Medijos publicētā informācija, ka Lembergu ģimenes uzņēmums saņem 2 miljonu pasūtījumu no Auguļa pārraudzītā Latvijas Dzelzceļa pauž nepatiesu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar SIA Bio-Venta tiesību iegūšanu ar biodīzeļdegvielu nodrošināt VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmumu.

Par to Db informē SIA Bio – Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš skaidro, ka SIA Bio-Venta biodīzeļdegvielas tirgū darbojas kopš 2008.gada rudens un kā jebkurš uzņēmums ir ieinteresēta pastāvēt un veiksmīgi darboties, gūstot peļņu. Lai nodrošinātu saražotās produkcijas realizāciju, uzņēmums pastāvīgi piedaloties dažādos iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Arī uzvara konkursā par biodīzeļdegvielas piegādi, ko izsludinājusi SIA LDz ritošā sastāva serviss, ir SIA Bio-Venta vadības un darbinieku rūpīga un nopietna darba rezultāts, uzsver A. Janvars.

«Rakstā paustais viedoklis par to, ka piedāvājums iesniegts pēdējā brīdī dēļ it kā SIA Bio-Venta rīcībā esošas plašākas informācijas, ir, maigi sakot, nepatiess, jo visi konkursa piedāvājumi tika iesniegti aizzīmogotās aploksnēs, kuru atvēršana notika konkursa komisijas un konkursa dalībnieku klātbūtnē, izslēdzot jebkādu informācijas noplūdi un konkursa rezultātu sarunāšanu. Starpība starp SIA Bio-Venta un SIA Mežrozīte piedāvājumu bija nevis rakstā minētie daži tūkstoši dolāru, bet vairāk par 23 dolāriem par tonnu, kas sastāda vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Raksta autorei, protams, vienalga, ka valsts akciju sabiedrība var ietaupīt šādu summu, jo galvenais ir cīņa pret «oligarhiem»», tā A. Janvars, komentējot pietiek.com publicēto.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar biodegvielas ražotāja Bio - Venta pārstāvjiem, solījis panākt, lai Eiropas Komisijas notifikācijas procedūras ietvaros nodalītu tiešo un netiešo valsts atbalstu biodegvielas ražošanai, kā arī plānveidīgi virzīt biodegvielas obligātā piejaukuma īpatsvara palielināšanu autotransportā.

Viņa viedoklis sakritis ar biodegvielas ražotājiem arī attiecībā uz ierosinājumu noteikt vienu atbildīgo amatpersonu no Ekonomikas ministrijas, kas būtu atbildīga par problēmu operatīvu risināšanu.

Par to Db. lv informēja SIA Bio - Venta valdes loceklis Renārs Pūce.

Lai nebūtu jānonāk līdz jaunas, modernas ražotnes, kas realizēta ar pašmāju nacionālo kapitālu, slēgšanai, uzņēmums SIA Bio-Venta lūdzis Ministru prezidentu rast iespēju ne vēlāk kā līdz 2011.gada jūlijam pilnībā izmaksāt uzkrāto valsts parādu SIA Bio-Venta par 2008. un 2009.gadā saražoto biodīzeļdegvielu 12,58 milj.LVL apmērā; nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu izmaksāts valsts atbalsts par 2010.gadā saražoto biodīzeļdegvielu; novērst neefektīvo birokrātiju konkrēto jautājumu risināšanā Zemkopības, Ekonomikas un Finanšu ministrijās, kurās jāpatērē nesamērīgi ilgs laiks atbildīgās personas noskaidrošanā; izveidot darba grupu, kurā tiktu iekļauti pārstāvji no atbildīgajām ministrijām un Latvijas biodegvielu un bioenerģijas asociācijas, kura izstrādātu Rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā 2010-2020 gadam; nepieļaut valsts tiesiskās paļāvības principu neievērošanu, kā rezultātā būtiski tiek pasliktināts investīciju klimats un ražotāju stāvoklis valstī.

Baltikums Bank un biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss SIA Bio-Venta noslēdza līgumu par faktoringa limita piešķiršanu 1.8 milj. EUR apmērā ar termiņu 1 gads, informēja Bio-Venta pārstāve Daiga Kļaviņa.

Piešķirtais finansējums paredzēts SIA Bio-Venta saražotā biodīzeļdegvielas apjoma palielināšanai, jo īpaši palielinot produkcijas noietu Skandināvijas tirgū. Latvijā biodīzeļdegvielas patēriņam ir sezonāls raksturs, savukārt Skandināvijas valstīs B100 tiek patērēts visu gadu. Tieši šī iemesla dēļ Skandināvijas tirgus SIA Bio-Venta esot stratēģiski svarīgs. Pateicoties Baltikums Bank faktoringa limita piešķiršanai, SIA Bio-Venta palielināsies pieejamais naudas līdzekļu apjoms periodā, kad vietējā tirgū realizācijas apjoms ir vismazākais (novembris - marts).

70% no biodegvielas ražošanai nepieciešamā rapša sēklu daudzuma tiek iepirkts no Latvijas zemniekiem, savukārt pārējais ražošanai nepieciešamais rapsis (30%) tiek importēts. Biodīzeļdegvielas ražošanas procesā rodas tādi blakusprodukti kā rapšu rauši, kālija sulfāts un farmaceitiskas kvalitātes glicerīns.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Nordea banka piešķīrusi finansējumu palielinājumu SIA Bio-Venta krājumu finansēšanai 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kopējais bankas piešķirtā limita apjoms sasniedz 5,5 miljonus eiro, kas galvenokārt paredzēts uzņēmuma eksporta attīstībai un efektīvai finanšu plūsmas organizēšanai uzņēmumā.

SIA Bio Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā. Uzņēmuma galvenais stratēģiskais produkts ir biodīzeļdegviela, kas tiek ražota no atjaunojamiem dabas resursiem (rapšu sēklām) un ir izmantojama fosilās dīzeļdegvielas vietā. Kā zināms, biodīzeļdegvielu ikdienā patērē transportā kā piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai. Obligātais 5% biodegvielas piejaukums Latvijā ir noteikts no marta līdz novembrim. Uzņēmuma eksporta īpatsvars 2015.gadā no kopējā apgrozījuma šobrīd pārsniedz jau 93%.

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas biodīzeļdegvielas ražotājam no Ventspils SIA Bio-Venta, liecina Lursoft dati.

Valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā saglabājis Arnis Janvars un valdes locekļa pienākumus tāpat kā līdz šim turpinās pildīt arī Zigurds Erciņš, bet abām amatpersonām valdē 5.martā pievienojušies divi jauni valdes locekļi – Egils Staris un Vjačeslavs Verņuks.

Līdz ar izmaiņu reģistrāciju, no SIA Bio-Venta valdes locekļa pienākumu pildīšanas atcelts Renārs Pūce, kurš amatu ieņēma kopš 2009.gada. Patlaban R. Pūce, pēc aiziešanas no biodīzeļdegvielas ražotāja vadības, turpina būt par SIA Bio-Venta kapitāldaļu turētāja SIA VK Tranzīts un SIA Futbola klubs Ventspilsvaldes locekli.

Lielākais Latvijas biodegvielas ražotājs SIA Bio-Venta atkārtoti vērsies Satversmes tiesā ar papildinājumiem 2009.gada 24.augustā jau iesniegtajai konstitucionālajai sūdzībai.

Db jau rakstīja, ka sākotnēji SIA Bio-Venta vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, jo straujās regulējuma izmaiņas 2008.gada pašā nogalē uzņēmumam radīja būtiskus zaudējumus, liedzot saņemt iepriekš apsolīto valsts atbalstu vairāk nekā 7 miljonu latu apmērā par 2008.gadā saražoto biodīzeli. 2009.gada 13.oktobrī Ministru kabinets atcēla SIA Bio-Venta Satversmes tiesā apstrīdēto normu un papildināja minētos noteikumus ar pilnīgi jaunu 30.punktu.

Diemžēl jaunā norma būtībā neko nemainīja, tā tikai atzina valsts atbalsta izmaksas pienākumu un noteica nesamērīgu termiņu valsts saistību izpildei – 10 gadus, turklāt saglabājot iespēju valstij vienpusēji atkāpties no šīs normas, neparedzot attiecīgo finansējumu valsts budžetā, norāda SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

Biodīzeļdegvielas ražotājs Bio – Venta, tiekoties šodien, 16. jūlijā, ar Ministru prezidentu, lūgs no valsts puses garantēt noteiktu termiņu, kurā valsts nokārtos biznesa plānā ietvertās saistības no valsts puses – subsīdijas par saražoto biodegvielu.

«Jautājums ir par apgrozāmiem līdzekļiem bez kuriem rūpnīca nespēj strādāt,» DB norādīja SIA Bio – Venta valdes loceklis Renārs Pūce. Ja no valsts puses nav ticamu garantiju, ka parāds – subsīdijas par saražoto biodīzeli 2008. un 2009. gadā - tiks samaksāts noteiktā termiņā, tad nav iespējams runāt ar kredītiestādēm par finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, norādīja R. Pūce. Uzņēmums jau trešo mēnesi ir dīkstāvē, jo apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams sākt sezonu. Neražojot uzņēmums neģenerē ieņēmumus, kā rezultātā nav iespējams atmaksāt investīciju kredītu, par kuru gadā ir jāmaksā ap 7 milj. eiro. Valsts parāds uzņēmumam par 2008. – 2009. gada periodu ir vairāk kā 12,5 miljoni latu, ja valsts nesamaksās arī par 2010. gadā saražoto biodīzeli, parāds pārsniegs jau 20 miljonus latu, lēsa valdes loceklis. Uzņēmums sarunās ar V. Dombrovski, kurš šodien ierodas uzņēmumā, cer gan pārliecināt Ministru prezidentu par nozares nozīmīgumu valsts ekonomikā, gan arī panākt solījumu ietvert līgumā ar Lauku atbalstu dienestu (LAD) stabilas valsts garantijas, ka subsīdijas uzņēmums saņems, optimāli – līdz 2011. gada vidum, sacīja R. Pūce. LAD jau iepriekš uzņēmumam piedāvājis līguma variantu, taču tajā nav bijušas ticamas garantijas – gluži otrādi, līgums paredzējis, ka valsts saistības var nenokārtot, ja budžetā nebūs pietiekami daudz līdzekļu. «Ar tādu līgumu uz banku iet nevar,» atzina uzņēmuma pārstāvis.

Biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss SIA Bio-Venta pēc starpsezonas remontiem atsācis ražošanas procesu.

Tehniski uzņēmums ir gatavs jaunajai ražai, veikti remonti, iekārtas sagatavotas, jau vairākas dienas notiek ražošana, pakāpeniski iedarbinot visas iekārtas. Šogad Bio-Venta tehniski var strādāt ar 100% jaudu, ja vien nebūšot birokrātiski šķēršļi, db.lv apgalvoja SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

2011. gada sezonu uzņēmums noslēdza, strādājot ar 60% jaudu un finansiāli ciešot zaudējumus. Šā gada jūlijā Bio-Ventu pilnībā pārņēma Ventspils tranzītbiznesa uzņēmums SIA VK Tranzīts. Jau pērn VK Tranzīts palielināja ietekmi Bio-Ventā (no 66,37% līdz 74%), bet 26% kapitāldaļu vēl saglabāja a/s Ostas investīcijas. Tagad arī tās savā īpašumā ieguvis VK Tranzīts. Šis uzņēmums šonedēļ pilnībā pārņēmis no Ostas investīcijām arī Ventall Termināla daļas. VK Tranzīta kapitāldaļas pieder SIA Coer investīcijas - 43,8%, a/s SAVA - 11,1%, a/s ALA Investments - 45,1%.

Biodegvielas un bioenerģijas ražotāju asociācija ir noskaņota nepieļaut situāciju, ka valdība nepilda likumu un, iespējams, grasās neizmaksāt pilnā apmērā subsīdijas par saražoto biodegvielu.

Tā, piemēram, saražojot degvielu kvotu apjomā, uzņēmumam BIO-Venta būtu jāsaņem valsts dotācija gandrīz 9 miljonu latu apjomā. Patlaban valsts budžetā visiem ražotājiem kopumā šiem mērķiem ir paredzēti 3,3 miljoni latu. Ja šo summu sadala proporcionāli ražotājiem piešķirtajām kvotām, tad BIO-Venta šogad varētu saņemt 1,1 miljonu latu, kas ir gandrīz deviņas reizes mazāk, nekā paredz valsts likumdošana, skaidro BIO-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

Biodegvielas un bioenerģijas ražotāju asociācija uzskata, ka šī likuma nepildīšana var radīt būtisku kaitējumu biodegvielas nozarei kopumā, un cer, ka ar katra uzņēmēja individuālajiem spēkiem un asociācijas aktivitāti izdosies pārliecināt atbilstīgās ministrijas, ka likumā noteiktās subsīdijas ir jāizmaksā pilnā apmērā.

Lai segtu vairāk nekā 7 milj. Ls lielos zaudējumus, ko lielākajai Latvijas biodegvielas ražotnei radījusi grozītā likumdošana, SIA Bio- Venta vērsusies Satversmes tiesā.

Par to Db.lv informēja SIA Bio- Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Iepriekšējā gadā SIA Bio-Venta veica biodīzeļa ražošanu saskaņā ar noteikto regulējumu normatīvajos aktos, kas paredzēja valsts atbalstu. Taču 2008.gada beigās Ministru kabinets izmainīja pastāvošo regulējumu, neparedzot solīto finansējumu biodegvielas ražošanas nozarei, tādējādi ražotājam liedzot saņemt iepriekš likumdošanā nostiprināto industrijai tik nepieciešamo atbalstu. «Tādā veidā klaji tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo likumdevējs un valdība, grozot normatīvos aktus, ne tikai neparedzēja saudzējošu pāreju uz citu valsts atbalsta formu, bet faktiski mainīja arī tiesisko stāvokli ar atpakaļejošu datumu,» uzskata A. Janvars.

Lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas galapatēriņu transporta sektorā un ar patēriņu stimulējošiem pasākumiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām, palīdzētu arī turpmāk attīstīties biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, no nākamā gada 1.aprīļa vasaras periodā tiek piedāvāts palielināt biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7 %, ko pieļauj gan Direktīva 2009/30/EK, gan standarts LVS EN 590+A1:2011 Autodegvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā esošajai un piegādājamai dīzeļdegvielai.

Par to informēja Ekonomikas ministrija.

Šāds priekšlikums, kas saskaņots ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, ietverts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien, 27.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķinu, kas iekļauts Informatīvajā ziņojumā, ja obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai tiktu palielināts līdz 7 %, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena patērētājiem palielinātos par aptuveni 0,003 LVL/l (ņemot vērā biržas cenas un dīzeļdegvielas patēriņu 2011. gadā). Arī Lietuva ar š.g. 1.janvāri ir noteikusi 7 % obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai.

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Biodegvielas ražotājs SIA Bio - Venta pēc trīs mēnešu dīkstāves atsācis ražošanu ar pilnu jaudu.

Par to DB informēja SIA Bio - Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Uzņēmums darbu atsācis 2. augustā, un pašreiz spēj ražošanu ndrošināt aptuveni līdz 2011. gada martam. Uzņēmums saražo pašreiz 12 t biodīzeļa dienā. Pēc A. Janvara teiktā, SIA Bio - Venta dīkstāves laikā cietusi zaudējumus aptuveni 30 tūkstošus latu dienā. «Varam strādāt tik ilgi, kamēr varam iepirkt izejvielas un pārdot saražoto.

Taču, kad būs jāiepērk izejvielu uzkrājumi nākamajai vasarai, mums pietrūks apgrozāmo līdzekļu,» skaidroja A. Janvars. DB jau rakstīja, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valsts nav izmaksājusi iepriekš solīto, biznesa plānā iestrādāto atbalsta summu. Patlaban valsts ražotājam ir parādā 12,58 miljonus latu. Lai uzņēmums varētu saņemt kredītu bankā apgrozāmajiem līdzekļiem, nepieciešamas valsts garantijas - jānoslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu, taču arī līgums joprojām kavējas, jo LAD nav izdevies atbalsta mehānismu saskaņot ar Eiropas Komisijas ierēdņiem.

Biodegvielas ražotāja SIA Bio-Venta šogad cer uz apgrozījuma lēcienu, taču nākamo gadu plāno piesardzīgi.

«Līdz gada beigām strādāsim nepārtraukti, līdz pēdējai minūtei, arī svētkos. Sāksim darbu arī janvārī. Un tad skatīsimies, ko dara valdība,» pašreizējo situāciju raksturo SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Lūgts komentēt DB rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka Bio-Venta izlikta pārdošanai, uzņēmuma vadītājs atjautā – bet ko mums darīt? No septiņiem uzņēmumiem, kas ir Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) biedri, seši darbību jau apturējuši, jo bez valsts atbalsta nespēj panākt rentablu darbību.

2012.gadu SIA Bio-Venta gatavojas noslēgt ar 70 miljonu latu apgrozījumu jeb par trešdaļu lielāku nekā pērn. Uzņēmums šogad būs saražojis vairāk nekā 80 tūkstošus tonnu biodegvielas un 52 tūkstošus tonnu rapša raušu. 90% no saražotā šogad tiks realizēti, lēš A. Janvars. Pērn apgrozījums bija nepilni 46 miljoni latu, jo uzņēmums strādāja ar pārtraukumiem un sasniedza vien 60% no ražošanas jaudas. Šogad darbība praktiski nav apturēta, strādāts ar 100% jaudu, apgalvo valdes priekšsēdētājs. Zaudējumi šogad būs ap astoņiem miljoniem latu, turpinot audzēt iepriekšējo divu gadu zaudējumus. Iemesls ir kredīts, par kuru jāmaksā procenti, skaidro A.Janvars. Ja valsts savulaik nebūtu pārkāpusi vienošanos un aizturējusi kompensācijas, uzņēmumam šo kredītsaistību nebūtu.

Satversmes tiesa ir izbeigusi tiesvedību lietā par valsts atbalsta maksājuma apmēra samazinājumu biodegvielas ražotajiem.

Pieteikuma iesniedzējas – SIA Mamas D un SIA Bio-Venta – uzskatīja par Satversmei neatbilstošu normu, kas noteic, ka valsts tiešā atbalsta izmaksas tiek proporcionāli samazinātas, ja to apmērs pārsniedz budžeta programmā attiecīgajā gadā pieejamos finanšu līdzekļus. Apstrīdēta tika arī attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas atbilstība Satversmei, Db informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Savukārt Satversmes tiesa secināja, ka budžeta programma šajā lietā var tikt vērtēta tikai kopsakarā ar apstrīdēto MK noteikumu normu. Savukārt šī norma tika izslēgta 2009.gada oktobrī, un noteikumos tika paredzēta cita kārtība, kādā neizmaksātā valsts atbalsta daļa tiks izmaksāta. Līdz ar to tiesa secināja, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama.

SF Bio un Finnkino ir parakstījuši vienošanos par apvienošanos, kopīgi veidojot lielāko kinoteātru grupu Ziemeļu reģionā. 60 % jaunā uzņēmuma daļu īpašnieks būs Ratos un 40% daļu īpašnieks – Bonnier.

SF Bio un Finnkino, kas Baltijas tirgos darbojas ar Forum Cinemas nosaukumu, ir vadošie uzņēmumi savos tirgos, un abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem nosaukumiem. Jaunais uzņēmums darbosies Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Īpašnieki - Ratos un Bonnier - atbalstīs jaunās kinoteātru grupas ilgtermiņa izaugsmes mērķus gan esošajos, gan jaunajos tirgos.

«Šis ir labākais iespējamais darījums Bonnier,» norāda Jūnass Bonjers (Jonas Bonnier), Bonnier AB izpilddirektors, akcentējot uzņēmuma lielās izaugsmes iespējas.

«Ratos un Bonnier ir ļoti spēcīga īpašnieku kombinācija jaunajai kinoteātru grupai ar dziļām, ilgtermiņa zināšanām par nozari, kā arī finansiālu jaudu,» atzīmē Suzanna Kempbela (Susanna Campbell), Ratos izpilddirektore. «Mēs veidojam reģionā lielāko kinoteātru grupu, kur spēcīgi vietējie zīmoli apvienosies, lai būtu vēl konkurētspējīgāki un spētu nodrošināt pievilcīgu filmu piedāvājumu Ziemeļu un Baltijas reģionos,» viņa piebilst.

Biodīzeļdegvielas un rapšu eļļas ražotājs SIA Bio-Venta pērn uzrādījis ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, proti, aizvadītajā gadā apgrozījums uzņēmumam palielinājies par 54,62%, sasniedzot 70,83 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Tomēr tas nav ļāvis uzņēmumam izvairīties no zaudējumiem, kuri, salīdzinot ar 2011.gadu, pērn pieauguši, sasniedzot 9,53 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas.

Šogad SIA Bio-Venta vadība plāno veikt nepieciešamos pasākumus, lai pie faktiskās tirgus un valsts ekonomiskās situācijas nodrošinātu ražošanas procesu, kas būtu rentabls un nodrošinātu veikto ieguldījumu pakāpenisku atgūšanu. Uzņēmuma vadības izvirzītos attīstības plānus un uzdevumus palīdzēs īstenot normatīvo aktu izpilde, kas paredz obligāto biodīzeļdegvielas piemaisījumu fosilajai degvielai 5% apmērā Latvijas degvielas uzpildes stacijās, līdz ar to jau ir vērojams vietējā tirgus pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās biodīzeļdegvielas.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, pamatojoties uz lielākā Latvijas biodegvielas ražotāja SIA Bio-Venta pieteikumu, informē uzņēmums.

Db jau rakstīja, ka 24.augustā lielākais Latvijas biodegvielas ražotājs SIA Bio-Venta iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā par vairāku normatīvo aktu atbilstību LR Satversmei. Straujās normatīvo aktu regulējuma izmaiņas pašās 2008.gada beigās uzņēmumam ir radījušas būtiskus zaudējumus, liedzot saņemt valsts atbalstu vairāk nekā 7 miljonu latu apmērā par 2008.gadā saražoto biodīzeli.

Veiktie grozījumi vairs neparedzēja solīto finansējumu biodegvielas ražošanas nozarei, tādējādi biodegvielas ražotājam liedzot saņemt iepriekš likumdošanā nostiprināto industrijai tik nepieciešamo atbalstu. Uzņēmums uzskatīja, ka klaji ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo likumdevējs un valdība, grozot normatīvos aktus, ne tikai neparedzēja saudzējošu pāreju uz citu valsts atbalsta formu, bet faktiski mainīja arī tiesisko stāvokli ar atpakaļejošu datumu.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.