Autopārvadātāji norāda, ka prāmju kompānijas DFDS Tor Line lēmums noņemt vienu no kuģiem Rīgas maršrutā radījis tiem nopietnas grūtības — izrādās, ka ar prāmi šobrīd vēlas braukt tik daudz autopārvadātāju, ka visiem autopārvadātājiem vietas nepietiek, un visi reisi esot izpirkti. Autopārvadātāji maršrutos uz Eiropu arvien vairāk izmantoja jūras ceļa priekšrocības, jo līdz ar jaunajiem ES noteikumiem, kas neļauj šoferiem ilgstoši atrasties nomodā, autopārvadātājiem neesot izdevīgi braukt caur Poliju pa sauszemi. Braucot ar prāmi, savukārt ir iespēja atpūsties un, nonākot ostā, turpināt ceļu bez liekas apstāšanās. «Mums pilnīgi visas mašīnas uz Eiropu dodās ar prāmi. Braucam gan caur Ventspili, gan ar Rīgas prāmi. Pagaidām vēl mums atteikts nav, tomēr zinu, ka ir vairāki autopārvadātāji, kuri uz prāmi netika,» norāda autopārvadātāja SIA Lignum vadītājs Uldis Līviņš.

Latvijas valstspiederīgie, kuri saistībā ar jaunā koronavīrusa dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem ir "iesprūduši" pie Vācijas-Lietuvas robežas, mājās varēs atgriezties arī ar "Stena Line" prāmi Trāveminde-Liepāja, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Patlaban ir zināmi trīs šādi prāmju reisi - 17.martā plkst.23.59, 23.martā plkst.10 un 24.martā plkst.23.59. Uz prāmja varēs uzbraukt arī ar vieglo automašīnu. Biļetes šiem prāmju reisiem nopērkamas interneta mājaslapā "Stenaline.lv".

Uz reisu 17.martā visas biļetes jau ir izpārdotas, savukārt uz reisiem 23.martā un 24.martā biļetes vēl ir pieejamas. Piemēram, vienam pieaugušajam bez transportlīdzekļa biļete ekonomiskajā klasē maksā 26 eiro, bet vienam pieaugušajam ar vieglo automašīnu biļete ekonomiskajā klasē maksā no 102,50 eiro.

Kā ziņots, Vācijā "iesprūdušie" pasažieri ar privātajām automašīnām mājupceļam var izmantot arī prāmi no Zasnicas uz Klaipēdu Lietuvā. Uz pirmo šādu prāmja reisu ceļotājiem, kuri iepriekš piereģistrējušies, ar automašīnām būs jāierodas Zasnicā 17.martā plkst.11. Tomēr ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris Latvijas Televīzijai sacīja, ka pirmais prāmja reiss otrdienas rītā jau ir piepildīts.

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Tallink Grupp filiāle Tallink High Speed Line Ltd. 16.aprīlī no STX Europe kuģu būvētavas saņēmusi jaunu kruīza prāmi Baltic Queen, ziņo bbn.

212 metrus garais Baltic Queen varot uzņemt 2800 pasažierus. Tajā ir 927 kabīnes, 12 restorāni un bāri, trīs veikali un konferenču centrs vairāk nekā 450 cilvēkiem. Prāmī ir arī speciāla rotaļu istaba bērniem.

Prāmja ātrums ir līdz 24 mezgliem.

180 miljonus eiro vērtajam projektam finansējumu 144 miljonu eiro apmērā kredīta veidā izsniegusi Danske Bank.

Baltic Queen sāks darbību šā gada 24.aprīlī maršrutā Tallina - Stokholma, kur tas aizvietos prāmi Romantika, kas tiks pārcelts uz maršrutu Rīga-Stokholma.

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Dānijas kuģniecības kompānijas DFDS Seaways meitasuzņēmums Lietuvā DFDS Lisco saņems apmēram 244 miljonus litu (nepilnus 50 miljonus latu) no Dānijas apdrošināšanas kompānijas, kuras nosaukums netiek atklāts, par oktobra sākumā Baltijas jūrā degušo prāmi Lisco Gloria.

DFDS Lisco saņems 195 miljonus litu (nepilnus 40 miljonus latu) apdrošināšanas izmaksās par pašu kuģi un 49 miljonus litu (nepilnus 10 miljonus latu) atlīdzībā par ekonomiskajiem zaudējumiem, aģentūrai BNS paziņoja DFDS Lisco sabiedrisko attiecību vadītājs Vaidots Klumbis.

«Pagaidām nav zināms, kad apdrošināšanas izmaksas nonāks uzņēmumā,» viņš piebilda.

Klumbis skaidroja, ka par īpašuma un nemateriālo kaitējumu kompensācijas saņēmuši 90% pasažieru, kas devās reisā, kura laikā prāmis aizdegās, bet pārējie atlīdzības saņems tuvākajā laikā. Uzņēmums neatklāj izmaksāto kompensāciju apjomu.

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

AS Tallink Grupp 2008. gada decembra mēnesī kopumā apkalpoja 627 055 pasažierus, kas ir par 17.7% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi 2007.gadā.

Vienlīdz pasažieru skaita pieaugumam ir palielinājusies arī Tallink tirgus daļa visos galvenajos kompānijas maršrutos. Pasažieru transporta līdzekļu pārvadājumi turpina palielināties. Savukārt ekonomiskā situācijai negatīvi ietekmē kravu pārvadājumu apjomu.

Vislielāko procentuālo rezultātu pieaugumu uzrāda maršruts starp Latviju un Zviedriju – decembrī tika apkalpoti 31 476 pasažieri, kas ir par 37.2% vairāk, salīdzinot ar 2007.gada decembra mēnesi. Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu tika pārvadāti 4 458 pasažieru transporta līdzekļi un 1 101 kravas vienība, kas attiecīgi sastāda 24.6% un 27.4% pieaugumu. No 2. augusta Rīga – Stokholma līnijā prāmja Vana Tallinn vietā kursē jaunāks un lielāks prāmis – Festival, kas kopā ar prāmi Regina Baltica turpina nodrošināt ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām.

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Pasažieru prāmja līnijas Ventspils – Sāremā kompānija „SLK Ferries” informē, ka 24. jūlijā no Sāremā uz Ventspili pasažieri bija ieradušies rekordlielā skaitā – 227 cilvēki un 63 transporta līdzekļi, savukārt vislielākais no Ventspils uz Igauniju izbraukušo cilvēku skaits ir bijis 22. jūlijā , kad uz Sāremā ar prāmi devās 194 pasažieri un 51 transporta līdzeklis, tai skaitā 4 treileri. Tāpat Sāremā prāmja kompānija informē, ka prāmja kustība no Ventspils uz Sāremā turpināsies arī septembrī, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels. Septembrī prāmis kursēs četras reizes nedēļā un prāmja kustības grafiks tiks piemērots klientu vēlmēm. Tas kursēs tā, lai pasažieri no Ventspils un Sāremā varētu veikt arī vienas dienas ceļojumu. No 1.septembra prāmis no Mintu izies otrdienās plkst.10, trešdienās plkst.18, sestdienās plkst.8, bet svētdienās plkst.12. Prāmis no Ventspils izies trešdienās plkst.8, bet plkst.18 piektdienās, sestdienās un svētdienās. Pasažieru prāmis „Scania” starp Ventspili un Mintu ostu Igaunijā kursē kopš šī gada 17. maija. Kopš maršruta atklāšanas 18.maijā "SLK Ferries" prāmja pakalpojumus ir izmantojuši 7248 cilvēki. Maijā prāmi izmantojuši 525 pasažieri, jūnijā – 2832, bet līdz no 1. līdz 28. jūlijam 3891 cilvēki. Liela interese par prāmi ir gan latviešiem, gan igauņiem, lietuviešiem, somiem un vāciešiem.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

AS Talink Grupp no Viking Line ABP par apmēram 30 miljoniem eiro nopirktais prāmis 6. maijā nomainīs kuģi M/S Silja Festival, turpmāk līdz ar kuģi M/S Romantika ik dienu nodrošinot satiksmi no Rīgas uz Stokholmu.

«M/S Isabelle novirzīšana uz Rīga–Stokholmu līniju ir likumsakarīgs solis šī maršruta attīstīšanā. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, mums ir vajadzīgs kuģis ar lielāku pasažieru un transportlīdzekļu kapacitāti,» norāda AS Tallink Grupp valdes loceklis Peters Rose.

Kruīza prāmis M/S Isabelle var piedāvāt atpūtas un izklaides iespējas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Uz tā ir profesionāli aprīkots konferenču centrs biznesa pasākumiem, semināriem un izstādēm. M/S Isabelle var uzņemt 2480 pasažierus un aptuveni 450 automašīnas. Kuģis ir 170,9 metrus garš un 27,6 metrus plats. Kuģa ātrums ir 20,5 mezgli. Tas būvēts 1989. gadā kuģu būvētavā Brodogradiliste Split, Horvātijā.

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Tallink Latvija prāmis Festival, kurš maršrutā Rīga – Stokholma nomainījis līdz šim kursējošo Vana Tallinn, uz Rīgu varētu piesaistīt daudz lielāku tūristu plūsmu no Zviedrijas.

Tallink pārstāvji uzsver, ka jaunais prāmis atbilst visām prasībām un skandināvu gaumei. Jau šobrīd esot vērojama liela interese par Festival sniegtajām iespējām – pirmajā reisā uz Rīgu prāmis atvedis vairāk nekā 1 000 pasažierus, no kuriem vairums bijuši zviedru tūristi.

Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Enns Pants norādīja, ka Rīga šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajām kompānijas prioritātēm un nākotnē Rīgas virziens tikšot attīstīts arvien vairāk.

Festival marštutā Rīga – Stokholma sāka kursēt no 2.augustā, jo iepriekšējo prāmi Vana Tallinn vajadzēja nomainīt pret lielāku un jaunāku kruīza prāmi.

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Pasažieru un transportlīdzekļu skaits, kas ar prāmi nogādāti Sāremā, šā gada jūnijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, audzis par 9%, vēsta baltic-course.com.

Kā informējusi firma Väinamere Liinid, kas nodrošina prāmju satiksmi, braucienu skaits uz Hījumā palielinājies par 5%.

Pasažieru plūsma uz divām Igaunijas lielākajām salām pieaugot kopš šā gada aprīļa. Pirms tam divus gadus bijis vērojams kritums.

Sāremā, kur pastāvīgi dzīvo aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, ar prāmi jūnijā nogādāti 60 717 transportlīdzekļi un 169 066 pasažieri. 20 811 transportlīdzekļi un 56 877 pasažieri nogādāti Hījumā.

Prāmja līnija Ventspils-Sāremā, kura tiks atvērta 17. maijā veiks 8 reisus nedēļā, četrus no Ventspils ostas un četrus no Sāremā. Saskaņā ar “SLK Ferries” valdes locekles Anu Lomp teikto, prāmja sākuma kustības sarakstu būs iespējams papildināt vadoties no pieprasījuma. “Pirmā pasažieru vietu reģistrācija jau tiek veikta, un interese par prāmi turpina pieaugt gan no Latvijas, gan no Igaunijas pusēm”, vēstīja Anu Lomp. No Ventspils prāmis aties Trešdienās plkst.1000, Piektdienās plkst. 1800, Sestdienās plkst. 1400 un Svētdienās plkst. 2000. No Sāremā prāmis aties Pirmdienās plkst. 1800, Trešdienās plkst.1800, Sestdienās plkst. 0800 un Svētdienās plkst. 1400. Biļetes jau ir iespējams pasūtīt un nopirkt tūrisma aģentūrās. Maijā braucienam ar prāmi ir pieejamas īpašas cenu atlaides. Jaunajā prāmja līnijā kursēs pasažieru prāmis “Scania”, uz kura ir 300 pasažieru vietu un kurš var uzņemt līdz 80 vieglās automašīnas. Uz kuģa būs pieejams bistro, bārs un restorāns, kurā būs iepējams pasūtīt a la carte ēdienus. Vasarā pasažieri atpūtai varēs izmantot saules klājus. Pirms darba uzsākšanas prāmim “Scania” tiks uzlaboti drošības parametri, atjaunota prāmja iekšējā apdare un inventārs. Prāmja līnija starp Latviju un Igaunijau tiks atvērta 2005.gada 17. maijā. Pasažieru biļetes cena vienā virzienā būs 16 eiro, no 1. jūlija – 18 eiro. Mintu osta atrodas uz Igaunijas lielākās salas Sāremā, tuvu Sorve pussalai, 43 kilometrus no Kuresāres.

Kubas pilsonis Luiss Sespedess (Luis Cespedes) 47 dienas pavadījis ar prāmi Helsinki – Sanktpēterburga kuģojot šurpu turpu pa Balijas jūru, jo dokumentu problēmu dēļ viņš netika ielaists nevienā valstī.

Krievijas robežsargi kubieti neesot ielaiduši valstī tāpēc, ka viņam bijuši dažādi vīzas pārkāpumi. Savukārt Helsinkos kubieti neesot ņēmuši pretim, jo viņam brauciena laikā bija beidzies Šengenas vīzas derīguma termiņš, vēsta RIA Novosti.

Tādējādi L. Sespedess starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu ar prāmi ceļojis kopumā 21 reizi, līdz par viņu apžēlojušies Krievijas robežsargi.

L. Sespedess Sanktpēterburgā dzīvo jau desmit gadus, taču viņam nav Krievijas pases. Kubas pilsoņi Krievijā var uzturēties 30 dienas bez vīzas, bet pēc šā termiņa beigām, viņiem valsts ir jāpamet, vai arī jānoformē pagaidu uzturēšanās atļauja.

Dānija un Vācija noslēgušas līgumu par 20 kilometrus gara tilta celtniecību Baltijas jūrā.

Tilts stiepsies no Redbīhavna pilsētas, kas atrodas uz Dānijas salas Lollannas līdz Puttgartenai uz Vācijas salas Fermanas.

Projekta finansu pusi pilnībā uzņēmusies Dānija. Izmaksas plānots atgūt, ieviešot samaksu par tilta izmantošanu. Savukārt Vācija maksās tikai par tilta integrāciju tās dzelzceļa sistēmā un autoceļos.

Vienlaicīgi ar plāniem, šobrīd pie celtniecības vietas jau sākušās protesta akcijas. Vācu aktīvisti uzskata, ka sešu gadu darbs pie tilta celtniecības negatīvi atainosies uz tūrisma industriju, kā arī tiks apdraudētas 20 miljonu putnu dzīvības.

Vācijas ekologi jau paziņojuši, ka darīs visu iespējamo, lai apstādinātu tilta celtniecību. Dānijas Transporta ministre Karīna Kristensena noraida pret projektu vērsto kritiku, uzsverot, ka tilta celtniecība samazinās oglekļa gāzes izmešus, jo automašīnas vairs netiks pārvietotas ar prāmi.