Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisija (EK) varēs uz laiku izslēgt kādu ārpus bloka esošu valsti no bezvīzu režīma, ja pieaugs tās pilsoņu patvēruma meklējumu apjomi vai nelegālās uzturēšanās skaits, komisija paziņojusi otrdien.

Lai ES uz laiku atceltu bezvīzu režīmu, dalībvalstīm nāksies pierādīt, ka tās ir saskārušās ar lielu nelegālo imigrantu pieplūdumu no noteiktās valsts – vismaz par 50% vairāk sešu mēnešu periodā.

Bezvīzu režīmu varēs pārtraukt arī ja dalībvalsts pierāda, ka vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju, pusgada laikā, nāk no valsts no kuras normālos apstākļos ir bijuši tikai 3% patvēruma meklētāju.

Šādu izmaiņu ieviešana bija galvenais priekšnoteikums, kuru pieprasīja Nīderlande un Francija pirms dot savu atbalstu Albānijas un Bosnijas – Hercogovinas pievienošanai bezvīzu režīmam. Minētās ES valstis baidījās no patvēruma meklētāju pieplūduma, kā tas bija, kad bezvīzu režīmam pievienojās Maķedonija un Serbija, norāda Euobserver.

ASV izziņo Pirmsceļojuma autorizācijas programmu ASV Bezvīzu programmas dalībvalstu ceļotājiem iebraukšanai valstī.

Rīga, 2008. gada 6. jūnijs – 3. jūnijā ASV Tēvzemes drošības departaments izklāstīja Ieceļošanas Elektroniskās Autorizācijas Sistēmas (IEAS) detaļas. IEAS ir jauna tiešsaistes sistēma, kas ir daļa no ASV Bezvīzu programmas un kuras ieviešanu nosaka 2007. gada 9/11 Komisijas likuma Izpildes rekomendācijas, Db.lv informē ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

2008. gada 1. augustā Tēvzemes drošības departaments pēc ceļotāju brīvas izvēles sāks pieņemt pieteikumus IEAS sistēmas mājas lapā https://esta.cbp.dhs.gov. Līdz laikam, kad IEAS kļūs par obligātu prasību visiem Bezvīzu programmas dalībvalstu ceļotājiem, IEAS pieteicējiem būs vēl jāizpilda I-94W formu, lai iesniegtu to pirmajā pilsētā ASV, kur viņi ieradīsies. 2008. gada novembra vidū Tēvzemes drošības departamenta sekretārs izdos paziņojumu par obligāto IEAS prasību ieviešanu, kas stāsies spēkā 2009. gada 12. janvārī.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa solījusi darīt visu iespējamo, lai Latvija ASV Bezvīzu režīma programmā iekļautos jau šogad. Tā telefonintervijā Dienai norādījis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tikšanās laikā M. Riekstiņš guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvija saņems oficiālu apstiprinājumu šim lēmumam.

ASV valsts sekretāre atzinusi, ka Latvija ir paveikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai Latviju varētu iekļaut bezvīzu režīma programmā. "Es sagaidu, ka tuvākajā laikā saņemsim oficiālu ASV administrācijas paziņojumu par šo jautājumu," norādījis M. Riekstiņš, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas ir tuvu iekļaušanai bezvīzu režīmam.

Ārlietu ministrs tāpat arī informēja, ka no Latvijas puses viss nepieciešamais šajā jautājumā ir izdarīts, un šobrīd tiek veiktas iekšējās procedūras ASV. "ASV valsts sekretāre minēja, ka administrācijas mērķis ir izdarīt visu, lai vēlākais līdz gada beigām mūsu valsts pilsoņi varētu uz ASV ceļot bez vīzas," stāsta M. Riekstiņš.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija apsveic Kanādas valdības pieņemto lēmumu ieviest bezvīzu režīmu ar Latviju. Bezvīzu režīms stājas spēkā 2007. gada 31. oktobrī. Tā ietvaros Latvijas pilsoņi varēs uzturēties Kanādā līdz 6 mēnešiem gada laikā, informē Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus, kuri izmantos bezvīzu režīma priekšrocības, pirms ceļojuma pārliecināties, ka pases derīguma termiņš pārsniedz paredzamās uzturēšanās laiku un nepārkāpt uzturēšanās nosacījumus Kanādā. Arī turpmāk, lai strādātu vai mācītos Kanādā, nepieciešama vīza.

Vienlaicīgi ar Latviju bezvīzu režīms noteikts arī Čehijas pilsoņiem. Ārlietu ministrija ar gandarījumu atzīmē, ka šodien pieņemtais lēmums ir ES un Kanādas veiksmīgās sadarbības un ES-Kanādas samitā š.g. jūnijā nostiprinātā dialoga turpinājums. Tas ir būtisks panākums visas Eiropas Savienības kontekstā, un Latvija pauž pārliecību, ka Kanāda turpinās piešķirt bezvīzu režīmu arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, šodien, 18.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kura lems par Eiropas Komisijas pilnvarošanu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai (Visa Waiver Program (VWP)), informēja Iekšlietu ministrija.

Sanāksmē plānots apstiprināt pilnvarojumu Eiropas Komisijai uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai.

Lēmuma mērķis ir dot pilnvarojumu Komisijai sākt sarunas par līguma noslēgšanu ar ASV jautājumā par tām ASV likumdošanas prasībām, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstis var iesaistīties Bezvīzu režīma programmā un kas ir Komisijas kompetencē. Līguma mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekļaušanu Bezvīzu režīma programmā.

Tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu un citiem tiesību aktiem vairākas ar Bezvīzu režīma programmu saistītās prasības ietilpst Kopienas kompetencē, viens no pilnvarojuma uzdevumiem ir nodalīt Eiropas Kopienas kompetenci no jautājumiem, par kuriem dalībvalstis var divpusēji runāt ar ASV. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatturas no divpusējām sarunām ar ASV, kas skar pilnvarojumā atrunātās Eiropas Komisijas kompetences jomas.

Nu jau diezgan ilgstoši tiek spriests par to, kad varētu tikt ieviests bezvīzu režīms starp Latviju un ASV. Pēdējā laikā ir izskanējis, ka tas varētu notikt jau nākamajā - 2009. gadā, un jāatzīst, ka vismaz teorētiski šāda iespēja ir visnotaļ reāla.

Būtisku lomu šeit spēlē faktors, ka nu gada laikā Latvijas pilsoņiem atteikto ASV vīzu skaits ir ievērojami krities. Ja iepriekš pieejamā statistika liecināja, ka mums ir atteikti 21,5 % no visām pieprasītajām ASV vīzām, tad pērn šis rādītājs bija 11,8 % līmenī, un tas ir visai liels sasniegums.

Jāņem gan vērā, ka minētā statistika tiek veidota, par pamatu ņemot katra gada 30. septembri, un tas nozīmē, ka arī lemjot par to, ar kurām valstīm būtu vai nebūtu iespējams ieviest bezvīzu režīmu, par pamatu tiks ņemta pēdējā gada statistika.

Mazsvarīgs nav apstāklis, ka ne jau atteikto vīzu skaits vien spēlē būtisku lomu. Svarīga ir arī ASV nostāja pret katru konkrēto valsti, tajā notiekošajiem procesiem. Ir ne viena vien valsts, kam atteikto vīzu skaits ir zem 10 %, bet kam joprojām nav bezvīzu režīma. Uzskatāmākais piemērs šajā sakarā droši vien ir tāda visnotaļ attīstīta Eiropas valsts kā Grieķija, kuras pilsoņiem ir atteikti tikai 1,3 % no pieprasītajām ASV vīzām. Respektīvi, ASV pati izvēlas, ar kuru valsti tā vēlas, bet ar kuru - nevēlas ieviest bezvīzu režīmu. Reāli ar kādu valsti ieviest bezvīzu režīmu ir pietiekami grūti.

No 1. līdz 3.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu vadītāja Vaira Paegle uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV kongresmeņiem un administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV dzīvojošo latviešu kopienu. Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka vizītes galvenais mērķis ir runāt par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai, Db.lv informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas pārstāvji 2.jūnijā tikās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta un Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem, kā arī ar senatoru Džonu Kailu (Jon Kyl), kurš līdz šim ir bijis skeptisks par nepieciešamību iekļaut jaunas valstis ASV bezvīzu programmā.

Saeimas priekšsēdētājs informēja ASV pārstāvjus par pieņemtajiem likumprojektiem un par valdības paveikto, lai Latvija iespējami drīz varētu pievienoties bezvīzu programmai, kas ir viena no galvenajām tuvākā laika Latvijas ārpolitikas prioritātēm. "Latvija ir pateicīga ASV par ilglaicīgo atbalstu mūsu valsts neatkarībai, dalībai NATO un ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbību ar ASV vērtējam kā stratēģisko partnerību, tāpēc Latvija ļoti augstu novērtētu vīzu režīma atcelšanu. Tas būtu ne tikai simbolisks solis, bet arī būtiski veicinātu ekonomisko sadarbību un abu valstu iedzīvotāju kontaktus".

Šī gada 12.martā iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un ASV Iekšzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Michael Chertoff) parakstīja LR Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par ASV Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem, informē Ārlietu ministrija.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš informēja, ka Latvijas un Kopienas mērķi pilnībā sakrīt, proti, ka ES dalībvalstīm jāpievienojas ASV Bezvīzu programmai, cik ātri vien iespējams, lai nodrošinātu pilnu paritāti un vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem.

Latvijas Radio ziņo, ka LR Ārlietu ministrija un prezidents Valdis Zatlers paredz, ka bezvīzu režīms ar ASV varētu stāties spēkā jau šogad.

ES un īpaši, tā sauktās, vecās ES dalībvalstis ir neapmierinātas par šādu notikumu attīstību, un uzskata, ka šādi jautājumi būtu jārisina visai ES kopīgi. ES Tieslietu komisārs Franko Fratīnī uzskata, ka jau šogad visām 27 ES dalībvalstīm būtu iespēja panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Tomēr jaunās dalībvalstis - Čehija, Latvija un Igaunija - jau tagad izvēlējušās citu ceļu.

Bezvīzu režīmam Latvija ir gatava un līdz gada beigām tas varētu stāties spēkā, vizītes laikā Liepājā prognozēja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

"Attīstība šajā jomā bijusi ļoti laba," uzsvēra Č. Larsons. 12. martā Rīgā parakstītais Latvijas Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorands par ASV bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem esot bijis pirmais solis ceļā uz to. Savukārt nosacījums, ka vīzu atteikumu skaitam ir jābūt zem 10%, jau tiekot pildīts ilgāku laiku, pašlaik šis skaitlis ir 8,2%. Arī Latvijas pases ar ar biometriskajiem rādītājiem ir ieviestas. Noslēguma fāzē ir darbs pie informācijas apmaiņas par viltotajām pasēm, notiek arī programmatūras izstrāde, kas ļaus ceļotājiem uz ASV pieteikuma formas izpildīt elektroniski jau pirms ierašanās ASV.

Eiropas Parlamentā 23.aprīlī notika debates par ASV bezvīzu programmu. Pagājušonedēļ ES Padome pilnvaroja Eiropas Komisiju ES vārdā sākt sarunas ar ASV par noteiktiem kopēja bezvīzu režīma aspektiem, ko attiecinātu uz visu ES valstu pilsoņiem. Vienlaikus vairākas ES dalībvalstis jautājumu risina divpusēji.

ES Padomē prezidējošās Slovēnijas iekšlietu ministrs Dragutin Mate paskaidroja, ka sarunām ES Padome ir izvēlējusies "divjoslu" pieeju. Proti, Eiropas Savienības valstīm ir kopēja vīzu politika, tādēļ par aspektiem, kas ir Kopienas kompetencē, sarunas notiks starp Eiropas Kopienu un ASV. Savukārt par dalībvalstu īpašās kompetences jautājumiem notiks divpusējas sarunas.

Vienlaikus Padomes pārstāvis norādīja, ka pagaidām noslēgtie dalībvalstu un ASV memorandi nav vienošanās, bet gan tikai nodomu dokumenti.

Eiropas transporta komisārs Jacques Barrot uzsvēra: "Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas Savienības pilsoņi tiek dalīti divas kategorijās: tie, kam vīzas vajadzīgas, un tie, kam tās neprasa." Pēc komisāra domām, sarunas ES vārdā ir daudz efektīvākas: piemēri ir ES un ASV Vienoto debesu nolīgums vai sarunas par vīzu režīmiem ar Kanādu, Austrāliju un citām valstīm.

Šī gada 12.martā Latvijā vizītē uzturēsies ASV tēvzemes drošības ministrs Maikls Čertofs (Secretary of Homeland Security Michael Chertoff), informēja Ārlietu ministrija. Vizītes mērķis ir parakstīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorandu par Amerikas Savienoto Valstu Bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem.

Memorands pauž abu valstu kompetento iestāžu nodomu sadarboties informācijas apmaiņā par zināmajiem vai aizdomās turamajiem teroristiem, par jautājumiem migrācijas lietās, kā arī attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kas veicinās terorisma un noziedzības apkarošanu. Memorands paredz arī pušu sadarbību personu atpakaļuzņemšanas jautājumos, kā arī programmu izstrādi attiecībā uz lidojumu drošību.

Latvija ilgstoši ir aktīvi darbojusies gan divpusēji, gan arī ES ietvaros, lai panāktu vīzu paritāti ar ASV, nodrošinot Latvijas pilsoņu iespēju ieceļot ASV bez vīzas un tādējādi pārtrauktu nevienlīdzīgos noteikumus ES dalībvalstīm ieceļošanai ASV.

Bezvīzu režīms ar ASV varētu tikt ieviests jau šā gada beigās, šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja jaunais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.

Viņš norādīja, ka ir trīs atslēgas jautājumi, lai tiktu ieviests bezvīzu režīms: „pirmkārt, vīzu atteikuma skaitam ir jābūt zem 10 % un jaunākie dati liecina, ka šobrīd tas ir 8,2%, kas ir ļoti labi. Otrkārt, Latvijai ir jāievieš biometriskās pases, kas jau ir panākts.

Treškārt, mums būtu jādalās ar informāciju par zagtām pazaudētām vai arī viltotām pasēm. Pašreiz strādājam pie dokumentiem, lai šāda informācijas apmaiņa varētu notikt. Līdz ar to esmu ļoti apmierināts. Nesenā ministra vizīte bija ļoti pozitīva. Viņš vēlas, lai bezvīzu režīms tiktu ieviests līdz Buša termiņa beigām.”

Larsons norādīja , ka cer, ka būs iespējams ieviest bezvīzu režīmu līdz gada beigām. Tomēr, „reālistiski skatoties, es domāju, ka Latvija spēs izpildīt šos kritērijus, bet tā kā tā ir jauna programma, tad arī ASV ir jāizpilda zināmi kritēriji. Mums ir jāizveido elektroniska sistēma. Tas ļaus cilvēkiem, kuri vēlas doties uz ASV, internetā aizpildīt ļoti vienkāršu pieteikuma formu un pēc 48 h viņi saņems atbildi. Tā ļaus šiem cilvēkiem divus gadus doties uz ASV bez vīzas. Šī veidlapa ir tā pati, kas šobrīd jāizpilda pēc nosēšanās. Līdz ar to, šī veidlapa būs jāaizpilda pirms nevis pēc lidojuma.”

Piektdien, 1. jūnijā Ārlietu ministrijas rīkotā preses konferencē ārlietu ministra preses sekretārs Atis Lots paziņoja par Krievijas un ES nolīguma par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem stāšanos spēkā. Nolīgumā paredzēti arī atvieglojumi uzņēmējiem.

Turpmāk Latvijas uzņēmējiem, ceļojot uz Krieviju, īstermiņu vīzu saņemšana izmaksās 35 eiro. Tās saņemšanai uzņēmējam būs nepieciešams rakstisks uzaicinājums no juridiskās personas vai uzņēmuma, organizācijas, biroja vai to filiālēm.

Tāpat īstermiņu vīzas saņemšanai būs derīgs rakstisks uzaicinājums no Krievijas teritorijā notiekošu tirdzniecības un rūpniecības izstādes vai konferenču un simpoziju organizācijas komitejām.

Ārlietu ministrija atgādina, ka personām, kas gatavojas izceļot no valsts, būtu vēlams nomainīt vecā parauga pases pret jaunajām pasēm, jo vecā parauga pases ir viegli viltojamas, kas var izraisīt aizdomas ārzemju varasiestādēm.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Krievija atbalsta pilnīgu vīzu atcelšanu starp Latviju un Krieviju un Rīgas vicemēra Aināra Šlesera piedāvājums piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas investoriem varētu būt kā pārejas periods ceļā uz pilnīgu vīzu atcelšanu, raksta Komsomoļskaja Pravda.

Par to esot paziņojis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņam paticis A. Šlesera piedāvājums un viņš teica, ka robežšķērsošanas noteikumu atvieglošana veicinās gan abu valstu attiecības, gan investīcijas Latvijā.

Bezvīzu režīma ieviešanu Krievija apspriež ne tikai ar Latviju, bet ar visu Eiropas Savienību. «Pēdējā tikšanās reizē ar ES pārstāvjiem, mēs nolēmām izstrādāt plānu, kas ir jāizdara, lai varētu atcelt vīzas un tad arī nosauksim laiku, kad varētu tikt atceltas vīzas,» tā A. Vešņakovs.

Viņš arī teica, ka Itālijas ārlietu ministrs kādā intervijā esot izteicies, ka šī gada laikā jautājumu jau varētu atrisināt, tomēr pats A. Vešņakovs norāda, ka īsti netic tik optimistiskām prognozēm, lai gan gribētos, lai tās īstenojas.

Lielākā daļa (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krieviju.

37% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta, savukārt 27% iedzīvotāju drīzāk atbalsta bezvīzu režīmu starp Latviju un Krieviju. To atklājis tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta bezvīzu režīma noteikšanu starp Latviju un Krieviju – 16% iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, savukārt 14% noteikti neatbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2011.gada 12. jūlija līdz 14. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas ceļot uz ASV bezvīzu programmas ietvaros, vēl līdz 7. septembrim ir iespēja pieteikties elektroniskajā ceļošanas atļauju sistēmā ESTA bez reģistrācijas nodevas.

Sākot ar 2010. gada 8. septembri, visiem ceļotājiem būs jāmaksā ESTA reģistrācijas nodeva, informē ASV vēstniecība Latvijā.

2010. gada 6. augustā ASV Tēvzemes drošības departaments paziņoja, ka, sākot ar 2010.gada 8. septembri, ceļotājiem no visām 36 bezvīzu režīma programmas valstīm, piesakoties ceļojumam uz ASV un reģistrējoties sistēmā ESTA, piemēros pieteikuma maksu četrpadsmit dolāru apmērā. Tiem ceļotājiem, kuri jau iepriekš reģistrējušies ceļošanai uz ASV bez vīzām un kam jau ir sistēmā ESTA iegūta derīga ceļošanas atļauja, un visiem, kas, aizpildot pieteikuma anketu līdz 2010. gada 8.septembrim, iegūs ceļošanas atļauju, nebūs jāmaksā šī nodeva iegūtās atļaujas divu gadu derīguma termiņa laikā. Katrs ESTA apstiprinājums ir derīgs vairākkārtējai ceļošanai uz ASV divu gadu garumā, izņemot gadījumus, kad ceļotāja pasei beidzies derīguma termiņš.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 10.jūlijā tikās ar Andreju Pildegoviču un sveica ar Latvijas vēstnieka ASV pienākumu pildīšanas sākšanu, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Tikšanās laikā kā galvenos veicamos uzdevumus ārlietu ministrs akcentēja aktīvu darbu, lai panāktu bezvīzu režīmu ar ASV, kur jau ir sasniegti pirmie rezultāti, un abu valstu ekonomisko attiecību stiprināšanas. Viņš jaunajam vēstniekam novēlēja enerģiju un darba sparu, jo pēc bijušā vēstnieka Māra Riekstiņa kļūšanas par Ministru prezidenta biroja vadītāju vairāk nekā pusgadu ASV nav bijis Latvijas augstākā pārstāvja.

14.jūnijā Artis Pabriks tikās ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, kura augstu novērtēja Latvijas sasniegumus bezvīzu režīma ieviešanai ar ASV un pauda tam savu atbalstu, norādot, ka lēmums par to ir jāpieņem ASV Kongresam.

Višegradas un Baltijas valstis algo lobija kompāniju Dutko Worlwide, lai panāktu bezvīzu režīma atbalstu ASV Kongresā.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri devuši Eiropas Komisijai (EK) zaļo gaismu pārrunām par bezvīzu pārvietošanos uz ASV visu ES valstu pilsoņiem, informē BBC.

ES administrācija paudusi sarūgtinājumu par jauno ES valstu induviduāli virzītajiem līgumiem.

Vecajām ES valstīm gandrīz visām ir bezvīzu režīms ar ASV, bet Grieķijai un vairumam 12 jaunuzņemto valstu, izņemot Slovēniju, tā nav.

ES sarunās ar ASV galvenā diskusiju detaļa ir pieeja personiskajiem datiem, kam ASV mainījusi noteikumus kopš 2001. gada terorisma uzbrukumiem.

Ārlietu ministri, tiekoties Luksemburgā piektdien, 18. aprīlī, aicinājuši EK norādīt pārrunās kā galveno, ka ASV drošības prasības ir pretrunā ar ES likumiem par datu aizsardzību.

Vašingtona vēlas piekļuvi ceļotāju datiem un ES valstu Šengenas zonas bezvīzu ceļošanas datu bāzei.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Aizejošā nedēļa nenoliedzami ir iezīmējusies gan ar pietiekami bagātīgu politiskās staigāšanas devu, gan arī visai spilgtiem un pat negaidītiem ekonomiskajiem notikumiem.

Tajā pašā laikā mūsu valsts kārtējo reizi saņēma kārtējo starptautisko pļauku - tika skaidri norādīts, ka jau šogad mūsu lielais un neaizstājamais draugs ASV varētu ieviest bezvīzu režīmu ar Grieķiju, Čehiju un Igauniju, bet ne Latviju. Protams, var teikt, ka nekas briesmīgs nenotiks, ja Latvija šo izredzēto valstu skaitam pievienosies gadu vai divus vēlāk, un taisnība jau vien būs.

Tomēr šajā sakarā ir jāatzīmē kāda būtiska nianse. Varētu par šo jautājumu daudz nediskutēt, ja vīzu režīms tiktu atcelts tikai ar Grieķiju, aiz borta atstājot visu Austrumeiropu - grieķi tomēr ir demokrātiskās vērtības attīstījuši ievērojami ilgāku laiku. Taču kārtējo reizi veiksmīgāka par mums ir izrādījusies arī Igaunija - valsts, kura starta pozīcija šajā jautājumā bija identiska mūsējai. Tiesa, ir jau dzirdēti joki par to, ka ar Kanādu mums bezvīzu režīmu izdevās ieviest laikā, kad mums bija Valsts prezidente, kura ilgu laiku bija strādājusi Kanādā, un varbūt Valda Zatlera vietā būtu vajadzējis iecelt kādu ar amerikāniskāku izcelsmi. Taču patiesībā absolūti izgāzušies ir tie naivie romantiķi, kas vēl nesen apgalvoja - pasu korupcijas skandāls neradīs šķēršļus bezvīzu režīma ieviešanai ar ASV, jo tādējādi mēs parādām, ka mēs apzināmies šo problēmu, turklāt esam atklāti. Šeit nav runa par to, ka notikušo būtu vajadzējis noklusēt (amerikāņi tāpat visu, visticamāk, uzzinātu ātrāk par pašu bāleliņiem), bet gan to, ka sevi cienoša valsts kaut ko tādu vispār nepieļautu.