Ekonomikas ministrs Jurijs Strods ticies ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, lai pārrunātu Latvijai aktuālos enerģētikas jautājumus. Preses konferencē ministrs atzina, ka sarunu ar Piebalgu varot uzskatīt par zondēšanu, kurus Latvijas priekšlikumus ir vērts virzīt tālāk, bet kuri tik un tā tiks noraidīti.
Viens no galvenajiem sarunu tematiem bijis Eiropas Komisijas izstrādātais emisijas kvotu sadales plāns no 2008. līdz 2012.gadam. Strods uzskata, ka pašreiz izstrādātais plāns neatbilst Latvijas interesēm un, viņaprāt, to būtu nepieciešams attiecībā uz Latviju mainīt. Pretējā gadījumā Latvijai, iespējams, būšot jāatsakās no vairākiem rūpniecības projektiem, piemēram, TEC-2 rekonstrukcijas un cementa ražotāja Cemex jaunās ražotnes izveides.
Preses konferencē Ekonomikas ministrs akcentēja - Latvijas viedoklis ir, ka izmešu daudzums ir jāsamazina, tomēr ministru neapmierinot veids, kādā iekšēji Eiropas Savienībā tiek veikta emisijas kvotu sadale. Tā radot aizdomas, ka tiekot diskriminētas valstis ar ne tik spēcīgu ekonomiku. Kā piemēru Strods minēja faktu, ka ekonomiski attīstītajās valstīs tiekot saražoti 400 kg cementa uz vienu iedzīvotāju gadā, savukārt Latvijā - tikai 230 kg uz vienu cilvēku gadā. Tas nozīmējot, ka Latvijā nepieciešams cementa ražošanas apjomus palielināt, izveidojot jaunu ražotni, tomēr, ņemot vērā pašreizējos emisiju kvotu sadales plānus, viena šāda ražotne noēstu aptuveni 25% no kopējās kvotas. Tas ļaujot secināt, ka kvotu sadales plāns liedz ne tik attīstīto valstu ekonomikās ienākt jauniem ražojošiem uzņēmumiem.
Pēc Stroda domām, veicot emisijas kvotu sadali, esot jāņem vērā katras valsts ekonomiskā situācija, kā arī emisiju radītās slodzes koncentrācija uz katras valsts teritoriju. Ekonomikas ministrs arī uzskata, ka uzņēmumiem a/s Latvijas Finieris, SIA Bolderāja LTD un a/s Valmieras stila šķiedra, kas uzsākuši daudzu desmitu miljonu latu apjomīgu projektu realizāciju, par kuriem Eiropas Komisija sniegusi pozitīvu atzinumu, būtu jāpiešķir papildus kvotas. Strods uzskata, ka šo projektu realizācija, veidojot kvotu sadales plānu, nav ņemta vērā. Tas liecinot par faktu, ka "Briseles varas gaiteņos viena institūcija nezina, ko dara otra".
Strods arī norādīja, ka, viņaprāt, Latvija jau ir izpildījusi Kioto protokola nosacījumus, jo 1990.gadā, kas tiek ņemts par atskaites gadu, Latvijā bija 25,9 miljoni tonnu CO2 emisiju, bet 2004.gadā - 11 miljoni tonnu. Rezultātā Latvija emisiju apjomu jau esot samazinājusi par 60%, un Latvija Kioto protokola mērķi sen jau esot pārsniegusi.
Sarunas gaitā Strods Piebalgam esot stāstījis šos argumentus un tos pamatojis. Pārrunāti arī citi ar enerģētiku saistīti jautājumi, piemēram, par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. 2005.gadā Latvija 36% no enerģijas ieguva no atjaunojamiem energoresursiem.
Rītdien, 6.februāri, Valmierā notiks Ministru kabineta izbraukuma sēde, kuras ietvaros Strods iecerējis tikties arī ar a/s Valmieras stila šķiedra pārstāvjiem.