Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Stādot selekcionētus koku stādus, par 15–25% var iegūt lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru.

To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži, privātmežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Valsts meža dienesta datiem, parasti agrāk izcirsto mežu atjauno tieši valsts mežu apsaimniekotājs. Saskaņā ar a/s Latvijas valsts meži datiem šogad iestādīti gandrīz 26 milj. stādu, kopumā apmežojot aptuveni 9000 ha.

Palielina meža vērtību

«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Par atmirušās koksnes apjomiem Latvijā un citās valstīs, kā arī iemesliem, kāpēc šādas koksnes apjoms Latvijā ir tik liels un ko varētu darīt, lai šo resursu izmantotu tautsaimniecībā, diskutē Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, Latvijas lielākā Meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs, meža īpašnieks Grigorijs Rozentāls, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Daiga Zute.

Video fragmenti:

00:00:45 Cik daudz koknes sapūst Latvijas mežos?

00:01:30 Cik daudz koksnes sapūst citās Eiropas valstīs

00:02:11 Kāpēc Latvijas mežos apmirušās koksnes apjomi vairākkārtīgi pārsniedz Somijas un Zviedrijas mežos atmirušās koksnes daudzumus?

00:11:35 Vai šo koksni var izmantot tautsaimniecībā?

00:15:06 Kā koksnes sapūšana ietekmē CO2 izmešus?

00:21:53 Kas ietekmē atmirušas koksnes daudzumu Latvijā?

00:31:01 Vai koksnes sapūdēšana meža nav nesaimnieciskuma pazīmē?

Jaunizveidots pašmāju uzņēmums «Not Hot Environmental Solutions» piedāvā privātpersonām un uzņēmumiem pievērsties oglekļa dioksīda (CO2) neitrālam dzīvesveidam, šādi iesaistoties cīņā pret klimata pārmaiņām. Pakalpojums paredz iespēju tiešsaistē vai mobilajā lietotnē ar kalkulatoru aprēķināt personas vai uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi (CO2 izmešu daudzumu) un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.

Pakalpojuma izstrādē piecu gadu laikā ieguldīti aptuveni 500 tūkstoši eiro, kas izlietoti mājaslapas, mobilās lietotnes un kalkulatora mehānisma izveidē. Dibinot uzņēmumu, iegādāta arī mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 ha apjomā, kur turpmāk tiks veidotas jaunaudzes.

Uzņēmuma idejas autori ir Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs Maikls Brokmans (Michael Brockmann). Strādājot pie pakalpojuma izveides, notikusi sadarbība ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu «Silava», izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā.

«Globālā mērogā tiek plaši runāts par planētas sasilšanu un pieaugošo CO2 koncentrāciju atmosfērā. CO2 izmešus rada procesi, bez kuriem ikdienā grūti iztikt – gan rūpniecība, gan satiksme, gan jo īpaši – elektroenerģijas patēriņš. Koku stādīšana jau vēsturiski ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no CO2 izmešu uzkrāšanās atmosfērā,» skaidro M. Simanovičs.

Baltijas valstu advokātu biroji Raidla Lejiņš & Norcous Latvijā un Lietuvā un Lawin Igaunijā izveidojuši jaunu dinamisku advokātu biroju apvienību – Cobalt, informē Cobalt pārstāvji.

Vienlaicīgi darbību uzsāk Cobalt birojs Baltkrievijā.

Cobalt ir cieši integrēta advokātu biroju pārrobežu apvienība, kas sniedz juridiskos pakalpojumus Baltijā un Baltkrievijā.

Cobalt Latvijas biroja vadošā partnere Dace Silava-Tomsone norāda: «Ir īstais brīdis, lai mūsu vairāk nekā 20 gadus krāto pieredzi pārnestu jaunā līmenī. Pēdējos gados mēs novērojam straujas izmaiņas tajā, kā tiek praktizēta juridiskā profesija. Paaugstināta efektivitāte, zināšanu vadība, inovatīvu sistēmu un procesu izmantošana ir tas, ko šodien tirgus pieprasa arī no juridiskā atbalsta sniedzējiem.»

Cobalt birojus vadīs Martins Simovarts (Igaunijā), Dace Silava-Tomsone (Latvijā), Irmants Norkus (Lietuvā) un Darja Žuka (Baltkrievijā).

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā, no nākamā gada 1. janvāra kopā sāks strādāt divu vadošu advokātu biroju – COBALT (Latvijā iepriekš - Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius – komandas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Pēc apvienošanās jaunajā apvienībā visā reģionā praktizēs vairāk nekā 180 advokātu un juristu, un tā turpinās darbu, izmantojot COBALT zīmolu, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas biroja 50 advokātu un juristu komandu vadīs Dace Silava-Tomsone un Lauris Liepa. Abu biroju pārstāvji kā galveno apvienošanās ieguvumu redz iespēju klientiem nodrošināt vēl lielāku pievienoto vērtību lietu risināšanā. Tas saistīts gan ar reģiona vadošo advokātu plašo pieredzi, gan iespēju biroja juridiskajam personālam daudz dziļāk specializēties konkrētās tiesību nozarēs.

Latvijas COBALT birojā strādās 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Ģirts Lejiņš, Guntars Zīle, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis no COBALT, un Lauris Liepa, Indriķis Liepa un Gatis Flinters, kuri līdz šim praktizēja Borenius.

Ceturtdien, 8.maijā, norisinājās ģenētiski augstvērtīga jeb pārākās pakāpes priežu meža stādīšana SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības Garkalnes iecirkņa 30. kvartālā 1,2 hektāru platībā. Šāda audze Pierīgas mežos stādīta pirmo reizi, informēja SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas meža atjaunošanas galvenā speciāliste Anda Vilciņa.

Ģenētiski augstvērtīgie priežu stādi iegūti ilggadējas selekcijas rezultātā. 2005.gadā Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Silava vadībā tika ierīkota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija 5 hektāru platībā.

Plantācija toreiz tika veidota no trim labākajām Latvijas priežu populācijām - Misas, Smiltenes un Baldones (Zvirgzdes). Plantācijas ierīkošanā pirmo reizi Latvijas meža selekcijas vēsturē izmantoti otrās paaudzes ģenētiski augstvērtīgāko priežu pēcnācēji.

2012.gadā no plantācijas tika iegūta pirmā sēklu raža, savukārt pērn kokaudzētavā Norupe no šīm sēklām izaudzēti pirmie 10 000 ietvarstādi. Gandrīz puse no tiem - 4 200 - šodien tika iestādīti augsnē sagatavotās vagās.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Piektdaļu Latvijas mežu aizņem nevērtīgas lapkoku audzes, kuras jānocērt un jāaizvieto ar saimnieciski vērtīgām koku sugām

Tā ievērojami var palielināt meža zemju apsaimniekošanas ekonomisko efektivitāti, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Meži Latvijā netiek ne iznīcināti, ne nesaudzīgi izcirsti, viņš ir pārliecināts. Taču tiem jākļūst ienesīgākiem, tāpēc būtu jāveicina meža atjaunošana tikai ar skujkokiem un bērziem.

«Latvija zināmā mērā patiešām ir mežu lielvalsts – mums ir 0,07% no visiem pasaules mežu resursiem, savukārt Eiropas Savienībā esam ceturtie pēc mežu platības uz vienu iedzīvotāju – 1,28 ha. Mūsu mežu krāja veido 2,67% no kopējās ES krājas,» norāda D. Dubrovskis. Latvija atrodas pasaules daļā, kur koku ciršana notiek visaktīvāk, līdzīga situācija ir arī citās valstīs Ziemeļeiropā un Baltijā. «Loģiski, ka šeit notiek intensīvākā mežsaimniecība, jo klimatiskie apstākļi meža augšanai ir ļoti labvēlīgi, turklāt koksnei ir laba kvalitāte,» paskaidro D. Dubrovskis. 49,5% mūsu valsts teritorijas klāj meži – kopumā aptuveni 3,2 milj. ha, koksnes apjoms jeb krāja ir 667 milj. m3. Saskaņā ar valsts mežzinātnes institūta Silava datiem, ikgadējais koksnes pieaugums visā Latvijā ir aptuveni 25 milj. m3 gadā, no kuriem a/s Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotajos mežos – 12 milj. m3. Ik gadus valstī tiek iegūti aptuveni 12 milj. m3 koksnes, no tās 5–6 milj. m3 nāk no LVM apsaimniekotajiem mežiem.

Mežu īpašnieki tiek pakļauti ne tikai globālajiem koksnes izstrādājumu pieprasījuma tirgus vējiem un valūtu kariem, bet arī spiedienam no vides organizācijām

To intervijā DB stāsta Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš uzskata, ka vides aizsardzība bieži vien tiek piesaukta gan vietā, gan nevietā. Tā tiek izmantota kā vairogs, lai kaut kam kaut ko neļautu īstenot, vai kā dinamīts, lai kaut ko iznīcinātu, uzskata M. Liopa.

Fragments no intervijas:

Kāda ir situācija mežsaimniecībā Latvijā?

Kopumā tā ir augstā līmenī un ne ar ko neatšķiras no Zviedrijas vai Somijas. Protams, minētajās valstīs ir citāda kokapstrāde. Piemēram, ir attīstīta koksnes ķīmijas rūpniecība – celulozes un papīra ražošana, kādas Latvijā nav un, šķiet, vismaz tuvākajās desmitgadēs nebūs. Ko tas nozīmē mežu īpašniekiem? To, ka trūkst papīrmalkas – mazvērtīgās koksnes – pircēja. Protams, Latvijā ir iespaidīga plātņu rūpniecība, kādas nav minētajās valstīs. Tieši pieprasījuma kritums no Skandināvijas celulozes rūpnīcām ir būtiski apcirpis mežu īpašnieku un arī attiecīgā klāsta kokmateriālu tirgotāju ienākumus, jo Latvijas iekšējais pieprasījums pēc šī sortimenta nespēj patērēt (pārstrādāt) tik daudz šīs koksnes resursa. Rezultātā tās ir vairāk, nekā tirgus pieprasa, un cenas attiecīgi ir zemas. Tā kā globālā deflācija ir norīvējusi daudzu koksnes izstrādājumu cenas, mežu īpašnieki to izjūt arī savos ienākumos. Tomēr tirgus jau tāpēc ir tirgus, ka tas kaut kad ir augšā un kaut kad lejā, bet tas nekad ilgstoši neatrodas vienā pozīcijā.

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts LIFE UpcyclingGrass, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm.

Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem - būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts LIFE UpcyclingGrass norisināsies līdz 2028. gadam un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis mazvērtīgs un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sāksim granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA Sita Nature Park īpašnieks.

Topošā ES direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, nepilnveidojot aprēķina metodiku un neveicot pasākumus CO2 piesaistes palielināšanai, pēc 2020. gada var ierobežot zemes īpašnieku iespējas nodarboties ar mežsaimniecību (arī lauksaimniecību), otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas institūcijā notiek darbs pie dokumentiem, kuri noteiks siltumnīcu gāzu emisiju un piesaistes robežvērtības 2021.-2030. gadā (uzdevumu katrai valstij). Lai Latvijai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, ir vajadzīgi ne tikai zinātniski pētījumi par risinājumiem emisiju mazināšanai un to uzskaites metožu pilnveidošanai, bet arī ES līmenī aktīvi būtu jādiskutē un jāaizstāv Latvijas pozīcija, piesaistot visa veida ierēdņu un diplomātu korpusu, vienlaikus valsts augstākajām amatpersonām pat būtu jābūt gatavām nacionālo interešu (darba vietu, nodokļu ieņēmumu) vārdā meklēt un izmantot šāda dokumenta bloķēšanas (veto) iespējas. Šajā jomā Latvijai ir sabiedrotie: organisko augšņu apsaimniekošanas kontekstā – Lietuva un Igaunija, bet mežsaimniecības jomā – līdzās Baltijas kaimiņvalstīm arī Somija un Zviedrija. Par šīs cīņas iespējamiem rezultātiem pašlaik ir pāragri vēl runāt, bet neveiksme var ietekmēt divas Latvijas lielākās nozares – meža un lauksaimniecības.