2005./2006. gada ziemas sezonā Šveices lidsabiedrība Swiss piedāvās reisus uz 42 Eiropas un 27 starpkontinentālajiem galamērķiem. Jaunajā reisu sarakstā var saskatīt turpmāku attīstību Swiss sadarbībai ar Lufthansa un Star Alliance locekļiem TAP Portugal un Austrian Airlines. Swiss ziemas sezonā izmantos floti ar 70 lidmašīnām. Ņemot vērā tirgus apstākļus Bāzeles reģionā, Swiss ievērojami samazinās savus pakalpojumus EuroAirport Basel-Mulhouse-Freiburg. Swiss un Lufthansa saskaņos pakalpojumus starp Šveici un Vāciju, sākot ar 2005. gada 30.oktobri. Visi Lufthansa un Swiss reisi starp šīm divām valstīm darbosies pēc kodu koplietošanas principa. Jaunā vienošanās piedāvā abu partneru klientiem nozīmīgus labumus un uzlabojumus – palielināts biežums, papildu galamērķi un labāki sakari (caur koordinētiem reisu sarakstiem) trijos centros Cīrihē, Frankfurtē un Minhenē. Swiss un Lufthansa arī strādā pie kodu koplietošanas papildu pakalpojumu radīšanas. Tie tiks ieviesti starp minētajiem centriem un Eiropas un starpkontinentālajiem galamērķiem. Swiss izvērš arī tos kodu koplietošanas pakalpojumus, kurus tā nodrošina kopā ar Star Alliance locekļiem TAP Portugal un Austrian Airlines. Visi reisi starp Šveici un Portugāli (no Cīrihes uz Lisabonu un no Ženēvas uz Lisabonu un Porto) tagad darbosies pēc kodu koplietošanas principa ar TAP Portugal un visi pakalpojumi uz Vīni no Bāzeles, Ženēvas un Cīrihes darbosies, koplietojot kodus ar Austrian Airlines.

Pašlaik arī Latvijā tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss").

Saistībā ar to ASV Nacionālā transporta drošības pārvalde ir uzsākusi izmeklēšanu, lai konstatētu «Swiss» gaisa kuģu dzinēju darbības atteikumu iemeslu. Aviokompānija «Swiss» lidojumus ar «Airbus A220» gaisa kuģiem veic pēc to rūpīgas pārbaudes.

Vienlaikus CAA norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tika izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Viens no pasaulē lielākajiem pārapdrošinātājiem Swiss Re ceturtajā ceturksnī strādājis ar zaudējumiem, jo atmaksājis ārkārtas aizdevumu Vorenam Bafetam (Warren Buffet), ziņo The Wall Street Journal.

Cīrihē bāzētais pārapdrošinātājs informējis, ka ceturksnī, kas noslēdzās 31.decembrī, tas cietis 725 miljonu ASV dolāru tīros zaudējumus. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā Swiss Re strādāja ar 394 miljonu ASV dolāru peļņu.

Analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā.

Swiss Re lēš, ka plūdi Austrālijā decembrī izmaksājuši tam apmēram 100 miljonus ASV dolāru. Pārapdrošinātājs prognozē, ka prasības par papildu 225 miljoniem ASV dolāru nākušas klāt janvārī.

Swiss Re, kas ir pasaulē otrs lielākais pārapdrošinātājs aiz Munich Re, novembrī piekrita pirms termiņa atmaksāt aizdevumu Bafeta kompānijai Berkshire Hathaway Inc., kas tika piešķirts kredītu krīzes laikā.

Swiss koncernam arī pagājušajā gadā nācās iegrāmatot zaudējumus. Swiss tīrie zaudējumi 2005.gadā ir apmēram 113 miljoni eiro no 2,4 miljardu eiro apgrozījuma (+2,5%). Tomēr Swiss vadītājs Kristofs Francs komentē šo rezultātu ar vārdiem, ka restrukturācijas programma darbojas un sāk parādīt rezultātus. Daudz labāk Swiss International Air Lines klājās ekspluatācijas rezultātos, kuri bija tikai - 9 miljoni eiro, par spīti 135 miljonu eiro lielajām degvielas izmaksām un reģionālo lidmašīnu, kā arī ēku uzturēšanai kārtībā, kas prasīja 73 miljonus eiro. Bilanci mazināja valūtas noteiktās korekcijas 41 miljonu eiro apmērā un restrukturācijas izdevumi 26 miljonu eiro apmērā. 2005.gadā iekšējā tirgū Swiss uzlaboja savas pozīcijas ar konkurētspējīgām cenām. Par spīti intensīvai konkurencei zemo izmaksu lidsabiedrību starpā, salīdzinoši ar 2004.gadu tirgus daļa palielinājās par 2,5 procentpunktiem, sasniedzot 50,6%. Bez tam uz 2005.gada 31.decembri neto finansiālais parāds sasniedza tikai 224 miljonus eiro.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Šveices nacionālā aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss")trešdien paziņoja, ka pēc dzinēju pārbaudēm tās flotē esošās lidmašīnas «Airbus A220» pakāpeniski atsāk lidojumus.

Lidsabiedrība norāda, ka 17 lidmašīnas jau tikušas pārbaudītas un to dzinēji ir nevainojamā stāvoklī. Savukārt jau 12 lidaparāti atsākuši regulāro lidojumu veikšanu.

«Swiss» skaidro, ka trešdien atļauja turpināt lidojumus tiks dota vēl piecām lidmašīnām, bet ceturtdien visas lidmašīnas pilnībā atsāks reisus.

«Swiss» otrdien steigšus apturēja lidojumus ar visām 29 «Airbus A220» lidmašīnām, lai tajās veiktu dzinēju pārbaudes pēc piedzīvotajām tehniskajām problēmām.

Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad otrdienas rītā lidojums no Londonas uz Ženēvu tika novirzīts uz Parīzi saistībā ar incidentu, kas radījis bažas par šo lidmašīnu dzinējiem, norāda lidsabiedrība.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Šveices aviokompāniju Swiss International Air Lines (SWISS) no 2024. gada 31. janvāra.

Šīs vienošanās laikā SWISS pievienos savu lidojumu kodu airBaltic reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot klientiem lielākas ērtības un elastību, ceļojot uz Latviju.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “SWISS ir stabila, atpazīstama premium klases lidsabiedrība. Pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem tiks nodrošinātas vēl ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu, kas ir airBaltic mājas bāze.”

Sadarbības lidojumu vienošanās ļaus SWISS izmantot savu lidojumu kodu LX airBaltic maršrutā no Cīrihes uz Rīgu un otrādi, nodrošinot airBaltic papildu pasažieru plūsmu no tās plašā maršrutu tīkla ar vairāk nekā 100 galamērķiem, tostarp Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Šveices satiksmes tīkla kartes dod tā īpašniekiem iespēju apmeklēt vairākus simtus valsts muzeju par brīvu. Tādejādi kartes “Swiss Pass“, “Swiss Youth Pass“, “Swiss Flexi Pass” darbojas vairāk kā 400 tūristu piesaistēs kā ieejas kartes. Bez tam kartes īpašnieks saņem 50% atlaidi braucienam ar kalnu gaisa vagoniņiem. Transporta kartes vilcieniem, autobusiem un kuģiem iespējams iegādāties vēl pirms došanās uz Šveici valsts oficiālajā tūrisma mājas lapā www.myswitzerland.com. “Swiss Pass“ otrās klases kartes cena četrām dienām izmaksās 161 eiro, savukārt “Swiss Flexi Pass” otrās klases karte 154 eiro, bet bērni līdz 16 gadiem varēs braukt līdzi bez maksas.

Vācu lidsabiedrība Lufthansa varēs pārņemt šveiciešu lidsabiedrību Swiss. Lielākā daļa Swiss lielo akcionāru ir atbalstījušas Lufthansa nodomu. Jāatzīmē, ka jau pirms tam savu piekrišanu tika devusi valdība. Kopumā gandrīz 83% Swiss akciju kapitāla daļu ir ieguvušas atbalstu par labu Lufthansai. Pirkums gan Lufthansa izmaksās līdz pat 310 miljoniem eiro. Uzņēmuma integrācijas līgums tiks parakstīts otrdien. Līdz ar to Lufthansa ir izdevies ar otro piegājienu iegādāties Swiss. Kopīgais menedžmenta izstrādātais uzņēmuma darbības modelis paredz, ka tiks saglabāta Swiss marka, un Cīrihes lidosta kļūs par trešo lielāko Lufthansas koncerna gaisa satiksmes krustpunktu.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Pasaulē otrajam lielākajam pārapdrošinātājam Swiss Reinsurance peļņa otrajā ceturksnī samazinājusies par 53%, vēsta Bloomberg.com.

Swiss Reinsurance neto ieņēmumi samazinājās no 1.19 miljardiem Šveices franku pērn, līdz 564 miljoniem franku šogad. Ieņēmumi cetursknī bija mazāki nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

Lai palielinātu ieņēmumus, Swiss Reinsurance paziņojis, ka iegādāsies Barclays dzīvības apdrošināšanas vienību par 753 miljoniem Lielbritānijas mārciņu.

Šogad kopumā Swiss Reinsurance akciju cena samazinājusies par 19%, kopumā samazinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz 24.2 miljardiem franku. Savukārt lielākajam pārapdrošinātājam pasaulē Munich Re akciju cena šogad nokritusies par 20%.

Šveices nacionālā aviokompānija «Swiss International Air Lines» paziņoja, ka steigšus apturējusi lidojumus ar visām «Airbus A220» lidmašīnām, lai tajās veiktu dzinēju pārbaudes pēc nesen piedzīvotajām tehniskajām problēmām.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad otrdienas rītā lidojums no Londonas uz Ženēvu tika novirzīts uz Parīzi saistībā ar jaunu incidentu, kas radījis bažas par šo lidmašīnu dzinējiem, norāda lidsabiedrība.

«Swiss» flotē ir 29 «Airbus A220» lidmašīnas. Šo modeļu lidaparāti pēdējā gada laikā piedzīvojuši vairākus ar dzinējiem saistītus incidentus.

ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) pagājušajā mēnesī izdeva rīkojumu veikt pārbaudes «Pratt & Whitney» ražotājiem dzinējiem, ar kuriem aprīkotas «Airbus A220» lidmašīnas.

«Swiss» otrdien skaidroja, ka lēmums apturēt lidojumus spēkā stājas nekavējoties, un lidmašīnas gaisā atgriezīsies vien tad, kad tām būs veiktas pienācīgas pārbaudes, ziņo aģentūra LETA.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

AS Grindeks apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 22,4 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb par 19,1% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 1,4 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, ir palielinājusies par 0,9 miljoniem eiro vai 183%.

Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā ceturksnī bija 52,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,5%. 2015. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 44 pasaules valstīm, kopumā par 20,5 miljoniem eiro, kas ir par 2,7 miljoniem eiro vai par 15,4% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 19,2 miljoni eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni par 3,1 miljoniem eiro jeb par 19,1%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro jeb 8% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Pateicoties sekmīgai biznesa diversifikācijai un darbības attīstībai jaunos tirgos, pārdošanas apjoms Baltijas un citās valstīs sasniedza 7 miljonus eiro, kas ir par 4,1 miljonu eiro vai 148% vairāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Pārdošanas apjoms Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1,5 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, palielinājies par 0,6 miljoniem eiro vai 70%.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) šā gada pirmajā ceturksnī parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 54,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6 miljoniem eiro jeb 30,3 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksāja 21,6 miljonus eiro, kas ir par 1,6 miljoniem eiro jeb 8,1 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī.

BTA grupas peļņa pirms nodokļu samaksas 2014. gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 2,1 miljonu eiro, kas ir par 33 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada pirmo ceturksni, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un sauszemes transporta apdrošināšanā (KASKO).

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Turpinoties ekonomikas izaugsmei, kopējos nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un kopumā tie bija atbilstoši plānotajam līmenim, informē Finanšu ministrija.

Vislielāko pieaugumu nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu kāpums. Šo nodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto apjomu.

Nedaudz palielinājās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, pēc pirmā ceturkšņa budžeta datiem tās negatīvā ietekme uz valsts finansēm nav novērojama. Taču, ņemot vērā neskaidro situācijas attīstību, Finanšu ministrija ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2014. gadam no 4,3% uz 4,0%. Atbilstoši pēdējām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt vispārējās valdības bruto parāda prognoze ir 38,8% no IKP, informē FM.

2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.

2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet 2015. gada 4. ceturksnī tas par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,1 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 1. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,4 %.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.