Dziedātāja Aija Andrejeva radījusi savu pirmo aksesuāru un apģērbu kolekciju "bum bum", ko pirmssvētku laikā piedāvās aplūkot un iegādāties POP-UP tirdzniecības vietā t/c "Alfa".

Kolekcija tapusi sadarbībā ar zīmola "UNUSI" īpašnieci Ramonu Lazdu. Savukārt apģērba iegāde un apdruka veikta, sadarbojoties ar reklāmas un korporatīvo apģērbu vairumtirgotāju SIA "Ervitex". Kolekcijas izstrādes laiks esot ildzis divus mēnešus.

Pati māksliniece saka, ka esot pāragri teikt, ka viņa pievērsusies apģērbu ražošanas biznesam. "Man "bum bum" apģērbs nozīmē vēl vienu mākslas formu, ar kuru iepriecināšu atbalstītājus un nodošu savu vēstījumu. Šis process man rada lielu prieku un svētku sajūtu par gaidāmo koncertu Siguldā nākošā gada vasarā," stāsta A.Andrejeva. Līdz šim viņa jomā kā tikai mūzikā, kas ir viņas pamatnodarbošanās, iesaistījusies nebija.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Analizējot iepriekšējā mēneša DNB Latvijas barometra pētījuma datus, investīciju bankas Prudentia padomes loceklis un partneris Ģirts Rungainis aizrādīja, ka tie iegūti, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus – gan pilsoņus un nepilsoņus, gan latviešu un krievu valodā runājošos, kas, viņaprāt, zināmā mērā skaidrojot arī negatīvo viedokļu īpatsvaru.

Ģ.Rungainis savā komentārā uzsvēra: «Nepilsoņi, kuri lielākoties pietiekami labā līmenī pārvalda tikai krievu valodu, dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un līdz ar to neiegūst gandrīz nekādu objektīvu informāciju par notiekošo Latvijā. Viņi principā ir opozīcijā visam šeit notiekošajam jau vairāk nekā 20 gadus, jo nožēlo PSRS sabrukšanu un to, ka Latvijas teritorija neatrodas Krievijā un arvien ātrāk un tālāk virzās no tās prom. Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem. Šo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju grupu papildina arī liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku, kuri labāko savas dzīves daļu ir pavadījuši padomju režīma apstākļos un idealizē šo laika posmu. Viņi arī ir opozīcijā šī brīža Latvijas atjaunošanās un jaunrades procesiem, kuros savas neizpratnes un nespējas konkurēt rezultātā nevar un/vai negrib piedalīties. Diemžēl negatīvisms nav tikai dzīvildzes funkcija, jo problēmu meklēšana ārpus sevis ir raksturīga ne tikai boļševiku zombētiem indivīdiem, bet tiek atražota ģimenēs un citās sabiedrības apakšgrupās starp jaunākiem cilvēkiem. Realitātes noliegšana, tikai sliktā meklēšana un redzēšana, negribēšanas un nevarēšanas kultūra, intelektuāls un prasts slinkums ir dziļi iesakņojies mūsu naidniekiem un nelabvēļiem par prieku, un to nav viegli izravēt.»

Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts Diena secinājis, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv.

Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.

Šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».

Pagājušajā naktī pagaidām nenoskaidrotas personas esot fiziski ietekmējušas lidostas takšu stāvvietas dispečeri, kas kontrolē takšu plūsmu.

"Viņa tika žņaugta, tur klāt bija gan jumts, gan kaut kādi bandīti, gan arī melno taksometru šoferi," Db norāda kāds ar lidostu cieši saistīts cilvēks, kas vēlējās palikt anonīms. Lidostā šobrīd pakalpojumus sniedz divas taksometru kompānijas – sarkanie takši no Rīgas taksometru parka (RTP), un melnie Rīga taxi taksometri. Dispečere visticamāk ietekmēta, lai mēģinātu panākt izdevīgākas vietas un plūsmu takšu stāvvietā lidostā.

"Ar tādām metodēm pret mums strādā un mēs tur neko nevaram padarīt. Mēs negrasāmies šādas metodes pārņemt, lai arī iespējams tāpēc mums nākas ciest," norāda Rīgas taksometru parks vadītājs Leopolds Muižnieks, piebilstot, ka viņa m zināms, ka dispečere šobrīd atrodas savās mājās un mēģinot atgūties no šoka. Ar Rīga taxi Db vēl nav izdevies sazināties.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Apgāds Atēna izdevis indiešu izcelsmes britu rakstnieka Salmana Rušdi pretrunīgi vērtēto romānu Sātaniskās vārsmas.

Sātaniskās vārsmas ir S. Rušdi ceturtais romāns, kas izdots 1988. gadā un tam par pamatu daļēji izmantots stāsts par Muhamedu. Tāpat kā citās rakstnieka grāmatās, arī šajā Rušdi atsaucas uz sava laika notikumiem un personām. Tiesa, musulmaņu pasaule rietumu lasītājam varētu šķist sveša un nesaprotama, tāpēc ikvienam, kas grasās ņemt rokās šo grāmatu, der nodrošināties ar izturību, zinātkāri un attiecīga satura skaidrojošo vārdnīcu vai enciklopēdiju.

Rušdi emSātaniskās vārsmas/em beidzot arī latviskiLiteratūrzinātnieki apgalvo, ka Rušdi šajā romānā mētājas ar frāzēm no hindu, arābu un urdu valodām, tādējādi rietumu lasītājam liekot sajusties kā autsaiderim. Autors ar lielāko prieku rotaļājas ar priekšstatiem par indiešu un arābu kultūrām, ko rietumu pasaule ir trivializējusi. Tādējādi rakstnieks ironizē par rietumnieku izkropļotajiem un vienkāršotajiem priekšstatiem par austrumu kultūru.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Marta beigās pašvaldība lems par Daugavpils rajona Skrudalienas pamatskolas likvidēšanu. Tā ir vienīgā latviešu skola šajā apkaimē, raksta Latvijas Avīze.

Skrudalienas pamatskola, kurā ir 350 skolēnu vietas, bet patlaban mācās 74 bērni, atrodas 14 kilometru no Daugavpils. Te krustojas vairāki ceļi, "tādēļ ģeogrāfiski mēs esam ļoti izdevīgā vietā. Arī sabiedriskais transports ir labs," laikrakstam stāsta skolas direktore Anita Kļuka. Skolas ēka celta Ulmaņa laikos, pamatakmeni liekot 1936. gadā.

Padomju gados Skrudalienas skola pārtapa par vidusskolu, bet 1992. gadā atkal tika reorganizēta par pamatskolu (mācības notika tikai krieviski). Taču 1996. gadā tika nolemts Skrudalienā atkal atjaunot latviešu skolu. Šādu piemēru Daugavpils rajonā ir ļoti maz – pēdējos desmit gados no krievu valodas apmācības uz pilnu apmācību latviski pārgājušas tikai Medumu, Subates un Eglaines pamatskolas.

Ar dzīvi ir apmierināti 41% vīriešu vecumā no 25 līdz 45 gadiem. 53% vīriešu būtu apmierināti ar algu virs 700 Ls un labprāt brauktu ar Audi markas automašīnu, bet par politiku interesējas tikai 29% vīriešu.

47% vīriešu, kuru alga šobrīd ir robežās no 400 Ls līdz 700 Ls mēnesī, būtu apmierināti ar algu 700 Ls – 1000 Ls apmērā, bet 34% vēlētos saņemt virs 1000 Ls. Savukārt 60% vīriešu, kuru alga šobrīd ir virs 700 Ls, būtu apmierināti ar algu virs 1000 Ls mēnesī, liecina Carlsberg pētījuma par Latvijas vīriešu paradumiem dati.

Darbā vīrietis visvairāk vēlas mainīt atalgojumu (43%), savukārt 16% ar darbu ir ļoti apmierināti un nevēlas mainīt neko.

Ja vīrietis varētu izvēlēties automašīnu, 21% izvēlētos Audi, 12% Mercedes, 11% BMW, bet 8% Volkswagen. Lielākā daļa Latvijā dzīvojošo vīriešu attiecībā uz automašīnām ir praktiski, un nav daudz tādu, kas izvēlētos luksuss automobiļus. Interesanti, ka Audi vairāk izvēlētos latviski runājošie, bet BMW - krieviski runājošie vīrieši.

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.

Rudenī plānots mainīt Ministru kabineta noteikumus, dodot tiesības Valsts valodas centram pārbaudīt deputātu valodas prasmi.

To intervijā Latvijas radio pastāstīja Valsts valodas centra direktora p.i. Māris Baltiņš. Viņš norādīja, ka daudzi deputāti saprot un runā latviski, tomēr izvēlas principā runāt krievu valodā, ko nav tiesības viņiem liegt. Kopš 2003. gada deputātu kandidātiem vairs nav jāuzrāda valsts valodas prasmes apliecības, taču jaunajos noteikumos būs precīzi norādīts profesiju saraksts un atbilstošā valodas prasmes pakāpe. Deputātiem tā būs augstākā līmeņa pirmā pakāpe, kas nozīmē, ka jāprot sarunāties, lasīt, saprast dažādas sarežģītības pakāpes tekstus un uztvert normāla tempa sarunu.

Vairākās pašvaldībās jaunievēlētajiem deputātiem ir grūtības ar latviešu valodu, bet daži latviski saprot, bet nerunā principa pēc. Visizteiktākā šī problēma ir Daugavpilī un Liepājā, taču grūtības ar valsts valodas uztveri un lietošanu ir arī Rīgas domes deputātiem, ziņo Latvijas radio. Db jau ziņoja, ka Liepājas domes pirmajā sēdē tulkojums tika nodrošināts diviem deputātiem – vienam angļu, bet vienam krievu valodā. Rīgas domē ir ievēlēti deputāti, kas latviski saprot, taču ar žurnālistiem principā runā tikai krieviski. Tāds, piemēram, ir Ivans Ivanovs, kurš par deputātu ievēlēts vairākus sasaukumus pēc kārtas. Latviski paskaidrojis žurnālistam savu nostāju, viņš sarunu turpināja krievu valodā.

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Nacionālo laikrakstu abonentu skaits oktobrī turpina samazināties, bet biznesa prese saglabā stabilas pozīcijas.

emDienas bizness/em starp latviski iznākošajām avīzēm: trešais abonētākaisStarp desmit visvairāk abonētajiem nacionālajiem laikrakstiem oktobrī salīdzinājumā ar septembri lielākais abonentu skaita kritums bijis Latvijas Avīzei un Neatkarīgajai Rīta Avīzei. Saskaņā ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas apkopotajiem datiem, salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri viskrasāk samazinājies laikraksta Čas abonentu skaits.

«Reālo divvalodību sabiedrībā nerada politiķi. To radām arī mēs, latvieši, paši,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis operas solists, Visu Latvijai atbalstītājs Nauris Puntulis.

«Rīgas Viļņi izdevumus dublē krievu valodā. Latio saka, ka vienīgā iespēja nekustamo īpašumu nozarei ir investīcijas no Krievijas. Uzņēmums Daugava uz piena pakas raksta Moloko, un uzņēmums LMT man sūta rēķinus divās valodās. Tie ir mūsu, latviešu, cilvēki, kas tos rēķinus izlemj rakstīt abās valodās. Visi sauc, ka izrādot pretimnākšanu 70 vai 80 gadus vecai kundzei, kura citādi nesapratīšot. Divdesmit gadu laikā arī šī kundze varēja iemācīties, ka «moloko» latviski ir «piens». Taču uz vecās kundzes rēķina mītu par nesaprotošajiem turpina kultivēt attiecībā uz visiem pārējiem.

Cilvēki, kuru ģimenēs sarunu valoda ir krievu, ievērojami pesimistiskāk vērtē Latvijas attīstības virzienu, jo 74% gadījumos pauduši uzskatu, ka tas ir nepareizs, liecina jaunākā DnB Nord Latvijas barometra pētījums.

Lai gan lielākā daļa jeb 62% latviski runājošo arī pauduši viedokli, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, tas ir par 12 procentpunktiem mazāk nekā krievu valodā runājošo respondentu viedoklis.

Latvieši izrādījušies optimistiskāki par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un biežāk pauduši arī viedokli, ka situācija attīstās pareizā virzienā – attiecīgi 17% un 10%. Tāpat DnB Nord Latvijas barometrā noskaidrots, ka 21% cilvēku, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu, nav varējuši sniegt atbildi uz jautājumu par Latvijas attīstības virzienu.

Krievu valodā runājošie bijuši pesimistiskāki ne tikai jautājumā par situācijas attīstību Latvijā, - līdzīgi dati iegūti, arī vaicājot par mūsu valsts ekonomisko stāvokli. To kā ļoti sliktu novērtējuši 47% krievvalodīgo, bet par 10 procentu punktiem mazāk latviski runājošo. Savukārt par drīzāk sliktu to uzskata 42% krievvalodīgo un 46% latviešu. Ekonomisko situāciju par viduvēju uzskata tikai 7% krievu valodā runājošo un ievērojami vairāk latviski runājošo – 16%.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Glāzgovas amatpersonas aizliegušas kompānijas Reebok reklāmu, atzīstot to par nepiedienīgu, ziņo BBC.

«Ir ļoti žēl, ka multimiljonu reklāmas kampaņa, kas ir akceptēta vairākās pilsētās visā pasaulē, Glāzgovā ir noraidīta,» norāda Greaves Sports komunikāciju speciālists Stīvens Makranors (Stephen McCranor).

Viņš arī piebilda, ka Glāzgovas padomes licencēšanas un kontroles komisijas lēmums neatļaut Reebok reklāmu ir nesaprotams, jo uz taksometriem atļauts reklamēt pat striptīzbārus.

Kompānija Reebok savā paziņojumā presei norāda, ka reklāma tikai stāsta par apavu priekšrocībām, kas palīdz nostiprināt kājas un pēcpusi.

ASV mūzikas industrijas lielākā gadskārtējā balvu ceremonija Grammy šo svētdien (10. februārī) svinēja 50 gadadienu, ziņo NY Dailynews.

Par šīs ceremonijas spilgtāko seju kļuva Britu dziedātāja Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), kas spēja iegūt piecas Grammy balvas. - Labākais jaunais izpildītājs (Best New Artist), Gada dziesma (Song of the Year), Gada ieraksts (Record of the Year), Labākais pop vokālais albums (Best Pop Vocal Album) un Labākais sieviešu pop vokāls (Best Female Pop Vocal).

Vinīgais, kurš spēja apstādināt Eimiju Vainhausu no totālas uzvaras Grammy ceremonijā, bija Herbijs Henkoks (Herbie Hancock), kas ieguva balvu - Gada albums (Album of the Year).

Nav būtiski, kā un kāpēc, taču kādā piektdienas vakarā mēs nejauši satikām viņus – divus nedaudz par mums jaunākus puišus.

Tur nu viņi abi sēdēja – pašā tālākajā Īru kroga stūrī un malkoja vienu Ginesa alu uz abiem. Un te pēkšņi mēs, trīs pilsētnieces – no matu galiņiem līdz papēžiem. Šķita, ka puiši bija nedaudz apstulbuši, kad skaļas, mazliet frivolas, atvērtas un smejošas mēs viņiem uzsaucām: «Čau! Tie esat jūs? Ļoti patīkami!» Nedodot viņiem ievilkt elpu, turpinājām ķiķināt un bārstīt savstarpēji nesaistītas replikas. «No kurienes tad jūs īsti esat? No Vangažiem? Tas ir kaut kur pie Valmieras? Šī ir laba Vecrīgas vietiņa, ne? Vai mēs jums nešķietam nedaudz par skaļu? Neiespringstiet!» mēs augstprātīgi iespurdzāmies un palaidām kārtīgu zviedzienu.

«Viņai, kā saka, ir personība, viņa ir dzīva. Viņa ir tāda ēka, kas jāsaprot,» tā par Gaismas pils būvi intervijā izdevumam Ir saka tās arhitekts Gunārs Birkerts.

«Ko esmu ielicis bibliotēkā...? Bibliotēka nenāk ar vizuālu «bum». Viņa lēni aug, lēni. Ir četras fasādes, nevis divas vai viena. Lai saprastu šo ēku, tā jāredz no visām pusēm. Cilvēks, kas brauc pa Akmens tiltu, redz tikai vienu skatu. Cits no savas mājas - kādu citu. Tā ir dinamiska celtne. Un tajā ir pat divas metaforas, ēka ir abu metaforu metamorfoze. Pirmā - stikla kalns, zelta zirgs un tā tālāk. Jāja zināmu laiku, un tad pacēlās Gaismaspils. Un Gaismaspils nav tikai tāda gluda. Viņai ir sargtornīši, tornīši un kapelas. Viņai ir izaugumi - atkal cita arhitektūra nekā stikla kalnam.