Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi saldumu ražotājas lielākā akcionāra SIA Nordic Food obligāto piedāvājumu atpirkt Staburadzes akcijas par summu 1,10 Ls par akciju. Akciju atpirkšanas piedāvājums būs spēkā tikai pēc tā apstiprināšanas FKTK. Plānots, ka Staburadzes akciju atpirkšanas piedāvājums ilgs 50 dienas, skaitot no nākamās darbdienas pēc sludinājuma publicēšanas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Staburadzes akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums Nordic Food bija jāizska, jo kompānijas akcionāri ārkārtas sapulcē jūnijā nolēma neatgriezties regulētajā tirgū(Db, 22.06.). Staburadzes akciju atpirkšanas piedāvājums bija jāizsaka tiem akcionāriem, kas balsoja pret uzņēmuma akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Jau ziņots, ka minētajā akcionāru sapulcē piedalījās 56,54 % balstiesīgo akcionāru, no kuriem pret kompānijas akciju kotācijas atjaunošanu Rīgas Fondu biržā (RFB) balsoja 87,33% no balsstiesīgajiem, savukārt pārējā daļa bija par turpmāku Staburadzes dalību regulētajā tirgū. Pec sapulces Nordic Food rīkotājdirektors Ivo Luka-Indāns norādīja, ka sadrumstalots akcionāru sastāvs apgrūtinot uzņēmuma attīstību. Taču akcionāri uzskatot, ka pašreizējā situācijā visi pieejamie līdzekļi un resursi ir jāiegulda attīstībā, lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju Eiropas tirgū, tādēļ pieņemts lēmums neatbalstīt akciju kotācijas turpināšanu Rīgas Fondu biržā un veikt akciju atpirkšanu no tiem akcionāriem, kas to vēlēsies. Tiesa gan, tirgus analītiķi pieļāva iespēju, ka Staburadzes lēmums varētu nozīmēt to, ka, iespējams, kompānijas lielākie akcionāri islandieši koncentrēs varu savās rokās ar mērķi piesaistīt stratēģisko investoru(Db, 22.06.). Staburadze bija viens no tiem 20 uzņēmumiem, kura akcijas gada sākumā izslēdza no RFB brīvā saraksta, jo uzņēmumi nenoslēdza ar biržu rakstisku līgumu par vērtspapīru kotēšanu. Staburadzes lielākie akcionāri ir SIA Nordic Food (43%), Johans Olafsons (8,4%), Trigvi Halvardsons (6,5 %) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (4,7%). Staburadzei pieder Laimas akciju īpašniece SIA NTBDC L.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Konditorejas fabrika a/s Staburadze pēc tās mazākuma akcionāra Baltijas Tranzītu bankas (BTB) pieprasījuma 25. jūnijā sasauks ārkārtas akcionāru pilnsapulci, kuras darba kārtībā būs jautājums par sabiedrības turpmāko darbību. Staburadzes valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis informeja, ka Staburadzes valdes sēdē padomes akceptēts lemums par akcionaru ārkārtas pilnsapulces sasauksanu pienemts pēc tam, kad uzņēmuma valde un padome iepazinusies ar BTB vēstuli, kurā aicināts sasaukt Staburadzes akcionāru ārkārtas pilnsapulci. Tomēr Staburadze akcionāru ārkartas pilnsapulces sasauksanu uzskata par neracionālu un to sasaukusi, lai tiktu ievērotas mazākuma akcionāra intereses. «aprīlī pēc iepazīšanas ar Staburadzes 2001. gada darbības pārskatu Staburadzes valde, izvertējot situāciju, secinaja, ka uzņemuma darbiba nav apdraudeta. Tādēļ, ņemot vērā uzņēmuma kopējās intereses, tika pienemts lēmums nesasaukt ārkārtas akcionaru pilnsapulci. Situacijā, kad Staburadze strādā maksimālā ekonomiskā režīmā, ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšana būtu neracionāla, jo saistīta ar ievērojamiem neplānotiem izdevumiem,» norādīja J. Jonaitis. Db jau ziņoja, ka BTB pēc aprīlī notikušās akcionāru pilnsapulces gatavojas lūgt Uzņēmumu reģistru neiegrāmatot Staburadzes akcionāru kartējās pilsapulces lēmumus, jo tie neatbilstot Latvijas likumdošanai.

Pieņemts lēmums par SIA Staburadzes Konditoreja reorganizāciju pievienošanas ceļā, liecina Lursoft dati.

Reorganizācijas rezultātā pie Staburadzes Konditorejas pievienos SIA Detente. Tādējādi Staburadzes Konditoreja ir iegūstošā sabiedrība, toties Detente pēc pievienošanas beigs pastāvēt. Kreditori nodrošināmos prasījumus var pieteikt Staburadzes Konditorejas juridiskajā adresē - Artilērijas ielā 55, Rīgā.

Aizvadītajā gadā Staburadzes Konditorejas peļņa bija 571,667 tūkstoši eiro, un tā bija 2,5 reizes lielāka nekā iepriekšējā pārskata periodā, kad tā nopelnīja 229,581 tūkstotis eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma neto apgrozījums pērn pieauga līdz 13,735 miljoniem eiro. Konditorejas rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā sasniedza 15,11 un tā nodokļos nomaksāja 2,212 tūkstošus eiro.

Laimas, Staburadzes un Guttas īpašnieks NP Confectionary AB gatavojas pirkt vairākus uzņēmumus ārpus Latvijas, investējot ap 300 milj. eiro divos gados. Intervijā Db NP Confectionary AB izpilddirektors un a/s Laima padomes priekšsēdētājs Juris Jonaitis atklāj, ka izstrādāts biznesa plāns, kas paredz jaunu kompāniju iegādi, kas nodarbojas ar saldumu, dzērienu un ātri un ērti pagatavojamo produktu ražošanu.

Apzina uzņēmumus

Patlaban tiek apzināti uzņēmumi Baltijas valstīs un tām tuvumā esošajos tirgos - Pēterburgā, Maskavā, Polijā, kur NP Confectionary AB jau pieder Lider Artur, kā arī Čehijā, Skandināvijā un interese ir arī par Lielbritāniju. Šobrīd aktīvs darbs notiek ar 12 projektiem un šo uzņēmumu apgrozījums ir, sākot no pieciem līdz 150 miljoniem eiro. J. Jonaitis klāstīja, ka jau tuvākajā laikā noslēgsies viena ātri un ērti pagatavojamas pārtikas uzņēmuma iegādes darījums vienā no kaimiņvalstīm, taču viņš pagaidām neatklāja kompānijas nosaukumu.

Savukārt, raksturojot Krievijas tirgu, J. Jonaitis norāda, ka pēdējos gados uzņēmumi ir ļoti strauji attīstījušies un investīcijas tajos, iespējams, ir bijušas daudz intensīvākas nekā Baltijā. Krievijas uzņēmumi ir tehniski un tehnoloģiski daudz labāk aprīkoti un produktu kvalitāte ir augstāka nekā Latvijā, tā uzņēmējs. "Ir atsevišķas sfēras, kur redzam, ka kompānijas kvalificējas diviem svarīgiem faktoriem - augošs pārtikas tirgus un otrs - mēs varam pievienot savas zināšanas vai gūt labumus, apvienojot jaunos uzņēmumus ar tiem, kas jau mums ir tagad," tā J. Jonaitis.

Konditorejas fabrikas a/s Staburadze akcionāri ārkārtas sapulcē šodien nolēma neatgriezties Rīgas Fondu biržā (RFB). Šāds lēmums nozīmē, ka gaidāms Staburadzes akciju atpirkšanas piedāvājums, kas būs jāizsaka tiem akcionāriem, kuri balsoja pret uzņēmuma akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Staburadzes pārstāve Ingrīda Rone informēja, ka Staburadzes akcionāru arkārtas pilnsapulcē piedalījās 56,45 % balstiesīgo akcionāru un tikai 12,67 % akceptēja Staburadzes turpmāku dalību regulētajā fondu tirgū. Pret kompānijas akciju kotācijas atjaunošanu RFB balsoja 87,33 % no balstiesīgajiem, tostarp arī uzņēmuma lielākais akcionārs SIA Nordic Food. «Sadrumstalots akcionāru sastāvs apgrūtina uzņēmuma attīstību. Vēl pirms diviem gadiem arī publiski tika atspoguļotas akcionāru nesaskaņas. Uzņēmuma mazo akcionāru vēlme ir pēc iespējas ātrāk gūt kādu labumu no savām akcijām, piemēram, saņemt dividendes. Šāda vēlme ir pilnībā saprotama. Taču uzskatām, ka pašreizējā situācijā visi pieejamie līdzekļi un resursi ir jāiegulda attīstībā, lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju Eiropas tirgū. Tādēļ pieņēmām lēmumu neatbalstīt akciju kotācijas turpināšanu Rīgas Fondu biržā un veikt akciju atpirkšanu no tiem akcionāriem, kas to vēlēsies,» savu lēmumu pamato SIA Nordic Food rīkotājdirektors Ivo Luka-Indāns. Viņš arī noliedza kuluāros izskanējušās baumas par to, ka Staburadzei piederošā a/s Laima varētu piesaistīt stratēģisko investoru. Tiesa, I. Luka – Indāns nenoliedza, ka interese no lielām ārvalstu kompānijām par saldumu ražotājuzņēmumu bijusi, taču patlaban nekādas sarunas nenotiekot.

Konditorejas fabrikas a/s Staburadze mazākuma akcionārs Baltijas Tranzītu banka ierosina sasaukt uzņēmuma akcionāru arkārtas pilnsapulci. Kā Db informēja Baltijas Tranzītu bankā (BTB), banka kā 4,2 % akciju īpašniece ir satraukta par kompānijas kritisko finansiālo stāvokli un lūgs Uzņēmumu reģistru neiegrāmatot Staburadzes akcionāru 26. aprīļa kārtējās pilnsapulces lēmumus, ko uzskata par Latvijas likumdošanai neatbilstošiem. Bankas rīcībā ir dokumenti, kuru iepriekšēja izpēte varētu liecināt par iespējamajiem cēloņiem, kuru dēļ ir samazinājies Staburadzes pašu kapitāls . Tā kā uzņēmuma vadība atsakās sniegt pilnu informāciju par finansiālo stāvokli, tad banka būs spiesta vērsties tiesību sargājošās iestādēs ar lūgumu veikt pārbaudi uzņēmumā – norādīja BTB. Staburadzes parstāve Ineta Rudzīte norādīja, ka kompānija ir saņēmusi BTB iesniegumu. Patlaban gan uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gisli Reinisons, gan valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis neatrodas Latvijā, tapēc komentāri no Staburadzes vadības pagaidām netiek sniegti. Db jau iepriekš informēja, ka pēc BTB iesniegtās prasības tiesa aprīļa beigās atkal apķīlājusi a/s Staburadze, a/s Laima un ar tām saistīto uzņēmumu un to vadītāju īpašumus, jo banka tiesas ceļā vēlas panākt tās īpašumā esošo konditorejas izstrādājumu fabrikas akciju atpirkšanu.

A/s Laima un a/s Staburadze auditētie 2003.gada darbības rādītāji liecina, ka abi uzņēmumi strādājuši ar desmit reižu lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. Pērn Staburadzes neto peļņa bija 1.002 milj. Ls , kas ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā 2002.gadā. Savukārt Laimas auditētie darbības rādītāji liecina, ka uzņēmuma neto peļņa pērn sasniedza Ls 0.56 milj., kas ir desmit reizes vairāk nekā 2002.gadā. Laimas akcionāru pilnsapulcē apstiprināts uzņēmuma pagājušā gada darbības pārskats un nolemts gūto pelņu novirzīt tālākā uzņēmuma attīstībā, informē abu saldumu ražotāju valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis. Laima pērn strādājusi ar 19,27 milj. Ls apgrozījumu. Savukārt rīt akcionāru pilnsapulcē paredzēts apstiprināt Staburadzes 2003. gada darbības rezultātus. Kā vēsta J. Jonaitis, šogad turpināsies Laimas iekārtu un tehnoloģisko procesu rekonstruēšana un modernizēšana. Tāpat tikšot meklēti jauni eksporta tirgi un plānots panākt vismaz 35% produkcijas pārdošanu eksporta tirgos no kopējā pārdošanas apjoma. Pērn Staburadzes eksporta apjomi, salīdzinot ar 2002.gadu, pieauguši 2,4 reizes, bet Laima spējusi eksportu kāpināt par 11.6 %. Šobrīd ražošanas apjomi eksporta tirgiem jau veidojot gandrīz pusi (45%) no saražotā un straujākais pieaugums panākts tieši prioritārajos eksporta tirgos – Baltijā un Krievijā. Jau ziņots, ka šogad realizējies pērn uzsāktais projekts – Uzbekistānā darbu sācis Laimas un Huršida Bonu izveidotais kopuzņēmums Laymauz, kas ražos karameles. Tāpat jau ziņots, ka lielākais Staburadzes akcionārs SIA Nordic Food izteica akciju atpirkšanas piedāvājumu un tas būs spēkā līdz 8. septembrim.Lēmums neatbalstīt akciju kotācijas turpināšanu Rīgas Fondu biržā un veikt akciju atpirkšanu pieņemts, lai sadrumstalotais akcionāru sastāvs neapgrūtinātu uzņēmumu attīstību.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Finanšu Kapitāla tirgus komisija piektdien apstiprināja SIA Nordic Food izteikto a/s Staburadze akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas paredz Staburadzes akciju atpirkšanu par 1.10 Ls par akciju, informē kompānija. Akciju atpirkšanas piedāvājums pēc izsludināšanas oficiālajā laikrakstā Latvijas vēstnesis stāsies spēkā š.g. 21. jūlijā un būs spēkā 50 dienas līdz š.g. 8. septembrim. Jau ziņots, ka šā gada 21. jūnijā Staburadzes ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums neatsākt akciju kotāciju Rīgas Fondu biržā. Saskaņā ar likumu tiem akcionāriem, kas akcionāru sapulcē balsoja «pret», bija jāizsaka obligāts akciju atpirkšanas piedāvājums. Staburadzes lielākie akcionāri ir SIA Nordic Food (43%); Johann Olafsson (8.4%); Tryggvi Hallvardsson (6.5%); Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (4.7%).

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

AS Liepājas metalurgs lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Šodien valdības sēdē tika uzklausīts Prudentia ziņojums par situāciju ar Liepājas metalurgu. Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

Otrdien notikušajā A/S Staburadze akcionāru ārkārtas pilnsapulcē, kurā piedalījās 88,29% balsstiesīgo akcionāru, tika pieņemts lēmums par uzņēmuma akciju iekļaušanu A/S Rīgas Fondu Birža Brīvajā akciju sarakstā, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību konsultants Ingars Rudzītis.

Sapulcē tika pieņemts lēmums uzdot Staburadzes valdei nodrošināt iespēju akcijas kotēt Rīgas Fondu Biržas Brīvajā sarakstā. Uzņēmuma vadošā akcionāra, Nordic Partners grupas, kam tieši vai pastarpināti pieder 87,8% Staburadzes akciju, mērķis ir iegūt vairāk akciju, lai vēl vairāk samazināt akcionāru sastāva sadrumstalotību.

Vienlaikus, ņemot vērā uzņēmuma darbības pozitīvos finanšu rādītājus, mazākuma akcionāriem tiek radīta iespēja gūt ienākumus no akciju pārdošanas biržā.

Staburadzes apgrozījums 2005. gadā sasniedza 8,2 miljonus latu, un uzņēmuma peļņa bija 611 tūkstoši latu.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

9:00 Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā tiks lemts par gorzījumu likumā Par budžetu un finanšu vadību nodošanu komisijām un galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Aizsargjoslu likumā.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sēde, kurā lems par grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumos.

10:00 Jūrmalas domē Jomas ielā 1/5 notiks kārtējā Jūrmalas domes sēde. Domnieki lems par nokavēto nekustamā īpašuma nodokļa un nokavējuma naudas maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžetā. Deputāti izskatīs vairākus detālplānus, kā arī lems par saimnieciskajiem jautājumiem.

11:00 LTRK Liepājas nodaļas telpās informācijas diena Tu iegūsi, ja zināsi ... Uzņēmējdarbība. Informācijas diena tapusi sadarbojoties EK Europe Direct Informācijas centram Liepājā ar LTRK Liepājas nodaļu, LIAA, Latvijas Tehnoloģisko centru un EM SOLVIT koordinācijas centru

Saldumu ražotājs SIA Staburadze ieviesusi jaunu šokolādes toršu ražošanas tehnoloģiju, kas ļauj pilnveidot izstrādājumu garšu, struktūru, kā arī veidot netipisku formu tortes, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Jaunā šokolādes izsmidzināšanas metode ļauj gatavot jauna veida tortes. Latvijā plaša patēriņa segmentā līdzīgu piedāvājumu nav. Tā ļauj radīt produktus ar maigu, samtam līdzīgu faktūru. Pasaulē šāda veida produkti ir populāri desertu piedāvājumā restorānos. Šī metode arī ļauj piedāvāt tortes dažādās neklasiskās formās,» sarunā ar Nozare.lv sacīja R. Gulbis.

Viņš arī norādīja, ka pirmās ar jauno tehnoloģiju radītās tortes tirdzniecībā būs pieejamas šajās dienās Rimi, Maxima, Elvi un citos lielveikalu tīklos, kā arī AS Laima saldumu veikalos.

Tāpat R. Gulbis sacīja, ka turpmāk Staburadzes izstrādājumiem tiks izmantota jauna grafiskā identitāte un iepakojums, kurā ieguldīti 15 tūkstošus latu.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Staburadzes konditoreja, ieguldot vairāk nekā 230 tūkst. Ls, grasās kompleksi nomainīt esošās ražošanas tehnoloģijas pret jaunām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Iekārtu maiņa tiks veikta ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu, un projekta ietvaros tiks nomainītas cepamās krāsnis, mazinot CO2 emisiju jeb izmešu samazinājumu par 213 tonnām gadā.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 230 tūkstoš latu, un tas tiks īstenots, izmantojot Latvijas valsts piedāvātās iespējas, ko sniedz līdzekļi no emisiju kvotu tirdzniecības saskaņā ar Kioto protokolu. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 45% apmērā.

Projektu plānots pabeigt 2013. gada pirmajā pusgadā.

Staburadzes konditoreja tāpat kā a/s Staburadze, a/s Laima un a/s Gutta pārvalda vadības uzņēmums NP Foods. Staburadzes konditoreja tiek ražoti produkti ar pzīmolu Staburadze. Piedāvāto produktu klāstā ietilpst tortes, kūkas, kūciņas, žagariņi, kēksi, pīrāgi.

9:00 Kārtējā Saeimas plenārsēde.

9:00 Valsts sekretāru sanāksme.

9:00 Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēde, kurā lems par šķirnes lopu uzraudzības darbu organizēšanas un dabas parka Piejūra labiekārtojuma nodošanu SIA Rīgas Zooloģiskais dārzs.

9:00 Zemkopības ministrijas un Tadžikistānas speciālistu sanāksme.

9:30 Viesnīcā Reval Hotel Latvija notiks laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju Sorainen rīkota starptautiska konference par uzņēmumu veiksmīgas apvienošanas un iegādes darījumiem.

9:50 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA ANGLERS prasību pret zivju pārstrādes SIA ROŅU 6 par parāda piedziņu un SIA Roņu 6 pretprasību par zaudējumu piedziņu.

10:00 Liepājas tiesa skatīs a/s LIEPĀJAS METALURGS prasību pret Igaunijas firmu OU Janere par parāda piedziņu.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien pieauga par 3 523 404.45 Ls, līdz 3 588 993.11 Ls. Ievērojamākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Latvijas Gāzes, Ventspils naftas, Staburadzes, Zoovetapgādes akcijām. Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 11 261.53 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 3 566 331.58 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 11 400.00 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 69 083.93 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums šodien ir palielinājies par 53 525.27 Ls. RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 0.68%, sasniedzot 215.00 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir samazinājies par 1.25%, sasniedzot 176.89 punktus.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien notika ar Latvijas Gāzes akcijām. To cena dienas laikā svārstījās 5.30 - 5.40 Ls par akciju diapazonā, pēdējā darījumā sasniedzot 5.45 Ls. Salīdzinot ar vakardienas tirdzniecības sesiju, vidējā svērtā akcijas cena šodien samazinājās par 0.01 Ls, sasniedzot 5.39 Ls. Ar Latvijas Gāzes akcijām tika noslēgti 24 darījumi, kuros tika tirgotas 3942 akcijas.

Staburadzes konditorejai šis ir pats spraigākais darba laiks, jo Ziemassvētku periodā realizācijas apjomi, salīdzinot ar vidējiem ikdienas rādītājiem, trīskāršojas, informē uzņēmums.

"Jau vairākus gadus šī tendence ir saglabājusies nemainīga. Neskatoties uz krīzēm, torte ir svētku neatņemama sastāvdaļa, tāpat kā štovēti kāposti, šampanietis un piparkūkas," stāsta Staburadzes konditorejas mārketinga vadītāja Sanita Erdmane. "Domāju, ka šogad iepirkšanās apjomi varētu būt lielāki par ierastajiem, jo svētki būs gari. Cilvēkiem noteikti būs laika apciemot savus draugus un radus, attiecīgi, būs iespēja svētkus nosvinēt vairākkārt dažādās kompānijās," tā S. Erdmane.

Iecienītāko Staburadzes konditorejas toršu topa virsotnē atrodas: Cielaviņa, Roko, kā arī jaunie produkti Siera kūka un Skudrupūznis.