Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedza ieguldījumu sabiedrībai AS Suprema Fondi licenci valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Līdz ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas licences iegūšanu, AS Suprema Fondi ir tiesīga slēgt līgumu ar Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par šo līdzekļu pārvaldīšanu un sākt piedāvāt ieguldījumu plānus pensiju shēmas 2. līmeņa dalībniekiem. Sākotnējā posmā Suprema Fondi plāno piedāvāt trīs ieguldījumu plānus. «Licences saņemšana valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pakalpojumu sniegšanai dos iespēju AS Suprema Fondi paaugstināt līdzekļu pārvaldīšanas standartus Latvijā. Mēs piedāvāsim pensiju shēmas 2. līmeņa esošiem un potenciāliem dalībniekiem jaunas pensiju kapitāla investīciju iespējas izmantojot starptautiskiem standartiem atbilstošus pensiju līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumus un produktus, kādi līdz šim Latvijā vēl nav piedāvāti. Suprema Fondi ir pieredze pensiju līdzekļu ieguldīšanā gan vietējā tirgū, gan ārpus Latvijas. Investējot līdzekļus ārzemēs Suprema Fondi izmantos EVLI grupas uzņēmumu, kā arī citu pasaules vadošo līdzekļu pārvaldītāju pieredzi,» saka Suprema Fondi valdes loceklis Roberts Idelsons.

Skandināvijas investīciju bankas EVLI gupā ietilpstošā AS Suprema 2002. gadā sasniegusi 153.9 tūkstošus LVL lielu tīro peļņu, kas panākts pateicoties sekmīgai darbībai korporatīvo finanšu un līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumu jomā. AS Suprema apgrozījums pērn būtiski pieauga, sasniedzot 453 tūkstošus LVL, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2001. gadā, kad apgrozījums bija 202 tūkstoši LVL. Savukārt Supremas pašu kapitāls 2002. gada beigās bija 279 tūkstoši LVL. Sasniegtos rezultātus būtiski ietekmēja pievienošanās EVLI grupai, kuras sekmīgā ilggadējā pieredze un zināšanas starptautiskajos tirgos paver plašas iespējas arī Suprema klientiem, rezultātus komentē AS Suprema direktors Roberts Idelsons. Suprema meitas uzņēmums AS Suprema Fondi ir saņēmis licenci valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Plānots, ka aprīlī Suprema Fondi uzsāks piedāvāt trīs valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus. Suprema ir lielākais privātais pensiju līdzekļu pārvaldītājs Baltijas reģionā ar vairāk nekā 10 milj. LVL aktīviem pārvaldīšanā. Latvijā Suprema kopš 1999. gada sekmīgi pārvalda Pirmā Slēgtā Pensiju Fonda līdzekļus.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Sākot ar šā gada jūniju, investīciju bankai Suprema Securities ir jauns izpilddirektors, Db.lv informēja banka. Peeter Saks, kurš ir bijis Suprema izpilddirektors kopš 1997. gada, turpmāk koncentrēs uzmanību uz privātajām kapitāla investīcijām kā BaltCap vadošais partneris.

Par investīciju bankas Suprema Securities jauno izpilddirektoru no 2007. gada jūnija ir iecelts Aidas Galubickas. Galubickas šobrīd strādā par Suprema Securities Korporatīvās finanšu nodaļas vadītāju. Peeter Saks, kurš ir bijis Suprema izpilddirektors kopš 1997. gada, turpmāk koncentrēs uzmanību uz privātajām kapitāla investīcijām kā BaltCap vadošais partneris. Saks arī turpinās darboties kā Suprema Securities valdes loceklis.

Aidas Galubickas bija viens no Suprema dibinātājiem 1993. gadā. Visu šo laiku viņš ir bijis atbildīgs par Suprema darbību Lietuvā. Kopš 1997. gada, kad tika uzsākta darbība Latvijā un Igaunijā, viņš pievienojās Baltijas valdei.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzās Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu. Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Konkursā varēja piedalīties līdzekļu pārvaldītāji ar vismaz divu gadu pieredzi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, kuru pārvaldīto ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums nav zemāks par Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgumu. Līdzekļu pārvaldītāji uz Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrātā kapitāla saņemšanu konkurs�� varēja pretendēt katrs ar vienu ieguldījumu plānu, kura ieguldījumu politika ir identiska Valsts kases ieguldījumu plāna ieguldījumu politikai, proti, tādu ieguldījumu plānu, kurš neparedz ieguldījumus komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzies Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu.

Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Piecu mēnešu laikā kopš ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi pārvaldīto ieguldījumu plānu darbības uzsākšanas to aktīvi ir sasnieguši 500 tūkstošus latu. NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs ir pārliecināts: “Līdzšinējā NORD/LB Fondi piedāvāto pensiju plānu dalībnieku skaita un aktīvu pieauguma pamatā ir pārdomāta un plāna aktīvu lielumam piemērota ieguldījumu politika. Mēs esam īpaši gandarīti par to, ka vairums NORD/LB klientu ir izvēlējušies aktīvāko no piedāvātajiem 3 ieguldījumu plāniem – šī tendence liecina par uzticību NORD/LB Fondi profesionalitātei un ilgstošai līdzekļu pārvaldīšanas pieredzei”. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Šīs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu plānu dalībnieku skaits darbības pirmo piecu mēnešu laikā sasniedzis 5330 klientus, no tiem lielākā daļa - 59% ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, 36% – Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2”, savukārt Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” pievienojās 5% klientu. Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi fondu pārvaldītājs Armands Ločmelis stāsta: “Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības plānu aktīvi tika ieguldīti tikai uzticamos un stabilos finanšu instrumentos, no kuriem lielākā daļa nodrošināja fiksētu ienākumu. Saglabājot minimālu riska līmeni, tika iegādātas vairāku ieguldījumu fondu, kuri iegulda plašā finanšu instrumentu klāstā, apliecības, tādējādi panākot augstu aktīvu izvietojuma diversifikācijas pakāpi finanšu instrumentu, emitentu, reģionu un valūtu griezumā. Ieguldījumi plašā finanšu instrumentu klāstā ļauj sasniegt stabilu un konkurētspējīgu ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas nākotnē nodrošinās vēl vairāk apmierinātu klientu un strauju NORD/LB ieguldījumu plānu aktīvu pieaugumu”. Jūlija beigās trīs mēnešu ienesīgums Aktīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 3” bija 5.09%, Sabalansētajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 2” – 5.57%, bet Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” – 6.21%.

No š.g. 4.aprīļa AS Suprema Securities pārtrauks likviditātes nodrošināšanu AS Liepājas metalurgs (LME1R) akcijām un uzsāks likviditātes nodrošināšanu AS Olainfarm (OLF1R) akcijām.

Lai paaugstinātu tirdzniecības likviditāti Rīgas Fondu biržā, aizvadītā gada 1. oktobrī biržā tika ieviesta tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likviditātes nodrošinātāju programma. Likviditātes nodrošināji dod investoriem lielāku drošības sajūtu, jo tiem ir pienākums vienmēr izpildīt savus uzdevumus. Jo lielāks likviditātes nodrošinātāju skaits, vienai uzņēmuma akcijai, jo lielāka šīs akcijas likviditāte/tirgus dziļums. Likviditātes nodrošinātāji ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības uzturēt noteiktu laiku konkrētu akciju pieprasījuma un piedāvājuma cenas nepārtrauktā tirgū noteiktā daudzumā un cenu intervālā tirdzniecības sesijas laikā.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

Decembra sākumā investīciju bankas Suprema Līdzekļu pārvaldes nodaļā kā investīciju pārvaldnieks darbu uzsācis akciju brokeris Peeter Koppel, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāve Anda Vaiče.

Viņa pienākumos ietilpst investīciju stratēģiju sagatavošana Suprema privātbaņķiera pakalpojumu klientiem. Pats Peeter savu darbu apraksta kā atbilžu meklēšanu uz jautājumiem – kur, kāpēc un kā vislabāk ieguldīt, lai no tā gūtu optimālu ieguvumu. Peeter Koppel ir daļa no Suprema Līdzekļu Pārvaldes Investīciju pārvaldes komandas, kuras priekšgalā ir Suprema investīciju pārvaldnieks Andrei Zaborski.

Pēdējos piecos savas karjeras gados Peeter ir strādājis kā akciju brokeris, trīs no tiem pavadot SEB Unibanka Igaunijas kompānijā SEB Ühispank. Pirms tam viņš strādāja Igaunijas Drošības inspekcijā un ir bijis analītiskais redaktors biznesa laikrakstā Äripäev. Visus šos amatus vieno iedziļināšanās finanšu tirgos un to attīstībā. Peeter ir ieguvis bakalaura grādu Igaunijas Biznesa skolā un šobrīd studē tās pašas augstskolas maģistratūrā.

Bankā NORD/LB Latvija jau iespējams reģistrēties uz jaunās ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi trim 2.pensiju līmeņa pensiju plāniem. Jaunā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība tika reģistrēta 2004.gada septembrī kā apdrošināšanas kompānijas „Seesam Life Latvia” un AS “NORD/LB Latvija” kopuzņēmums. Bankas NORD/LB Latvija prezidents Andris Ozoliņš stāsta: “Banka NORD/LB Latvija ir moderna un strauji augoša banka, kas vēlas piedāvāt klientiem iespēju saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienkopus. Esmu pārliecināts, ka tieši šāda bankas un apdrošināšanas kompānijas sadarbība dos iespēju jaunajam uzņēmumam veiksmīgi darboties ieguldījumu pārvaldes vadības tirgū, veidojot būtisku konkurenci esošajiem ieguldījumu pārvaldes uzņēmumiem.” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs skaidro: “NORD/LB Fondi” ir reģistrējusi trīs ieguldījumu plānus valsts fondēto pensijas shēmas līdzekļu pārvaldei ar atšķirīgu ieguldījumu riska pakāpi. Nākotnē plānojam saviem klientiem piedāvāt pilnu ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu spektru – valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu, dažādu ieguldījumu fondu, kā arī individuālo ieguldījumu portfeļu pārvaldi.” NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Konservatīvais ieguldījumu plāns “NORD/LB 1” piedāvā konservatīvu ieguldījuma stratēģiju - sagaidāms, ka kapitāla pieaugums būs mērens, bet klienta uzkrāto līdzekļu vērtība netiks pakļauta straujām īstermiņa svārstībām, tādējādi pensijas kapitāls būs īpaši stabils. Sabalansētais ieguldījumu plāns “NORD/LB 2” ir izveidots, lai nodrošinātu augstāku ilgtermiņa ienesīgumu ar relatīvi zemu riska pakāpi. Aktīvais ieguldījumu plāns “NORD/LB 3” piedāvā dinamisku ieguldījumu stratēģiju – nozīmīga ieguldīto līdzekļu daļa (līdz 30%) tiks ieguldīta akciju tirgū, kurā līdzekļu vērtības pieauguma iespēja ilgtermiņā ir lielāka.

Baltijas valstu investīciju banka Suprema Securities 2005.gadā nopelnījusi 3.4 miljonus eiro, kas ir desmit reizes vairāk nekā 2004.gadā. Kompānijas ieņēmumi no komisiju maksas pērn sasniedza 7.6 miljonus eiro (divas reizes vairāk nekā 2004.gadā), bet ieņēmumi no darījumiem ar vērtspapīriem sasniedza 3.2 milj.eiro (trīs reizes vairāk nekā 2004.gadā). „Labos peļņas rādītājus un apgrozījuma izaugsmi veicināja Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes tempi, kas joprojām ir vieni no straujākajiem Eiropā,” tā Suprema Securities valdes priekšsēdētājs Pēters Saks (Peeter Saks). 2005.gada sākumā Suprema realizēja Baltijas valstīs lielāko publisko darījumu to pastāvēšanas laikā – Hansapank akciju bloka pārdošana par 400 miljoniem eiro. Savukārt gada beigās Suprema kopā ar Citigroup veiksmīgi realizēja pagājušā gada lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu Baltijas valstīs, veicot Tallink akciju emisiju par 166.5 miljoniem eiro. Kopumā gada laikā ar Supremas atbalstu noslēgto darījumu apmērs sasniedza 670 miljonus eiro. Turpinot aktīvu darbu ar klientiem tika piesaistīti jauni līdzekļi, kā rezultātā gada beigās kopējais Supremas pārvaldīto fondu aktīvu apmērs sasniedza 160 miljonus eiro. Pagājušais gads bija ļoti aktīvs arī riska kapitāla jomā. Tika vekti 11 jauni ieguldījumi un pārdotas daļas 4 uzņēmumos. Supremas dominēja Baltijas valstu fondu tirgos, veicot gandrīz 50% no visiem tirgus darījumiem pēc vērtības, kas sasniedza 2.6 miljardus eiro. Suprema Securities piedāvā korporatīvo finanšu, vērtspapīru tirdzniecības, līdzekļu pārvaldes pakalpojumus kā arī veic riska kapitāla investīcijas caur meitas uzņēmumu Baltcap. Suprema ietilpst Evli Grupā, kas sniedz investīciju bankas pakalpojumus Somijas un Zviedrijas tirgos.

Analizējot globālos ekonomiskos procesus un norises atsevišķās NVS valstīs, Suprema ir nolēmusi izveidot un sāk pārvaldīt investīciju fondu Evli New Republics, kas ieguldīs bijušās Padomju Savienības republikās, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Anda Vaiče.

"Neatkarīgo Valstu Savienība ir interesants un neviendabīgs reģions. Pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku tajā norit dažādi – dažas valstis piedzīvo strauju ekonomisku izaugsmi, citas kavē politiska nestabilitāte", jauna investīciju fonda izveidi skaidroja kompānijas pārstāve.

Suprema Securities ir Baltijas investīciju banka ar pārstāvniecībām Tallinā, Rīgā un Viļņā. Suprema Securities tika nodibināta 1993. gadā.

Suprema sniedz pakalpojumus korporatīvo finanšu un aktīvu pārvaldes jomās, nodrošinot starptautiskus finanšu pakalpojumus. Suprema ir Tallinas, Rīgas un Viļņas fondu biržu biedrs. Vidējais darbinieku skaits 2004. gadā bija 53 cilvēki.

Lai paaugstinātu tirdzniecības likviditāti Rīgas Fondu biržā, sākot ar š.g. 1. oktobri, birža ievieš tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likviditātes nodrošinātāju programmu. Likviditātes nodrošinātāji (tirdzniecības veicinātāji) ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības uzturēt noteiktu laiku konkrētu akciju pieprasījuma un piedāvājuma cenas nepārtrauktā tirgū noteiktā daudzumā un cenu intervālā tirdzniecības sesijas laikā. Papildus tam, ka biedriem ir jānodrošina akciju kotācijas - piedāvājums un pieprasījums 85% no nepārtrauktā tirgus laika, birža ir noteikusi minimālos finanšu instrumentu apjomus, kas tirgus uzturētājiem jāievēro ievadot kotācijas uzdevumu grāmatā. Tāpat ir noteikts, ka maksimālā starpība starp pieprasījuma un piedāvājuma cenu ir ne vairāk kā 4% (vai 0.01 lats) no pieprasījuma cenas. Likviditātes nodrošinātāji un to nodrošinātie vērtspapīru minimālie apjomi kotācijām Rīgas Fondu biržā: Kods Emitents Minimālais kotācijas apjoms no 01.10.04 Likviditātes nodrošinātāji LSC1R Latvijas Kuģniecība 3 000 Hansabanka, Parex banka, Suprema, SAF1R SAF Tehnika 35 Hansabanka, Parex banka, Suprema VNF1R Ventspils nafta 1 000 Hansabanka BAL1R Lavijas balzams 750 Hansabanka DPK1R Ditton PKR 3 000 Parex banka GRD1R Grindeks 500 Parex banka, Suprema LME1R Liepājas metlurgs 750 Suprema OLF1R Olainfarm 2 000 Parex banka RKB1R Rīgas Kuģubūvētava 1 250 Hansabanka, Suprema VSS1R Valmieras stikla šķiedra 750 Hansabanka, Parex banka, Suprema

Noslēdzies Suprema Securities Polijas struktūrvienības īstenotais kompānijas Plast-Box SA akciju otrreizējais publiskais piedāvājums, Db.lv informēja Suprema pārstāvis Āris Dreimanis.

Suprema kopā ar brokeru sabiedrību Beskidzki Dom Maklerski bija izveidojuši konsorciju šī publiskā piedāvājuma konsultēšanai. Suprema bija atbildīga par akciju piedāvājumu institucionālajiem investoriem.

Plast-Box, Polijas vadošais iepakojuma ražotājs ķīmijas precēm, celtniecības materiāliem un pārtikas produktiem, emitēja 660.000 jaunas akcijas. Kompānijas produkcija tiek ražota divās rūpnīcās, Polijā un Ukrainā.

600 000 akcijas (no kopā emitētajām 660 000 akcijām) Suprema piedāvāja institucionālajiem investoriem. Parakstīšanās cena uz akciju bija 21 PLN (5,54 EURO). Lielākā daļa (2,4 milj. EUR) no kopējiem (3.8 milj. EUR) otrreizējā publiskā piedāvājuma gūtajiem ieņēmumiem tiks investēti jaunā ražošanas aprīkojumā un ražošanas procesu automatizācijā. Atlikusī summa palielinās Plast-Box pašu kapitālu.

Finanšu tirgos ceturkšņa sākumā dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums gada sākumā par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Neskatoties uz to, vairums ieguldījumu fondu gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Labāk veicās tiem fondiem, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

2013. gada 31. martā vidējais triju mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (13 fondi) bija 1,6% (tikai vienam fondam no 13 ienesīgumas bija negatīvs), savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija 6,8% un tas bija pozitīvs visiem fondiem.

Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, kas gada laikā piedzīvoja vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis marta beigās sasniedza 128,9 milj. latu.

Šie fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – marta beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 72,6 milj. latu jeb 56,3% no to kopējā ieguldījumu portfeļa, t.sk. lielāko daļu, t.i., 53,2 milj. latu, veidoja naudas līdzekļi (prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un termiņnoguldījumi kredītiestādēs). 8,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latviju) un 24,8% – NVS valstīs (t.sk. Krievijā – 16.7%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos komercsabiedrību parāda vērtspapīros).

Ja līdzekļi un termiņš uzkrājuma veikšanai ir ierobežoti, visienesīgākie būs klasiskie noguldījuma produkti.

Cik daudz var nopelnīt, ja cilvēkam kabatā ir vien 100 lati, turklāt peļņu viņš grib saņemt pēc iespējas ātrāk? Manevra iespēju šādam investoram nav daudz, atzīst banku speciālisti. Taču arī ar šādu summu pietiek, lai, piemēram, kļūtu par ieguldījumu fonda dalībnieku, vienlaikus, ja termiņš ir īss, noguldītājam jābūt gatavam arī zaudējumiem. Ja summa ir lielāka, arī drošības līmenis ir augstāks, jo jau sākot ar 300 latiem var pieteikties strukturētam depozītam, kas nozīmē lielākas peļņas iespēju, neriskējot ar pamatsummu.

Ar akcijām labāk neaizrauties

Potenciālam noguldītājam vispirms ir jātiek skaidrībā par to, kādā veidā viņš vēlas uzkrāt – vai tā ir vienreizēja summa, vai regulāri ieskaitījumi kontā, spriež SEB Bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda. Būtiski ir arī saprast, cik daudz klients ir gatavs riskam un – vai spēs samierināties ar zaudējumiem, kuru varbūtība ienesīgākos ieguldījumu veidos ir samērā liela.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sākusi pensiju 2. līmeņa konta izrakstu izsūtīšanu klientiem. Tos pa pastu vai internetbankā (hanzanet.lv vai digi.parex.lv) saņems 825 567 fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa dalībnieki.

Konta izraksts ir pārskats par 2006. gadā veiktajiem darījumiem ar pensiju 2. līmeņa kapitālu, kā arī par ieguldītās naudas papildus nopelnīto. Tomēr daļa no dalībniekiem (aptuveni 150 000) šogad paziņojumā neredzēs peļņas pieaugumu vai peļņu vispār, jo vairākiem ieguldījumu plāniem pērnā gada darbības rezultāti ir bijuši negatīvi.

www.manapensija.lv pieejamais pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem uz 23.04.2007. liecina, ka pēdējā 1 gada laikā ienesīgums negatīvs bijis sekojošiem plāniem: Valsts kases ieguldījumu plāns (-1,44%), Hansa pensiju IP Stabilitāte (-2,17 %) un Suprema/EVLI IP Jūrmala (-0,11%).

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

FONDA IEGULDĪJUMU APLIECĪBU IEGĀDES / ATPAKAĻPIRKŠANAS CENAS APRĒĶINĀŠANAS KĀRTĪBA

Galvenās izmaiņas ir saistītas ar ieguldījumu apliecību pirkšanas/ atpakaļpārdošanas pieteikumos norādāmās ieguldījumu apliecības cenas aprēķināšanas datumu.

Līdz šim:

Klients pirka / atpakaļpārdeva ieguldījumu apliecības par cenu, kas noteikta balstoties uz iepriekšējai darba dienai noteikto fonda daļas vērtību - faktiski par iepriekšējās dienas cenu.

Turpmāk (sākot ar 01.03.2004.):

Klients pirks / pārdos ieguldījumu apliecības par cenu, kas tiks noteikta pieteikuma iesniegšanas dienas beigās.

Ņemot vērā to, ka fonda daļas vērtība tiek noteikta pēc darba dienas beigām, pieteikumā iegādes / atpakaļpirkšanas cena netiek norādīta.

Pieteikumā jānorāda:

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.