Transports un loģistika

Šonedēļ sāksies masveida bedrīšu lāpīšana

Zane Pudāne [email protected], 19.04.2006

Jaunākais izdevums

Šonedēļ visos valsts autoceļos tiks uzsākti masveida bedrīšu remonti ar šķembu un emulsijas tehnoloģiju. Pagājušajā nedēļā, no 11. — 17. aprīlim jau saremontēti 2838,6 m2 bedrīšu autoceļu melnajā segumā, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi dati. Speciālisti norāda, ka asfalta segums valsts autoceļu tīkla ievērojamā daļā laika gaitā ir tik stipri nolietojies, ka slodzes, mitruma un sala ietekmē rodas arvien jauni defekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāks bedrīšu masveida lāpīšanu

, 02.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1.aprīli valsts autoceļu uzturēšanā notikusi sezonu maiņa no ziemas uz vasaras sezonu. Ir atceltas dežūras ziemas dienesta dežurantiem un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, uzsāks valsts autoceļu melno segumu bedrīšu masveida remontu, Db.lv informēja LAU.

Sākoties vasaras sezonai autoceļu uzturēšanā, kura ilgs līdz 31.oktobrim, LAU jau tuvākajā laikā, iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, uzsāks valsts autoceļu melno segumu bedrīšu masveida remontu. Kā pirmie darbu pasūtītāja LVC plānotā finansējuma ietvaros tiks remontēti ceļi ar "A" uzturēšanas klasi, kuros bedrīšu remonts jāveic līdz 1.jūnijam un ceļi ar "B" uzturēšanas klasi, kuriem bedrīšu remontdarbu veikšanas termiņš ir 15.jūnijs. Tiem seko ceļi ar "C" un "D" uzturēšanas klasi, kuros bedrīšu remonts jāveic līdz 1.jūlijam.

LAU aicina autovadītājus pievērst uzmanību uz ceļa braucamās daļas izvietotajām norādnēm par notiekošajiem ceļu remontdarbiem, savlaicīgi samazināt braukšanas ātrumu un pārkārtoties citā braukšanas joslā, neapdraudot ne sevi, ne citus ceļa satiksmes dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saremontēti 53,5 tūkst. kvadrātmetru autoceļu bedrīšu

Zane Pudāne [email protected], 17.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika periodā no 9. maija līdz 15. maijam, izmantojot karsto asfaltbetonu, saremontēti 53 502 kvadrātmetri autoceļu bedrīšu, liecina VAS «Latvijas Valsts ceļi» apkopotā informācija. Masveida bedrīšu remonts ar šķembu un emulsijas tehnoloģiju tiek veikts visos valsts autoceļos. Masveida bedrīšu remonts jau pabeigts Aizkraukles rajonā uz autoceļiem P76, Bauskas rajonā – A7, P103, Daugavpils rajonā – A6, A14, P65, P67, Ogres rajonā – P4, Rīgas rajonā – P1, P2, Kuldīgas rajonā – A9, P112, P107, Tukuma rajonā – P98, Gulbenes rajonā – P36, Balvu rajonā – P47, Liepājas rajonā – A9, Limbažu rajonā – A1, P9, P12, P13, Ventspils rajonā – A10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība sola līdz mācību gada sākumam pabeigt lielākos remontdarbus galvaspilsētas ielās

Rīgas centra ielās notiek ne tikai bedrīšu lāpīšana, bet arī seguma atjaunošanas darbi. Pavasarī Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins solīja, ka visi remontdarbi nenotiks vienlaikus. Tāpat pašvaldība solīja mācīties no pērnā gada un, piemēram, būvdarbus īstenot skolēnu vasaras brīvlaikā, asfaltēšanas darbus veikt nakts stundās, nepieļaut, ka vienlaikus abās ielas pusēs tiek uzlauzts segums ietvēm. Tomēr tāpat kā pērn cilvēki sūdzas par to, ka pārvietošanās pa Rīgas ielām sagādā grūtības un prasa ilgāku laiku nekā ieplānots. Tāpat cilvēkus satrauc, ka, sākoties jaunajam mācību gadam uz ielām varētu būt vēl lielākas nekārtības, jo automašīnu plūsma rīta un vakara stundās palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai samazinot pašvaldību budžetos nonākošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, Rīgas budžets ir zaudējis 139 miljonus eiro, šorīt intervijā TV3 atzīmēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), kura pārstāvētā partija darbojas arī valdības valdošajā koalīcijā.

Pēc Staķa vārdiem, Rīgas pašvaldība būtu varējusi izdarīt daudz vairāk, tostarp bedraino Rīgas ielu sakārtošanā, ja pilsēta nebūtu zaudējusi šos līdzekļus.

Staķis uzskata, ka ar investīciju projektu piesaisti Rīgai viņa vadībā sekmējoties diezgan labi - ekonomiskā attīstība pilsētā esot un būšot.

Rīgas ielu uzturēšanai līdzekļu joprojām trūkstot - šim mērķim katru gadu vajagot ap 40 miljonus eiro, iepriekšējā domes vadība devusi līdz 20 miljonus eiro, šogad paredzēti 24 miljoni eiro, bet vajag vēl.

Politiķa vērtējumā, vienīgais pareizais ceļš ir pamatīga ielu rekonstrukciju, nevis bedrīšu lāpīšana, taču klimatiskie apstākļi neļauj to veikt agrāk par maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gerhards: vienīgais variants - bedrīšu lāpīšana

Andrejs Vaivars, Db, 22.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos valsts uzņēmumos valdes locekļu kvalifikācija neatbilst to specifikai. Tā intervijā Db uzsver satiksmes ministrs Kaspars Gerhards. Viņš arī norāda, ka reālākais veids, kā šogad varētu notikt līdzekļu ieguldīšana līdz pat 50 miljonu latu apmērā, ir publiskās — privātās partnerības projekti.

Satiksmes ministrija valdībai ir iesniegusi savu redzējumu izdevumu samazināšanai. Uz kā rēķina galvenokārt šis samazinājums ir plānots?

Kura no šīm pozīcijām cietīs vairāk?

Te bija nopietni jāizsver, kas mūsu kopīgajai ekonomiskajai dzīvei ir vajadzīgs vairāk. Protams, mēs varam teikt, ka katrs pieaugošais bezdarba procents samazina pasažieru pārvadājumu apjomu par 2%. Taču šajā ekonomiskajā situācijā ir svarīgi, lai cilvēki varētu būt pietiekami mobili, lai varētu nokļūt līdz tām vietām, kas viņiem ir nepieciešamas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz pasažieru pārvadājumu dotācijām mēs nopietnus samazinājumus neveiksim. Veicot dažādus pasākumus, šajā jomā ieekonomēsim ap 3 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bedrītes esot salabotas

, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 7. līdz 13.aprīlim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veicis bedrīšu labošanu 5735 kvadrātmetru platībā un sakopis ceļa nodalījuma joslas 524 kilometru garumā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aizvadītajā nedēļā visā Latvijā ir noritējis darbs pie melnā asfaltbetona seguma bedrīšu labošanas un ceļu nodalījumu joslu sakopšanas. Kopumā bedrītes salabotas 5735 kvadrātmetru platībā, no tiem valsts centrālajā reģionā - 830 kvadrātmetri, Kurzemes reģionā - 1112 kvadrātmetri, Vidzemes reģionā - 865 kvadrātmetri, bet visvairāk – turpat 3000 kvadrātmetru platībā asfaltbetona segums labots Latgales reģionā.

LAU turpinājis arī jau iepriekš uzsāktos ceļa nodalījuma joslu sakopšanas darbus, jo pirmreizējā A uzturēšanas klases ceļu nodalījumu joslu sakopšana jāpabeidz līdz 1.maijam, ceļiem ar B uzturēšanas klasi līdz 15.maijam, bet C un D klases ceļu nodalījumu joslas jāsakopj līdz 1.jūnijam. Aizvadītajā nedēļā valstī kopumā ceļmalas attīrītas 524 kilometru garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma «Olympic Entertainment Group» akcijām, liecina tirdzniecības dati.

Ar «Olympic Entertainment Group» akcijām šonedēļ veikti 338 darījumi par 3 062 085 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 611 617 akcijas, kuru cena nedēļas laikā nav mainījusies.

Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Lietuvas bankas «Šiauliu bankas» akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 570 darījumi par 1 120 696 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 891 492 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājusies par 1,91%.

Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma šonedēļ bija darījumi ar Igaunijas tirdzniecības uzņēmuma «Tallinna Kaubamaja Grupp» akcijām, ar kurām veikti 500 darījumi par 788 185 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 82 359 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājās par 2,33%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžets ar 4 milj. Ls deficītu, nomas maksu parādi, tiesvedības, kurām gals nav redzams,- tā ir tikai daļa no bijušajām un esošajām Jūrmalas pašvaldības problēmām. Par aktuālo Jūrmalas domē pēc 100 dienām amatā intervijā Db stāsta Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Manuprāt, galvenais ir tas, ka vairums domes deputātu spēja strādāt vienoti, kopīgi gan izskatot, gan pieņemot ļoti būtiskus lēmumus. Kopīgā darbā arī spējām sabalansēt 2008.gada pašvaldības budžetu. Gadu pabeidzām ar piecu miljonu latu lielu pārpalikumu, kaut arī vēl 2008.gada septembrī budžetā bija četru miljonu latu liels deficīts. Šī piecu miljonu rezerve mums ļaus 2009.gadā izdzīvot.

Neparakstīju 35 līgumus, ko iepriekšējais mērs Munkevics bija sagatavojis. Vairums no šiem līgumiem bija par 9999 latiem un vairāk, bez pārredzamas iepirkumu procedūras. Kopējā visu līgumu summa ar PVN pārsniedza 930 tūkstošus latu. Šo summu 2009.gada budžetā varēsim izmantot sociālo pabalstu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Astoņzobu mizgrauža dēl izsludina ārkārtas situāciju Tukuma rajonā un vairākos Ventspils rajona pagastos

Māris Ķirsons [email protected], 18.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma rajonā un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos (ar 12. aprīli) un Talsu rajonā (ar 13. aprīli) izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc 2005.gada 8.-9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši hektāri vērtīgo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. Lai samazinātu šā postošā kaitēkļa masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests ierosināja izsludināt ārkārtas situāciju Talsu, Tukuma, Kuldīgas rajonos un Ventspils rajona Ugāle, Usmas, Puzes pagastā, un Saldus rajona Nīgrande, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastā. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kijevieši masveidā pamet centru, vāc pārtiku, degvielu un izņem naudu no bankomātiem

LETA--KORRESPONDENT, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijevieši ceturtdien masveidā sākuši pamest pilsētas centru un Dņepras labā krasta rajonus, vēsta ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

Kustība uz ceļiem, kas ved uz kreiso krastu, ir apgrūtināta. Kijevas metro ir slēgts jau trešo dienu. Savukārt virszemes sabiedriskais transports kursē reti.

Centra kvartāli, kuros notiek sadursmes, kļūst arvien tukšāki. Cilvēki, kas no darba atbrīvoti ātrāk, masveidā pamet centru un labā krasta rajonus. Darba devēji ne tikai centrā, bet arī nomalēs ļāvuši darbu pamest saviem darbiniekiem.

Pēdējo dienu laikā notikušās nekārtības izraisījušas ažiotāžu. Cilvēki Kijevā un tās apgabalā masveidā cenšas nodrošināties ar produktiem un degvielu, izņem no bankomātiem naudu.

Benzīntankos pie galvenajām trasēm izveidojušās garas rindas. Veikalos masveidā tiek pirkti putraimi, saulespuķu eļļa, cukurs, makaroni, maize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieviešot ārkārtas situāciju, grib apturēt mizgrauža dzīres

Māris Ķirsons [email protected], 19.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uznēmēji ir satraukti par to, ka egļu audzes līdz šā gada 1. septembrim aizliegts cirst Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos, kur izsludināta ārkārtas situācija. Attiecīgo rajonu Ārkārtas komisijas sēdēs pieņemts lēmums — izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos un Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šāds solis sperts, lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas. Pēc 2005.gada 8.— 9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha mežu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. To virsmežniecību virsmežziņi, kuru teritorijās ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, izdod rīkojumu par ciršanas ierobežojumiem un tos publisko rajona avīzē un Latvijas Vēstnesī. Tad 5 dienu laikā pēc šīs informācija publiskošanas Latvijas Vēstnesī, ir jāpārtrauc to mežaudžu ciršana, kur Valsts meža dienests ir noteicis aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknē izplatījušās baumas, ka 2009. gada 1. janvārī tiks aizliegta tradicionālo kvēldiega spuldzīšu tirdzniecība, aizstājot tās ar dārgajām enerģiju taupošām spuldzēm. Rezultātā Rēzeknes iedzīvotāji pilsētā izpirkuši parastās spuldzītes, raksta laikraksts Bizness&Baltija.

No šā gada septembra ES būs aizliegts tirgot 100 vatu kvēldiega spuldzes, bet vājākas kvēlspuldzes pamazām tiks izņemtas no apgrozības nākamajos gados.

Atgādinām, ka baumu dēļ pirms pāris gadiem Latvijā masveidā tika izpirkta sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kopumā plānojot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 4400 cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn, kad masveida atlaišanas procesā bez darba palika 2300 cilvēku.

Dienestā norādīja, ka darbinieku atlaišanu veicina saspringtā ģeopolitiskā situācija pasaulē un enerģētikas krīze.

Lietuvas Nodarbinātības dienesta direktora vietnieks Gītis Darulis atzina, ka paziņojumu par masveida atlaišanu skaits varētu vēl vairāk pieaugt, ja enerģētikas krīzes dēļ ekonomiskā situācija neuzlabosies.

"Darba tirgus pašlaik atrodas paradoksālā situācijā. Augustā pieprasījums pēc darbaspēka pieauga par gandrīz 30%, piedāvājot 36 000 vakanču. Vienlaikus ir vairāk atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ," viņš klāstīja.

Kā norādīja dienesta pārstāvis, visvairāk masveida atlaišanas plānotas ražošanas, transporta un noliktavu sektora uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši.com apkopotās Jāņu svinību vietas pasaulē

, 21.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina bez maksas apgūt lībiešu valodu

, 04.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu unikālas Latvijas vērtības - lībiešu valodas saglabāšanu un nodrošinātu tās pārmantošanu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Līvu (lībiešu) savienību un Lībiešu kultūras centru aicina uz lībiešu valodas kursiem Rīgā, Ventspilī, Kolkā un Staicelē.

Lībiešu valodas kursi Rīgā sāksies jau pirmdien, 8.oktobrī, Ventspilī – sestdien, 13.oktobrī, bet Staicelē pirmā nodarbība būs piektdien, 26.oktobrī. Lībiešu valodas kursi ir bezmaksas.

Kursu grafiks:

1.Rīgā

-Lībiešu valodas pamati iesācējiem - Latvijas Mūzikas akadēmijas 210.telpā, pirmdienās, sākums plkst. 18.00. Kursi sāksies pirmdien, 8.oktobrī;

-Lībiešu valoda ar pamatzināšanām – Sekretariāta telpās, Blaumaņa ielā 5a, 5.stāvā, sākums plkst. 18.00. Kursi sāksies pirmdien, 22.oktobrī;

2.Ventspilī

-Lībiešu valodas kursi Ventspils Augstskolas Mūžizglītības programmas ietvaros – Ventspilī, Inženieru ielā 101, sākums plkst. 11.00. Kursi sāksies sestdien, 13.oktobrī;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē.

«Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī,» pavēstīja Pomožes vojevodistes veselības inspektors Tomašs Augustinjaks. «Aļģe ir toksiska un rada risku veselībai.»

Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes.

Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni.

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valsts amatpersonas neatklāj, par cik nāksies samazināt izdevumus šī gada budžetā, taču Swedbank ekonomisti izrēķinājuši, ka iztrūkums budžetā mērāms no 500 - 700 miljoniem latu.

Savukārt Finanšu ministrija, gatavojot budžeta grozījumus, rēķinoties ar ekonomikas lejupslīdi apmēram 13 % apmērā, raksta Diena. Tāpat laikraksta aptaujātie eksperti uzskata, ka valstij nāksies ne vien samazināt izdevumus, bet arī lemt par nodokļu palielināšanu. Premjers Ivars Godmanis gan norādījis, ka budžeta lāpīšana, paaugstinot nodokļus, šogad vairs netiks īstenota.

Savukārt ekonomists Andris Strazds pārliecināts, ka joma, kuru nedrīkst skart finansējuma samazinājums, ir esošās pensijas. Tā vietā varētu varētu samazināt, piemēram, atskaitījumus 2. pensiju līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas brīvdabas muzejā būs Amatu diena

, 17.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji un viesi nepiemirstu sentēvu darba tikumu, Jūrmalas brīvdabas muzejā (Tīklu iela 1a) nākamo sestdien, 25.augustā, plkst.13.00 rīko Amatu dienu.

"Amatu dienā ikvienam būs iespēja spēlēt senas spēles un pūst ganu stabulēs. Turpat apgūsim sentēvu māku jūrnieku mezglu siešanā un tīklu lāpīšanā, kā arī iemācīsimies vīt virves virvju un stiķu darbnīcā. Zvejnieku sētā varēs iemācīties siet jūrnieku mezglu un lāpīt jūrnieku tīklus. Tiks atgādināts arī sens sievu arods - ar vērpjamo ratiņu vērpt dziju. Ikvienam iejusties podnieka amatā palīdzēs māla podu veidošana. Vaska liešanas māka būs noderīga garajos rudens vakaros, kad ikviens vēlas sildīties un gūt romantiskas noskaņas sveču gaismā. Muzejā varēs mieloties ar pašceptu maizi un degustēt labāko bišu medu," ieinteresē Jūrmalas brīvdabas muzeja vadītāja Gija Kloka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti “iegriež” ekonomikai un attīstībai. Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai apturētu vīrusa izraisīto ekonomikas lejupslīdi. Pieejamie finanšu resursi varētu būt iespēja izveidot inovāciju infrastruktūru un sniegt valsts atbalstu produktu tālākai izstrādei.

Šī gada pandēmija vieglāk vai smagāk skāra visas biznesa nozares, daudzām no tām meta izaicinājumus, pārbaudot uzņēmumu spēju ātri reaģēt un pielāgoties, vēl citas nospieda uz ceļiem un būtiski paretināja komersantu rindas. Vīruss savu ietekmi ekonomikā turpinās vēl nenosakāmu laiku – cits pēc cita uzņēmumi spiesti pārtraukt savu darbību ierobežojumu vai slimības izplatības dēļ. Lai atbalstītu vīrusa nokdaunēto ekonomiku, Eiropas Komisija (EK) vēl maija beigās publicēja savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dalībvalstu dubultā finansējuma pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru