Lai gan ziemas riepas obligāti jālieto, sākot no 1. decembra, kas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var tikt izmantotas vasaras riepas, ir svarīgi par to iegādi parūpēties laicīgi, lai, sākoties gada aukstajiem mēnešiem, Tavs auto būtu gatavs nepieciešamajām pārvērtībām. Taču, lai orientētos ziemas riepu piedāvājumā, jāņem vērā vairāki aspekti, kas apkopoti šī raksta turpinājumā.

Ieteikums #1: Pievērs uzmanību riepu saderībai ar Tavu automašīnu

Tāpat kā cilvēkam der konkrēta izmēra un tipa apavi, arī automašīnai nederēs jebkuras ziemas riepas – jāseko līdzi tam, lai riepu izmērs būtu pareizais. Kā to iespējams noteikt? Automašīnai piemērotāko riepu izmēru norāda paši auto ražotāji, šo informāciju attēlojot uz uzlīmes, kas atrodas vai nu degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, vai durvju ailē vadītāja pusē.

Taču ir viens bet – mašīnām ne vienmēr ir uzstādīti oriģinālie diski, un šādos gadījumos jaunas ziemas riepas jāiegādājas, par paraugu ņemot pašreizējo disku izmēru. Ja ailē norādīts viens izmērs, bet automašīnai uzmontēti mazāki vai lielāki diski, riepas jāiegādājas atbilstoši diskiem. Savukārt gadījumā, ja grasies iegādāties jaunas ziemas riepas komplektā ar diskiem, izvēlies Tava auto modelim piemērotāko komplektu, ņemot vērā uzlīmē esošo informāciju – tādējādi braukšana būs drošāka un ērtāka.

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Ik pa brīdim atkārtotais ieteikums tūdaļ pāriet uz nodokļu maksājumiem eiro ir nepieņemams, uzskata Latvijas Banka (LB).

Kā norādīts centrālās bankas paziņojumā, tautsaimniecībai tas radītu papildus izmaksas un negodīgas konkurences situāciju, bet no Eiropas partneru viedokļa tā būtu kopīgu vienošanos rupja ignorēšana.

«Tas būtu plats solis uz Latvijas ekonomikas vienpusēju eiroizāciju: mēs eiro atzītu par likumīgu maksāšanas līdzekli blakus latam,» uzskata LB.

Šādam solim ir būtiski ekonomiski pretargumenti. Divu valūtu vienlaicīga aprite uzņēmējiem un valsts institūcijām liks ieviest un uzturēt dubultas maksājumu, uzskaites u.c. sistēmas, skaidrots paziņojumā.

Tikpat svarīgs jautājums kā izmaksas, ir līdzvērtīga konkurence uzņēmēju vidū. Ja valsts būs gatava uzņemties visus konvertācijas izdevumus attiecībā uz eiro, tādējādi subsidējot uzņēmējus, kuri darbojas ar eiro, - kāpēc gan lai eksportētājs, kurš par savu produkciju saņem, piemēram, sterliņu mārciņas, nonāktu diskriminēta zaudētāja lomā, jautā LB pārstāvji.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu speciālistu brigādēm iegādātas divas jaunas, speciāli aprīkotas automašīnas.

Īpaši sarežģītās situācijās palīgā ar tām dosies abas Rīgā izvietotās speciālās brigādes, kurām izsaukumu intensitāte ir vislielākā un kuras pie pacientiem dodas ne tikai galvaspilsētā, bet bieži vien uz novadiem līdz pat 100 kilometru attālumā no Rīgas un nepieciešamības gadījumā arī vēl tālāk.

Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs. Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to uz notikuma vietu nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudz cietušajiem.

Apstākļos, kad demogrāfijas rādītāji rūk, bet sabiedrības noslāņošanās aug, Latvijai iesaka nodokļu daļas palielināšanu ekonomikā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli Eiropas Komisijas (EK) nesenajam kārtējam ziņojumam par Latvijai adresēto EK ieteikumu ieviešanu pirmo reizi publicēts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskats par Latvijas ekonomiku. Latvija ir ceļā uz uzņemšanu šai pasaules progresīvāko ekonomiku klubā, un viens no tūlītējiem labumiem ir OECD dziļākā analīze par ekonomiku un biznesa vidi ietekmējošiem faktoriem, balstoties uz salīdzinoši augstākiem labās prakses standartiem. Vienkārši sakot, pateicoties OECD, mēs zināsim, cik slikti dažādās jomās mums patiesībā iet, un pareizā diagnoze ir jau liela daļa no ārstēšanas.

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Ekonomisti kopumā atbalsta Pasaules bankas (PB) priekšlikumus, kas rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus, tai skaitā PB arī attiecībā uz pensijām, par ko tautsaimniecības procesu pārzinātājiem viedoklis nedaudz atšķiras.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks Dienai norādījis, ka pensiju jautājums ir neviennozīmīgi vērtējams. No vienas puses, pensionāri ir vismazāk cietuši no krīzes, salīdzinot ar strādājošiem. No otras puses, vidējais pensijas apmērs Latvijā vēl joprojām ir ļoti zems. Turklāt, kā rāda Satversmes tiesas lēmums, pensiju samazināšana nebūs iespējama. Tikmēr Nordea bankas galvenais ekonomists Andris Strazds gan uzskata, ka pensijas nedrīkst aiztikt.

PB ieteikums izvērtēt vienotās atalgojuma sistēmas izveidi valsts institūcijās un ieviest centralizētu jaunu amatu izveides kontroli, pēc M.Kazāka domām, ir atbalstāms, tomēr vienkārša algu izlīdzināšana nedos vajadzīgo efektu, ja netiks attiecīgi optimizēts pienākumu apjoms. Atbalstāma ir arī turpmāka valsts funkciju konsolidācija, turpinot samazināt darba vietas galvenokārt ministrijām pakļautajās aģentūrās, valsts uzņēmumos, kā arī pašvaldību institūcijās, kā arī PB ieteikums par valsts finanšu pārvaldības kontroles pastiprināšanu. «Manuprāt, ar to bija jāsāk jau pagājušogad jūnijā,» uzskata A.Strazds.

Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības uzņēmums IKEA izsludinājis vairākus konkursus uz vakancēm Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, topošajā veikalā, liecina publicētie darba sludinājumi.

Uzņēmums uzsver unikālo IKEA kultūru un vērtības atzīmējot, ka visus IKEA darbiniekus vieno aizrautība un neatlaidība: «IKEA vērtības izriet no uzņēmuma vēstures. To pamatā ir neatlaidīgs darbs, spēja nepadoties, saskaroties ar grūtībām, kā arī veselais saprāts, zviedru izcelsme un prasme izmantot ierobežotos resursus. Lai veiksmīgi īstenotu IKEA koncepciju, darbiniekiem uzņēmuma vērtības ir jāizprot līdz sirds dziļumiem. IKEA vērtības iedzīvina IKEA kultūru,».

Kopumā publicēti astoņi darba sludinājumi un četros no tiem - noliktavas maiņas vadītājs, nodaļas vadītājs, noliktavas darbinieks un galdnieks - atzīmēts, ka uz konkrēto amatu ir vairākas vakances.

Mainoties pieprasījumam darba tirgū, pamazām izmainās arī sabiedrības priekšstati par profesijām, kuras mēs «novēlam» saviem bērniem, liecina «Swedbank» pētījums par profesiju izvēli. Aizvadīto astoņu gadu laikā kā divas vēlamākās profesijas ik gadu tika minētas ārsts un uzņēmējs, bet 2018. gadā par primāro izvēli vecāku acīs kļuvusi IT speciālista karjera.

Vecāku redzējums par bērnu nākotnes profesiju atšķiras no jauniešu vēlmēm – jaunieši vēlētos kļūt par pavāriem, sportistiem, aktieriem, un tikai par IT speciālista karjeru domas sakrīt. IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt – pārējās vecāku minētās vēlamās profesijas (ārsts, jurists, finanšu speciālists, inženieris, arhitekts) jaunieši minējuši krietni retāk.

Aptaujas dati rāda, vecāki labprātāk savus bērnus redzētu studējam IT, ierēdniecības, lauksaimnieku jomās. Savukārt ārsta, arhitekta, dizainera, mākslinieka un žurnālista/ PR speciālista profesiju prestižs vecāku acīs ir samazinājies (vidēji par 6 procentpunktiem katrā no profesijām).

Saeima 13,maijā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

Saeima atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas attieksies uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un valdībā atbalstītais projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, informē LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norāda, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," uzskata ministre.

Rīgas apgabaltiesa 27.jūnijā atstāja spēkā drošības līdzekli – apcietinājumu, restorānu tīkla «Vairāk saules» informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam Edgaram Štrombergam.

IT speciālista aizstāvis Mareks Halturins medijiem norādīja, ka pirmās instances tiesā, skatot drošības līdzekli, netika prasīts piemērot drošības līdzekli - drošības naudu, tādēļ arī šodien to nevarēja prasīt. Viņš gan piebilda, ka tiesai tika pieteikts lūgums piemērot drošības naudu 10 000 - 30 000 eiro apmērā. Tāpat viņš norādīja, ka tiesa neņēma vērā faktu, ka par Štrombergu ir gatavi galvot vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Halturins uzsvēra, ka, viņa ieskatā, apsūdzība ir nepamatota. Viņš piebilda, ka Štrombergs neatzīst savu vainu.

Štrombergam piemērotais drošības līdzeklis tiesai būs jāpārskata pēc diviem mēnešiem, skaidroja aizstāvis.Sēdes laikā pie apgabaltiesas ēkas norisinājās Štrombergam veltīta atbalsta akcija, kurā piedalījās restorāna «Vairāk saules» darbinieki, kā arī citi aktīvisti. Aģentūra LETA novēroja, ka akciju apmeklēja apmēram 60 cilvēku. Halturins aģentūrai LETA iepriekš atklāja, ka tiesa Štrombergam apcietinājumu piemēroja, jo tās ieskatā viņš varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.

Pirms trim gadiem tika radīta jauna interneta platforma piearsta.lv, kuru šodien izmanto jau aptuveni 5000 unikālo lietotāju

Sistēmas darbības princips ir gana vienkāršs – brīdī, kad rodas nepieciešamība apmeklēt kādu konkrētu ārstniecības speciālistu, cilvēkam nav jātērē laiks, vairākkārt cenšoties sazvanīt informatīvo tālruni ārstniecības iestādes reģistratūrā vai arī pašam doties uz turieni, lai veiktu pierakstu pie speciālista. «Patiesībā ideja radīt aplikāciju piearsta.lv man radās brīdī, kad bija nepieciešamība pierakstīt savu bērnu pie acu ārsta. Es trīs dienas neveiksmīgi centos sazvanīt reģistratūru, lai veiktu pierakstu. Vienu brīdi pat radās doma braukt uz ārstniecības iestādi un pierakstu veikt klātienē. Taču tas nozīmēja gan papildus laika tērēšanu, gan arī finansiālus izdevumus, jo braukt nācās divas reizes – vispirms, lai veiktu pierakstu, bet otru reizi jau pie speciālista. Tad arī izdomāju radīt elektroniska pieraksta sistēmu,» stāsta kompānijas Blue Bridge Technologies IT eksperts Leonīds Paturskis, piebilstot, ka šovasar tika palaista lapas jaunā versija, kas nodrošina gan plašāku pieejamo speciālistu sarakstu, gan arī ir daudz drošāka no lietošanas viedokļa.

Šoruden profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā piedāvās jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem(ieskaitot) bez maksas apgūt gandrīz 90 profesijas, informē Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Mācības ilgs vienu vai pusotru gadu. Jauniešiem atkarībā no sekmēm pieejama arī stipendija. Atsevišķu programmu apguve paredz iespēju iegūt profesijai nepieciešamo sertifikātu vai apliecību.

Profesionālās izglītības iestādes, kas iesaistījušās Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā, 32 Latvijas pilsētās gatavas uzņemt vairāk nekā 3,3 tūkstošus audzēkņu.

Jaunieši varēs apgūt, piemēram, lokmetinātāja, tērpu stila speciālista, apdares darbu strādnieka, vizuālās reklāmas noformētāja, kuģa pavāra, multimediju dizaina speciālista, elektromontiera, meža mašīnu operatora, zobārsta asistenta, ēku siltinātāja, interjera dizaina speciālista, bārmeņa, datorsistēmu tehniķa un citas profesijas.

Vai ar pandēmijas pirmā viļņa laikā gūto mācību, ka jāveido uzkrājumi, būs tāpat kā ar leģendāro katra jaunā gada apņemšanos sākt sportot? Novērojumi par mājsaimniecību tērēšanas paradumiem ārkārtas situācijas laikā vedina domāt, ka šī ir viena no retajām krīzēm, kurā ir izdarīti secinājumi, un cilvēki sāk rīkoties.

Kamēr cīņā ar Covid-19 nebūs ilgtermiņa risinājuma – vakcīnas vai efektīvu medikamentu, vīrusa izplatība joprojām ir lielākais risks valsts, uzņēmumu un katras ģimenes budžetam. Vai var un kā sagatavoties jaunam vīrusa uzliesmojumam?

Jaunam Covid-19 uzliesmojumam daļa mājsaimniecību varētu būt vairāk nodrošinājušās, jo ārkārtas situācijas laikā iemācījās neiztērēt visu naudu. Latvijas Bankas publicētā informācija liecina, ka ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā ierasts pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ikdienā varam neiztērēt ierasti daudz vai pat visus ienākumus.

Daļa no ārkārtas mēnešos uzkrātā noteikti tagad tiek tērēta, un tas ir atliktais patēriņš. Vienlaikus tā ir lieliska iespēja, no ārkārtas stāvokļa atgriežoties dinamiskajā ikdienā, izvērtēt, cik svarīgi bija ierastie izdevumi un, iespējams, bez daļas turpmāk varam iztikt.

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai nav vairs precīzu datu par to, cik transportlīdzekļu šķērso mūsu vai citu Eiropas valstu robežu. Arī pats brauciens uz ārzemēm ir ierasta lieta daudziem un par robežas šķērsošanu bieži vien atgādina tikai no mobilā operatora saņemtais sveiciens un paziņojums par jauno tarifu vai viesabonēšanas kārtību. Arī valūta tā pati (drīz arī Lietuvā), tomēr jurisdikcija vismaz uz dažiem apdrošināšanas līgumiem ir cita, nekā ikdienā pierasts.

Tur, kur joprojām ir robežas kontrole, pastāv iespēja, ka bez attiecīgajai valstij (piemēram, Krievija, Baltkrievija) atbilstošajiem dokumentiem autovadītājs iekšā netiks. Tomēr pirms jebkura ārzemju ceļojuma ar auto vēlams pārliecināties, vai ir līdz:

(1) derīga OCTA polise uzrādīšanai,

(2) derīga auto vadītāja apliecība un

(3) transporta līdzekļa tehniskā pase.

Tiem, kuriem ir KASKO, būtu jāpārliecinās, vai attiecīgā valsts, uz kuru plānojat doties, ir iekļauta polises segumā un vai ir veikta apdrošināšanas prēmijas apmaksa. Dažreiz ceļojums ilgst vairākas nedēļas un klienta dalītais maksājums par polisi ir paredzēts tieši ceļojuma laikā. Parūpējieties par saviem apdrošināšanas maksājumu laicīgi, lai prombūtnes laikā nav lieku uztraukumu!

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ieteicis Lietuvai rast papildu ienākumus, ar nodokli apliekot vecuma pensijas. Atbildot uz šādu ierosinājumu, valdošās partijas Tēvzemes Savienība - Kristīgie demokrāti līderis Jurģis Razma norāda, ka šāds ieteikums ir nepieņemams, ziņo The Baltic Course.

«Tiem, kas nosodīja valdību par nepieteikšanos pēc finansiālās palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), šis SVF priekšlikums ir labs piemērs tam, kādas būtu fonda prasības, ka Lietuva būtu pieteikusies aizņēmumam no SVF,» tā J. Razma.

Viņš skaidro, ka situācija ar pensionāriem ir sarežģīta, tāpēc ieteikums ieviest nodokli pensijām ir netaisnīgs, turklāt vecuma pensija ir sociālais pabalsts, tādējādi to nevar aplikt ar nodokli kā iedzīvotāju ieņēmumus.

Zviedrijas iedzīvotājiem nevajadzētu lieki lolot cerības par globālas ceļošanas iespējām Lieldienu laikā, otrdien sacīja ārlietu ministre Anna Linde, vienlaikus valdība arī turpmāk iesaka atturēties no neobligātiem ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonas.

"Atbilstoši mūsu vērtējumam neskaidrība globāli saglabāsies vairākus mēnešus. Tas ir vispārējais vērtējums attiecībā uz to, kāda situācija izskatīsies galamērķos," norādīja ministre.

Ieteikums nedoties ceļojumos ārpus ES būs spēkā līdz 15.aprīlim. Lieldienas šogad ir 4.aprīlī.

Ministre arī uzsvēra, ka ES 27 valstis "nekādā gadījumā nav valstis, kurās nav nekāda riska", tomēr attiecībā uz tām nav izdots ieteikums, ka turp doties nevajadzētu.

Zviedrijā, kas īstenojusi strīdīgus vērtējumus izsaukušu pandēmijas politiku, lielu daļu sabiedrības paturot atvēru, ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis 11 005. Kopumā apstiprināti 547 166 koronavīrusa gadījumi.

Uzņēmējs Gatis Kokins zina uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

To viņš stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Kokins skaidroja, ka zina vairākus uzņēmējus, kuri jau vairākus gadus VID sūdzējušies par negodīgu konkurenci, tomēr nav sagaidījuši adekvātu atbildes reakciju. «Viņi katru gadu uz piecām lapām argumentēti uzraksta vēstuli VID: «Redziet, šeit ir tāda situācija, kurā mums ir ļoti grūti strādāt, jo daļa mūsu konkurentu maksā nodokļus un daļa nemaksā.» Tālāk seko likumā noteiktajā kārtībā pieklājīga vēstule, kurā teikts – Paldies,» raidījumā apgalvoja Kokins.

Viņš pauda, ka šādas sūdzības tiek sūtītas jau kādus trīs gadus, tomēr pirmajā gadā VID reakcija esot bijusi pat komiska. «Tajā sarunā tika norādīts, ka nav pierādījumu, ka tā aplokšņu alga ir iegūta, un, ja mēs atnestu pierādījumus par to aplokšņu algu izmaksu, tad varētu kaut ko darīt,» sacīja Kokins. VID arī ieteicis, kā šādus pierādījumus varētu iegūt: «Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi! Iesūtiet privātdetektīvu, lai viņš piesakās darbā, ar slēpto kameru nofilmē, un tad šo materiālu mēs jau varēsim izmantot tālāk procesā un darbību veikšanā.»

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Mūsdienās stresa un konfliktu pilna darba vide tiek uztverta kā kaut kas negatīvs, slēpjams, izvairīšanās vērts. Darba idille ir tad, kad lietas sokas pašas no sevis, darbinieki velta smaidu viens otram, ir laipni un iejūtīgi, uzticīgi un lojāli uzņēmumam, klienti un biznesa partneri ir pozitīvi un vienmēr ar visu apmierināti. Jūs varētu teikt – tā ir paradīze, uz to ir jātiecas. Kas ir nepieciešams, lai izveidotu tādu darba vidi? Saliedēts kolektīvs, kādas īpašas personības īpašības, profesionalitāte, prasme risināt konfliktus darba vietā, prasmīgs un tālredzīgs vadītājs? Jūs teiksiet – tas viss un vēl daudz kas cits, un Jums būs taisnība! Katra uzņēmuma ideālā formula ir individuāla. Bet kāda ir konflikta un nesaskaņu vieta šajā veiksmes formulā? Vai tie vienmēr ir jānovērš?

Jaunākie pētījumi rāda, ka nav nekā sliktāka veiksmīgai biznesa attīstībai kā harmonijas un mierpilna darba vide. Darbinieki vēlas saglabāt to un izvairās no iespējamām nesaskaņām un viedokļu sadursmēm, vienlaicīgi ziedojot savu sasniegumu motivāciju par labu pozitīvam klimatam. Pozitīva nesaskaņu loma ir tā, ka tajās uzliesmo emocijas, tiek stimulēta domāšana un aktīva radoša darbība. Līdz ar to konfliktu un nesaskaņu pozitīva ietekme kļūst nepieciešama, kad uzņēmumam ir vajadzīgs jauns risinājums, tas ir grūta, stratēģiska lēmuma priekšā, kad ir nepieciešams izstrādāt un ieviest pārmaiņas. Tas nekad nenotiek lēni, plūstoši un ar smaidu. Taču maldīgs ir arī uzskats, ka jebkuram konfliktam būs pozitīvas sekas uzņēmumā. Lai tā būtu, vadītājam ir jābūt ļoti vērīgam un jāzina, kā atpazīt konstruktīvu, produktīvu konfliktu un kuras nesaskaņas jānovērš jau saknē.