Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

Vienošanās starp AS Pasažieru vilciens (PV) un Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF) par jaunu vilcienu iegādi nav panākta, informē Satiksmes ministrija (SM). Viena no neskaidrībām, kas varēja rasties uzņēmuma pārstāvjiem, strādājot Latvijā, iespējams, ir saistīta ar nesaprašanu, kurš īsti ir gala lēmuma pieņēmējs, atzina Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

(Papildināta no 6. rindkopas)

Par sarunu rezultātiem PV valde SM informējusi īsi pirms punsakts. Ministrija pauž nožēlu, ka pēdējo mēnešu laikā nav izdevies panākt vienošanos starp PV un CAF par jaunu vilcienu iegādi. Kā informēja PV, pēdējās dienās starp abiem uzņēmumiem notikušas intensīvas sarunas un tajās tika panākts nopietns progress, tomēr par būtiskiem punktiem starp uzņēmumiem vienošanās netika panākta. Līdz ar to netika nodrošināta ES līdzfinansējuma pieejamība šim projektam pilnā apmērā, norāda ministrija.

SM pieprasījusi PV valdes detalizētu rakstisku skaidrojumu par sarunu gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī iespējamajiem tieskajiem riskiem. Tāpat satiksmes ministrs Aivis Ronis uzdevis sagatavot priekšlikumus par turpmāko rīcību esošajā aktivitātē piešķirto Eiropas Savienības fondu apguvē iesniegšanai tuvākajā Ministru Kabineta sēdē.

9.Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (PLL), kurš jaunajā Saeimā nav ievēlēts, nākotnē vēlas pretendēt uz Jūrmalas mēra amatu.

Kā aģentūrai LETA atzina Leiškalns, viņam kā jūrmalniekam esot daudz par ko domāt, piemēram, par grandiozo nekustamā īpašuma nodokli, "kas drīz gāzīsies pār kūrortpilsētu". Tāpēc viņš pamazām varētu gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām un pat pretendēt uz Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu.

Leiškalns norādīja, ka situāciju Jūrmalā labi pārzinot. Vēlēšanu rezultāti gan viņam šajā pilsētā nekad neesot bijuši īpaši labi, bet viss ar laiku varot mainīties.

Tagad, pēc Saeimas deputāta amata atstāšanas, Leiškalns varētu turpināt darboties Latvijas Ostu asociācijas vadībā. Viņš pieļāva, ka arī strādās kompānijā "MRS".

9.Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (PLL), kurš jaunajā Saeimā nav ievēlēts, nākotnē vēlas pretendēt uz Jūrmalas mēra amatu.

Kā aģentūrai LETA atzina Leiškalns, viņam kā jūrmalniekam esot daudz par ko domāt, piemēram, par grandiozo nekustamā īpašuma nodokli, "kas drīz gāzīsies pār kūrortpilsētu". Tāpēc viņš pamazām varētu gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām un pat pretendēt uz Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu.

Leiškalns norādīja, ka situāciju Jūrmalā labi pārzinot. Vēlēšanu rezultāti gan viņam šajā pilsētā nekad neesot bijuši īpaši labi, bet viss ar laiku varot mainīties.

Tagad, pēc Saeimas deputāta amata atstāšanas, Leiškalns varētu turpināt darboties Latvijas Ostu asociācijas vadībā. Viņš pieļāva, ka arī strādās kompānijā "MRS".

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas sasaiste ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu nebūs zāles pret ēnu ekonomiku, Nozare.lv rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības eksperts Pēteris Leiškalns.

«Nemitīgi runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu. Latvijā vislielākā ēnu ekonomikas daļa sastāv no minimālās algas vai tai pietuvinātas alga plus vēl kaut kas. Pret to šī koncepcija nav zāļu,» situāciju raksturoja LDDK pārstāvis.

Leiškalns skaidroja, ka, piemēram, par mikrouzņēmuma darbinieku tiek samaksāts IIN «pildspalvas gala lielumā» un šādā gadījumā veselības budžetam tiek maza summa. Taču gan tie, kas iemaksājuši ļoti mazu nodokli, gan arī tie, kas maksājuši no lielas algas, saņems vienādu pakalpojumu.

«Ja cilvēks apzinās, ka no viņa gadā tiek paņemti 1000 lati, bet no otra tiek paņemti, labākajā gadījumā, pieci vai desmit lati, bet pakalpojumu viņi saņem vienādu, tad ir lielas problēmas tiem, kas maksājuši lielo algu, jo viņi tiek nolikti vienotā rindā, vienā sistēmā,» sacīja Leiškalns.

«Latvijas uzņēmumiem nav jākonkurē ar Microsoft vai Apple, bet vajag radīt uzņēmumu, kas sniegtu cilvēkiem tādu pakalpojumu, par ko neviens cits vēl nav iedomājies. Lai darbotos IT biznesā, nav nepieciešamas milzīgas investīcijas - sākumā pietiks ar labu datoru, interneta pieslēgumu,» izdevumam Sestdiena stāstījis ASV strādājošais Edgars Kalns.

«Izmaksas ir mazas, bet iespējamais ieguvums - ļoti liels. Protams, nevar cerēt, ka visas idejas gūs panākumus, jo arī Silīcija ielejā uzplaukumu piedzīvo labi ja desmitā daļa izveidoto uzņēmumu,» viņš skaidrojis.

E. Kalns ikdienā strādā Silīcija ielejā, kur ir vadošais speciālists bezpeļņas organizācijā SRI International. Šī organizācija savulaik atvasināta no prestižās Stenforda universitātes un veic pētījumus dažādās zinātnes jomās.

«Mūsu mērķis ir izstrādāt tehnoloģijas, ko pēc tam pārdodam gan ASV valdībai, gan privātiem uzņēmumiem,» stāstījis E. Kalns. Viņa uzdevums ir izvērtēt, vai un kā jauno tehnoloģiju iespējams izmantot praktiskiem nolūkiem, vai cilvēki būs gatavi par to maksāt.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Šā gada 1. novembrī par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektori kļuvusi līdzšinējā ĀIPL projektu direktore Marta Jaksona, informē padomes pārstāvji.

Savukārt Ģirts Greiškalns, kurš ĀIPL vadījis vairāk nekā desmit gadu, turpmāk ieņems valdes padomnieka amatu. Jaunās ĀIPL vadītājas galvenā darbības prioritāte būs turpināt dialogu ar valdību par ārvalstu investoriem svarīgiem jautājumiem, tai skaitā, darbaspēka pieejamības un kvalitātes jautājumiem, kā arī nodokļu sistēmas un tiesiskās vides sakārtošanu Latvijā.

Pildot ĀIPL projektu direktores pienākumus, Marta Jaksona pierādījusi sevi kā talantīgu vadītāju un augsti motivētu profesionāli gan finanšu, gan komunikācijas jomā. Pieredzi uzkrājusi ilgus gadus strādājot Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā, ANO attīstības programmā Ņujorkā, kā arī Tulkošanas un terminoloģijas centrā par direktori. Augstāko izglītību politikas zinātnes programmā Marta Jaksona ieguvusi Latvijas Universitātē, zināšanas papildinot Starptautiskajā Sabiedrības vadības institūtā Parīzē un vēlāk iegūstot profesionālo maģistra grādu biznesa vadībā.

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

«Es tiešām nesaprotu, uz kādiem estētiskiem pamatiem balstās cilvēki, kas pārmet Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam (Gaismas pils) novecošanu vai ko citu,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Kanādā mītošais latvietis Alfons Kalns.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) pagājušajā nedēļā saņēma 50 000 latu lielu dāvinājumu no korporācijas Fraternitas Latviensis. To oficiāli pasniedza A. Kalns, korporācijas biedrs un elektroinženieris.

Vaicāts par pārmetumiem, ka celtniecībai atvēlēto naudu varētu iztērēt lietderīgāk, gan arī par to, ka projekts jau novecojis un vispār nepievilcīgs, A. Kalns teicis: «Es absolūti nepiekrītu. Vēl nesen kāds bija sarēķinājis, ka tad, ja sadalītu visiem pensionāriem vienu miljonu, katram sanāktu kādi 50 lati. Kas tad notiktu? Tos noēstu un nodzertu. Kad Andris (LNB direktors Andris Vilks) 90. gados Kanādā viesojās pirmoreiz, tad arī runāja, ka grāmatas novecos, visa lasīšana būs digitāla. Nekas tamlīdzīgs nav noticis! Tāpat kā sākumā runāja, ka līdz ar datoru izmantošanu samazināsies papīra patēriņš. Notika tieši pretēji.

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Db.lv apkopojis informāciju par slēpošanas iespējām Latvijā.

Tā kā beidzot līdz Latvijai ir atnācis sals, vairākas slēpošanas trases ir sākušas pūst sniegu uz kalniem, liecina slēpošanas trašu sniegtā informācija portālam Db.lv. Tikai jautājums, vai uzpūstā sniega daudzums būs pietiekams, lai jau šonedēļ brauktu slēpot.

Atpūtas komplekss Milzkalns nolēmis nedēļas nogalē atklāt vienu trasi slēpotājiem.

Žagarkalns darbojās jau šodien, bet ir izmantoti tikai 50% no tā kapacitātes. Jau no ceturtdienas tiks atvērtas abas slēpošanas bāzes, Žagarkalns nomas, kafejnīcas un arī sporta preču veikals. Iespējams, ka sestdien un svētdien būs atvērts arī Bērnu kalns un daļa snovbordparka.

Latvijas slēpošanas trases jaunajai ziemas sezonai ir gatavas, bet šonedēļ darbu vēl nesāks, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie trašu pārstāvji.

Slēpošanas bāzes Zviedru cepure īpašnieks Edvīns Balodis aģentūrai BNS norādīja, ka kalns un tehnika ir gatava darbam, ja gadījumā sniegs uzsnieg un ir noturīgs, bet šobrīd paši vēl sniegu nesāks pūst. «Neviens tagad sniegu nepūtīs, varbūt vienīgi bagātie [kalnu īpašnieki]. Kamēr nebūs stabila ziema, mēs to nevaram atļauties, elektrība ir ļoti dārga,» skaidroja Balodis.

Arī atpūtas bāzes Milzkalns direktors Viesturs Ošnieks aģentūrai BNS pastāstīja, ka šonedēļ sinoptiķu prognozētā sniega sega ir pārāk maza, lai kalns varētu sākt aktīvi strādāt.

«Pieci centimetri sniega ir pārāk maz, vajadzīgi vismaz 20 centimetri, lai kaut kas notiktu,» sacīja Ošnieks. Viņš norādīja, ka, ja temperatūra turas stabili vismaz četrus grādus zem nulles, tad 30 stundu laikā viņi paši spēj saražot pietiekamu sniega daudzumu, lai varētu sākt sezonu.

Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis atteicies no savas Rīgas domes deputāta algas. Tiesa viņš to var atļauties, jo iepriekšējos gados uzkrājis vērā ņemamus līdzekļus.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš sacīja, ka atteicies no darba algas Rīgas domē, to pamatojot ar nevēlēšanos saņemt samaksu no «šādas Rīgas domes vadības».

Bet pārmetumus par to, ka viņš nav apmeklējis vairākas domes un pašvaldības komiteju sēdes, Ģ.V.Kristovkis atspēkoja ar nepieciešamību apmeklēt citus pasākumus. Domes darbībā viņš piedaloties ar konkrētiem priekšlikumiem.

Ģ. Kristovskim pieder divi zemes gabali un māja Ventspilī un Ventspils novadā, bet kopīpašumā vēl četri īpašumi – dzīvoklis Ventspilī, zeme un puse mājas Rīgā, zeme un māja Ventspils novadā un zeme un māja Apes novadā.

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

«Pēdējā laikā novērota tendence, ka Latviju izvēlas investori, kuri sniedz pakalpojumus. Ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas Latvijā izvēlas izvietot savu iekšējo pakalpojumu centru. Tad mēs redzam, ka Latvijas priekšrocības ir ātrs internets, daudz brīvu telpu, varbūt mūsu tirgum nepiemēroti kvalificēts darbaspēks, piemēram, grāmatveži vai mārketinga cilvēki, kuru Latvijā ir vairāk nekā attiecīgu darbvietu, bet kas citām ārvalstu kompānijām un citām nozarēm var šķirst pievilcīgi,» norāda Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka «šādas investīcijas ir labas, tomēr tas nav ieguldījums rūpniecībā».

Šīs investīcijas ir arī tādas, kuras salīdzinoši viegli var «pārvilināt» uz citu valsti, tādēļ sevišķi svarīgi ir apdomāt, kā tās noturēt, norāda Ģ. Greiškalns.

«Ja runā par investīcijām rūpniecībā, tad ir virkne jautājumu, pie kuriem būt jāstrādā gan pašvaldību līmenī, gan valdības līmenī,» norāda Ārvalstu investoru padomes vadītājs, skaidrojot, ka jārunā par dažādiem jautājumiem, piemēram, enerģētikas stratēģija, industriālo teritoriju pieejamība.

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, var teikt, ka Latvijas tautsaimniecība ir nostabilizējusies uz atlabšanas ceļa, tomēr jāsaka, ka šī izaugsme ir arī «atsitiena efekts» pēc tā kritiena, ko Latvija piedzīvoja, un pēc tām rūgtajām zālēm, ko mēs īstenojām,» intervijā LR1 raidījumam Labrīt! norāda Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors.

Plānojot veselības aprūpei nepieciešamo papildu finansējuma daļu, jārēķinās ar maksājumu sloga kāpumu, jo visai naivi būtu cerēt uz valsts maciņa palielināšanos, tikai pateicoties IKP pieaugumam vai uz ēnu ekonomikas mazināšanās rēķina, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vēstīts, ka šī gada pirmie mēneši paies nodokļu politikas ilgtermiņa stratēģijas jautājuma zīmē. Ar to Finanšu ministrijai jānāk klajā 1. aprīlī, ieskaitot paziņojumu par finansējuma avotu universālai valsts obligātās veselības apdrošināšanai, ko akceptēja valdība.

Minētie 350 milj. eiro, kas papildus nepieciešami veselības aprūpei, nav klintī cirsta summa – tā var būt arī mazāka, saka sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns, kurš izvērtējis iespējamos nepieciešamā finansējuma gūšanas avotus. No valsts budžeta ārstniecībai pērn atvēlēti virs 700 milj. eiro, bet, kā uzsver P. Leiškalns, iedzīvotāji no savām kabatām maksāja ap 46% no kopējiem izdevumiem – ap 600 milj. eiro. Normāli, ja šis rādītājs būtu 20%. Lai līdz tam nonāktu, ir «jāpiemet» 350 milj. eiro. Tāpat par normālu tiek uzskatīta situācija, kad ārstniecībai tērē ap 4,5% no IKP vai ap 12%–13% no budžeta. Latvijā šobrīd tie attiecīgi ir ap 3% un virs 9%. «Tātad – šie 350 milj. eiro ir nepieciešami, lai sasniegtu minimumu. Ja iesviedīsim vairāk naudiņas – sliktāk nebūs. Līdz pārfinansētai veselības aprūpei mums vēl ļoti tāls ceļš ejams,» rezumē P. Leiškalns.

Pats nejēdzīgākais no apvainojumiem, kas esot izskanējis par ekspremjeru Aigaru Kalvīti, – ka viņš bijis tas, kurš «gāzējis». Taču A.Kalvīša valdības lielākā kļūda bijusi tā, ka viņš padevies «gāzētājiem», intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Kārlis Leiškalns.

«A.Kalvītis nespieda tikpat stipri uz bremzēm kā Krišjāņa Kariņa tipa «gāzētāji» uz gāzes pedāļa. Cita starpā Kariņš kā īsts tautas labdaris piedāvāa visām pārtikas precēm noteikt 5% PVN. Ja opozīcijai – Jaunajam laikam un tā satelītiem būtu bijuši alternatīvi priekšlikumi, kā samazināt izdevumus un kāpināt ienākumus, tad varētu teikt, ka opozīcijai taisnība, taču opozīcija tikai rieba pozīcijai, līdz ar to ieriebdama ne tikai valdībai, bet arī tautai,» viedokli pauž K.Leiškalns.

Uz jautājumu vai A.Kalvītis nebija jau par ilgi aizsēdējies premjera krēslā, K.Leiškalsn atbild: «Ne gluži tas sagrāva Kalvīti. Varbūt iemesls bija likums par kompensācijām ebrejiem vai kas cits, bet pret viņu tika sacelta propagandas jezga, kur viņš bija sliktais, neatkarīgi no tā, ko dara. Neviens neaizsēžas par ilgu, kamēr pret viņu netiek organizēta mērķtiecīga kampaņa. Patiesībā viņš tika noraksts. Un aiz viņu norakušajiem medijiem stāvēja ļoti ietekmīgi spēki.»

Slēpošanas kalns Lemberga hūte 2012./ 2013. gada sezonā apkalpojis par 53% vairāk apmeklētāju nekā pirms gada.

Ja 2011./ 2012. gada sezonā kalns darbu uzsāka 2013. gada 27. janvārī, tad šajā sezonā slēpotāji tika gaidīti jau no 5. decembra. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi atkušņi, kuru laikā, lai saglabātu kalna seguma kvalitāti, kalns uz laiku tika slēgts, informē kalna apsaimniekotāji - OC Ventspils.

Sezonas sākumā tika atklātas paplašinātās servisa ēkās telpas. Tagad apmeklētājiem ir pieejamas divas reizes plašākas nomas punkta telpas, kā arī kafejnīca ziemas periodā vienlaikus var apkalpot 56 apmeklētājus (iepriekš 24), savukārt vasarā pat 116 apmeklētājus, jo izbūvēta vasaras terase ar apbalvošanas sienu un paaugstinājumu. Bērnu kalniņā šogad uzstādīts jauns pacēlājs. Savukārt lietpratēji tika pie jaunas nobraucienu trases un jaunām figūrām snovparkā.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics un Šveices Nacionālā garantijas fonda vadītājs Martins Metzlers Rīgā parakstīja līgumu par abu valstu Garantijas fondu savstarpējo atzīšanu.

Pateicoties šim līgumam, turpmāk Latvijas iedzīvotāji nokļūstot Šveicē varēs saņemt Šveices likumā paredzētās zaudējumu atlīdzības par ceļu satiksmes negadījumiem, par kuriem izmaksas cietušajiem tiek segtas no Garantijas fonda. Piemēram, gadījumos, ja avāriju izraisījušajam transportlīdzeklim nav bijusi OCTA.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Šveices Garantijas fonda vadītāja vizītes mērķis bija noslēgt savstarpējo līgumu ar Garantijas fondu Latvijā par abu valstu pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzības par ceļu satiksmes negadījumiem, kas saskaņā ar likumdošanu tiek izmaksātas no tās valsts Garantijas fonda, kur notika negadījums. Piemēram, ja Latvijas iedzīvotājs ir cietis ceļu satiksmes negadījumā Šveicē, bet ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs nav apdrošinājis savu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, tad cietušajam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības prasīt un saņemt kompensāciju no Šveices Nacionālā garantijas fonda."