Lidsabiedrību savienība Star Alliance kopā ar biedru lidsabiedrībām Lufthansa un United Airlines attīstīs jaunu IT sistēmu paaudzi lidsabiedrību pasažieru apkalpošanas nozarē. Iesaistītie dalībnieki kopā ir devuši uzdevumu IT apgādātājam Amadeus, kas specializējas ceļojumu tehnoloģijās, izstrādāt aliansei kopīgu IT platformu (Common IT-Platform). Tās ietvaros Lufthansa un United Airlines aizvietos šobrīd esošo veco IT sistēmu sastāvdaļas. Tiek plānots to izplatīt arī starp citām biedru lidsabiedrībām. Star Alliance vadītājs J.Albrehts atzīst, ka ar Star Alliance kopīgo IT platformu tiks īstenoti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Galvenais mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu, ievērojami samazināt IT izmaksas, kā arī daudz ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus. Hosē Antonio Tazons (José Antonio Tazón), Amadeus prezidents un vadītājs: “Mēs esam lepni par to, ka esam izvēlēti no slavenāko IT piedāvātāju vidus. Šis paziņojums izceļ "Altea suite" unikālo vērtību IT risinājumu nozarē lidsabiedrībām un aliansēm patreizējos konkurences apstākļos.” Lufthansa un United Airlines aizvietos savas līdzšinējās vecās sistēmas ar vienu kopīgu tehnoloģiju platformu, kas balstīsies uz nozares vadošajiem produktiem, kā arī jaunākajām tehnoloģijām. Jauno sistēmu pielāgos, lai labāk izpildītu klientu prasības mainīgajos tirgus apstākļos un vienlaicīgi tā ļaus partneru lidsabiedrībām ievērojami samazināt izdevumus. „Jaunā kopīgā IT platforma ir nozīmīgs solis gan pasažieriem, gan Star Alliance un Lufthansa, kas piedāvās klientiem vēl labāku apkalpošanu sākot ar rezervēšanu un līdz pat biļešu reģistrēšanai“, skaidro W.Meirhūbers (Mayrhuber), Deutschen Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs. Viņš arī atzīst, ka kopīga IT produkta izveide liecina par padziļinātu sadarbību Star Alliance ietvaros, attīstot kopīgus produktus un Star Alliance nav pārdošanas un mārketinga apvienība, bet gan alianse, kas strādā klientu labā. Šobrīd lidsabiedrību izmantotās IT sistēmas balstās uz dažādām tehnoloģijām, bet jaunā platforma būs balstīta uz vienotu tehnisko infrastruktūru un programmatūru. Jaunās sistēmas būtība ir uzlabota klientu apkalpošanas darbība, gan pārdošanas nozarē, gan arī lidostas reģistrācijas nodaļā un tā ietver tādus darījumus kā lidojumu plānu, pieejamību, regularitāti, rezervēšanu, lidojumu cenas, biļešu izsniegšanu un piereģistrēšanu. Labāku klientu apkalpošanu sasniegs, pateicoties vienkāršākai lietošanai, kā arī pateicoties kopīgai datu bāzei un uzlabotai datu kvalitātei, kas būs pieejami lidsabiedrības apkalpošanas personālam, apkalpojot Star Alliance klientus. G.Tiltons, United priekšsēdētājs uzskata, ka Star Alliance kopīgā IT platforma ļaus piedāvāt klientam tādu pakalpojumu, kādu viņš vēlas: ērti un vienkārši. Tāpat kā United, tā arī Star Alliance koncentrējas uz to, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu vislabāko iespējamo klientu apmierinātības līmeni. Pateicoties kopīgajai IT platformai, kas balstās uz jaunāko tehnikas stāvokli, lidsabiedrības dažādos veidos spēj ietaupīt izdevumus. Tas ietver sevī sākotnējās attīstības, apkalpošanas un turpmākās attīstības izmaksas. Automatizējot darījuma procesus, ir iespējams vēl papildus ietaupīt izmaksas. Turklāt platforma ļaus lidsabiedrībām ātrāk tirgū ieviest jaunus produktus un paplašināt darbību. „Kopīgā IT platforma ir piemērs tam, kādu mēs iedomājamies sadarbību nākotnē Star Alliance ietvaros. Līdz šim ļoti bieži mums bija jānodarbojas ar to, lai padarītu pieejamos produktus atbilstīgus aliansei. Kopīgās IT platformas gadījumā jau no paša sākuma runa bija par to, lai ieviestu vienu produktu mūsu sadarbības lidsabiedrībām“, tā uzsver J. Albrehts, Star Alliance vadītājs. 2006. gada 2. pusē Lufthansa uzsāks pārnest patreizējās sistēmas pirmās funkcijas uz kopīgo IT platformu. Pilnīga sistēmas pārveide ir jāpabeidz līdz 2007. gada beigām. United patreiz strādā pie tā, lai galīgi noteiktu sistēmas pār

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Krievijas repera Timati zīmola veikals tiks atvērts arī Rīgā.

Tas durvis vērs šā gada 5. septembrī paplašinātā tirdzniecības centra Alfa jaunās ēkas otrajā stāvā.

Black Star Wear t/c Alfa būs pirmais šīs franšīzes oficiālais veikals Latvijā. Visi veikali, kas Latvijā iepriekš piedāvāja šī zīmola apģērbus, bija tikai multibrendu partneru veikali, kam nebija saistības ar Black Star Wear oficiālajiem veikaliem. Taču no šā gada jūnija zīmola tirdzniecības markas reģistrētas Latvijas Republikas Patentu valdē, un SIA Black Star Wear turpmāk būs oficiālie franšīzes operatori Latvijā.

«Black Star Wear veikals būs otrais oficiālās franšīzes veikals Baltijā. Pirmais tika atvērts pagaišā gada novembrī Tallinā un uzreiz iekļuva TOP 3 starp visiem Black Star Wear pieprasītākajiem veikaliem,» skaidro Black Star Wear valdes locekle un franšīzes vadītāja Jūlija Polenņikova.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Lidsabiedrību savienība Star Alliance tagad piedāvās saviem klientiem visā pasaulē e-biļetes. Pēc veiksmīgās testa fāzes, tagad bezpapīra biļetes tiks ieviestas pamazām visām Star Alliance dalībniecēm. Līdz 2005. gada augusta beigām tiek plānots jau pabeigt šo jauno projektu un pasažieri varēs visā Star Alliance lidojumu tīklā pārvietoties ar vienu vienīgu e-biļeti. Jau tagad sekojošas lidsabiedrības savstarpēji izmanto elektroniskās biļetes: Air Canada, Lufthansa un UnitedAustrian un LufthansaLufthansa un Scandinavian AirlinesScandinavian Airlines un SpanairUnited un US AirwaysLufthansa un Air Canada. Turpretī All Nippon Airways (ANA) un United Airlines plāno ieviest bezpapīra lidojumu biļetes līdz gada beigām, bet Air Canada un Air New Zealand saviem klientiem piedāvās šādu pakalpojumu vēl līdz janvārim. Lidsabiedrību savienības Star Alliance uzņēmumu klientu programma “Corporate Plus” 2004. gadā apgrozīja vairāk kā 1,5 miljardus eiro. Patlaban tā apkalpo 35 globālus firmu klientu līgumus. Jāatzīmē, ka “Corporate Plus” programmas klienti var izvēlēties kādu no savienības dalībniecēm-lidsabiedrībām, lai gūtu vēl papildus priekšrocības saviem darījumu ceļojumiem.

Līdz ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ēdienu piegādes servisu popularitāte arī šobrīd aizvien turpina strauji pieaugt, un, lai apmierinātu patērētāju vēlmi baudīt smalkāko restorānu maltītes arī esošajos apstākļos, šomēnes pašmāju tirgū sevi pieteicis jauns ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs Five Star.

Tas piedāvā Latvijā vēl līdz šim nebijušu konceptu - vadošo šefpavāru svaigi pagatavotas maltītes ar ātru un kvalitatīvu piegādi visā valsts teritorijā.

Five Star platforma apvieno tādus ēdināšanas jomas lielmeistarus kā Mārtiņu Sirmo (Ramen Riga), Lauri Aleksejevu (36. līnija) un Raimondu Zommeru (Entresol).

Svaigi pagatavoto ēdienu plašajā sortimentā pieejami gan izmeklēti steiki un jūras veltes, gan dažāda veida salāti, uzkodas, zupas un deserti katrai gaumei. Kopā ar izvēlētajiem ēdieniem tiek piegādāta arī to pareizas pasniegšanas instrukcija, maltītes pagatavošanas pēdējo posmu uzticot pašam klientam un tādējādi nodrošinot autentisku ēdiena garšu, kāda tā būtu, baudot uz vietas restorānā. Galvenais uzsvars tiek likts uz salīdzinoši vienkārši pagatavojamiem, taču oriģināliem un kvalitatīviem siltajiem un aukstajiem ēdieniem no dažādu valstu virtuvēm.

Eiropas Komisija pieņēmusi "lidostu paketi", kur trīs galvenie jaunumi ir: priekšlikums direktīvai par lidostu nodevām, paziņojums par lidostu jaudu, efektivitāti un drošību Eiropā un paziņojums par lidlauka pakalpojumu direktīvas īstenošanu, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Galvenā uzmanība pievērsta lidostu lomai turpmākajā attīstībā un Eiropas iekšējās aviācijas tirgus konkurētspējai, un tā iezīmēs Eiropas nākotnes lidostu noteikumus, nodrošinot regulējuma konverģenci starp dalībvalstīm.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro, kas atbild par transportu, teica: "Atbilstoši Lisabonas programmas mērķiem, Eiropas lidostām ir būtiski svarīga loma, nodrošinot ekonomisko un sociālo konkurenci Eiropā. Līdz šim Eiropas lidostām bija jārisina dažādas likumdošanas, komerciālas un ārējas problēmas, piemēram, jauda, finansējums, vide. Jauno pasākumu mērķis ir piedāvāt vienādus noteikumus, ko vienādi īsteno visā Eiropā. "Šīs paketes sagatavošanā ieguldīts daudz pārdomu, ideju un konsultāciju, un es tiešām ticu, ka tā ir pagrieziena punkts visas Eiropas lidostu noteikumu sistēmas radīšanā," viņš piebilda.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS Starptautiskā lidosta Rīga, tām kļūstot par meitas uzņēmumiem, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

''Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atv��ršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai'', uzsver A.Šlesers.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", tām kļūstot par meitas uzņēmumiem. Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

"Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atvēršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai", uzsver A.Šlesers.

Trīs vadošie komerctiesību advokātu biroji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – Tark & Co, Loze, Grunte & Cers un Sutkiene, Pilkauskas & Partners - pastiprina savu sadarbību, izveidojot TLS Alliance, vadošo Baltijas komerctiesību advokātu apvienību.

"Baltijas valstis tiek uzskatītas par vienotu tirgu, un jaunā alianse ļauj mums labāk apkalpot klientu vajadzības. Mūsu sadarbība dažādos projektos ir bijusi ļoti auglīga, un biroji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir darbojušies kopīgos projektos kā vienota un labi integrēta komanda," uzsver Jānis Loze, advokātu biroja Loze, Grunte & Cers vadošais partneris.

TLS Alliance birojiem ir pieredze konsultāciju sniegšanā par komercdarījumiem, kā arī tie cieši sadarbojas ar vadošajiem advokātu birojiem Ziemeļvalstīs un citur Eiropā. TLS Alliance advokātu biroji ir iesaistījušies vairākos darījumos Baltijas reģionā, piemēram, izveidojuši pirmo Eiropas sabiedrību (Societas Europaea, SE) Baltijā, apvienojot Sampo Life Baltijas meitas uzņēmumus vienotā Eiropas sabiedrībā, kā arī vadot to pašu procedūru attiecībā uz apdrošināšanas kompāniju Seesam. Trīs advokātu biroji koordinēja pirmo pārrobežu apvienošanos Baltijas banku sektorā, kas bija saistīta ar viena no lielākajiem finanšu uzņēmumiem Ziemeļu reģionā Danske Bank A/S realizēto Sampo Bank grupas meitas uzņēmumu pārņemšanu.

Lidsabiedrību savienības Star Alliance 16 dalībnieki vienbalsīgi ir nolēmuši uzņemt savās rindās lidsabiedrību Swiss, kurai tuvāko 12 mēnešu laikā būs jāizpilda visi uzņemšanas kritēriji. Līdz ar to 2006. gada aprīlī ir plānots, ka Star Alliance savienība palielināsies līdz 18 dalībniecēm – lidsabiedrībām. Jāatzīmē, ka piekrišanu ir saņēmusi arī lidsabiedrība South African Airways (SAA). Ieskaitot SAA un Swiss, savienība tagad apkalpos ar 16 000 lidojumiem dienā 846 mērķa vietas 151 valstīs. Bez tam Star Alliance ir apņēmusies izveidot vienotu rezervēšanas sistēmu. United Airways vadībā jau šī gada jūnijā tiks izveidots jautājumu katalogs, lai varētu uzzināt, ko konkrēti katrs dalībnieks sagaida no šīs sistēmas. Svarīgi, lai interneta piedāvātās iespējas un rezervēšanas sistēmas radītu vienkāršu pielietojumu. Kā arī piespiestu tirgū esošās sistēmas kā Amadeus un Galileo apdomāt par nodevām un izplatības sistēmām.

Aviokompāniju lojalitātes programmai Star Alliance pievienojušās divas āzijas aviokompānijas – Air China un Shanghai Airlines.

Līdz ar to Air China PhoenixMiles un Shanghai Airlines Crane Club programmu biedri varēs izmantot savas biedru privilēģijas arī citu aviokompāniju realizētajos lidojumos. Arī lidsabiedrība United Airlines piedāvās iespēju izmantot Star Alliance programmas priekšrocības savas programmas Mileage Plus biedriem, ļaujot arī EuroBonus biedriem izmantot savus punktus United Airlines reisos.

Izmantojot EuroBonus punktus un Star Alliance Upgrade Award programmas priekšrocības, pasažieri varēs nomainīt savas norezervētas biļetes uz augstākas ceļošanas klases biļetēm.

Lidsabiedrību apvienība Star Alliance nolēmusi paplašināt savu biedru skaitu un uzaicinājusi aliansei pievienoties Shanghai Airlines. Kā min Shanghai Airlines, tad pievienošanās aliansei palīdzēs nostiprināt lidsabiedrības pozīcijas Ķīnas aviācijas tirgū. Savukārt Star Alliance guvums būs liels solis uz priekšu alianses attīstībā, jo, pievienojot šo Ķīnas pārvadātāju, tiks iegūta neizmērāma vērtība alianses lidojumu tīklam. Star Alliance un Shanghai Airlines patlaban izstrādā lidsabiedrības formālo pievienošanos aliansei, kam jānotiek tuvāko mēnešu laikā. Shanghai Airlines dibināta 1985.gadā, tās flote sastāv no 42 lidaparātiem, kas lido 150 starptautiskajos, iekšzemes un reģionālajos maršrutos. Japāna, Dienvidkoreja, Krievija, Vjetnama, Kambodža un Taizeme ir galvenie lidsabiedrības starptautiskie galamērķi.

Pēc Thai Airways lidmašīnas nesenās avārijas Bangkokas Suvarnabhumi lidostā daudziem neatbildēts palika jautājums par aizkrāsotajiem logo uz lidaparāta, un šis solis plaši apspriests arī sociālajos medijos.

Jāatgādina, ka pēc nosēšanās Bangkokā Airbus A330-300, kas bija ceļā no Ķīnas, radās šasijas traucējums, kas izraisīja lidaparāta slīdēšanu. Nosēšanās laikā gan neviens pasažieris ievainojumus neguva, bet 13 guva nelielas traumas evakuācijas laikā un tika nogādāti slimnīcā.

Pēc negadījuma darbinieki, izmantojot celtni, ar melnu krāsu žigli aizkrāsoja Thai Airways logo gan uz lidmašīnas «astes», gan citviet.

Šonedēļ notikušas izmaiņas mediju uzņēmumu TV3 Latvia un Star FM vadībā, mainoties padomes un valdes locekļu sastāvam, liecina Lursoft dati.

TV3 Latvia valdei pievienojies mediju koncerna Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš. Darbu valdē turpina arī līdzšinējā valdes locekle Baiba Zūzena un Solveiga Grīsle, tomēr mainījušās viņu pārstāvības un paraksta tiesības no tiesībām pārstāvēt kompāniju kopā ar visiem valdes locekļiem uz pārstāvības tiesībām vismaz ar vienu no TV3 Latvia locekļiem.

Tāpat notikušas izmaiņa arī TV3 Latvia padomē – to 4. oktobrī pameta līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Zviedrijas pilsonis Manfreds Tomass Aronsons (Manfred Tomas Aronson) un padomes priekšsēdētājs Hanss-Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht). Viņu vietā padomē iecelts Jorgens Madsens Lindemans (Jorgen Madsen Lindeman) un Karls Bo Anderss Nilsons (Karl Bo Anders Nilsson).

Tā dēvētajā Sniega krabju lietās zivkopības uzņēmums SIA "North Star LTD" no Norvēģijas pieprasa 388 miljonus eiro zaudējumu segšanai, liecina Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes) publiskotā informācija.

"North Star LTD" īpašnieks Pēteris Pildegovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban zaudējumu summa tiek aplēsta 388 miljonu eiro apmērā un to veido gan zaudētās investīcijas, gan konkrētā laika periodā neiegūtā peļņa. "Zaudējumi ir vērā ņemami un lieli," piebilda Pildegovičs. Viņš norādīja, ka tiesvedība ir procesā, tādēļ patlaban plašāku komentāru sniegt par tās gaitu vai pieprasīto naudas summu nav iespējams.

Tāpat "North Star LTD" īpašnieks atgādināja, ka tiesvedība ir tikai par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, tajā netiks skatīti jautājumi par zvejas atsākšanu.

Jau ziņots, ka 2020.gada augustā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā Vašingtonā tika izveidots tiesas sastāvs, kas izskatīs tā dēvēto sniega krabju lietu.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera iniciatīvas izveidotā darba grupa, kuras mērķis bija izvērtēt iespējamo reģionālo lidostu un VAS Latvijas Gaisa satiksmes apvienošanu ar Starptautisko lidostu Rīga, beigusi darbu un iesniegusi ziņojumu ministram. Tajā minēti vairāki ieguvumi no uzņēmumu apvienošanas.

Darba grupa secinājusi, ka apvienošana dos šādus ieguvumus:

1. ļaus izveidot vienotu aeronavigācijas un lidostas pakalpojumu cenu politiku visām Latvijas lidostām. Tādējādi tiks veicināta reģionālo lidostu tīkla attīstība un īstenoti Latvijas aviācijas nozares attīstības plāni, pamatojoties uz vienādiem nosacījumiem;

2. tiks panākta koordinēta nozares attīstības un investīciju plānošana;

3. tiks nodrošināta vienota gaisa satiksmes plūsmas plānošana un organizēšana, tādējādi efektīvāk izmantojot reģionālo lidostu resursus, kā arī veicinot efektīvu reģionālo lidostu infrastruktūras attīstību atbilstoši gaisa satiksmes kustības prognozēm;

4. radīs iespēju centralizēt un optimizēt administratīvās funkcijas, administratīvo funkciju štata vietu kopējo skaitu samazinot par 20%, kā arī ļautu izlīdzināt atalgojumu starp līdzīgu funkciju darbiniekiem;

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Automobiļu alianse Renault-Nissan-Mitsubishi paziņojusi par jauna riska kapitāla fonda Alliance Ventures izveidi, kas plāno ieguldīt līdz pat 1 miljardam ASV dolāru, lai atbalstītu inovācijas nākamo piecu gadu laikā.

Pirmajā gadā fonds plāno ieguldīt līdz 200 miljoniem ASV dolāru jaunizveidotajos uzņēmumos un inovāciju partnerībās ar tehnoloģiju uzņēmējiem, kas koncentrējas uz jaunām mobilitātēm, tostarp transportlīdzekļu elektrifikāciju, autonomām sistēmām, savienojamību un mākslīgo intelektu.

Ar turpmākajiem ieguldījumiem Alliance Ventures plāno kļūt par lielāko korporatīvo riska kapitāla fondu autobūves nozarē Alliance 2022 periodā, kas ir pagājušā gada Renault-Nissan-Mitsubishi uzsāktais stratēģiskais vidēja termiņa plāns.

Alliance Ventures investēs jaunizveidotajos uzņēmumos, lai piesaistītu jaunas tehnoloģijas un uzņēmumus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu finansiālu atdevi partneriem. Fonds veiks stratēģiskas investīcijas visos jaunizveidoto uzņēmumu attīstības posmos un atbalstīs gan jaunos automobiļu ražotājus, gan veidos jaunas partnerības.

Tele2 atklājis jaunu klientu apkalpošanas centru Rīgā, Merķeļa ielā 19/17, tā izveidē investējot vairāk nekā 90 000 latu. Tas ir otrais Tele2 klientu apkalpošanas centrs Latvijā, kas veidots saskaņā ar Zviedrijā radīto un Latvijas tirgum pieskaņoto dizaina konceptu un kurā ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību klienti varot gūt jaunu iepirkšanās pieredzi.

Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs sacīja: «Klienti arvien vairāk vēlas ikdienā izmantot jaunāko tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, tajā skaitā arī iepērkoties. Šādu iespēju varam piedāvāt divos Tele2 klientu apkalpošanas centros – t/p Alfa un no šodienas arī pašā Rīgas centrā Merķeļa ielā.»

Kā akcentē mobilo sakaru operators, ar jauno konceptu tas esot radījis paraugu jaunas paaudzes klientu apkalpošanas centriem jebkurā nozarē. Veidojot tos kā tehnoloģiju centrus, klienti uz skārienjutīgiem ekrāniem var izvēlēties telefona numuru, noteikt saviem mobilo sakaru lietošanas paradumiem piemērotāko tarifu plānu, kā arī salīdzināt mobilos tālruņus. Tāpat klienti var izmēģināt ap 20 jaunāko modeļu telefonus. Centrā ir iespējams arī lietot MansTele2 pašapkalpošanās portālu un saņemt pārdevēja-speciālista konsultācijas.