Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Foto: LETA

Starptautiskā lidosta Rīga pērno gadu raksturo kā stabilizāciju  1

Pagājušajā gadā starptautiskās lidostas Rīga apkalpoto gaisa kuģu skaits samazinājies par 5,9%, pasažieru skaits sarucis par 6,6%, savukārt tranzīta pasažieru skaits piedzīvojis 12,1% lejupslīdi, tomēr apgrozījums un peļņa ir kāpusi. Lidostas vadība norāda – pērno gadu pēc vairākus gadus ilgstošas globālās ekonomiskās lejupslīdes var uzskatīt par stabilizācijas perioda sākumu.

Tā valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga vadība norāda savā pārskata gada ziņojumā.

«Pasažieru skaits nerūk, un tas ir labi. Kāpēc neaug? Mēs nevaram būt tik uzstājīgi, prasot, lai pasažieru skaits nepārtraukti augtu. Jāņem vērā aktivitātes kaimiņvalstu lidostās, aviokompānijas airBaltic ReShape (restrukturizācijas) plāni – tie ir būtiski aspekti, kas pasažieru skaitu Rīgā ir samazinājuši. 2011. gadā apkalpojām 5,1 miljonu pasažieru, un nacionālais aviopārvadātājs veidoja pat 65% lielu īpatsvaru no kopējā pasažieru skaita. Restrukturizācija darīja savu,» tā intervijā DB iepriekš pauda lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Pagājušajā gadā starptautiskā lidosta Rīga strādājusi ar 30,159 milj. Ls apgrozījumu, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaugums par 29,7%. Lidostas peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn pieaugusi vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 1,379 milj. Ls.

Iepriekš intervijā DB lidostas valdes priekšsēdētājs A. Mūrnieks norādīja, ka šobrīd lidosta necieš no pasažieru skaita krituma nacionālajā aviokompānijā airBaltic – tās zaudētos klientus veiksmīgi pārvadā citas kompānijas.

Runājot par citām aviokompānijām Rīgas lidostā, A. Mūrnieks norāda, ka «kolīdz tās sajutīs pieprasījumu, attiecīgo kompāniju krāsas šeit atgriezīsies. Mēs varam iet pie aviokompānijām, stāstīt tām kaut ko ar sausu muti, piedāvāt lidostu pilnībā bez maksas, bet tas neko neizšķir – viss jau ir nokārtots, sadarbojoties ar nacionālo pārvadātāju».

Tāpat DB jau rakstīja, ka šā gada jūnijā atjaunota tiesvedība starp airBaltic un lidostu Rīga, kas viena no otras prasa ap 40 miljoniem latu. Abu Latvijas aviouzņēmumu strīds sākās 2008. gadā, kad pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma tika atcelta lidostā pastāvējusī apjoma atlaižu sistēma, kas savulaik bija ļoti izdevīga airBaltic un Ryanair, bet pret ko iebildumus cēla citas aviokompānijas. Kopš 2008. gada atlaižu atcelšanas zaudētājos palika airBaltic, kamēr Ryanair sargāja 2004. gadā noslēgtais «superlīgums», kas līdz pat 2014. gadam garantē Rīgas lidostā bonusus.

Saistītie raksti

Reklāma