Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Snovbords strauji atkaro kalnu slēpošanas trases, jo šis ziemas sporta veids ir kļuvis par jauniešu modes un dzīves stila noteicēju. Alpu ziemas kūrortu piedāvājumā snovbords ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu. Snovbords (sniega dēlis) ir kļuvis par patstāvīgu vērtību ziemas sporta tūrismā un šī sporta. Par to liecina arī vairākas aptaujas Eiropas valstīs, kur jaunieši vecumā no 9 līdz 15 gadiem par populārāko ziemas sporta veidu uzskata tieši snovbordu. Skolu programmās bieži vien tiek iekļauts snovbords kombinācijā ar ģeogrāfiju un dabas aizsardzību. Skolēni kopā ar klasi dodas ekskursijās uz Alpiem, kur šie mācību priekšmeti tiek apgūti līdztekus sporta aktivitātēm. Piemēram, Vācijā televīzijas skatītāju auditorija vecumā no 14 līdz 29 gadiem par populārāko ziemas sporta veidu uzskata snovbordu, bet vācieši kopumā dod priekšroku televīzijā daiļslidošanai un biatlonam. Snovborda industrija vairs nav tikai sporta veids, bet gan izklaide, tūrisms, mode, inventārs, reklāma un bizness. Apmēram puse no visiem pasaulē pārdotajiem sniega dēļiem tiek saražota Austrijā, kur ik gadus tiek producēts vairāk kā 1,5 miljoni sniega dēļu. Mūsdienu ziemas Alpu kalnu sports bez snovborda trasēm nav iedomājams, tāpēc daudzi ziemas atpūtas kūrorti aizvien vairāk pievērš uzmanības šo klientu apkalpošanas īpašajam servisam. Arī klasiskie kalnu slēpotāji ir kļuvuši iecietīgāki pret snovbordistiem un spēj “miermīlīgi” sadalīt kalnu starp abiem sporta veidiem. Snovbords ir kļuvis par sava veida dzīves stilu un viena no iecienītākajām snovbordistu tikšanās vietām ir Alpu kalni, kur savā starpā par labāko vietu aktīvi konkurē Austrija, Šveice un Francija. Francijas Alpu labirints Les Portes du Soleil Ženēvas ezera dienvidu daļā atrodas ziemas kūrorts Les Portes du Soleil, kur sniega valstība sportistiem ir pieejama vairāk kā 650 km nobraucienu garumā ar 200 pacēlājiem. No putna lidojuma šie kalni starp Franciju un Alpiem izskatās kā ietīti zirnekļu tīklā. Snovborda iesācējiem tiek ieteikts savas teltis novietot šī reģiona lielākajā ciemā Avoriaz, kurš ievērojams ar īpaši platām snovborda trasēm, bet arī šī sporta veida veikaliem. Īpaša snovborda trase ar 6 metru augstām sienām un 120 metru garumā. Les Portes du Soleil ir arī pieejamas mežonīgās trases nobraucieni (Espaces Freeride), kur bieži uzturas Francijas labākie snovbordisti. Savukārt Šveices pusē Les Croset piedāvā uz trases Planachaux un Morgins uz trases La-Follieuse vakara apgaismojumu trešdienās un sestdienās līdz pulksten 21:30. Labākās snovborda trases Šveicē - Lāksā un Davosā Pasaules labākās un grandiozākās snovborda trases ir sastopamas Šveices austrumos Crap Song Gion Lāksā (Laax), taču tikpat daudz snovbordistu ir sajūsmā tieši par Davosas trasēm. Viena no iespaidīgākajām ir 100 m garā, 17 metru plātā un ar 5 metriem augstiem bortiem supertrase. Iecienītākais kalns snovbordistu vidū ir 2590 metru augstais Jakobshorns, kurš piedāvā vairāku veidu nobraucienus. Snovbordistiem ir speciāla viesnīca "Bolgenschanze" (www.bolgenschanze.ch) ar diskotēkas halli un starptautiski pazīstamiem dīdžejiem, kura atrodas tikai dažu minūšu attālumā no Jakobshorna pacēlāja un populārā restorāna “Bolgen Plaza” (www.bolgenplaza.ch). Bavārijas dabiskās trases Salīdzinājumā ar Šveices un Francijas trasēm Vācijas Alpi nav tik augsti, taču snovbordisti Dammkaras tuvumā var iejusties pirmatklājēja lomā un doties lejup no sniega neskarta kalna. Vāciski runājošajā Alpu teritorijā Dammkara ir vienīgā vieta, kurai ir pacēlājs uz 7 km garu dabisku jeb mežonīgu trasi. Labākā vieta tiek uzskatīta dienvidu nogāze Predigtstūles. Snovbordisti var pieteikt arī kalnu instruktoru (www.mittenwald.de), kurš ieteiks emocionāli saspringtākos nobraucienu posmus. Šie kalni katru dienu tiek uzmanīti arī no sniega lavīnu ekspertiem. Snovbordisti var piete

Šī gada 30.martā plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, informēja Ekonomikas ministrija.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr.18 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ".

Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Pēdējā laikā aizvien vairāk attīstās pārgājienu tūrisms Vācijā, Austrijā un Šveicē. Vācijā iemīļotākās pastaigu vietas atrodas dienvidu reģionos. Pirmais Bavārijas pārgājienu tūrisma parks Nordic Fitness Park ir ierīkots pilsētiņā Nesselvangā, Algojas reģionā. Šajā parkā ir pieejami 5 dažādas grūtības pakāpes maršruti, kas paredzēti skriešanai, pastaigām, kalnu velosipēdiem un kājām gājējiem. Parkā ir iekārtotas arī trīs sertificētas viesnīcas "Nordic Fitness Hotels", un ir iespējams izmantot apmācītu instruktoru pakalpojumus. Pārgājienu tūrismam ir nepieciešams īpašs ekipējums, kura galvenā sastāvdaļa ir īpašs ceļotāju spieķis. Nordic Fitness parkam pieder arī 6 citi maršruti, kas atrodas 80 km tālāk uz austrumiem, pilsētā Bad Tolz. Pavisam Vācijā ir izveidoti 30 šāda veida pārgājienu tūrisma parki. Avots: Eiropa.lv

Via Alpina ir garāka pastaigu taka, kas iet pāri Alpiem. Tās garums ir 5 000 kilometri, aptverot 338 posmus, augstumā starp 0 un 3000 metriem virs jūras līmeņa. Šī taka ir piemērota ne tikai pieredzējušiem ceļotājiem, bet arī vecākiem cilvēkiem un ģimenēm, kas vēlas iepazīt Alpu neaprakstāmo skaistumu un daudzveidību. Ceļotāju izvēlei ir pieci tematiski ceļi ar dažādām grūtības pakāpēm (sarkanais, violetais, dzeltenais, zaļais vai zilais ceļš). Pastaigu taku tīklojums plešas caur astoņām Alpu zemēm: Itāliju, Slovēniju, Austriju, Vāciju, Lihtenšteinu, Šveici, Franciju un Monako, un tas iet cauri gandrīz 40 parkiem un dabas rezervātiem. Pastaigu taka, kas vijas cauri visiem nozīmīgākajiem Alpu reģioniem piedāvā kultūras, vēstures un cilvēku dzīves mākslas apvienojumu, tas ir atvērts apmeklētājiem no 1. jūlija līdz 15. septembrim. Projekts Via Alpina aizsākās 1999. gadā pēc Francijas biedrības La Grande Traversée des Alpes iniciatīvas un šodien ir viens no starptautiskās pārvaldes komisijas nozīmīgākajiem projektiem, kuras biedrs ir arī Slovēnija. Starptautiskais projekts radās ar mērķi apvienot astoņas Alpu zemes, lai iegūtu lielāku ietekmi uz tūrisma attīstību vietējā mērogā. Sīkāka informācija: www.via-alpina.com Avots: Eiropa.lv

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Globālā sasilšana var iznīcināt nozīmīgu daļu no Eiropas kalnu kūrortiem, informēja Newsru.com.

Anomāli siltā ziema Eiropā nopietni apdraud Vācijas, Austrijas, Itālijas, Francijas un Šveices kalnainos apgabalus. Dēļ temperatūras paaugstināšanās kalnu slēpošanas sezona kļuvusi īsāka, sniega sega plānāka un finases, lai uzpūstu mākslīgo sniegu, lielākas. Turklāt, palielinās lavīnu risks.

Pēc klimatu pētnieku slēdziena Alpu reģionos vidējā temperatūra paaugstinās gandrīz trīs reizes augstāk nekā citur pasaulē. "1994, 2000, 2002, un 2003 gads bijuši paši siltākie pēdējo 500 gadu Alpu vēsturē", informē klimata pētnieki.

Šobrīd uz 90% lielāko kalnu kūrortiem Alpos pietiekami liela sniega sega turas vidēji 100 dienas gadā. Tālāka temperatūras sasilšana var novest līdz sezonas saīsināšanai, kūrotu skaitu un drošības aspektu tajos samazināšanos.

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

Ekonomikas ministrija, izvērtējot sabiedrības un uzņēmēju pausto viedokli un argumentus, rosinās Ministru kabinetam pieņemt lēmumu atbalstīt arī turpmāk Latvijā pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ, vienlaikus norādot, ka ES dalībvalstu rīcībai jābūt identiskai, Db.lv informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, ietverot situācijas raksturojumu Latvijā, kā arī pieejamo informāciju par situāciju citās ES valstīs, apkopojusi iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par pārejas uz vasaras laiku ietekmi un sniegusi savus priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

Lai sagatavotu viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz tautsaimniecību, Ekonomikas ministrija konsultējās ar citu nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī veica iedzīvotāju aptauju internetā.

Pēc nozares ekspertu sniegtajām ziņām, pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ kopumā nav vērojama būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību - enerģētikas un transporta nozarē ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska; savukārt, tūrisma nozarē ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildus pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām.

Atgādinām, ka šī gada 29.oktobrī plkst. 4.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr.18 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 - par vienu stundu atpakaļ". Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Vienlaikus aicinām Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz šī gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās EP direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība). Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs Ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.

Ir pabeigts un gājējiem sagatavots garās distances pārgājiena maršruta "Mežtaka" Ziemeļu daļas posms Latvijā un šobrīd notiek "Mežtakas" Dienvidu daļas izpēte un apsekojumi Kurzemē un Lietuvā.

"Mežtakas" Ziemeļu daļas posms ir pilnībā marķēts no Rīgas līdz Igaunijas robežai pie Apes un Kornetiem.

"Mežtaka" ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas/Lietuvas robežas pie Lazdiju (Lazdijai) pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā.

Kopējais "Mežtakas" Ziemeļu daļas garums ir 1050 km, tā ir sadalīta 50 posmos, katrs no tiem ir veicams vienā vai divās dienās. Latvijas teritorijā Ziemeļu daļas pārgājiena maršruts stiepjas 340 kilometru garumā, to veido 15 posmi, bet Igaunijā takas 720 kilometri ir sadalīti 35 posmos.

Saskatot Latvijā lielu potenciālu, zviedru brīvdabas apģērbu, apavu un inventāra ražotājs un tirgotājs "Fenix Outdoor Emerging Markets GmbH" (Fenix Outdoor) izveidojis šeit Baltijas pārstāvniecību un kā nākamo attīstības tirgu noskatījis Lietuvu.

Pirms 70 gadiem Zviedrijā dibinātais uzņēmums zīmolu darbību Igaunijā jau ir nostabilizējis, tāpēc nu kārta Latvijai, kurā uzņēmuma turpmākie plāni esot lieli - uzņēmums ir izveidojis savu koncepta tirdzniecības vietu, kā arī plāno dibināt sadarbību arī ar citiem partneriem, pastāstīja uzņēmuma pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Lauris Piņķis.

Lai gan uzņēmuma produkcija pasaulē ir vienāda, Latvijas tirgus klimata apstākļu dēļ vairāk pielīdzināms Ziemeļvalstīm, tādēļ pieprasījums vairāk novērojams attiecībā tieši uz ziemas un mitrumu aizturošu apģērbu. Zīmola pārstāve Sanela Krisat pauž, ka aizvien biežāk "Fjällräven" apģērbus sākušie iecienīt arī pilsētu iedzīvotāji, mainoties jaunāko pircēju vēlmēm un pieaugot pieprasījumam pēc "vintage" stila apģērbiem.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Šveices valdība trešdien ieviesusi jaunus noteikumus, lai aizsargātu produktus no Alpu reģiona. No nākamā gada sākuma apzīmējumu «Alpu» varēs izmantot tikai produktiem, kas atbilst reģiona noteikumiem, vēsta thelocal.ch.

Tiklīdz jaunie noteikumi nākamā gada janvārī stāsies spēkā, terminu «Alpu» varēs izmantot tikai piena un gaļas produktiem, kas atbilst īpašiem nosacījumiem un tos apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

Netiks pieļauti arī termini, kas mēģina izvairīties no šiem noteikumiem, piemēram, Kalnu tēja, informējis ekonomikas lietu departaments.

Federālā Padome ieviesusi arī jaunus noteikumus, kas saistīti ar neseno dioksīna skandālu un bailēm par apstarotas pārtikas importu no Japānas.

Nākotnē lauksaimniecības departamentam būs tiesības pieprasīt sertifikātu, lai garantētu, ka sēklas, stādi, mēslojums, pesticīdi un dzīvnieku barība nav piesārņoti vai apstaroti.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Šī gada 25.martā plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr.18 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 - par vienu stundu atpakaļ". Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Papildus informācija par pārejas uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340. Savukārt, informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, utt.) varat iegūt portālā www.timeanddate.com.

Šā gada 28.oktobrī plkst. 4.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika.

Pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ, informēja Ekonomikas ministrija.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr.18 Par pāreju uz vasaras laiku. Noteikumos minēts, ka Latvijā "pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00, atbilstoši otrās joslas laikam, pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 - par vienu stundu atpakaļ". Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.

Svētdien, 27. oktobrī pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.