Transports un loģistika

Spēcīgs vējš aizkavē mērījumus

Oskars Prikulis [email protected], 12.12.2005

Jaunākais izdevums

Spēcīgais vējš ir aizkavējis hidrogrāfijas mērījumu veikšanu Irbes jūras šaurumā, kur paredzēts sagatavot izmaiņas esošajam kuģu ceļam, lai Rīgas ostā varētu ienākt kuģi ar iegrimi līdz 15 metriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neļaujot tirgū nonākt lētākiem medikamentiem — proti, tiem, kuru patentu aizsardzības termiņš ir beidzies jeb t.s. pēcpatenta (generic) medikamentiem, farmācijas kompānijas patērētājiem ir radījušas pat trīs mljrd. eiro lielus zaudējumus, teikts Eiropas Savienības (ES) piektdien publiskotajā ziņojumā.Aizkavē lētāku zāļu nonākšanu tirgū

Jāpiebilst, ka jau šā gada janvārī tika veiktas pārbaudes GlaxoSmithKleine, AstraZeneca, Merc un Pfizer birojos. Savukārt vēl šomēnes pārmeklēti uzņēmumu Teva Pharmaceutical Industries, Les Laboratories Servier un Krka Group biroji.

Kā ziņo AFP, Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs par medikamentiem ik gadu tiek iztērēti 200 mljrd. eiro jeb 400 eiro par cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atjaunota vēja dēļ ierobežotā darbība Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde, Db, 06.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā no 29. septembra līdz 5. oktobrim spēcīgā vēja dēļ bija ierobežota kuģu satiksme un darbība Liepājas ostā. Šodien darbība atjaunota, informē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece - Kadeģe.

Spēcīgākais vējš Liepājas ostā tika konstatēts naktī no 1.oktobra uz 2. oktobrī, kad ap plkst. 1 sasniedza 26, 5 m/s. 3. oktobrī pūta DR vējš ar ātrumu 21,5 m/s. 4. oktobrī spēcīgs vējš pūta dienas pirmajā pusē, bet pēcpusdienā ostā tika ievesti kuģi, kas stipro vēju pārlaida reidā pretī Liepājas ostai.

Aizvadītajā naktī (no 4. uz 5. oktobri) arī pūta spēcīgs vējš, bet brāzmās sasniedza vairs tikai 21,1 m/s.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD 500 mājsaimniecībās mērīs radona gāzes koncentrāciju

Žanete Hāka, 02.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) organizēs radona gāzes koncentrācijas mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās, informē VVD.

Savukārt par radona koncentrācijas mērījumiem dzeramajā ūdenī un informatīvā bukleta par radona gāzi izveidi atbildīgs ir VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

VVD RDC radona gāzes koncentrācijas mērījumus plāno veikt aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās sešu līdz 10 mēnešu garumā. Iegūtie dati vides dienestam sniegs priekšstatu par radona koncentrāciju mājokļos. Paralēli LVĢMC veiks radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī un izstrādās informatīvu bukletu par radona gāzi.

Iegūtā informācija ļaus VARAM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt radona rīcības plānu, sniedzot ieteikumus gadījumos, ja radona gāzes satura līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju dzīvojamās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā koks uzkritis uz pagalmā atstātas automašīnas

, 15.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētras dēļ cilvēki Liepājā nav cietuši – Centrālās slimnīcas traumpunktā pēc palīdzības šajā sakarā neviens nav vērsies, bet vētra pilsētā nogāzusi vairāk nekā 60 kokus, Db.lv informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Vētras dēļ būtiski transporta kustības traucējumi vai elektrības padeves pārtraukumi Liepājā nav bijuši.

Naktī uz pirmdienu, kad Liepājā plosījās stiprs vējš, pilsētā ir izgāzts vairāk nekā 60 koku, apmēram desmit pilsētas ielu apgaismes stabu un daudzviet – arī žogi.

Vētra apmēram 100 kvadrātmetru platībā ir norāvusi Latviešu biedrības nama jumtu Rožu laukuma un Pumpura iela stūrī.

Vienā gadījumā koks ir uzkritis uz mājas pagalmā atstātās vieglās automašīnas.

Dažāda rakstura un pakāpes postījumi ir nodarīti apsaimniekošanas uzņēmuma Vecliepāja apsaimniekotajiem namiem. Postījumus, ko vētra nodarījusi Jaunliepājas un Karostas rajona dzīvojamam fondam, namu apsaimniekošana uzņēmumi šobrīd vēl apzina un novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uz vienreizēju soda naudu dzēšanu nodokļu parādnieki varētu pretendēt septembrī

Zanda Zablovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā cer Finanšu ministrijā (FM), neskatoties uz to, ka sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par nodokļu atbalsta pasākuma saskaņošanu ir sarežģījumi.

Jānorāda, ka iepriekš kā pasākuma sākuma termiņš tika minēts šā gada jūnijs. Pret to, ka likumprojektu 3. lasījumā Saeimā skatītu bez EK oficiāla atzinuma, iebilst Saeimas Juridiskais birojs. Diskusijas ieilgst. «Ziņas no EK nav iepriecinošas, un pagaidām nekas nav saskaņots,» Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē apliecināja FM valsts sekretāres vietnieks Juris Stinka.

Pēc viņa teiktā, EK kādu laiku vēl turpinās skatīt jauno Nodokļu atbalsta pasākuma likuma projektu, kas Saeimā jāskata galīgajā lasījumā. Vienlaikus atbildīgā ģenerāldirektorāta nostāja neesot mainījusies: nodokļu parādu soda un kavējuma naudas dzēšana krīzes laikā cietušajiem uzņēmumiem netiekot uzskatīta par valsts atbalstu. FM šā gada 15. jūnijā gaidītā EK lēmuma vietā saņēmusi vēl vienu papildu jautājumu, kas lēmuma pieņemšanas termiņu komisijai atkal pagarina par diviem mēnešiem, skaidro FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Pēc neoficiālas informācijas, EK galalēmumu varētu pieņemt jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Brokeri: Latvijā apdrošinātāji ierobežoti piedāvā iespēju segt vulkāna izvirduma radītos zaudējumus

Ieva Mārtiņa, 26.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visi apdrošinātāji segs zaudējumus, kas cilvēkiem radušies dēļ atceltajiem ceļojumiem, dēļ Īslandes vulkāna izvirduma, kas daudzviet Eiropā, arī Latvijā paralizējis gaisa satiksmi. Tomēr dažas kompānijas sola nākt pretī saviem klientiem, lai arī apdrošināšanas līgumi neparedz globālu dabas stihiju radītu zaudējumu atlīdzību.

Piemēram, risku apdrošināšanas kompānijas BTA ceļojumu apdrošināšanas noteikumi neparedz atlīdzības izmaksu par zaudējumiem, kurus tieši vai netieši radījušas globālas dabas katastrofas vai dabas stihijas, kā tas ir šajā gadījumā. «Šis nosacījums ir iekļauts apdrošināšanas noteikumos, ar ko klients iepazīstas, noslēdzot polisi,» aģentūrai BNS uzsvērusi BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību epartamenta direktore Ilva Priedniece. BTA saņēmusi zvanus jau vairāk nekā no 100 klientiem, kas vaicā par iespējamām kompensācijām saistībā ar pārceltajiem vai atceltajiem lidmašīnu reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Valsts kasē naudas pietiekot, daļa valsts iestāžu darbinieku vēl nav saņēmuši algu par decembri vai arī to saņēmuši ar nokavēšanos un mazākā apjomā, tā 10. janvārī vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Kā laikrakstam skaidro premjerministra Ivara Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis, tad premjers ir informēts par problēmām vairākās valsts iestādēs izmaksāt atalgojumu pilnā apmērā. Viņš apgalvo, ka tas ir saistīts ar mazāku budžeta finansējuma asignējuma piešķiršanu valsts iestādēm. Līdz šim iestādēm katram ceturksnim tika piešķirti 25% budžeta finansējuma, bet, ņemot vērā ekonomisko situāciju, valsts iestādēm pirmajā ceturksnī piešķirts asignējuma finansējums tikai 21%.

Premjera preses sekretārs uzsvēra, ka kopā ar Finanšu ministriju tiks meklēts risinājums katram konkrētam gadījumam, lai darbinieki neciestu un saņemtu algu pilnā apmērā. "Valsts kasē naudas pietiek," sacīja E. Vaikulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse ceļotāju no Latvijas tuvākā gada laikā plāno apmeklēt kādu Eiropas lielpilsētu

Žanete Hāka, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 60% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā ir ieplānojuši doties vienā vai vairākos ceļojumos uz ārvalstīm, bet gandrīz katrs desmitais plāno ceļot Latvijas robežās, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Vispopulārākais galamērķis ceļotājiem no Latvijas ir Eiropas lielpilsētas – tās apmeklēt iecerējuši 47% aptaujāto.

Kā rāda aptaujas dati, visbiežāk (44%) Latvijas iedzīvotāji tuvākā gada laikā apsver iespēju doties vienā vai divos ceļojumos. Tikai 4% paredz, ka tie varētu būt trīs vai četri ceļojumi. Ceļošanas plānus biežāk kaldina sievietes (63%), retāk vīrieši (55%). Tas gan nenozīmē, ka sievietes noteikti ceļos vairāk nekā vīrieši, bet drīzāk apliecina, ka dāmas savus ceļojumus plāno savlaicīgāk. Arī tie vīrieši, kas ir pārliecināti, ka tuvākajā gada laikā dosies ceļojumā ārpus Latvijas, par ceļojuma galamērķi plāno izlemt vien pēdējā brīdī (22% pretstatā 17% sieviešu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ievērojamus zaudējumus ekonomikai rada vētra

Oskars Prikulis, Vēsma Lēvalde, Valters Grīnvalds, Zane Pudāne, Sandra Diedziņa, Agris Kauliņš, Māris Ķirsons., 16.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 100 lauksaimniecības produktu ražotāji

Sandra Dieziņa, Dace Skreija, 03.12.2008

SIA Uzvara – Lauks valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš: «Ja pērnais gads bija labvēlīgs graudkopjiem, tad šogad situācija ir cita.»

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db veidotais lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju TOP 100 liecina – 2007. bijis augšupejas gads - 100 lielākie uzņēmumi kopā apgrozījuši gandrīz 116 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par trešdaļu vairāk. Šogad attīstības tempi sarukuši un nāksies savilkt jostas, liecina lauksaimnieku aptauja, raksta laikraksts Dienas bizness.

Viens no augkopības nozares līderiem SIA Uzvara – Lauks, pateicoties labvēlīgajiem apstākļiem tirgū, pērn spējis kāpināt apgrozījumu par 64 %, kas uzņēmumam ļāvis iekļūt trīs lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju vidū.

Uzvara – Lauks valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš 2007. gada panākumus skaidro ar labvēlīgo situāciju graudkopībā, kad cenas ražotājiem bija ļoti izdevīgas. Šogad gan situācija ir cita – cenas noripojušas lejā, taču graudi izaudzēti, izmantojot dārgos resursus, tāpēc situācija nav viegla. Īpaši grūti klājas zemniekiem, jo tirgū darījumi ar graudiem ir pilnībā apstājušies un grūti prognozēt turpmāko. Uzvara – Lauks gan šo gadu plāno pabeigt ar plus zīmi un kā pozitīvu faktoru uzņēmuma vadītājs nosauc to, ka uzņēmumam nav lielu kredītu un investīcijas veiktas galvenokārt no pašu nopelnītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2007. gada Vārds - „ēnstrādnieks”

, 23.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.janvārī, paziņots 2007. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens. Žūrija ar prieku ievērojusi jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus, piemēram, anglicisma “strings” aizvietojums - “aukliņbiksītes, diegabikse, striķene".

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, par 2007. gada Vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. To pieteikusi www.jelgavniekiem.lv redakcija – šis vārds jau plaši atkārtots un lietots žurnālistikā. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko tam nozīmes ziņā ir radniecība.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī citi jaunvārdi, it sevišķi “virsruna” kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan "pa virsu" un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tā pat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene” (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā ’vārdnīca’), kā arī daudz šīs vārdenes vārdu: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvenergo: Lielais vējš nav radījis postījumus elektroapgādē

, 28.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vējš, kas plosās šodien, 28.novembrī, un vakar, 27.novembrī, nav radījis AS Latvenergo energosistēmā transformatoru apakšstaciju atslēgšanos un elektroenerģijas piegādes traucējumus, liecina Latvenergo sniegtā informācija medijiem.

Kā ziņo Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) speciālisti, vakar, 27.novembrī, un šorīt, 28.novembrī, Latvijā plosās stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas brāzmās sasniedz 25 metrus sekundē.

AS Latvenergo brīdina iedzīvotājus, - netuvoties elektriskajām līnijām un citām elektroietaisēm, būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem pie elektrolīnijām, kuras atrodas mežu malās un stigās vai lielu koku tuvumā. Stiprā vēja ietekmē koki šajās vietās var lūzt un gāzties, iekaroties līnijās radīt bīstamas situācijas un apdraudēt cilvēku dzīvību.

Ņemot vērā sinoptiķu prognozes, ka vējš dienas laikā pakāpeniski pierims, Latvenergo aicina iedzīvotājus ievērot maksimālus drošības un piesardzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lauksaimniecībā nopelnīto iegulda ekskluzīvos spēkratos

Monta Šķupele, 27.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju. Auto skaits un vērtība ar katru gadu pieaug.

Kā stāsta kolekcijas īpašnieks, automašīnu vērtība ir nenosakāma, jo tā pieaug ar katru dienu arvien vairāk un mērāma vairākos miljonos eiro. “Ja kāds man jautā, cik konkrētā automašīna ir vērta, tad es varu pateikt, par cik to iegādājos, bet to, par cik šodien var pārdot, aptuveni nojaušu. Faktiskā vērtība ir tāda, par kuru var auto pārdot. Izveidojot šo kolekciju, man nav bijis mērķis ar to pelnīt, izveidot biznesa plānu – nopirkt, atsvaidzināt un pārdot tālāk. No šīs kolekcijas neviena automašīna nav pārdota, un, kamēr es te būšu, tikmēr nekas netiks pārdots. Tiks tikai papildināts,” stāsta A. Vējš.

Seno un ekskluzīvo spēkratu kolekcija Bauskas novada Uzvarā sākusi veidoties 1975. gadā līdz ar visa kompleksa attīstību. Atpūtas kompleksa Miķelis teritorijā, pateicoties tā īpašnieka A. Vēja iniciatīvai, izveidota apkārtnei tipiska, senlaicīga zemnieku sēta, kā arī restorāns un viesnīca, bet visam pamatā ir lielā mamma – uzņēmums SIA Uzvara-lauks. Graudkopībā nopelnītā nauda palīdz šo kompleksu apgūt, uzturēt un attīstīt. Pirmais auto, kuru A. Vējš iegādājās kolekcijai pirms vairāk nekā 26 gadiem, bija Moskvičs Kārlītis, kuru viņš iedeva saviem draugiem, lai restaurē. Tas bija viņa pirmais pienesums auto muzejam. Šobrīd auto kolekcijā ir aptuveni 100 spēkratu, tajā skaitā arī traktori un motocikli, un kolekcija ar katru dienu ir augusi, papildinoties ar ļoti vērtīgiem eksemplāriem. “Principā, ja kaut kas man šķiet interesants, par saprātīgu cenu un ir apstākļi, ka varam iegādāties, tad iegādājos,” atklāj A. Vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau tuvākajā diennaktī - sniegs un slapjdraņķis

, 05.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rītā starp mākoņiem Latvijā vēl uzspīd saule, vējš ir pierimis, un termometra stabiņš Vidzemē noslīdējis pat līdz -8...-10 grādiem; ievērojami siltāk ir jūras piekrastē, piemēram, Ventspilī un Kolkā šajā naktī pieturējās pozitīvas gaisa temperatūras. Tomēr turpmāk nedēļas gaitā tik mierīgi laika apstākļi nesaglabāsies, jo pār tiem valdīs Atlantijas cikloni ar savu mainīgo dabu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā publicētā informācija.

Jau tuvākajā diennaktī no rietumiem Latvijai pāri virzīsies mākoņu un nokrišņu zona ar sniegu un slapjdraņķi, pūtīs arī brāzmains dienvidu, dienvidaustrumu vējš. Gaisa temperatūra šajā naktī gaidāma no -5 grādiem austrumos līdz +2 grādiem Baltijas jūras piekrastē, dienā Latvijā nebūs siltāk par 0...+5 grādiem. Brāzmains vējš saglabāsies arī trešdien, 7. novembrī, tas vienīgi iegriezīsies no ziemeļrietumu, rietumu puses, joprojām gaidāmi arī nokrišņi sniega un slapja sniega, bet Kurzemē arī lietus veidā.

Ceturtdien un piektdien saglabāsies mākoņains laiks ar nokrišņiem, turklāt joprojām tie būs mainīgi – sākumā sniegs pāries slapjdraņķī, Latvijas rietumos pat lietū, bet pēc tam atkal lietus pāries slapjā sniegā un sniegā. Un ja šajās dienās vējš būs pierimis, tad nedēļas nogalē tas no jauna pieņemsies spēkā un piekrastes rajonos sasniegs pat vētras spēku. Un arī brīvdienās cikloni nesīs gan mākoņus, gan arī nokrišņus (sniegu, slapju sniegu un lietu). Gaisa temperatūras nedēļas otrajā pusē un brīvdienās naktīs gadāmas no -2...-3 grādiem austrumu rajonos līdz +2...+5 grādiem Kurzemē, savukārt dienas laikā pakāpsies līdz 0...+2 grādiem austrumos un +4...+6 grādiem Baltijas jūras piekrastē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdienas (16. septembrī) vakarā Latvijā piekrastes rajonos gaidāms brāzmains vējš un pat vētra. Vēja ātrums varētu sasniegt pat 23 metrus sekundē, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Svētdien gaidāms mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies, vietām īslaicīgs lietus. Pūtīs rietumu, ziemeļrietumu vējš ar ātrumu 6–11 metri sekundē. Vietām brāzmains vējš 15–19 m/s. Naktī piekrastē iespējama vētra. Vējš pūtīs ar ātrumu 20–23 metri sekundē. Naktī gaisa temperatūra no +5 līdz +10 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa maratonists: Ar mīlestību pret mēbelēm

Kristīne Stepiņa, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību mobilo sakaru iepirkumos

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas pakalpojumu nozarē joprojām ir virkne trūkumu, kas jānovērš

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru