzēts sākt martā, bet viens no pakalpojumu sniedzējiem, kuram ir speciālā licence, juridisku apsvērumu dēļ nevarēja parakstīt līgumu.

"Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti tuvāko nedēļu laikā un aprīlī varēsim sākt tirdzniecību," sacīja Odiņa.

Viņa papildināja, ka, līdz ko būs parakstīti līgumi ar abiem licencētajiem pārvadātājiem, Rīgas lidosta sniegs detalizētāku informāciju par vaučeru sistēmu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) preses konferencē norādīja, ka Saeima trešdien, 27.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka brauciena apmaksu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem/vieglajām automašīnām no Rīgas lidostas varēs veikt trijos veidos.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumus Rīgas lidostā, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, plānots noteikt maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviest brauciena priekšapmaksu.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien nolēma virzīt galīgajam lasījumam Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā.

Plānots, ka brauciena priekšapmaksu varēs veikt tiešsaistē vai klātienē lidostā. Lai strādātu speciālajā zonā lidostā, taksometram būs jānodrošina iespēja klientam norēķināties ar šādu iepriekš iegādātu brauciena "vaučeru". Arī maksimālais tarifs attieksies uz ikvienu taksometru, kurš nodrošina pakalpojumu no lidostas. Tarifa griestus un darbības zonas, kā arī maksimālo papildmaksu par braucienu noteiks Ministru kabinets. Savukārt tie pārvadātāji, kas darbojas caur aplikāciju, jau šobrīd brauciena summu norāda tai brīdī, kad klients piesaka pakalpojumu, sprieda deputāti.

Ņemot vērā valdības lēmumu likvidēt Valsts policijas uzņēmumu Apsardze un vairs neapsargāt Rīgas brīvostas teritoriju, no 1.maija Rīgas ostas teritorijas un akvatorijas apsardzi, līdzīgi kā daudzās citās pasaules ostās, nodrošinās Rīgas Ostas policija, informē Anita Leiškalne, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore.

«Drošības un kārtības nodrošināšana Rīgas Brīvostā, kas pēc 2010.gada kravu apgrozījuma, ir lielākā Latvijas osta, pēc būtības ir rūpes par visas Latvijas Valsts drošību. Ja reiz valsts ir atteikusies šīs funkcijas finansēt, un likums «Par ostām» nosaka, ka ostu perimetru apsardzi nedrīkst uzticēt privātstruktūrām, tad neatkarīgas Rīgas ostas policijas izveidošana pašreiz ir vienīgais tiesiski iespējamais risinājums», norāda Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. «Ostas policija nodrošinās 9 ostas ieejas vārtu apsardzi, kā arī kārtību un drošību visā ostas sauszemes un akvatorija teritorijā», turpina A.Ameriks.

Lai arī kādi laiki būtu, galvenais ir prasmīga un sev izdevīga ietekmes sfēru pārdalīšana. Šāds iespaids rodas, vērojot pēdējā laika Tautas partijas (TP) un Jaunā laika (JL) cīņas par to, kam tad būtu jāpārvalda ES fondu līdzekļi Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas gadījumā - Finanšu ministrijai vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

Vispirms jau jāteic, ka no uzņēmēju viedokļa varētu būt pilnīgi vienalga, kura ministrija šo jautājumu kūrē.

Galvenais, lai tas notiktu objektīvi, caurspīdīgi, pietiekamo operatīvi utt. Īpaši būtiski tas ir pašreizējā situācijā, kad ir nepieciešams sildīt ekonomiku, tam izmantojot Eiropas fondu naudu (citas naudas tās sildīšanai mums nemaz nav). Citiem vārdiem sakot, būtiska ir nevis institūcija, bet gan tas, ka notiek šis naudas apguves process.

Teiksim jel godīgi: politiķus neinteresē tas, kura institūcija ar šo fondu apguvi tiktu galā efektīvāk — Finanšu ministrija Einara Repšes (JL) vai RAPLM Edgara Zalāna (TP) vadībā: vistiešākajā mērā šeit cīņas ir notikušas par to, kuram no politiskajiem spēkiem būs iespēja kontrolēt ES naudas podu - JL vai TP. Turklāt šajā kontekstā jāatgādina vēl kāds interesants apstāklis - vēl salīdzinoši nesen, saistībā ar pārējo līdzšinējās koalīcijas partneru noraidīto Ivara Godmaņa valsts aparāta samazināšanas plānu, RAPLM vietas valdībā nebūtu vispār.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Rudens atnācis ar jaunām iepirkšanās tendencēm būvmateriālu apdares materiālu un saimniecības preču tirgū, liecina veikalu tīkla K-rauta veiktā analīze par iepirkšanās tendencēm septembrī. Šogad vairāk nekā citus gadus iedzīvotāji veic iepirkumus, kas vērsti uz mājokļa ekspluatācijas izmaksu samazināšanu.

Šoruden vislielāko pārdošanas apjoma pieaugumu ir piedzīvojuši celtniecības un apdares materiāli, kas paredzēti mājokļu siltināšanai, apkures un citu energoresursu izmaksu samazināšanai. Septembrī pircēji pastiprināti iegādājās akmens vates, minerālvates un ekovati, kas izgatavota no makulatūras atlikumiem. Pastiprināti pirkti krāsns un dūmvadu ķieģeļi, mazās autonomās apkures krāsniņas - kas liecina, ka iedzīvotāji vēlas sagatavot savu mājokli ziemas sezonai. Pieprasījumu papildina arī pircēju interese par radiatoriem, termoregulatoriem, elektriskajiem eļļas radiatoriem, siltā gaisa pūtējiem un ekonomiskajām elektrospuldzēm, kuru cenas pēdējā laikā ir ievērojami kritušās.

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm, šādu lēmumu skaidrojot ar pārmērīgo benzopirēna saturu, vēsta Kazahstānas portāls Alau.

Uz iespējamo Baltijas šprotu importa aizliegumu intervijā laikrakstam Magapolis norādījis Kazahstānas Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras vadītāja vietnieks Žanderbeks Bekšins.

«Runājot par aizliegumiem, šobrīd es izskatu materiālus par šprotēm no Baltijas, kurās konstatēts pārmērīgs kancerogēnā benzopirēna daudzums. Tuvākajās dienās es šajā sakarībā pieņemšu lēmumu,» pirmdien publicētajā intervijā norāda Bekšins.

Viņš atklāja, ka aģentūra gatavojas pārbaudīt arī Kazahstānā pārdodamā piena, sviesta un sulu dabīgumu un kvalitāti.

Kā atzina biedrības Rīgas šprotes vadītājs Imants Cīrulis, ne šprotu ražotāji, ne arī Pārtikas un veterinārais dienests pagaidām nav informēti par tirdzniecības aizliegumu, tomēr katras valsts tiesības ir pastiprināti kontrolēt to vai citu produktu.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā pārbūvē paveikti jau 55% darbu, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šobrīd topošajā ēkā jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pabeigti visu būvkonstrukciju izbūves darbi, kā arī galveno maģistrālo inženiertīklu montāža. Ēkā ir nomainīti logi. Šobrīd turpinās fasādes atjaunošana, kā arī inženiertīklu izbūve. Nākamnedēļ plānots uzsākt arī labiekārtošanas darbus īpašuma teritorijā. Pavisam nesen, 2019. gada jūnijā, tika izpildīts arī būvdarbu līguma noteiktais starptermiņš – nolīgtajā termiņā tika pilnībā pabeigti jumta izbūves darbi. Ēkas atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.

«Šajā tehniski sarežģītajā un daudzslāņainajā projektā izaicinājumu netrūkst, tādēļ īpaši liela nozīme ir visu būvniecības procesā iesaistīto pušu veiksmīgai un konstruktīvai savstarpējai sadarbībai. Vienlaikus būvdarbu procesā netiek aizmirsts arī par vēsturiskās policijas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma un autentisko interjera saglabāšanu Pēc demontāžas darbiem un uzslāņojumu attīrīšanas atsevišķās vietās tika atrasti potenciāli vērtīgi telpu vēsturiskā interjera elementi. Attiecīgajās zonās būvdarbi tika apturēti un pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta interjera krāsu polihromijas izpēte un konstatēto atradumu kultūrvēsturiskā novērtēšana. Šobrīd sadarbībā ar projektētāju tiek strādāts pie iespējamajiem vēsturiskā interjera elementu restaurācijas risinājumiem,» pauž VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis informāciju no Kazahstānas Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras par noteikto pagaidu eksporta aizliegumu sešiem Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem.

Aģentūra skaidro, ka veicot eksportētās produkcijas laboratoriskās pārbaudes, konstatēts pārsniegts benzopirēna maksimāli pieļaujamais līmenis un nepilnīga informācija produktu marķējumā, informē PVD.

Pagaidu aizliegums eksportēt produkciju Šprotes eļļā noteikts SIA Kolumbija LTD, SIA Zvani, SIA Kuršu zeme, SIA Roja F.C.T., SIA Unda, bet SIA Gamma-A uz laiku aizliegts eksportēt produkciju Šprotu pastēte.

PVD ir uzsācis uzņēmumu ārpuskārtas pārbaudes, kuru laikā jau konstatēts, ka saražotā produkcija eksportēta tikai uz Kazahstānu un Latvijas tirgū nav nonākusi.

Lai risinātu jautājumu par eksporta aizliegumu atcelšanu, PVD par dienesta pārbaudēm un to rezultātiem, kā arī par pašu uzņēmumu veiktajām izmaiņām tehnoloģiskajos procesos un marķējumā, informēs Kazahstānas atbildīgo institūciju.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.