Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Siguldas novadā dzīvojošajiem ir iespēja saņemt divsimt dažādu pakalpojumu ar atlaidēm, un tas nav tikai sabiedriskais transports, stāsta novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš patlaban plaši apspriestās Rīdzinieka kartes Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta cenu diferencēšanai neuzskata par diskrimināciju, pirmdien raksta Diena.

«Tas nav tikai sabiedriskais transports [..]. Te iekšā ir visi veikali, atļaušos teikt, ka visas kafejnīcas, protams, arī daži lielie pašvaldības sporta vai kultūras pasākumi, kā Operas mūzikas svētki. Šis projekts īstenībā ir unikāls arī Eiropas un pat pasaules kontekstā,» pauda U. Mitrevics.

«Pašvaldībai ir jāpieņem tādi lēmumi, ar kuriem tiek nošauti vismaz trīs vai vairāk zaķu. Jo vairāk jo labāk. Tāds arī ir šis lēmums ieviest Siguldas iedzīvotāja karti. Tātad, pirmkārt, cilvēkiem ir iespējas saņemt 200 dažādādu pakalpojumu ar atlaidēm. Otrkārt, tas noteikti ir lokālpatriotisma stiprināšanas jautājums, jo liela daļa Siguldas iedzīvotāju šīs kartes vispār neizmanto, bet kādā pasākumā vai mājas viesībās ir gadījumi, kad cilvēks rāda šo karti citiem un lepojas – lūk, tā ir mana Siguldas iedzīvotāja karte, es esmu savas pilsētas patriots,» skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs.

Jūrmalniekiem no 1.jūnija būs bezmaksas sabiedriskais transports pilsētas ietvaros – tā šodien, 15.martā, lēma Jūrmalas pilsētas dome. Lai pilsētas autobusos varētu braukt bez maksas, iedzīvotājiem būs jānoformē Jūrmalas iedzīvotāja karte. Pašvaldības iecerei gan vēl jāsaņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinājums.

Kopš 2012.gada bezmaksas sabiedrisko transportu Jūrmalas pilsētā pašvaldība apmaksā skolēniem un pensionāriem.

Jūrmalas iedzīvotāja kartes izsniegšanu plānots sākt no 1.maija. Karti bez maksas varēs saņemt divas iedzīvotāju grupas: Jūrmalā deklarēti iedzīvotāji un tie, kuriem pieder nekustamais īpašums Jūrmalā.

Skolēniem un pensionāriem, kuriem jau ir pašvaldības izsniegtā viedkarte, iedzīvotāja karte no jauna nebūs jānoformē.

Plānots, ka nākotnē ar Jūrmalas iedzīvotāja karti varēs saņemt arī citas priekšrocības – gan pašvaldības, pašvaldības iestāžu, gan arī, piemēram, pilsētas uzņēmēju piedāvātās atlaides pakalpojumiem.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Saistībā ar bijušās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšnieces Ārijas Stabiņas kukuļošanu līdz šim dažāda veida sodi piemēroti sešām personām, bet pati Stabiņa joprojām tiek meklēta.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pastāstīja, ka kopš Stabiņas pazušanas prokuratūra no pamatlietas izdalīja vairākus kriminālprocesus, kuros līdz šim sodītas sešas personas.

Vienā lietā prokurors ar trīs personām vienojies par sodu, un tiesa šo vienošanos apstiprinājusi. Šīm personām piemērots attiecīgi 5691 eiro, 4268 eiro un 4268 eiro sods. Savukārt kādam uzņēmumam, kura interesēs tika nodots kukulis Stabiņai, piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

Citā izdalītajā kriminālprocesā vienai personai piemērots prokurora priekšraksts par sodu un uzlikts samaksāt 3200 eiro.

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Norises pasaules naftas tirgū vedina domāt par tālāku cenu kritumu un zemu patēriņa cenu pieaugumu arī turpmāk

Raugoties no ierindas iedzīvotāja viedokļa, varētu šķist, ka vispārējā patēriņa cenu izmaiņu kontekstā piedzīvojam īstenu zelta laikmetu. Proti, neraugoties uz to, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir nedaudz paātrinājusies, gada inflācijas rādītājs jūlijā bija apaļa nulle. Turklāt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, cenu līkne strauji tiecas lejup. Vēl maijā dzīves dārdzības pieaugums gada izteiksmē sasniedza 1,2%, jūnijā šis skaitlis nokritās līdz 0,6%, savukārt mēnesi vēlāk patēriņa cenu indekss jau nonācis uz deflācijas sliekšņa.

Kritums ir visai iespaidīgs, un, turpinoties šādai dinamikai, augustā statistiķiem jau vajadzētu fiksēt deflāciju, kas tradicionāli norāda uz ekonomikas pagurumu vai pat krīzi. Latvijā šobrīd par to runāt nevaram, jo, kā liecina pirmās aplēses par ekonomisko izaugsmi gada otrajā ceturksnī, valsts attīstība ir nevis sabremzējusies, bet gan paātrinājusies. Turklāt šobrīd var izvirzīt teoriju, ka pašreizējo inflācijas mazināšanos izraisošie faktori, vismaz īslaicīgi, ekonomisko pieaugumu varētu paātrināt vēl vairāk.

Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc ierasti patriotiskajā novembrī Finanšu ministrija (FM) sāk ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu, skaidrojot, kāpēc nodokļi ir jāmaksā un kā tie tiek izlietoti.

Kampaņas atklāšanas pasākums notika ugunsdzēsēju depo – vietā, kura var pastāvēt un palīdzēt sabiedrībai, tieši pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. Šogad kampaņas primārā mērķauditorija ir jaunieši – topošie un esošie nodokļu maksātāji, savukārt tās nosaukums un galvenais sauklis – Nomaksāt! Nevis nemaksāt!.

«Latvijas labklājība ir katra mūsu valsts iedzīvotāja rokās. Mums ir ļoti daudz vajadzību, tomēr jāatceras, ka mums ir arī savi pienākumi. Un viens no mūsu pamatpienākumiem ir godprātīga nodokļu nomaksa. Valsts būs tik pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Man ir liels prieks, ka šajā kampaņā primāri uzrunājam jauniešus, kuri vēl tikai sāk apzināties lietu nozīmi un savas dzīves prioritātes. Ceru, ka pēc šīs kampaņas godprātīgu Latvijas iedzīvotāju skaits arvien palielināsies. Nodokļus vajag nomaksāt, nevis nemaksāt!» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā konstatētas nepilnības, kuru dēļ arī tad, ja cilvēks ir nomaksājis nodokļu parādu, tas tik un tā redzams kā aktuāls.

VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice - Mamaja biznesa portālam db.lv stāstīja, ka "šāda situācija ir radusies tiem nodokļu maksātājiem, kuriem izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa (respektīvi, 2019. gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radies pienākums piemaksāt noteiktu summu valsts budžetā) un tās samaksas termiņš normatīvajos aktos ir noteikts 2020.gada 1.decembris".

Tieši tādēļ šī informācija joprojām ir redzama EDS profilā - vēl nav pienācis maksāšanas termiņš, kas ir 2020.gada 1.decembris.

Tā, piemēram, db.lv vērsās kāda iedzīvotāja, kura 2019. gada 10.jūnijā veica maksājumu - Iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu Valsts kasē, taču vēl šobrīd VID EDS sistēma uzrāda, ka personai maksājums joprojām ir jāveic.

Pērn decembrī, pieņemot Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs paziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nebūs jādeklarē īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.

Pretēji valsts amatpersonas izteikumiem likums tomēr uzliek pienākumu lauciniekiem no 1. marta deklarēt šķirnes mājlopus un savvaļas dzīvniekus, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Kāpēc tas jādara, ja lopiņi jau ir reģistrēti valsts uzturētajā Ganāmpulku reģistrā?» jautājusi Madonas novada Kalsnavas pagasta iedzīvotāja Līga Kārkliņa, kura savā saimniecībā tur 42 govis un 16 jaunlopus, un Varakļānu novada Murmastienes pagasta iedzīvotāja Daina Pelša, kurai pieder 145 slaucamas govis un jaunlopi. Izbrīnīta ir arī Kocēnu novada Dikļu pagasta iedzīvotāja Daiga Liepiņa, kuras īpašumā ir 16 zirgi, kuri tāpat ir reģistrēti Ganāmpulku reģistrā.

Kāda ASV Bostonas pilsētas iedzīvotāja pie savas mājas izsolē iegādājusies divas autostāvvietas, šim nolūkam tērējot vairāk nekā pusmiljonu ASV dolāru.

Aizvadītajā nedēļā Bostonas Blekbejas rajonā tika izsolītas divas autostāvvietas, vēsta Boston Globe. Izsoles laikā to cena sasniedza 560 tūkstošus ASV dolāru (sākotnējā cena 42 tūkstoši) un abas autostāvvietas iegādājās vietējā iedzīvotāja Līsa Blumentāle (Lisa Blumenthal), kurai netālu pieder vairākus miljonus vērts īpašums.

Bostonas Iekšējo ieņēmumu dienests, kas izsolīja autostāvvietas, iepriekš tās bija konfiscējis no kāda pilsētas iedzīvotāja, kurš ilglaicīgi nebija maksājis nodokļus. Jaunā autostāvvietu īpašniece iecerējusi ļaut tās izmantot saviem viesiem un strādniekiem, kas uztur viņas īpašumus.

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Ko kredītbirojs nozīmē Latvijas iedzīvotājiem – ieguvumu vai zaudējumu? Bažas un neskaidrības privātpersonu datu jautājumos ir daudz, bet skaidras atbildes pagaidām nekur nav rodamas. Ko mums dos šī pilnīgā informācijas apmaiņa? Kāda tad būs iedzīvotāju loma un ietekme kredītbirojā?

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Nav šaubu, ka ir jābūt gan sociālo iemaksu, gan izmaksu griestiem, uzsver DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš atceras, ka griestus atcēla krīzes laikā, un, domājams, ka iemesls bija dziļa neizpratne Saeimā par to, kas vispār ir sociālā apdrošināšana, ka VSAOI nav nodoklis, kaut arī tautā to dēvē par socnodokli, bet gan maksa par obligātu pakalpojumu. Tātad, jo lielākas iemaksas, jo lielākas izmaksas, saka eksperts, piebilstot, ka, līdz ar to radās cilvēkus nevajadzīgi tracinošas situācijas, kad kāds vecāku pabalstos saņēma desmitus tūkstošus.

Ļoti lielās algas nereti saņem Latvijā īslaicīgi dzīvojoši ārzemju speciālisti, kuri par mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmas labumiem nav pat aizdomājušies, tātad tās visdrīzāk nav arguments viņu piesaistē, bet griestu atcelšanas radītās papildus darba devēja izmaksas bijis mīnuss no mūsu darba tirgus konkurētspējas viedokļa, norāda eksperts. Viņš uzsver, ka nebūtu pret lielāku progresivitāti nodokļu sistēmā, bet griestu atcelšana iepriekš to nav nodrošinājusi augstākminēto apsvērumu dēļ, savukārt griestu noteikšana tikai izmaksām būtu nodokļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas jaukšana kopā.

Grieķijas galēji labējās partijas Zelta Rītausma (Chrysi Avgi) pārstāvji parādu nomocītās valsts ielās aizvien aktīvāk sāk pildīt tos uzdevumus, ar kuriem vajadzētu nodarboties likumsargiem, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Atēnu policija iedzīvotājiem nereti pat ierosina meklēt palīdzību pie partijas, kura dažkārt tikusi dēvēta kā neonacistiski noskaņota, biedriem. Arī daudzi Grieķijas noziegumu upuri pariju uzskata par vienīgajiem «aizstāvjiem».

Kāda Atēnu iedzīvotāja laikrakstam stāstīja, ka bijusi šokēta, kad policija nevēlējusies izmeklēt incidentu, kurā bija iesaistīti Albānijas imigranti, un ieteikuši viņai doties pie Zelta Rītausma partijas.

«Viņi [policija] atklāti sacīja – ja jautājums saistīts ar imigrantiem, jāiet pie Zelta Rītausmas,» sacīja Atēnu iedzīvotāja, kas vēlējusies palikt anonīma. Viņa arī norādīja, ka Grieķijas vidusšķiras iedzīvotāju vidū neesot drošības sajūtas un paļāvības policijai. Atsevišķi grieķi arī uzskatot, ka Zelta Rītausma pildot tās valsts funkcijas, kuras valsts vairs nespēj.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darbinieki Madonā un tās apkārtnē vairākās adresēs izņēmusi lielu daudzumu akcīzes preču, to skaitā 13 tūkst. litru dīzeļdegvielas, 205 litri alkoholisko dzērienu un 925,2 tūkst. cigarešu. Šo preču kopējā vērtība ir vairāk nekā 56 tūkstoši latu.

Kā informē Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore Inga Randare, 13. martā Sauleskalnā autoceļa Madona-Pļaviņas desmitajā kilometrā apturēta automašīna Volkswagen Transporter. Automašīnas apskates laikā konstatēts, ka tajā nelikumīgi tiek pārvadātas cigaretes (paciņas nav marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām), kā arī automašīnā atradies nelikumīgs alkohols. Automašīnas pārmeklēšanas un tiesas sankcionētas kratīšanas laikā, kas veikta divu aizturēto Madonas iedzīvotāju (1966. un 1963. gadā dzimuši vīrieši) dzīvesvietās, kopā atrastas un izņemtas 40 640 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām un 29 litri alkohola.