Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva noslēdzis sadarbības līgumu ar Krievijas tirdzniecības uzņēmumu Russikj Brend, kas paredz Spilvas produkcijas izplatīšanu lielākajā Krievijas mazumtirdzniecības ķēdē Retail Group X5, kā arī Magņit veikalos.

Saskaņā ar vienošanos Russkij Brend no Spilvas saņem Latvijā ražotus dresingus, tomātu mērces, ābolu biezeņus, saldās mērces un sīrupus, informē kompānija.

Iniciatīva par sadarbību nākusi no Krievijas partnera Russkij Brend puses. Eksportam izvēlēti produkti, balstoties uz Spilvas eskporta pieredzi sadarbībā ar citiem Krievijas partneriem, un starp eksportam izvēlētajiem produktiem ir Krievijā pieprasītākie Spilvas produkti – dresingi, ābolu biezeņi un sīrupi.

«Ar Spilvas un Russkij Brend noslēgto līgumu Spilvas eksporta apjomi uz Krieviju pieaug. Taču minēt precīzas prognozes ir pāragri, jo jāņem vērā produkcijas cenas konkurētspēja un arī birokrātiskie šķēršļi. Jāatzīst, ka eksports Krievijas virzienā saistās ar diezgan lielu birokrātijas apjomu, kas lielā mērā apgrūtina konkurētspēju un arī ir ļoti laikietilpīgi,» komentē Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva eksports 2013. gadā veidoja 2,82 miljonus eiro, sasniedzot 6,9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2012. gadā “Spilvas” eksporta apjoms bija 2,64 miljoni eiro. Straujākais Spilvas eksporta pieaugums pērn vērojams Lielbritānijā, Baltkrievijā un Zviedrijā.

«Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Krievija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija, kas jau ir kļuvuši par tradicionālu Spilvas darbības virzienu ārzemēs. No jaunajiem tirgiem, kur aizvadītajā gadā esam veiksmīgi strādājuši, jānosauc Dānija, Islande, Izraēla un Ungārija. Īpaši izceļams Spilvas darbs Dānijas tirgum, kuram pirms Ziemassvētkiem Spilva saražoja un piegādāja 100 560 burciņas Ķiršu deserta. Attiecīgi Dānijas eksporta tirgus Spilvai aizvadītajā gadā veidoja apjoma ziņā lielāko pieaugumu,» 2013. gadu ieskicē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Īrijas tirgus ir viens no augošākajiem SIA Spilva eksporta tirgiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī eksports uz Īriju pieaudzis par 74 %, salīdzinājumā ar tādu pašu laikaposmu pērn, liecina Spilvas sniegtā informācija. Īrijas tirgus pieaudzis, pateicoties izbraucējiem no Latvijas. Otrs augošākais eksporta tirgus pirmajā ceturksnī Spilvai bijis Somija ar 19 % pieaugumu.

Straujāk par kopējo eksporta pieaugumu 4,1 % apjomā ir palielinājies Spilvas produkcijas eksports uz tās lielākajiem ārvalstu tirgiem – Krieviju un Igauniju. 2012. gada 1. ceturksnī Spilvas produkcijas eksports uz Krieviju pieauga 10,9% apjomā, bet uz Igauniju – par 15,3%, salīdzinot ar 2011. gada pirmajiem 3 mēnešiem.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Vēršoties pret atdarinājumiem un negodīgu konkurenci, SIA Spilva pēdējo 10 gadu laikā 3 reizes ir mainījis burciņu dizainu un 4 reizes – populārāko produktu burciņu etiķetes.

Atdarinātāju biežāk kopētie produkti ir Spilvas tomātu mērces; atdarinājumi sastopami arī zupu, dresingu un citās uzņēmuma ražoto produktu kategorijās, informē kompānija.

«Atdarinātāju iecienītākie Spilvas produkti, protams, ir tie, kuriem ir vislielākās tirgus daļas. Maldinot pircēju – atdarinot Spilvas burciņu un etiķešu dizainu, burtveidolu un arī produkta nosaukumu, atdarinātāji cenšas paņemt kādu daļu no Spilvas produkta tirgus. Protams, daļa pircēju, kuri maldināšanas rezultātā ir iegādājušies atdarinājumu, turpmāk īpaši pievērš uzmanību produkta izskatam un cenšas turpmāk nopirkt iecienīto produktu; tomēr šādi gadījumi ietekmē tirgus daļu un atļauj kopētājiem nopelnīt uz tirgus līderu rēķina. Ir bijuši gadījumi, kad Spilvā saņemam kritiku no pircējiem par produktu, kurš izrādās nav Spilvas produkts, bet ir atdarinājums, un kritizētājs to nav pamanījis,» situāciju komentē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. Lai pasargātu produktus no negodīgas konkurences, Spilvas ražojumiem ne tikai tiek regulāri mainīts dizains, kas, protams, prasa papildu investīcijas, bet arī attiecīgās preču zīmes un to dizaini tiek reģistrēti Latvijas Republikas Patentu valdē.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva pērn apgrozīja 13.8 milj. latu, kas ir par 13% vairāk nekā 2007. gadā, liecina kompānijas auditētie dati.

«2008. gads bija ievērojams ar apjomīgu investīciju ieguldīšanu Spilvas attīstībā. Vasarā atklājām jauno ražotnes korpusu, savukārt, gada beigās uzsākām darbu pie loģistikas centra izbūves. Līdz šī gada vidum plānojam atklāt jauno loģistikas centru, kas ievērojami atvieglos un uzlabos Spilvas darbību jau tuvākajā laikā,» skaidro Spilvas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Latvijas tirgū 2008. gadā ir apēsti 86% Spilvas saražotās produkcijas, bet 14% produkcijas eksportēts. Lielākais eksporta apjoms sasniedza kaimiņvalstis: Krieviju (6% no kopējā produkcijas apjoma); Igauniju (3%), Lietuvu (3%). Savukārt, 2009. gads ir sācies ar jauna veida produkcijas eksportu uz Igauniju un Somiju. Uz Igauniju uzsākts Spilvas ievārījumu un tomātu mērču eksports, bet Somijas tirgū tiek eksportēti dresingi. 80% Spilvas produkcijas tiek gatavoti uzņēmuma ražotnē Babītē, bet 20% ārpus Latvijas – galvenokārt Orkla Grupas meitas kompānijās un sertificētos uzņēmumos. 2008. gadā Spilva uzņēmuma attīstībā investēja kopumā 3 miljonus latu, bet nodokļos samaksāja LVL 1.49 miljonus Ls.

Laikā, kad lielākā daļa piemājas dārziņu īpašnieku un entuziastu tomātus ziemai jau ir iekonservējuši, Db.lv viesojās Spilvas ražotnē Babītes novadā, kur aktīvākā ražošanas sezona ilgst no jūlija līdz septembrim. Db.lv augstāk galerijā piedāvā aplūkot, kā tiek ražota tomātu mērce.

Tomātu mērce viennozīmīgi ir Spilvas pārdotākais un attiecīgi visvairāk ražotais produkts. Kā Db.lv stāstīja ražošanas direktore Egita Bērziņa, kopumā tomātu mērce no visām 800 tonnām produktu, ko Spilva vidēji saražo ik mēnesi, aizņem vismaz 40%.

Patlaban Spilvas tomātu mērces Latvijā ir līderes un aizņem vairāk nekā 60% tirgus daļas, Db.lv uzzināja uzņēmumā. Kopumā Spilva tomātu mērču un kečupu kategorijā ražo 26 dažādus produktus, un tie tiek gatavoti no Spānijā pirkta tomātu biezeņa.

Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi posmā no šā gada janvāra līdz augustam ir Krievija, Ukraina un Īrija. Kopumā eksporta apjoms šajā laika posmā gada griezumā ir audzis par 8%, savukārt straujākais eksporta apjomu pieaugums ir Lielbritānijā (+392,8%) un Baltkrievijā (+373,5%).

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs SIA Spilva 2010. gadu pabeidzis ar 11,118 miljonu Ls apgrozījumu un 370 tūkstošu Ls peļņu.

Par to liecina Spilvas sniegtā informācija. Spilvas finanšu direktors Toms Didrihsons atzīst - «galvenais iemesls, kādēļ uzņēmuma 2010. gada peļņa ir par 48% lielāka nekā 2009. gadā, ir aizdevuma procentu maksājumu samazināšanās aptuveni uz pusi. Savukārt, uzņēmuma operacionālās peļņas līmenis ir saglabājies 2009. gada līmenī, kas norāda uz faktu, ka uzņēmuma pamatdarbībā nav būtisku rentabilitātes izmaiņu.»

Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa norāda, ka noturēšanos 2009. gada līmenī sekmēja eksporta attīstīšana Austrumu virzienā, kā arī jaunie eksporta tirgi – Zviedrija, Īrija. Būtisku ieguldījumu sniegusi arī Spilvas nostiprināšanās jaunajās – dzērienu, tēju, garšvielu – kategorijās. 2010. gadā ir noslēgti investīciju projekti, kopumā 3 gadu posmā veidojot investīciju summu 5 miljonu latu apjomā.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Spilva sācis savas ražotās produkcijas eksportu uz Azerbaidžānu.

Sakaņā ar 17. martā noslēgto līgumu uz Azerbaidžānu nosūtītas kravas ar tomātu mērcēm, dresingiem, ievārījumiem, sinepēm, mārrutkiem, kečupiem, saldajām mērcēm un citiem produktiem. Pirmajā sūtījumā uz Azerbaidžānu ir nosūtītas 17 100 Spilvas produkcijas vienības. Azerbaidžānā īpašu interesi ir izraisījuši Spilvas dresingi un deserta mērces.

«Azerbaidžānas tirgus specifika ir tāda, ka cilvēki pārtikas patēriņā ir ļoti atsaucīgi jauniem, nebijušiem produktiem. Azerbaidžānā cilvēki ir vairāk gatavi galdā celt kaut ko jaunu nekā, piemēram, Latvijā. Tādēļ kvalitatīviem importa produktiem ir iespēja ienākt Azerbaidžānas tirgū,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Pateicoties pieaugošajam Īrijas latviešu pieprasījumam, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums SIA Spilva produkcijas eksports uz Īriju šā gada desmit mēnešos pieaudzis par 190% salīdzinājumā ar analogu periodu pērn.

Šajā laikā strauji auguši eksporta tirgi arī Lietuvā un Krievijā - attiecīgi 13% un 5% pieaugums.

«Lielākos produkcijas apjomus Īrijā cilvēki iegādājas Dublinā, kur mitinās un strādā lielāks skaits iedzīvotāju, tostarp latvieši, kuri pārsvarā pērk Spilvas produktus. Uzņēmuma produkcija ir pieejama arī Korkā, Limerikā, Kildērā, Droedā,» sacīja uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Populārākie Spilvas produkti Īrijas tirgū ir sinepes, mārrutki, zaļie un pelēkie zirņi, marinēti gurķīši, tomātu mērces.

Patlaban Spilvas ražojumi tiek eksportēti uz Igauniju, Īriju, Krieviju, Lietuvu, Somiju, bet pēdējā gada laikā no jauna sākts vai atsākts produkcijas eksports uz Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Kazahstānu, Lielbritāniju, Ukrainu, Vāciju, Zviedriju.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Lai gan pagājušajā gadā kopumā iepirkts par 58% vairāk dārzeņu un ogu, nekā plānots, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmumam Spilva tomēr aptrūcies izejvielu populāro Latvijas lauku gurķu ražošanai, atzīst uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«2011.gada vasarā nevarējām iepirkt pietiekošu apjomu Latvijā audzētu gurķu. Ar iepirktajām 39 tonnām Latvijas gurķu pietika, lai varētu saražot tādus produktus kā Marinēti kreptīgie gurķi ar mārrutkiem, Latgales salāti, Mednieku salāti, Piknika salāti. Bet Latvijas lauku gurķu ražošana uz sezonu bija pārtraukta,» sacīja Erciņa-Užāne.

Šo produktu daļēji aizstāja pēc Spilvas pasūtījuma Vācijā ražotie Lauku gurķi, no kuru nosaukuma, lai nemaldinātu patērētāju, tika izņemts vārds Latvijas.

«Latvijas lauku gurķu ražošanu ražotnē Babītes novadā ir paredzēts atsākt šovasar, jau pēc diviem mēnešiem. Pēc pašreizējiem plāniem, Spilvas ražotne plāno iepirkt vismaz 62,6 tonnas gurķu, ar ko vajadzētu pietikt Latvijas lauku gurķu un citu produktu saražošanai,» sacīja Spilvas pārstāve.

Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.

Aizvadītajā gadā lielākais Spilvas produkcijas apjoms eksportēts majonēžu, tomātu mērču, desertu un dresingu (salātu mērču) kategorijās. 2015. gadā sākts dresingu eksports uz Dāniju un majonēzes ražošana Čehijas tirgum, bet kopējais Spilvas produkcijas eksporta apjoma pieaugums 2015. gadā veidoja +20,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«2015. gadā straujš izrāviens notika majonēžu kategorijā, kas iepriekš eksporta tirgos pēc apjoma bija septītajā vietā, bet aizvadītajā gadā kļuva par līderi starp kategorijām,» informē Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

«Pieprasījums pēc konkrētiem produktiem eksporta tirgos atšķiras. Piemēram, majonēzes kategorijas pieaugums galvenokārt veidojies, uzsākot ražošanu Čehijas tirgum. Bet Spilvas produkcijas eksporta pieaugums Dānijā (+46,3%) un Igaunijā (+6,6%) ir veidojies, pateicoties dresingu pārdošanas apjoma pieaugumam šajās valstīs. 2015. gadā uzsākts Spilvas Premium dresingu eksports uz Dāniju. Šajā tirgū esam strādājuši jau iepriekš, un Ziemeļvalstīm raksturīgie ēšanas ieradumi mums nav sveši. Dāņi, līdzīgi kā zviedri un norvēģi, novērtē salātu mērces, kas ir saldākas, nekā Latvijā ierasts, bet majonēzes Ziemeļvalstīs pieprasa skābākas, nekā pie mums,» skaidro Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Saskaņā ar šīs vasaras tirgus datiem, Spilvas tomātu mērces ieņem 72.1% tirgus daļas tomātu mērču segmentā Latvijā, un 81.5% - dresingu segmentā.

Tomātu mērču segmentā tuvākais Spilvas sekotājs aizņem 5.8 % tirgus. Latvijas pircēju uzticību Spilvas produkcijai ražotājuzņēmuma speciālisti skaidro ar nemainīgo Spilvas tomātu mērču garšu un receptūru. Savukārt Spilvas dresingu popularitāte (81.5% tirgus) tiek skaidrota ar dresingu receptūrām, kas tiek pielāgotas īpaši Latvijas iedzīvotāju garšas vēlmēm un specifikai.

«Nenoliedzami, ekonomisko apstākļu ietekmē mainās arī cilvēku iepirkšanās ieradumi. Nereti pircēji atsevišķos pārtikas produktu segmentos pāriet uz lētākiem produktiem, eksperimentējot ar kvalitāti un pat atsakoties no tās par labu cenai. Taču joprojām vairums cilvēku izvēlas pārbaudītu produktu,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktiem, iespējams, būtiski samazinās arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA Spilva eksportu austrumu virzienā, lai gan patlaban Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā, norādīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Gints Užāns.

«Rēķināmies, ka eksports austrumu virzienā šogad var būtiski samazināties,» atklāj Užāns. «Ja runa ir par konkrētajiem produktiem, tad vismaz pagaidām Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā. Tas, protams, var būt tikai laika jautājums, lai šis saraksts tiktu papildināts,» viņš bilst.

Krievija Spilvai esot nozīmīgs eksporta tirgus - kopumā eksports uz šo valsti veido aptuveni 5% no Spilvas pārdošanas apjoma. Uz Krieviju tiek eksportēti dažādi produkti, no tiem lielākās grupas ir dresingi, ābolu biezeņi un tomātu mērces.

Užāns arī atklāj, ka eksports uz Krieviju nekad nav bijis vienkāršs un viegls darbs: «Arī iepriekšējās desmitgadēs esam sastapušies ar sarežģījumiem, problēmām un pat zaudējumiem. Tādēļ situācija kā tāda nav un nevar būt pārsteigums.»

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” noslēdzis līgumu ar SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” par “Spilvas” ražotnes paplašināšanas projektēšanu.

Šim posmam paredzēti seši mēneši un plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada martā un projekts veiksmīgi noslēgsies 2023. gadā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka ražotnes paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 4 miljonus eiro.

Spilvas ražotnes paplašināšanā investēs 4 miljonus eiro  

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu...

“Investīciju projekts paredz esošo ražotni palielināt par 1500 m2, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Pateicoties šīm pozitīvajām izmaiņām, mēs kļūsim vēl efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām un vēl videi draudzīgāki, turklāt tas mums pavērs iespējas izstrādāt jaunus produktus ,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Orkla Latvija uzņēmumu apgrozījums pērn bija 104,2 miljoni eiro 

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada...

“Šis ir jau otrais projekts sadarbībā ar “Orkla” koncernu. Industriālie objekti vienmēr ir raksturīgi ar to, ka būtiskākā ir to funkcionalitāte, tehnoloģisko plūsmu optimāls risinājums, protams, arī izmaksas un mazāka nozīme ir arhitektūras risinājumiem. Mēs vienmēr esam centušies izdarīt maksimāli daudz, piedāvājot samērīgus dizaina risinājumus, kurus pasūtītājs atzinīgi vērtē. Plānoto “Spilvas” ražotnes jaunbūves daļu esam piedāvājuši skatīt kontekstā ar visu ražotnes kopskatu Zvaigžņu ielas notinumā un risināt to saderīgi ar šajā ielā jau esošajām ražotnes veikala un caurlaides ēkām un jaunbūves fasādē izmantot “Orkla” korporatīvā dizaina krāsas un apdares materiālus, līdzīgi, kā tas ir jau darīta abās minētajās ēkās Zvaigžņu ielā,” stāsta Gundars Vīksna, “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinātajā ražotnē tiks uzstādītas jaunas automatizētas līnijas, kur ražošanas līnijas sākumā robots izvietos produktu iepakojumus, savukārt līnijas finišā jau uz paletēm saliks iepakotās preces. Pateicoties šai robotizētajai sistēmai, tiks paaugstināta ražošanas jauda, nodrošinot nemainīgi augstu kvalitāti un drošību.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs. Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās vēlāko gadu gaitā ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir plašas un ērtas ēdināšanas telpas, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva uzstādījis jaunu, 75 tūkstošus latus vērtu, mārrutku pārstrādes līniju, kas ļauj palielināt ražīgumu un ieviest tirgū papildinājumus Spilvas ražoto mārrutku sortimentā.

Mārrutku smalcināšanas process jaunajā līnijā tiek veikts vakuumā, kas dod iespēju iegūt stabilu un deairētu – no gaisa atbrīvotu – produktu, kā arī ļauj pagarināt pašu produktu derīguma termiņu, jaunās mārrutku pārstrādes līnijas priekšrocības skaidro Spilvas kvalitātes un ražošanas direktore Egita Bērziņa.

Jaunās līnijas nodošana ekspluatācijā ļauj Spilvai palielināt ražīgumu mārrutku pārstrādē par 50%. Būtisks uzlabojums līdz ar jauno līniju ir personāla darba apstākļos, jo tagad mārrutku smalcināšana norisinās slēgtā tvertnē, pasargājot darbiniekus no mārrutkiem raksturīgā asā aromāta.

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Spilva sulu tirgū ienāca šovasar un patlaban lielveikalos tās tirgus daļa pārsniegusi 2.5 %

«Pirmajos mēnešos plānotos Spilvas sulu pārdošanas apjomus esam sasnieguši. Pašreiz lielveikalos Spilvas sulu tirgus daļa, pēc mūsu aprēķiniem, pārsniedz 2,5% apjomu un tuvojas 3% atzīmei. Ienākot sulu tirgū, bija jāsaskaras ar sīvu konkurenci, taču tas nebija pārsteigums, jo ciešu konkurenci jau prognozējām pirms ienākšanas sulu tirgū,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Spilvas mērķis sulu segmentā ir ieņemt 3% tirgus lielveikalos un 5% pārējā Latvijas tirgū līdz 2009. gada beigām. Kopš ienākšanas Latvijas tirgū pircējiem ir pieejami 6 sulu veidi, taču drīzumā būs pieejami vairāki jauni Spilvas sulu veidi, t.sk. ananāsu un persiku.