Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 10,365 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir 2,4 reizes lielāki nekā pagājušā gada janvārī-jūnijā, liecina «Tallink Grupp» publiskotais pārskats.

Kompānijas ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 435 miljoni eiro jeb par 1% mazāki nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Janvārī-jūnijā ar «Tallink Grupp» prāmjiem pārvadāti 4,5 miljoni pasažieru, kas ir par 1,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, amortizācijas un nolietojuma (EBITDA) pirmajā pusgadā bija 54,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 47,7 miljoniem eiro šajā laika posmā pērn.

«Tallink» skaidroja, ka pirmā pusgada rezultātus ietekmēja tas, ka pirmajā ceturksnī plānotu prāmju remontdarbu dēļ bija par 50 reisiem mazāk nekā pērn. Savukārt lielā konkurence maršrutos starp Igauniju un Somiju rada spiedienu uz cenu politiku.

"Tallink Grupp" meitasuzņēmums "Tallink Hotels" paziņojis, ka no 1. jūnija atkal atvērs tā viesnīcu "Tallink Hotel Riga", kas atrodas Latvijas galvaspilsētā.

Uzņēmums bija apturējis viesnīcas darbību no 18. marta saistībā ar valdību ieviestajiem ceļošanas ierobežojumiem Covid-19 izplatības un valstīs izsludinātā ārkārtas stāvokļa rezultātā.

No pagājušās nedēļas ceļošanas ierobežojumi starp Baltijas valstīm ir atcelti un Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji atkal var ceļot uz Latviju, ja viņi jūtas veseli un nav koronavīrusa simptomi, līdz ar to "Tallink Hotels" valde ir nolēmusi atvērt tās viesnīcu Rīgā no 1. jūnija.

"Vasara ir gandrīz klāt un, lai gan pārējā pasaule mums ir slēgta ceļošanai, Baltijas valstu robežu atvēršana ir radījusi tā saukto "mini Šengenas" zonu un nelielu tūrisma oāzi, atļaujot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem baudīt atpūtas brīdi kaimiņvalstīs pēc patiesi izaicinājumiem pilna laika posma," sacīja "Tallink Hotels" valdes locekle Ave Svarts.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" ("Tallink") sācis kolektīvo atlaišanu, kas ietekmēs apmēram 2500 darbinieku grupas uzņēmumos, informēja "Tallink" pārstāvji.

"Tallink" trešdien informējis grupas uzņēmumu darbiniekus par kolektīvās atlaišanas procesa sākšanu. Par īstenoto kolektīvo atlaišanu šīs nedēļas laikā tiks sāktas sarunas ar Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fondu un Neatkarīgo jūrniecības darbinieku savienību, kā arī tiks organizētas konsultācijas ar atbilstošajām arodbiedrībām.

Darbinieku kolektīvā atlaišana sākta arī Latvijā, iesniedzot paziņojumu Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrībai un Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).

Tāpat kompānijā informēja, ka "Tallink" Somijas meitasuzņēmumā "Tallink Silja" jau atlaisti gandrīz visi 1200 darbinieku - gan uz sauszemes, gan uz kuģiem "Silja Serenade" un "Baltic Princess", kas kursē ar Somijas karogu.

Kuģniecības kompānija Tallink Silja atjaunojusi divu zīmolu - Tallink un Silja Line - korporatīvo identitāti.

Zīmola Tallink un Silja Line vizuālās izmaiņas ir tikai burtu fontu, krāsas un pielietojuma izvēlē. Desmitiem gadu zināmie un atpazīstamie simboli - Tallink viļņi un Silja Line ronītis paliek nemainīgi. «Tallink Grupa ir bijusi vienā no tām kompānijām, kas ātri attīstītas, un šobrīd attīstība ir notikusi, izmantojot arī zīmolu atjaunošanu,» viņš piebilda.

Jauninājumi tiks ieviesti 2012.gada maijā un jūnijā.

Kompānijas kuģi ar Tallink zīmolu kursē maršrutos starp Tallinu un Helsinkiem, Tallinu un Stokholmu, Rīgu un Stokholmu un Paldiski un Kapelšēru. Kompānija pārvalda arī viesnīcu ķēdi Tallink Hotels. Kompānijas kuģi ar Silja Line zīmolu kursē maršrutos starp Helsinkiem un Stokholmu un Turku un Stokholmu. Kompānijas birojus Igaunijā un Latvijā simbolizē zīmols Tallink, birojus Helsinkos un Stokholmā simbolizē zīmols Tallink un Silja Line.

Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma "Tallink Grupp" preses sekretāre Katri Linka.

Plašāku komentāru par atklāšanas datumu un citām detaļām Linka nesniedza.

Jau vēstīts, ka pērn septembrī "Tallink Grupp" vēl nebija izlēmis par naktsmītnes turpmāko darbību.

Linka toreiz atzīmēja, ka kompānija turpina uzraudzīt tūrisma un viesmīlības nozares tirgus atlabšanu un attīstību, taču plašāku komentāru par to, kad plānots viesnīcu atvērt, vai kādi ir aptuvenie dīkstāves zaudējumi, nesniedza.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo finanšu gada pārskatu par 2021.gadu SIA "TLG Hotell Latvija", kas pārvalda "Tallink Hotel Latvia", 2020.gada 22.oktobrī spēkā stājās rīkojums par gandrīz visu darbinieku atlaišanu. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma štatā ir tikai daži darbinieki, kuri nodrošina viesnīcas ēkas un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā, jo vadība ir iecerējusi atsākt viesnīcas pakalpojumu sniegšanu tiklīdz esošā situācija to pieļaus.

Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink cenšas noskaidrot Somijas iedzīvotāju interesi par jūras braucieniem uz Rīgu, tādēļ nedēļas nogalē tiks organizēts izmēģinājuma kruīza brauciens no Helsinkiem uz Latvijas galvaspilsētu.

«Tallink jau agrāk kursējis no Somijas uz Rīgu, no Turku kuģi kursējuši jau 20 gadu. Turklāt mēs apkalpojam pasūtījuma reisus, tostarp no Helsinkiem. Šajā gadījumā mūsu klienti izrādījuši interesi, un mēs pagājušajā rudenī nolēmām tam pievērsties,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Tallink Grupp pārdošanas un mārketinga direktors Marguss Hunts.

«Pirmais reiss notiks šajā nedēļas nogalē, biļešu tirdzniecība liecina, ka ir interese par šādu maršrutu - tāpat kā uz Visbiju vasaras sezonā ir liels pieprasījums, daudzi vēlas izmantot iespēju doties uz Rīgu,» viņš klāstīja.

«Vienlaikus mēs esam secinājuši, ka, mūsuprāt, nav tirgus pastāvīgai līnijai. Tāpat ir jāņem vērā, ka šā reisa pasažieriem nebūs iespējams Rīgā iebraukt ar automašīnu no kuģa, pasažieris būtībā varēs izmantot tikai automašīnas novietošanas iespējas kuģī,» Hunts piebilda.

AS Tallink Grupp nodibinājusi meitas uzņēmumu Singapūrā – Tallink Asia Pte Ltd, un tas ir pirmais grupas meitas uzņēmums Āzijā.

Meitas uzņēmums Singapūrā ir dibināts ar mērķi, lai vienkāršotu grupas aktivitāšu attīstību un darbības paplašināšanos Āzijā. Tallink Asia Pte Ltd vadīs Tallink Grupas Attīstības direktors Taavi Tiivel.

«Mēs vienmēr esam pauduši, ka Tallink Grupa pastāvīgi meklē jaunas iespējas, lai attīstītu mūsu aktivitātes un paplašinātu darbību jaunos tirgos,» sacīja Tallink Grupas valdes priekšsēdētājs Paavo Nõgene.

Tallink pēdējos gados ir mērķtiecīgi strādājis, lai attīstītu pakalpojumus Āzijas pasažieriem un reklamētu uzņēmuma produktus un pakalpojumus dažādās Āzijas valstīs. Piemēram, Tallink katru gadu piedalās vairākos lielos Āzijas tūrisma gadatirgos, sadarbojas ar Āzijas tūrisma aģentūrām. Uz Tallink kuģiem strādā darbinieki, kas runā dažādās Āzijas valstu valodās, kā arī uz Tallink kuģiem tiek piedāvātas Āzijā populāras maksājumu metodes – AliPay un WeChat Pay.

Igaunijas kuģošanas kompānija Tallink trešdien, 14.aprīlī, Rīgā atklās viesnīcu Tallink Hotel Riga, aģentūrai BNS pavēstīja Tallink Latvija tirdzniecības un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Paredzēts, ka viesnīcas atklāšanā piedalīsies kompānijas Infortar izpilddirektors Ains Hanšmits (Ain Hanschmidt), Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Andress Hunts (Andres Hunt), Tallink Hotels valdes priekšsēdētājs Illars Tali (Üllar Tali) un Tallink Hotel Riga ģenerāldirektors Hanness Talls (Hannes Tall).

Pēc iepriekš sniegtās informācijas, Tallink Hotel Riga būvniecības izmaksas ir aptuveni 30 miljoni eiro (21,1 miljonu latu), gada laikā viesnīca plāno uzņemt 50 tūkstošus tūristu, kas tiks atvesti ar Igaunijas kuģošanas kompānijas Tallink Grupp prāmi no Stokholmas.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

No rītdienas, 15. aprīļa Rīgā sāk darbību jauna viesnīca — Tallink Hotel Riga, kura iekļausies Baltijas reģiona lielākās kuģniecības kompānijas Tallink Grupp viesnīcu ķēdē Tallink Hotels.

Tās tapšanā lielākais Tallink akcionārs AS Infortar ieguldījis 33 milj. eiro. Projektu līdzfinansēja DnB Nord banka.

Līdz ar jaunās viesnīcas atklāšanu tiek nodrošinātas 100 jaunas darba vietas.

Db.lv jau ziņoja, ka objekta būvniecības ģenerāluzņēmējs bija SIA Merks. Projekta autors ir arhitektu birojs Statio (arhitekts Uldis Mazais), bet interjeru viesnīcai izstrādāja Mēlis Press (Meelis Press).

Kompānija Latvijas tirgū redz potenciālu, ko nodrošina sadarbība ar Tallink prāmju kustību maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, kā arī atpazīstams Tallink zīmols, teica Tallink Hotels valdes priekšsēdētājs Ullars Tali (Üllar Tali).

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" tuvākajā nākotnē neplāno atjaunot prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, pauda "Tallink" preses sekretāre Katri Linka.

Viņa skaidroja, ka pēc diviem ļoti izaicinošiem pandēmijas gadiem, kam sekoja ģeopolitisks un ekonomisks satricinājums saistībā ar karu Ukrainā, "Tallink" šobrīd koncentrējas uz operāciju pārbūvi un darbības atjaunošanu galvenajos maršrutos, proti, starp Igauniju, Somiju un Zviedriju.

"Kad būsim atjaunojuši darbības un darījumus galvenajos maršrutos, mēs atkal sāksim apsvērt iespējas, kas pārsniedz šos galvenos maršrutus," pauda Linka, piebilstot, ka šobrīd vēl nav iespējams atbildēt par to, kad tas notiks.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga". Konkrētāku informāciju par viesnīcas atklāšanas datumu un citām detaļām kompānija šobrīd nav sniegusi.

ViesnīcasTallink Hotel Riga darbība tiks īslaicīgi apturēta no oktobra vidus, līdz uzlabosies pandēmijas situācija COVID-19 un tiks atcelti ceļošanas ierobežojumi, Db.lv informēja “Tallink” komunikācijas direktore Katri Linka.

"Šajā laikā ēka tiks slēgta ar minimālām izmaksām, lai nodrošinātu ēkas drošību un funkcionēšanu, kā arī lai operatīvi varētu atjaunot darbības, pieņemot šādus lēmumus. Tallinā viena no mūsu viesnīcām - Tallink City Hotel - jau ir slēgta un tāda paliks līdz nākamajai vasarai, jo tiks pilnībā atjaunota. Divas citas viesnīcas - Tallink Express un Tallink Spa & Conference Hotel - joprojām ir atvērtas. Tuvākajā nākotnē mēs uzraudzīsim rezervācijas un attiecīgi pieņemsim lēmumus par to atvēršanu," piebilst K.Linka.

Šī būs jau otrā reize šogad, kad "Tallink Hotel Riga" pārtrauc darbu - iepriekš viesnīca tika slēgta no 18.marta līdz 1.jūnijam.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Igaunijas prāmju kompānijas "Tallink Grupp" jaunais kuģis "MyStar" maršrutā Tallina-Helsinki sāks kursēt septembrī, kas ir pusgadu vēlāk nekā bija plānots sākotnēji, atsaucoties uz laikrakstu "Turku Sanomat", vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Raumas kuģu būvētavai Somijā "MyStar" pasūtītājam vajadzēja nodot jau gada sākumā, tomēr būvniecība ieilgs vismaz pusgadu.

"Tallink" preses sekretāre Katri Linka paskaidrojusi, ka kuģa būvniecības darbi aizkavējušies, jo Covid-19 pandēmijas laikā gan darbinieku slimošanas, gan piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ ir bijis traucēts kuģu būvētavas darbs. Viņa uzsvēra, ka "Tallink" problēmas nesaskata un kuģa būvniecība ir par 97% pabeigta.

FOTO: Tallink jaunā kuģa MyStar interjers 

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik...

"MyStar" būvniecība Raumā tika sākta 2020.gada aprīlī. Kuģa izmaksas tiek lēstas ap 250 miljoniem eiro.

212 metrus garais un 31 metrus platais kuģis spēs pārvadāt līdz 2800 pasažieriem un 750 automašīnām.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka kuģis izmantos sašķidrināto dabasgāzi, tomēr pēdējo divu gadu laikā tās cena ir četrkāršojusies, tādēļ kuģis izmantos dīzeļdegvielu.

Linka norādīja, ka sašķidrināto dabasgāzi augstās cenas dēļ "Tallink" neizmanto kopš marta un gaida, kad Paldisku ostā tiks izveidots sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas varētu samazināt cenas tirgū.

Otrajā ceturksnī "Tallink" pasažieru skaits bijis par 262,9% lielāks nekā aprīlī-jūnijā pērn, sasniedzot 1 552 174 pasažierus. Pārvadāto kravu apmērs otrajā periodā gada izteiksmē pieaudzis par 18,9% - līdz 109 380 kravas vienībām. Aprīlī-jūnijā "Tallink" pārvadāja 225 563 pasažieru automašīnas, kas ir par 79,4% vairāk nekā pirms gada.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line".

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.