Nedrīkst uzņēmējus sodīt, ka tie novembrī nav pildījuši MK noteikumus, kuru nebija, bet valdība to piemērošanu noteica ar atpakaļejošu datumu - 1.novembri.
Tā bizness vērtēja 30. novembra laikraksta Latvijas Vēstnesis numurā publicētos 21. novembrī valdības sēdē akceptētos noteikumus Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība, kuru normas piemērojamas ar šā gada 1. novembri.
"Tā ir nepieņemama prakse. Šādi precedenti neatbilst labas publiskās pārvaldes principiem," secina Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.
Pārkāptas robežas
"Tas ir skandāls, jo normatīvie akti nevar stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu," uzsver Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda prezidents Imants Griķis. Viņaprāt, Latvijas valdība, nosakot noteikumu spēkā stāšanās termiņu ar atpakaļejošu datumu, ir pārkāpusi ne tikai ētiskas un morālas, bet starptautiskas normas. "Nebrīnīšos, ja par noteikumu normu ar atpakaļejošu spēku pārkāpšanu uzņēmēji tiks sodīti," norāda I. Griķis.
Nedrīkst sodīt
"Valsts nevar un nedrīkst prasīt no personām (gan juridiskajām, gan fiziskajām) tādu normu izpildi, kādu tobrīd nebija, un vēl jo vairāk Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst sodīt uzēmējus ar kādiem nodokļu uzrēķiniem vai soda naudām par šo noteikumu normu neievērošanu," uzsver Loģistikas un muitas brokeru asociācijas valdes locekle un juridiskā biroja d'Accordo valdes locekle Indra Faksa. Viņa norāda, ka šo principu arī paredz Administratīvā procesa likums.
Nebūtu pareizi izteikt uzņēmējam pretenzijas, jo pretējā gadījumā šādu iemeslu dēļ "represētie" varot iesniegt sūdzību Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pat Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt pieņemtos noteikumus par spēkā neesošiem, jo tie pieņemti ar atpakaļejošu datumu, un pat lūgt šīs "jezgas" rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju no valsts, skaidro I. Faksa.
Nav pirmā reize
Šis nav pirmais gadījums, kad Aigara Kalvīša Ministru kabinets ar atpakaļejošu datumu pasludina kādu noteikumu spēkā stāšanos. Diemžēl šāda "kaite" bija šā gada pavasarī, kad noteikumi par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību laikrakstā Latvijas Vēstnesis tika publicēti 8. maijā, bet spēkā tie bija ar 2. aprīli. Ņemot vērā pašu valsts iestāžu darbinieku un amatpersonu teikto, šādi precedenti tikai rada negatīvu rezonansi. Uzņēmēji gan uzskata, ka tik svarīgā jautājumā kā nodokļi un to piemērošana nedrīkstētu būt joma, kur kādi MK noteikumi varētu paplašināt vai sašaurināt likuma normas, un vēl jo vairāk, ja tiek pieņemts to spēkā stāšanās termiņš ar atpakaļejošu datumu. Šāds secinājums tiek pamatots ar to, ka valsts uzņēmējus soda par ikkatru - nodokļu atskaišu, nodokļu samaksas termiņa - kavējumu, bet valdība var pat atļauties kādu normu piemērošanu pasludināt ar atpakaļejošu spēku un nekādu sodu nesaņemt.
Aptaujātie uzskata, ka šāds absurds - precedets - prasa pēc atbildīgo personu paskaidrojumiem - kāpēc šis noteikumu projekts Ministru kabinetā tika akceptēts tikai 21. novembrī, ja Finanšu ministrija zināja, ka kopš 1. novembra iepriekšējie pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas noteikumi vairs nebūs spēkā, vai tiešām šos jaunos noteikumus nevarēja pieņemt savlaicīgi.
Par termiņu pārsteigts arī ministrs
Noteikumu spēkā stāšanās ar atpakaļejošu termiņu pārsteigusi ne tikai uzņēmējus, bet arī tieslietu ministru.
Savukārt Finanšu ministrija atzīst - nebija citas iespējas, kā novērst vakuumu.Db lielais vairums aptaujā-to uzņēmēju sākotnēji nespē-ja noticēt, ka 2006. gadā Lat-vijā kādi MK noteikumi stā-jušies spēkā ātrāk nekā tie apstiprināti valdībā.
Novērsa vakuumu
Lai nebūtu tiesiskā vakuuma, pēc 1. novembra, kad spēku zaudēja iepriekšējie MK noteikumi, jo šovasar tika izdarīti grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", nācās jauno noteikumu spēkā stāšanās termiņu noteikt ar atpakaļejošu datumu, skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace. "Jā, tā nav laba prakse, taču citas izejas nebija," uzsver B. Melnace. Viņa norāda, ka jaunajos noteikumos lielais vairums nosacījumu ir tādi paši kā iepriekšējos, tāpēc būtiskām problēmām ar to ievērošanu būt nevajadzētu. Būtiskākās izmaiņas ir skārušas importēto preču, kuru realizācija paredzēta citās ES dalībvalstīs, izvešanas termiņu no Latvijas, kā arī samazinātās PVN likmes piemērošanu frizieru pakalpojumiem, kā arī siltuma, elektroenerģijas un dabas gāzes piegādes iedzīvotājiem (norma spēkā gan tikai ar 2007. gadu). VID par šo noteikumu normu neievērošanu novembrī uzņēmējus nesodīs, jo kontrolētāji saņēmuši attiecīgas norādes. Ja šo noteikumu sakarā ir kādas problēmas, tad uzņēmējiem jāvēršas Finanšu ministrijā, aicina B. Melnace.
Bizness gūstekņu lomā
Noteikumu pieņemšana ar atpakaļejošu spēku nav pieļaujama, tomēr praksē šādi gadījumi ir sastopami, atzīst SIA Deloitte Latvia nodokļu konsultante Linda Freimane. Viņa norāda, ka šādos gadījumos attiecībā uz normām, kurās tiek veiktas izmaiņas, kas jebkādā veidā ietekmē uzņēmējus un to veiktās/veicamās darbības, nedrīkst piemērot soda sankcijas par šo normu neievērošanu/nepiemērošanu. Ieteikums būtu pielikt maksimālas pūles, lai šādas situācijas neatkārtotos, vai vismaz paredzēt, ka šādos gadījumos uzņēmēji nevar tikt sodīti par pārkāpumiem, ko radījusi jauno likumdošanas normu nepiemērošana praksē.
Normu piemērošana ar atpakaļejošu spēku uzņēmējus nostāda "gūstekņu" lomā, no kuras nav iespējams izvairīties, kā rezultātā nepamatoti tiek ierobežotas uzņēmēju tiesības savlaicīgi iepazīties un sagatavoties normatīvo aktu piemērošanas izmaiņām, papildus radot risku kļūt par likumdošanas normas pārkāpēju, to neapzinoties, skaidro L.Freimane.