VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Pašlaik VAS Latvijas dzelzceļš notiek 2008. gada kravu pārvadājumu tarifu politikas apspriešana. Jaunā tarifu projekta pieņemšanas priekšvakarā BATL vērš VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz to, ka 2007. gada laikā jau divas reizes tika paaugstināti dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi.

No 1. janvāra VAS Latvijas dzelzceļš palielinājusi maksu par kravu pārvadājumiem vidēji par 10%. No 2007. gada 1. jūlija, neraugoties uz daudzajiem uzņēmēju un BATL protestiem, tika paaugstināta maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas cenu pieaugums sadārdzinājis kravu pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļiem par 10%.

Vienlaikus ar tarifu paaugstināšanos jau otro gadu pēc kārtas konsekventi samazinās kravu pārvadājumu apjoms. Pēc 2006. gada rezultātiem, transportēšanas plūsmu apjoms krities par 11,2%. 2007. gada laikā šis process turpinās un pirmajā pusgadā pārvadājumu apjoms samazinājies par 6,9%.

BATL atbalsta VAS Latvijas dzelzceļš vadības viedokli, ka infrastruktūras uzturēšanas izdevumi ir jānosedz, turklāt arī no budžeta līdzekļiem. Tajā pašā laikā mēs vēlreiz vēršam VAS Latvijas dzelzceļš vadības uzmanību uz nepieciešamību novērst strīdīgos un dubultos maksājumus, kas paredzēti Metodikā dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanai un rada gan neattaisnotas infrastruktūras izmantošanas izmaksas, gan arī kravu pārvadājumu tarifu pieaugumu.

Plato dzelzceļa sliežu reģionā joprojām trūkst gan dzelzceļa kravu vagonu, gan platformu, stāsta Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

«Reģionā pietrūkst gan platformu, gan pusvagonu, un visi to vien dara, kā prasa, vai jums nav brīvu vagonu,» sacīja Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā visā reģionā vagonu parks ir pamatīgi novecojis. «LDz, salīdzinot ar citām valstīm, iepērk visai maz vagonu. Kad agrāk reģionā vagonu skaits bija pietiekams, katra dzelzceļa kompānija kravas krāva savos vagonos. Tā kā LDz praktiski nodarbojās ar kravu izkraušanu, jo no mūsu ostām kravas pa dzelzceļu uz citām valstīm iet ļoti mazā apmērā, mūs vagoni stāvēja neizmantoti, toties mums bija jāmaksā par citu valstu dzelzceļa kompāniju piederošo vagonu uzturēšanos Latvijā,» viņš klāstīja.

Latvijas dzelzceļš (LDz) iecerējis palielināt līdzdalību sev piederošajā LDz Cargo, veicot mantisko ieguldījumu – vagonus, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

LDz valde 2012. gada 7. decembrī konceptuāli lēma ieguldīt atkarīgajā SIA LDz Cargo 4867 kravas vagonus 64,87 milj. Ls vērtībā, par attiecīgo vērtību palielinot LDz Cargo pamatkapitālu no 608,6 tūkst. Ls uz 65,48 milj. Ls.

Pašlaik LDz Cargo, lai varētu veikt savu saimniecisko darbību, no LDz nomā kravas vagonus. Ņemot vērā, ka līdzekļi investīcijām ir ierobežoti un LDz nav finansiālas iespējas ieguldīt līdzekļus vagonu atjaunošanā, kā arī ņemot vērā valsts dividenžu politiku, kas neļauj ilgtermiņā plānot kapitālsabiedrības pašas finanšu līdzekļu apjomu investīcijām, lietderīgāk ir palielināt LDz pamatkapitālu, veicot mantisko ieguldījumu (ieguldot kravas vagonus), jo palielināsies ne tikai sabiedrības pamatkapitāls, bet arī pašu kapitāls, kas ir noteicošais rādītājs, lai konkurējot ar citām sabiedrībām, varētu piesaistīt visizdevīgāko finansējumu plānotajām investīcijām, skaidrots rīkojuma projekta anotācijā.

Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Pašlaik spēkā esošā infrastruktūras lietošanas maksa tika noteikta 2007.gada pavasarī, un, ņemot vērā kopējo situāciju tautsaimniecībā, ir pieaugušas faktiski visas VAS Latvijas dzelzceļš darbības izmaksas. Tādēļ sākot ar nākamo gadu infrastruktūras lietošanas maksa pieaugs vidēji par 15% – kravu pārvadājumiem par 13.6% un pasažieru pārvadājumiem par 17.7%.

Šodien apstiprinātais infrastruktūras maksas pieaugums ir mazāks, nekā sākotnēji plānots, jo kopš septembra beigām, kad VAS Latvijas dzelzceļš iesniedza regulatoram informāciju par savām izmaksām, ekonomiskā situācija ir ievērojami mainījusies, kā rezultātā sarukušas sagaidāmās kurināmā izmaksas un vairs netiek plānots darbaspēka izmaksu pieaugums. SPRK ir pārbaudījusi iesniegtos dzelzceļa infrastruktūras izmaksu rādītājus un aprēķinus un konstatējusi, ka tie atbilst metodikā noteiktajai aprēķina pieejai.

Ir iecerēts izbeigt VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošo ietekmi un līdzdalību AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas ir pirmais solis ceļā uz privātās kapitālsabiedrības likvidāciju un tās sniegto pakalpojumu nodošanu VAS Latvijas dzelzceļš, informēja Satiksmes ministrija.

VAS Latvijas dzelzceļš izšķirošās ietekmes izbeigšanu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi paredz attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 14. februārī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS Latvijas dzelzceļš, kurā valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija, pieder 51 % kapitāla daļu AS Starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Uzņēmums Starptautiskie pasažieru pārvadājumi nodarbojas tikai ar starptautisko pasažieru un bagāžas pārvadājumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, turklāt tā vienīgais pakalpojumu pasūtītājs un maksātājs ir VAS Latvijas dzelzceļš.

Lai samazinātu atkarību no Krievijas valsts dzelzceļa, kā arī nemaksātu milzīgas soda naudas par vagonu ātru neizkraušanu, SIA Nelss iegādājies 35 dzelzceļa vagonus koksnes pārvadāšanai no Krievijas uz kokzāģētavu. «Privātos vagonus Krievijas valsts dzelzceļš nevar aizsūtīt pārvadāt ogles uz reģioniem, lai tie sagatavotos ziemai,» norāda SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš atzīst, ka rudeņos 2-— 3 mēneši ir tādi, kad vagoni ir milzīgs deficīts, un tāpēc tika nolemts nopirkt pašiem savus vagonus, tādējādi izvairoties no to deficīta Krievijā. Turklāt skujkoku baļķus Nelss pērkot Krievijas vidienē, kur neesot izdevīgi tos kraut vagonos un vest uz Sanktpēterburgas ostu, tad pa Baltijas jūru uz Rīgu un tad atkal uz Aizkraukli, bet izdevīgāk ir izmantot dzelzceļu, neveicot otreizēju pārkraušanu. Pērn Krievijā iepirkti apmēram 150 000 m3 baļķu un ar saviem vagoniem uz Latviju atvesta apmēram puse, atzīst U. Asars. Viņš arī stāsta, ka Krievijā pērn tika iepirkti apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, kur daļai Nelss pievienojis vērtību, tos žāvējot un ēvelējot, kā arī impregnējot. Nodarbināto skaits Aizkraukles kokapstrādes kompleksā gada laikā ir pieaudzis no 397 līdz 406. Neto apgrozījums pērn pēc neauditētajiem datiem bija 79.5 milj .Ls, kas ir par 16.3 milj. Ls jeb 25.8 % vairāk nekā 2004. gadā. U. Asars norāda, ka uzņēmumam ir divas spēcīgas uzņēmējdarbības sfēras — meža sektors un būvmateriālu tirdzniecība, kur katra ir devusi savu artavu šajā pieaugumā. SIA Nelss direktors Uldis Asars: «Pērnā gada straujais kāpums ir saistīts ar iepriekšējos gados veiktajiem kapitālieguldījumiem kokzāģētavā.»

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Tuvāko mēnešu laikā Latvijas Pasts (LP) plāno aprīkot vēl aptuveni 140 darba vietas ar OpenOffice.org. programmatūru, Db informēja LP Sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Viņa norādīja, ka «ietaupījums, aprīkojot vēl aptuveni 140 darba vietas ar OpenOffice.org. programmatūru, būs apmēram 15 tūkst. Ls.»

Jau zināms, ka LP jau daļēji pārgājis uz OpenOffice.org programmatūru. Ar šo programmatūru strādā LP darbinieki piegādes punktos un daļēji arī pasta nodaļās.

«Lēmums par daļēju pāreju darbam ar OpenOffice.org. programmatūru tika pieņemts pamatojoties uz finansiāliem aprēķiniem. Darbiniekiem, kuriem nav nepieciešams ilgstoši lietot ar MS Word un MS Excel redaktoru funkcionalitāti, pilnībā pietiek ar OpenOffice.org. risinājumu,» skaidroja A. Tērauda, atgādinot, ka LP savām darba stacijām OpenOffice.org. programmatūru sāka ieviest 2008.gada sākumā.

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem.

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veiks pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veiks “LEONHARD WEISS” OÜ.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šo projektu īsteno Eiropas Savienības (ES) Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS Latvijas dzelzceļš uzlikusi naudas sodu 25 000 Ls apmērā, jo uzņēmums līgumos ar kravu un pasažieru pārvadājumu sniedzējiem iekļāvis tādus noteikumus, kas deformē konkurenci.

Kā liecina medijiem sniegtā informācija, KP konstatējusi - VAS Latvijas dzelzceļš, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvadātājs, atrodoties dominējošā stāvoklī, nepamatoti piedāvāja slēgt līgumus ar komercsabiedrībām, kuru privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Viens no līguma punktiem paredzēja, ka materiālus sliežu ceļu remontam noteiktos termiņos jāpiegādā Daugavpils ceļu distances līgumpartneriem, t.i., a/s DITTON pievadķēžu rūpnīca, a/s Daugavpils siltumtīkli un SIA Veiksme VR, bet, ja tas netiek izdarīts noteiktajos termiņos, paredzēts līgumu lauzt un slēgt pievedceļus vagonu padošanai.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo izsludinājis atklātu konkursu 300 dzelzceļa kravas vagonu piegādei. Uzņēmums iegādāsies 100 segtos vagonus, 100 graudu vagonus un 100 fitingu platformas.

Konkursa pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 2013. gada 17. maijam, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī. DB jau rakstīja, ka līdz 2014. gada beigām Latvijas dzelzceļš plāno iegādāties 16 jaunas lokomotīves, kā arī apmēram 600 dažāda tipa vagonus. Pēc DB aplēsēm, tam būs nepieciešami vismaz 60 milj. Ls.

Pirkumam izmantos gan pašu kapitālu, gan kredītus, DB iepriekš norādīja LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Pēc VAS Latvijas dzelzceļš prezidenta Uģa Magoņa teiktā, viena kravas vagona cena svārstās ap 100 tūkstošiem ASV dolāru. Tātad kopumā izmaksas divu gadu periodā veidos ap 30 milj. Ls.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Lai izvairītos no augstajām dīkstāves maksām un nodrošinātos pret iespējamo vagonu deficītu, vairāki Latvijas lielie uzņēmumi grasās vai jau ir iegādājušies dzelzceļa vagonus, ar kuriem piegādāt izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas. Tādejādi šobrīd izvērtusies situācija, ka Latvijas lielajiem uzņēmumiem izdevīgāk šķiet par lielu naudu iegādāties pašiem savus vagonus, nevis izmantot Latvijas dzelzceļa pakalpojumus. Dzelzceļa vagonu vidējā cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro par vienību, tāpēc var rēķināties, ka ieguvumam un finansiālajam ietaupījumam, ko gūs uzņēmēji, iegādājoties paši savus vagonus, jābūt ievērojamam. Nozares speciālisti arī uzsver — svarīgākais esot tieši izejvielas piegāžu drošība. Problēma gan esot tā, ka kravu pārvadājumi ar saviem vagoniem ir ļoti sarežģīts process, un arī vagonu reģistrācija kopējā vagonu reģistrā nav viegls process. Arī par «tīriem» kravu pārvadātājiem vagonu īpašnieki nevarēs kļūt, jo kravu pārvadājumus tie varēs veikt tikai tad, ja viens no maršruta galapunktiem ir Latvija.

Eksperti norāda, ka lēmums pacelt vagonu izmantošanas maksas un dīkstāves maksas varētu iegriezt arī Latvijas dzelzeļam — tas varētu vēl vairāk saasināt tendenci, ka dažādi ražošanas uzņēmumi paši iegādājas savus vagonus, tādējādi sašaurinot dzelzceļa kompāniju tirgu. Jau šobrīd vairāki Latvijas lielie uzņēmumi grasās vai jau ir iegādājušies dzelzceļa vagonus, ar kuriem piegādāt izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas, lai izvairītos no augstajām dīkstāves maksām un nodrošinātos pret iespējamo vagonu deficītu. Tas Latvijas lielajiem uzņēmumiem šobrīd šķiet izdevīgāk nekā izmantot LDz u.c. kompāniju pakalpojumus. Dzelzceļa vagona vidējā cena ir vairāki desmiti tūkstoši eiro, tāpēc var rēķināties, ka ieguvumam un finansiālajam ietaupījumam, ko gūs uzņēmēji, iegādājoties paši savus vagonus, jābūt ievērojamam.

Igaunijas lielākā privātā dzelzceļa kravu pārvadājumu kompānija E.R.S. grasās iegādāties 15 jaunas kravas lokomotīves no Kazahstānas lokomotīvju montāžas rūpnīcas LKZ, raksta BBN.

Paredzams, ka lokomotīves E.R.S., kas ir naftas terminālu operatora Vopak E.O.S. meitasuzņēmums, tiks piegādātas šogad vai 2014. gadā. Darījuma summa netiek atklāta.

Evolution Series lokomotīvju maksimālais ātrums ir 120 kilometri stundā, un tās var vilkt vilcienu, kura svars nepārsniedz 5,5 tūkst. tonnu.

E.R.S. dibināta 2003. gadā, lai paplašinātu mātes uzņēmuma Vopak E.O.S. pakalpojumu klāstu, tiem pievienojot dzelzceļa kravu pārvadājumus Igaunijas teritorijā un termināla teritorijā. Vopak E.O.S. ir lielākais un vienīgais neatkarīgais naftas produktu termināļa operators Baltijas valstīs.

Jau ziņots, ka arī valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo grasās moderinizēties, iegādājoties 100 segtos vagonus, 100 graudu vagonus un 100 fitingu platformas. Patlaban uzņēmums saņēmis trīs pretendentu piedāvājumus.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Unikāla pieeja vienkāršām lietām ar izaugsmes iespējām nākotnē - piedāvājot savādāka veida pakalpojuma klāstu, kas saistīts ar kosmosu. Dot cilvēkam mūžīgu brīvības sajūtu, jo cilvēkos vienmēr interesi ir izraisījušas mistiskas, prātam neaptveramas lietas, un kosmoss ir tas, kur cilvēki vēlētos pabūt.

Šī unikālā ideja piedāvā aizgājēju pelnus pēc kremācijas nogādāt kosmosā un izkaisīt tos plašajā visumā.

Šis pakalpojums nav analogs tam, ko varētu redzēt un izjust pašam baudot ar acīm esot kosmosā, bet apziņa tam, ka kaut kas no tevis ir aizsūtīts plašajā visumā.

Šo pakalpojuma veidu šobrīd ir iespējams veikt ar mūsdienīgajām tehnoloģijām kosmosa industrijā, ko piedāvā specializējušās kompānijas, kuras nogādā kravas vismaz 100 km augstumā, kas arī ir uzskatāms par kosmosa sākumu.

Šim pakalpojuma veidam tiks piedāvātas divu veidu cenu un pakalpojuma izvēles iespējas:

1) Nogādāt pelnus 30-40 km augstumā – stratosfērā ar hēliju pildītā specializētā lidojošā objektā.