Latvijas lidsabiedrībai airBaltic savulaik zaudējumus radīja greizais biznesa plāns, kas paredzēja pārāk daudz galamērķu tā vietā, lai fokusētos uz pelnošiem tirgiem. «Taču kompānija izdzīvoja, pateicoties SAS naudai. To daudzi šodien cenšas aizmirst,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda airBaltic viceprezidents Ginters Solingers.

Pastāstiet, lūdzu, par airBaltic pirmsākumiem. Jūs esat pirmā airBaltic biznesa plāna autors...

Pēc divu pirmo Latvijas aviokompāniju Latavio un Baltic International Airlines ne visai veiksmīgās darbības lietas sāka mainīties 1993. gadā, kad SAS dzima ideja paplašināt savu darbību Baltijas aviācijas tirgū, iespējams, dibinot jaunu kompāniju. 1993. gadā mans pienākums bija izstrādāt pirmo airBaltic biznesa plānu, ko es arī darīju. Attieksme pret mums, ārzemniekiem, tolaik bija zināmā mērā negatīva, jo sabiedrībā valdīja noskaņojums - «mēs tikko esam atbrīvojušies no Krievijas, tagad nāk rietumnieki un mēģina te visu pārņemt». Šīs bailes bija ļoti stipras. Taču, neskatoties uz visu, biznesa plānu mēs izstrādājām un 1993. gada decembrī to prezentējām toreizējam premjeram Valdim Birkavam. Viņš arī deva zaļo gaismu - turpināt strādāt pie mūsu idejas. Jau 1994. gadā tika pieņemts SAS lēmums par šī projekta attīstīšanu. 1995. gada oktobrī airBaltic tika oficiāli nodibināta. Jāsaka, ka tobrīd vēl arvien nebija līdz galam noskaidroti jautājumi ar Baltic International Airlines un lidošanas tiesībām, bet airBaltic sāka savu darbību ar dažām mazu izmēru lidmašīnām, kas tika ņemtas līzingā. Kompānija sākumā tika nodibināta ar nelielu vērienu un sāka ar maršruta Stokholma - Rīga apkalpošanu. Kopumā mums sākumā bija pieci lidojumu galamērķi, galvenokārt Skandināvijā, kā arī Tallina. Protams, airBaltic tolaik strādāja bez peļņas, Rīgas tirgus bija pārāk blīvs.

SAS virzienā gan nereti tiek veltīta kritika, ka skandināvu kompānijai nemaz nebija vēlme attīstīt airBaltic, bet gan tikai izmantot to kā pasažieru piegādātāju Stokholmas un Kopenhāgenas lidostām...

Jā, es zinu, tomēr tās ir pilnīgas muļķības, jo kompānijas statūti paredzēja pilnīgi citu. Mūsu filozofija bija attīstīt šo kompāniju ar SAS kā stratēģisko partneri, jā, tai bija jāapkalpo Stokholmas un Kopenhāgenas lidostas, taču paralēli tika dota arī iespēja attīstīt citus galamērķus. Kompānijai jau no pašas pirmās dienas bija iespējams attīstīties, tikai pateicoties SAS, dabūt lidojumus uz tādām Eiropas metropolēm kā Frankfurte, Londona, kas tolaik nebija peļņu nesoši, bet, pateicoties skandināvu atbalstam, tos bija iespējams uzturēt. Tolaik zviedru un dāņu biznesa intereses par šo reģionu bija ļoti stipras. Nevar aizmirst, ka šajā tirgū strādāja arī vairākas ļoti stipras aviokompānijas, piemēram, SAS atteicās no Rīgas-Stokholmas un Rīgas -Kopenhāgenas maršrutiem, lai tos varētu veikt airBaltic. Ja tas nebūtu noticis, airBaltic nebūtu ne mazāko izredžu.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra