Būvniecība un īpašums

Stāvvietu iesaka nevis zem operas piebūves, bet zem Aspazijas bulvāra

Atis Rozentāls, 26.08.2010

Jaunākais izdevums

Lai gan jau ilgāku laiku tiek runāts par iespējamu četru vai piecu stāvu pazemes autostāvvietu zem Latvijas Nacionālās operas piebūves, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) apšauba, vai ir reāli tādu uzbūvēt pārāk lielo izmaksu dēļ.

Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē arhitekts Juris Gertmanis pastāstīja, ka Operas piebūvē plānots ierīkot skatuves palīgtelpas četru skatuves laukumu platībā, lai varētu ātri nomainīt dekorācijas, kā arī dekorāciju darbnīcas, administrācijas telpas, personāla ēdnīcu, orķestra mēģinājumu zāli, divas baleta mēģinājumu zāles, kora ģerbtuves un citas telpas. Savukārt pazemes autostāvvieta paredzēta 500 automašīnām, un ir divi varianti – vai nu parasta autostāvvieta, kur automašīnas novieto paši autovadītāji, vai automātiskā autonovietne, kur stāvvietā automašīnu nogādā automatizēts mehānisms bez cilvēku līdzdalības.

Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe atzina, ka šī ir labākā no iespējamajām autostāvvietas vietām Rīgas centrā. Taču A.Šlesers apšaubīja, vai tādā projektā, kas cieši saistīts ar operas piebūvi, izdosies piesaistīt publisko partneri, jo tik daudz stāvu projekts būtu ārkārtīgi dārgs. «Kad zīmē, ļoti bieži netiek skaitīta nauda. Es varu skaidri pateikt, ka piecstāvu autostāvvietas būvniecība būs ļoti dārga, un saistīt to ar operu nozīmē nogalināt operas trešās kārtas projektu. Gribētu, lai tiktu izskatītas citas iespējas,» norādīja vicemērs. Viņaprāt, labāks risinājums būtu divu līmeņu autostāvvieta zem Aspazijas bulvāra visā tā garumā un platumā. Nākamajā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē plānots izskatīt visas iespējamās iespējas par autostāvvietu ierīkošanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas Nacionālo operu pērn apmeklējuši 158,9 tūkstoši skatītāju

Žanete Hāka, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālajā operā aizvadītajā gadā izrādīta 231 izrāde un koncerts, no kuriem 217 pasākumi notikuši operas telpās, savukārt 14 pasākumi pulcējuši skatītājus viesizrādēs, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Kopumā Latvijas Nacionālās operas telpās notiekošās operas un baleta izrādes, koncertus un citus operas organizētos mākslas pasākumus 2014.gadā noskatījušies 158,9 tūkstoši skatītāju.

Pagājušajā gadā Latvijas Nacionālā opera palielinājusi savu apgrozījumu par 4,46%, audzējot to līdz 11,107 miljoniem eiro, pēc 2013.gada 20,425 tūkstošu eiro zaudējumiem aizvadīto gadu noslēdzot ar 126,489 tūkstošu eiro peļņu. Pērn Latvijas Nacionālā opera atzinusi ieņēmumos valsts dotācijas 7,864 miljonu eiro apmērā, kā arī piesaistījusi pašu ieņēmumus 3,512 miljonu eiro apjomā, savukārt lielāko daļu jeb 70% no operas izdevumiem veidojusi darba samaksa un tai pielīdzinātās izmaksas un ar to saistītie nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkā tuvākajos piecos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro, šorīt Latvijas Radio pastāstīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš, gan piebilstot, ka šīs esot, "maigi sakot, spekulatīvas" aplēses.

Voldiņa skatījumā, nākamajos gados būtu jākoncentrējas uz ieguldījumiem operas vecās ēkas iekšējo tīklu sakārtošanā, kā arī jādomā par to, kā ēku padarīt energoefektīvāku.

LNOB valdes loceklis atzīmēja, ka līdz šim ik gadu Rīgas pašvaldībai tika maksāta 300 000 eiro nomas maksa, bet vēl 100 000 līdz 150 000 eiro ēkā ieguldīja pati LNOB, kas arī veidos lielu daļu no tuvāko gadu ieguldījumiem operas ēkā.

Kā ziņots, valdība 18.februārī nolēma LNOB ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Ministrija uzsver, ka LNOB turpinās darbību Aspazijas bulvāra 3 ēkā, lai radītu daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, kā arī nacionālās identitātes nostiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvar SIA AB3D

Ilze Žaime, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi līgumus ar SIA H2E par ekspozīciju un publiski pieejamo telpu iekārtošanas projektu izstrādi un autoruzraudzības veikšanu projektu tehniskās realizācijas laikā Raiņa muzejam Tadenava, Raiņa un Aspazijas vasarnīcai un Raiņa un Aspazijas mājai, informē VNĪ.

Katrai Raiņa un Aspazijas memoriālā muzeja ekspozīciju vietai, kas tiek atjaunota, īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu, - Raiņa un Aspazijas vasarnīcai J.Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā, Raiņa un Aspazijas mājai Baznīcas ielā 30, Rīgā, kā arī Raiņa muzejam Tadenava Dunavas pagastā, Jēkabpils novadā, tiks izstrādāts mākslinieciski augstvērtīgs ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu iekārtošanas projekts.

Dzejnieka bērnības muzejā - Raiņa muzejā Tadenava - apmeklētājiem būs pieejama jauna pastāvīgā ekspozīcija Ciemos pie Žaniņa. Muzejs tiks veidots kā Bērnības muzejs, respektējot bērna zinātkāri un vēlmi visam pieskarties, visu ņemt rokās - iegulties gultā uz salmu maišeļa un pašķirstīt avīzi, kuras burti tik savādi, noslēpties skapī, kur smaržo pēc bišu vaska, vai ieaut kājas milzu pastalās. Tāpat paredzēts izveidot ekspozīciju Sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Žagaru atlaiž no operas vadītaja amata; operas vadīšanu uztic Eglītei

LETA, 11.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, informē kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Miljonu vērtā Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve ver durvis skatītājiem

Rūta Lapiņa, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19.oktobrī, durvis saviem skatītājiem atvēra Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve. Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajam piebūves apjomam un gar ēku izveidotas jaunas autostāvvietas.

Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri, un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neregulārajiem pārvadātājiem tiks liegta pasažieru uzņemšana un izlaišana Rīgas centra ielās

Dienas Bizness, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu iekārtošanas projektu Raiņa un Aspazijas mājai Rīgā, Baznīcas ielā 30, Raiņa un Aspazijas vasarnīcai Jūrmalā, J.Pliekšāna ielā 5/7 un Raiņa muzejam Tadenava realizācijai, informē VNĪ.

Iepirkuma mērķis ir veikt Raiņa un Aspazijas vasarnīcas, Raiņa un Aspazijas mājas, Raiņa muzeja Tadenava ekspozīciju un publiski pieejamo telpu iekārtošanu saskaņā ar SIA H2E izstrādātajiem ekspozīcijas un publiski pieejamo telpu iekārtošanas projektiem.

Šo projektu ietvaros paredzēts, ka dzejnieka bērnības muzejā - Raiņa muzejā "Tadenava" - apmeklētājiem, respektējot bērna zinātkāri un vēlmi visam pieskarties, visu ņemt rokās, būs iespēja muzeja vidi izdzīvot fizisko sajūtu līmenī - iegulties salmu gultā, pašķirstīt 20.gs. sākuma avīzi, noslēpties skapī, kur smaržo pēc bišu vaska, vai ieaut kājas milzu pastalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Renovēs Raiņa un Aspazijas muzeju kompleksus

Gunta Kursiša, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta tehnisko projektu izstrāde Raiņa un Aspazijas muzeju ēku kompleksu renovācijai. Līdz 2015. gadam plānots atjaunot Raiņa un Aspazijas muzejus Jasmuižā, Tadenavā, Rīgā un Jūrmalā.

Šīs aktivitātes plānotas 2015. gadā, kad Latvija svinēs simtgadi, kā arī tiks atzīmēta Raiņa un Aspazijas 150 dzimšanas diena.

Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir noslēgusi līgumus ar SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs un SIA Nams3 par tehnisko projektu izstrādi un autoruzraudzības veikšanu Raiņa muzeja «Jasmuiža» izstāžu ēkai Preiļu novada Aizkalnes pagastā, Raiņa muzeja kompleksam «Tadenava» Jēkabpils novada Dunavas pagastā un Raiņa un Aspazijas mājai Rīgā, Baznīcas ielā 30. Tāpat noslēgts līgums arī par tehniskā projekta pārakceptēšanu, aktualizēšanu un autoruzraudzības veikšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcai Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atgriežas pie idejas būvēt daudzlīmeņu pazemes autostāvvietu pie operas

Ingrīda Drazdovska, 21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvaldes padome atbalstījusi ieceri un nolēmusi izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu pazemes daudzlīmeņu autostāvvietas jaunbūvei Aspazijas bulvārī 3.

Projekta pasūtītājs ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami, bet projektētājs – SIA AG Birojs. Veidojot pazemes autonovietni, būvvalde prasa paredzēt konstruktīvos risinājumus, kas saistīti ar Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas 2.kārtas virszemes daļas būvniecību.

Neraugoties uz diskusijām, Rīgas dome vēl 2009. gadā akceptēja pazemes autonovietnes būvniecības ieceri. Piecu līmeņu pazemes autostāvvietu Aspazijas bulvāra un Kr.Barona ielas krustojumā.

Jāatgādina, ka ir plānots paplašināt arī pašu operas ēku. Operteātra ēka pieder Rīgas pilsētai, bet tās uzņēmums SIA Rīgas nami ir paplašināšanās projekta virzītājs. 2008. gadā kā ļoti aptuveni projekta 3. kārtas izmaksas pašvaldības atbildīgās personas lēsušas vismaz 12 milj. latu apmērā. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, operas ēkas paplašināšana nav šā gada projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Merkeles viesošanās laikā Rīgā novērojami būtiski satiksmes sastrēgumi

Ritvars Bīders, 07.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā ieradusies Vācijas kanclere Angela Merkele. Vizītes laikā Rīgā, kuras galvenais mērķis ir Vācijas un Latvijas ekonomisko attiecību veicināšana, noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi, tāpēc jau otrdienas rītā galvaspilsētā bija novērojami būtiski auto satiksmes sastrēgumi.

Vizītes laikā 7. septembrī plānotas tikšanās ar Latvijas amatpersonām - Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), piedaloties ārlietu ministram Aivim Ronim un ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL).

7. septembra rītā paredzēta arī premjera Valda Dombrovska un Vācijas kancleres svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.

Sakarā ar Vācijas Federatīvās Republikas kancleres Angelas Merkelas oficiālo vizīti Latvijas Republikā 6. un 7.septembrī Rīgā noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi. Tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maskats atsakās no operas vadītāja amata; KM, iespējams, izsludinās jaunu konkursu

Žanete Hāka, 02.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir atteicies no amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, informē ministrija.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam A. Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlas paplašināt operas valdi

Zanda Zablovska, 13.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās operas darbu būtu jāvada valdei vairāku cilvēku sastāvā, paredz vairāku deputātu rosinātie grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā.

Pašlaik operas valdē ir tikai viens valdes loceklis. Saeima likumprojektu nodevusi izskatīšanai komisijās.

Deputāti rosina noteikt, ka Latvijas Nacionālās operas darbu turpmāk vada valde un operas pārraudzību īsteno Kultūras ministrija. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka opera darbības un attīstības stratēģiju izstrādā plānošanas ciklam – trijiem gadiem. Pašlaik Latvijas Nacionālās operas likums nosaka, ka operas darbības un attīstības stratēģija izstrādājama pieciem gadiem.

«Valde, kuras sastāvā ir viens valdes loceklis, nenodrošina nepieciešamo dažādu speciālistu pārstāvniecību,» klāsta deputāti, minot, ka atbilstoši labākajai praksei ir nepieciešama Latvijas Nacionālās operas valdes paplašināšana, kas uzlabotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ekspluatācijā nodota Aspazijas māja – muzejs, kuras atjaunošana izmaksāja 1,29 milj. eiro

Aspazijas mājas restaurācijas projekta autors ir SIA Belss, būvnieks – SIA Balsts-R.

«Rekonstrukcijas – restaurācijas ietvaros tika atjaunotas divas ēkas: dzīvojamā ēka – Aspazijas memoriālais muzejs, kas atrodas Z. Meierovica prospektā 20, un blakus esošā ēka. Rekonstrukcijas – restaurācijas laikā abas ēkas savienotas, Z.Meierovica prospekta 20. ēkā izvietojot memoriālo muzeju, savukārt 18. ēkā – muzeja biroja telpas,» skaidro Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite. Aspazijas mājā veikti kompleksi atjaunošanas darbi – jumta, griestu un pamatu uzlabošana, apkures un elektroinstalācijas sistēmu sakārtošana, ēkas fasādes elementu un memoriālās ekspozīcijas restaurācija un atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ sāk Raiņa un Aspazijas mājas atjaunošanu

Žanete Hāka, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA Modus būve par rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanu Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, informē VNĪ.

Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana, darbi uzsākti pēdējā no trim ekspozīciju vietām, kas tiks atjaunotas projekta ietvaros.

Līguma ietvaros līdz 2016.gada aprīlim tiks atjaunots autentiskākā no Raiņa un Aspazijas piemiņas vietām, to vismazāk skārušas pārbūves un pārmaiņas. Šī ir dzejnieku dzīves māja - Baznīcas ielas namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926.gada 15.septembra, Rainis - līdz savai nāvei - 1929.gada 12.septembrim, Aspazija - līdz 1933.gada pavasarim.

Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30 ir nozīmīga Rīgas centra koka apbūves daļa. Projekta ietvaros tiks atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu. Ēku unikalitāte īpaši izceļas uz trokšņainās ielas un lielo mūra namu fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aspazijas mājā Dubultos no rītdienas, 29.aprīļa skatāma uzņēmuma Dd studio veidota interaktīva izstāde Aspazija atgriežas Dubultos, kas tapusi sadarbībā ar Aspazijas mājas radošo kolektīvu.

Šajā divstāvu koka vasarnīcā Aspazija pavadīja sava m pēdējos 10 gadus. Atjaunotajā ekspozīcijā ir Aspazijas plašā ēdamistaba un viesu salons ar bagātīgi rotātu podiņu krāsni, puķainām mēbelēm un antīku radio, kurā var dzirdēt pašas Aspazijas balsi, ierakstītu 30 gadu beigās. Šauras koka kāpnes ved uz Aspazijas darbistabu, kur saglabājušās vairākas rakstnieces oriģinālās mēbeles.

Šodien Aspazijas māja kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu, Rīgas, Jūrmalas, Latvijas inteliģences tikšanās mājvietu. Dzeja un mūzika, māksla un vēsture, vienkārši draudzīgas sarunas rada Aspazijas mājas īpašo auru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas būvvalde lēmusi noraidīt VNĪ maijā iesniegto Okupācijas muzeja piebūves ieceri

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības darbu aizkavēšanās dēļ atlikta Latvijas Nacionālā teātra piebūves atklāšana, aģentūra LETA uzzināja teātrī.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts, ka teātra ēkas piebūves atklāšana notiks šodien, aģentūra LETA noskaidroja, ka saistībā ar būvdarbu aizkavēšanos atklāšana pārcelta uz pagaidām precīzi nenoteiktu datumu. Teātra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča skaidroja, ka, visticamāk, būvdarbi tiks pabeigti oktobra sākumā.

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Teātra ēkas fasādes atjaunošanu un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Kopumā būvdarbi domei izmaksā aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru