Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Valdība ir atbalstījusi grozījumus autoceļu likumā, kas paredz, ka va/s Latvijas Valsts ceļi ir tiesības noteiktus lielos stāvlaukumus pie valsts autoceļiem iznomāt komersantiem, pirms tam rīkojot izsoli, informē Satiksmes ministrija. Turklāt, ja nomnieks tajos nodrošinās apsardzes pakalpojumus, tad viņam būs tiesības iekasēt samaksu no kravas transporta lietotājiem par šo stāvlaukumu izmantošanu.

Šobrīd pie valsts autoceļiem Latvijā atrodas 159 transportlīdzekļu stāvlaukumi un 60 atpūtas vietas, kas ir publiski un bez maksas pieejamas visiem ceļa lietotājiem. Tā kā no valsts budžeta līdzekļiem patlaban nav iespējams izdalīt finansējumu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidošanai, taču vajadzība pēc tādiem ir, tiek piedāvāts nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot komersantus, atzīmē ministrija.

Paredzams, ka sākotnēji Latvijas Valsts ceļi komersantiem varētu iznomāt četrus lielākos (ar platību virs 3000 m2) valsts autoceļu sastāvā esošos stāvlaukumus: uz autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) 84,92.km, orientējoši pie Dziļūkšņa ezera (ceļa posmā starp Rēzekni un Daugavpili), uz autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja 108.km (aiz Saldus), A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) 35,95.km un autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 75, 5.km (aiz Augšlīgatnes).

Laiku pa laikam nākas saņemt signālus no Latgales puses par to, ka uz Latvijas-Krievijas robežas kārtējo reizi izveidojušās bezcerīgas kravas automašīnu rindas, sagādājot apgrūtinošus brīžus gan pašiem to vadītājiem, gan arī attiecīgo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Skaidrs, ka universālu risinājumu straujai rindu likvidēšanai rast nav iespējams, ņemot vērā, ka runa tomēr ir par Latvijas-Krievijas, nevis, piemēram, Latvijas-Lietuvas robežu. Proti, jārēķinās, ka darbs robežas otrā pusē arī nenotiek pašā efektīvākajā veidā, bet to, kā strādā krievi, mēs pilnīgi objektīvi ietekmēt nevaram.

Tāpēc par optimālu uzskatāms savulaik pieņemtais lēmums uz Austrumu robežas ieviest tā dēvētās elektroniskās rindas. Tas ļautu vadītājiem elektroniski pieteikties robežšķērsošanai, nepieciešamo gaidīšanas laiku pavadot labiekārtotā stāvlaukumā un saņemot precīzu informāciju par to, kad pienāks kārta doties uz pārbaudi pie robežsargiem un muitas darbiniekiem. Rindas tādējādi, protams, likvidētas vai mazinātas netiktu, bet tās tiktu padarītas civilizētas. Idejas līmenī viss izklausās ļoti labi, taču problēma slēpjas apstāklī, ka «apsolīt» un «izdarīt» ir divi pilnīgi dažādi jēdzieni, it īpaši, ja runa ir par Latvijas valsts aparātu.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijā šogad tiks turpināta dabas tūrisma infrastruktūras tūrisma attīstība – Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta īstenošanu 2 757 650,00 eiro apmērā, informē VARAM.

Projekts paredz tādas dabas tūrisma infrastruktūras izveidi, kas mazinātu apmeklētāju iespējamo ietekmi aizsargājamām sugām un biotopiem 10 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā – Gaujas nacionālajā parkā, Slīteres nacionālajā parkā, Ķemeru nacionālajā parkā, dabas parkā Abavas senleja, dabas parkā Ragakāpa, dabas parkā Salacas ieleja, Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos Liepājas ezers un Užava un aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja.

Šajās teritorijās tiks veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta skatu platformu būvniecība. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiks izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Taps informācijas stendi un norāžu zīmes, tajā skaitā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Sestdien, 1.septembrī, tiks atklāta rekonstruētā Siguldas dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.

Dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un stacijas laukuma labiekārtošana tika uzsākta 2011.gadā.

«Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošanas 1.kārta ir investīcija vairāk nekā 860 tūkstošu latu apmērā. Investīcijas šajā teritorijā vēl turpināsies, jo īstenosim šīs teritorijas labiekārtošanas otro kārtu. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies sakārtot dzelzceļa staciju, jo šai ēkai jau sen bija nepieciešama rekonstrukcija - ceru, ka paveiktos vērienīgos uzlabojumus novērtēs mūsu novadnieki un viesi. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir labiekārtotais stacijas laukums, kas veidos pilsētas centru ar jaunu satikšanās vietu visai Latvijai – Laimas pulksteni,» sacīja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, norādot, ka rekonstrukcijas otrā kārta turpināsies vēl līdz šā gada nogalei, un tās laikā tiks izbūvēti piebraucamie ceļi un stāvlaukumi, rekonstruēta Ausekļa ielas centra daļa, līdz ar to kopējā investīcija Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcijai un teritorijas labiekārtošanai sasniegs apmēram 1,2 miljonus latu.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide NATURA 2000 teritorijās. II kārta ietvaros Latgalē dabas parka Daugavas loki teritorijā uzsākta jauno skatu torņu būvniecība, informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza.

Viens no tiem atradīsies Vasargelišķos, un tas būs 20 metru augsts. Apmeklētāji no torņa varēs redzēt divus Daugavas upes lokus - Rozališķu un Sandarišķu lokus. Projekta ietvaros dabas parka Daugavas loki teritorijā taps vēl viens jauns skatu tornis, kas atradīsies otrā Daugavas pusē- Lazdukalnā.

Šogad dabas parkā Daugavas loki tiks atjaunota Dinaburgas taka ar kāpnēm, tiltiņiem, kā arī tiks izveidota 3 metru augsta skatu platforma ar skatu uz Dinaburgas pils pilsdrupām un pils maketu. Dabas parka Daugavas loki teritorija tiks uzstādīti 13 informatīvi stendi un 30 robežzīmes, kā arī tiks uzstādītas norādes zīmes. Veikti arī citi darbi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Pēc dzelzceļa stacijas ēkas, laukuma un Laimas pulksteņa atklāšanas pasākuma Siguldā sestdien, 1.septembrī plkst.23.00 un 24.00 pirmos reisus veiks jaunais bezmaksas autobuss.

Siguldas novada pašvaldība un akciju sabiedrība CATA vienojušās par bezmaksas autobusa maršruta izveidi Siguldā, kas galvenokārt pārvadās bērnus, skolēnus, viņu vecākus, daudzbērnu ģimenes, maznodrošinātos, bezdarbniekus un vecāka gadagājuma iedzīvotājus.

Tomēr ikviens Siguldas novadā deklarētais iedzīvotājs, arī strādājošie, kuri ar saviem nodokļiem dod iespēju pašvaldībai dotēt bezmaksas autobusus, uzrādot ID karti, varēs tajos braukt bez maksas. Citiem a/s CATA apkalpotie autobusu maršruti būs saskaņā ar cenrādi.

Autobuss kursēs vairākas reizes dienā, divos maršrutos.

1. septembrī plkst.23.00 maršruts:

Piektdien, 18. Septembrī Valkas novada Zvārtavas pagastā tiks atklāts Cirgaļu skatu tornis. Tas tapis ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, un ir pirmais dabas tūrisma objekts, kas Latvijā tiek atklāts projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Cirgaļu skatu tornis atrodas aizsargājamā ainavu apvidū Ziemeļgauja. Tas ir 27 metru augsts, un no torņa apmeklētāji varēs baudīt skatu uz Gauju, tās līkumiem un apkārtni – pļavām un mežiem. Blakus šim tornim ir izbūvēts arī stāvlaukums.

Pasākuma laikā klātesošos uzrunās gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes un vietējās pašvaldības vadība un tūrisma speciālisti, kā arī objekta būvnieki u.c.

Jau ziņots, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde šogad teju visā Latvijā ierīko un atjauno dabas tūrisma infrastruktūru. Dažādās īpaši aizsargājamas dabas teritorijās tiek veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta skatu toņu, platformu būvniecība. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiek izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Top informācijas stendi un norāžu zīmes, tajā skaitā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Latvijas purvu apskate pēdējos gados kļuvusi īpaši iecienīta, un dažos no populārākajiem galamērķiem brīvdienās rosība nereti ir lielāka nekā Brīvības ielā Rīgā

Iešana dabā ir dabisks, vajadzīgs process, lai atpūstos no pilsētvides ikdienas. Cilvēki dodas dabā gan paši, savas ģimenes lokā, gan piedalās organizētos pārgājienos, un, pieaugot pieprasījumam, organizatoru skaits sazēlis īpaši kupli. DB aptaujātie pārgājienu organizatori ir vienisprātis, ka purvos esošajai faunai un florai šāda cilvēku rosība nenāk par ļaunu, ja vien tiek ievēroti daži vienkārši, bet svarīgi uzvedības likumi, un nemēslošana dabā ir tikai viens no tiem. «Vides un biznesa intereses var sabalansēt, tādēļ cenšos saglabāt esošo ainavu neskartu. Iesaku arī citiem organizatoriem necirst kokus un neierīkot ugunskurus neatļautās vietās, jo, ja katrs nocirtīs pa kokam un izmetīs atkritumus, tad drīz vien vairs nebūs šīs skaistās vides un arī klientu,» pārliecināts SIA Purvu bridēji valdes loceklis Kristaps Kiziks.

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) Padomes rezolūcijā paredzēto drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi, izstrādāta tiesiskā bāze, kas ļaus tos iznomāt komersantiem, informē Satiksmes ministrija.

Turklāt, ja nomnieks tajos nodrošinās apsardzes pakalpojumus, tad viņam būs tiesības iekasēt samaksu no kravas transporta lietotājiem par šo stāvlaukumu izmantošanu, paredz grozījums likumā Par autoceļiem, kas ceturtdien, 17.janvārī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd pie valsts autoceļiem Latvijā atrodas 159 transportlīdzekļu stāvlaukumi un 60 atpūtas vietas, kas ir publiski un bez maksas pieejamas visiem ceļa lietotājiem. Tā kā no valsts budžeta līdzekļiem patlaban nav iespējams izdalīt finansējumu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidošanai, taču vajadzība pēc tādiem ir pastāvīgi augoša, tiek piedāvāts nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot komersantus, skaidro ministrija. Drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi rosina arī ES Padomes 2010.gada 27.oktobrī pieņemtā rezolūcija, kā novērst un apkarot ar kravas autopārvadājumiem saistītus noziegumus un garantēt drošas kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas.

Pēc pērnā gada uzrāviena 2015. gads būvniecībā Zemgales reģionā ir bālāks

Iepriekš Bauska lepojās ar vairākiem infrastruktūras projektiem un iespaidīgo pils rekonstrukciju un restaurāciju, bet šogad pilsēta kautrīgi klusē, nepiesakot nevienu jaunbūvi. Tomēr vairāki vērā ņemami projekti bijuši arī Zemgalē. Ievērojamākais noteikti ir sakārtotās sešas ielas dzelzceļa stacijas apkārtnē Jelgavā. Pārējo starpā grūti izcelt vienu, jo reģionu raksturo daudzveidība – tapuši infrastruktūras objekti, kultūras, izglītības un lauksaimniecības ēkas.

Projekta «Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanas gaitā ir sakārtotas brauktuves ap dzelzceļa staciju 1900 m kopgarumā, aptverot sešus ielu posmus. Darbi notika 96 tūkst. m2 lielā platībā. Tas ne vien uzlabojis satiksmes drošību un ērtību šajā pilsētas daļā, bet arī sakārtota teritorija, kur perspektīvā paredzēts jauns satiksmes termināls. Ir atjaunots brauktuves un ietvju segums, izbūvēti stāvlaukumi, sabiedriskā transporta galapunkts, labiekārtots Stacijas parks. Šo darbu kopējās izmaksas ir 6,92 miljoni eiro. Projektu pašvaldība realizēja, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, un tā īstenošanai bija nepieciešami nepilni divi gadi. Būvdarbus veica SIA Binders.

Konkursa žūrija Dailes teātra teritorijas labiekārtošanai vienbalsīgi izvēlējusies arhitektūras projektēšanas uzņēmuma SIA Made arhitekti iesniegto metu, taču vēl gaidāmas diskusijas par projekta izmaksām un realizēšanas laiku.

SIA Made arhitekti valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa stāstīja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi arhitekte Marta Staņa. Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses - laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē. Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās - Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.

NORDO uzsākusi plašu rekonstrukciju industriālajai ēkai Noliktavu ielā 7, Dreiliņos, kuras realizācijai piešķirts Swedbank finansējums 6 miljonu eiro apmērā. Projekts paredz 16 000 m² ēkas pilnīgu modernizāciju, pielāgojot to mūsdienu noliktavu un ražošanas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot augstus energoefektivitātes un tehniskos standartus.

Finansējuma līgums noslēgts ar Swedbank Latvija, kas saredz projektā ilgtspējīgas uzņēmējdarbības potenciālu un pievienoto vērtību industriālās vides attīstībā.

“Šādi projekti veicina ne tikai komerciāli pievilcīgas telpas uzņēmumiem, bet arī ilgtspējīgu un energoefektīvu uzņēmējdarbības vidi. Mēs redzam, ka NORDO projekts Dreiliņos ievērojami paplašina kvalitatīvu industriālo telpu piedāvājumu Rīgas tuvumā, un esam gandarīti būt par finanšu partneri šajā attīstības solī,” norāda Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

Vienlaikus ir noslēgts līgums ar būvkompāniju SIA EKOTEH BŪVE, kas īstenos rekonstrukcijas darbus atbilstoši plānotajam grafikam un tehniskajām prasībām. Būvniecību uzrauga ”Forma 2” SIA, kas uzsver projekta sagatavotības kvalitāti un pārdomāto risinājumu apvienojumu.

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme izvēlējusies jaunos mikroautobusus, kas no 1. maija pakāpeniski sāks veikt pasažieru pārvadājumus mikroautobusu maršrutu tīklā Rīgā. Uzņēmums savu pienākumu izpildei, izvēloties starp Volkswagen vai Mercedes-Benz spēkratiem, nolēmis par aptuveni 7 miljoniem latu pirkt 180 jaunus Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusus.

^{Papildināta ar 2. rindkopu.}

Vairākiem mikroautobusiem aizmugurē būs arī velosipēdu turētāji. Komars norādīja, ka tie būs pieejami atsevišķos maršrutos, kur būs pieprasījums, piemēram, reisos uz Vecāķiem.

Rīgas mikroautobusu satiksmes vadītājs Vitālijs Komars pastāstīja, ka uzņēmums veicis cenu aptauju un starp diviem pretendentiem - Volkswagen un Mercedes - izvēlējies iegādāties Mercedes ražotos Sprinter mikroautobusus. Tajos būs 19 sēdvietas un divas stāvvietas, kas paredzētas pasažieru ērtībām, izkāpjot no mikroautobusa. Prasību par stāvvietām izvirzījusi Rīgas satiksme, lai pasažieriem pirms izkāpšanas pie durvīm būtu vieta, kur nostāties un pieturēties, kamēr transportlīdzeklis vēl nav apstājies.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām, informē brīvostas pārvalde.

Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi noslēdzās 2015.gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ostā ir būtiski svarīgi ostas konkurētspējas uzturēšanai, skaidro ostas pārstāvji. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

Ikšķiles novada pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA Skonto Būve par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ikšķilē, informē pašvaldības pārstāvji.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa norāda, ka būvdarbu plānotā līgumcena bija 4 931 730 eiro bez PVN, bet iepirkuma rezultātā līgums noslēgts par 3 758 032,84 eiro bez PVN, jeb par 1 173 697,16 eiro lētāk nekā plānots.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši 12 pretendenti. Dārgākā piedāvājuma cena bija 4 395 000 eiro un arī tā bijusi par 542 730 eiro lētāk nekā plānotā. Līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Noslēdzies arī iepirkums par PII būvdarbu būvuzraudzību. Te, plānojot līgumcenu 24 790 eiro bez PVN, saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem derīgo piedāvājumu cenu starpība svārstījās no 27 000 līdz 41 000 eiro bez PVN. Līgums tiks noslēgts ar SIA CMB par līgumcenu 27 000 eiro.

Latvija izvirzīta kā viena no dažām pasaules valstīm, kur 2020.gada laikā tiks testēti jauni un inovatīvi produkti, pastāstīja «McDonald's» rīkotājdirektors Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis.

25 gadu laikā «McDonald's» restorānos Latvijā apkalpots 171 miljons apmeklētāju un pagatavoti vairāk nekā 140 miljoni burgeru, lepojas V. Janevskis.

Viņš atklāj, ka ēdienkartē ir plānotas būtiskas izmaiņas, tomēr detalizētāka informācija par plāniem šobrīd netiek sniegta.

Jautāts par veģetāru produktu piedāvājumu, V. Janevskis norāda, ka drīzumā veģetāru burgeru testēšana tiks uzsākta Kanādā. Atkarībā no rezultātiem un apmeklētāju izrādītās intereses, vēlāk veģetāro produktu sortiments varētu papildināt arī restorānus citviet pasaulē. Vienlaikus V. Janevskis piebilst, ka pagaidām izteikta interese par veģetāriem produktiem Baltijas valstu «McDonald's» restorānos novērota neesot.

Turpmāk komersanti varēs nomāt valstij piederošos stāvlaukumus pie autoceļiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par autoceļiem.

Likuma grozījumi noteic, ka valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi komersantiem var iznomāt valsts autoceļu kompleksā ietilpstošos stāvlaukumus, kas paredzēti kravas transportlīdzekļu drošai novietošanai.

Komersantam, kurš iznomā stāvlaukumu, būs jānodrošina tajos apsardze un citi drošības pakalpojumi. Par kravas transportlīdzekļu novietošanu šādos stāvlaukumos komersants varēs prasīt samaksu.

Komersantiem kravas transportlīdzekļiem paredzētajos stāvlaukumos būs tiesības piedāvāt ne vien apsardzes, bet arī citus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanu un naktsmītni, kā arī izveidot šādiem transportlīdzekļiem piemērotu infrastruktūru, to apsaimniekot un uzturēt, norādījuši likumprojekta autori.

Šodien Vecpiebalgā svinīgi atklāts atjaunotais reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posms no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai, kas izmaksāja 8,891 miljonu eiro (ar PVN), liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sagatavotā informācija.

LVC informē, ka Vecpiebalgas ceļš iepriekš bija ļoti sliktā stāvoklī. Uz ceļa bija iesēdumi, iebrauktas rises, plaisas un bedres, bet ceļa melnais segums jeb asfalts bija pilnībā sabrucis. 2016. gada vasarā SIA 8CBR uzsāka būvdarbus uz šosejas Cēsis–Vecpiebalga–Madona posmā no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai (38.-49. km).

Projekta ietvaros pārbūvēts 11 km garais iepriekš nokalpojušais ceļa posms. Izbūvēta jauna segas konstrukcija: ieklāta karstā asfalta dilumkārta un apakškārta, nesaistītu minerālmateriālu maisījums un salizturīgā kārta. Veikti zemes darbi un nostiprinātas nogāzes. Zem ceļa izbūvētas 17 jaunas caurtekas, kā arī atjaunotas 14 sabiedriskā transporta pieturvietas.