Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

AS Olainfarm koncerns ar 12,1 miljona eiro peļņu un 69,9 miljonu eiro apgrozījumu ir aizvadījis ienesīgākos deviņus mēnešus tā vēsturē, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Peļņa ir augusi par 37%, apgrozījums - par 30%, salīdzinot ar šo periodu pērn. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Nīderlande.

AS Olainfarm ir aizvadījusi arī apgrozījuma ziņā veiksmīgāko 3.ceturksni, sasniedzot 21,3 miljonu eiro realizāciju, kas ir par 12% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Uzņēmuma peļņa ir sasniegusi 3,2 miljonus eiro, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2013.gada 3.ceturksnī, tomēr jāņem vērā, ka šajā ceturksnī ekonomisko sarežģījumu dēļ divos uzņēmumam būtiskos tirgos tika veidoti papildus uzkrājumi 0,7 miljonu eiro apmērā Krievijas un Ukrainas debitoriem.

Eiropas Komisija (EK) jaunā sankciju kārtā ierosinājusi aizliegt Krievijas dimantu un sašķidrināto naftas gāzu importu, liecina dokuments, ar kuru trešdien iepazinās aģentūra AFP.

Sankciju paketē, kas Eiropas Savienības (ES) valstīm jāapstiprina vienprātīgi, iekļauti arī pasākumi, kuru mērķis ir neļaut Maskavai apiet naftas cenu ierobežojumus.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī ES ir piemērojusi Krievijai jau 11 sankciju kārtas.

Sankcijas ir iedragājušas Krievijas ekonomiku, taču Kremlim joprojām izdodas ievērojami palielināt savus militāros izdevumus.

Jaunākie pasākumi ir izstrādāti, lai vēl vairāk samazinātu Krievijas ienākumus, vēršoties pret tās ienesīgo dimantu eksportu, kura vērtība pirms kara bija aptuveni 3,7 miljardi eiro gadā.

ES aizliegums attieksies uz dabīgajiem un sintētiskajiem dimantiem un juvelierizstrādājumiem no 2024.gada sākuma un uz Krievijas dimantiem, kas apstrādāti trešās valstīs, no nākamā gada septembra.

No 3. līdz 5. februārim Ķīpsalā notiek 24. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus Balttour 2017, informē BT1.

Izstādē iespējams uzzināt par atpūtas iespējām un tūrisma jaunumiem no 40 pasaules valstīm.

Balttour 2017 apmeklētājiem būs iespēja iepazīt dažādu valstu kultūras, ēdienus un tūrisma objektus, jo hallē Atklāj pasauli! to visu prezentēs 40 valstu tūrisma pārstāvniecības, viesnīcas, transporta kompānijas un citi ar tūrismu saistīti uzņēmumi.

Pirmo reizi Balttour piedalās Karību jūras sala Tobago un trīs Āzijas valstis - Butāna, Indonēzija, kā arī Nepāla. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad dalībnieku lokā atkal ir Armēnija un Lielbritānija, turklāt varēs iepazīt arī tādus galamērķus kā Taizeme, Taivāna, Itālija un Kuba. Īpaši kuplā skaitā piedalīsies kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, tūrisma uzņēmumi – kopā 37.

AS Olainfarm pērn ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, realizējot produkciju par 93,7 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 20% vairāk nekā 2013.gadā, kad AS Olainfarm apgrozījums bija 78 miljoni eiro.

Koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014.gadā bija 12,66 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad peļņa sasniedza 12,6 miljonus eiro.

«Lai arī mums ir izdevies aizvadīt kārtējo apgrozījuma ziņā veiksmīgāko gadu Olainfarm vēsturē, ievērojamās izmaiņas gandrīz visos mūsu galvenajos tirgos - apgrūtinātā uzņēmuma produkcijas nogādāšana vairākos Ukrainas reģionos un valūtas vērtības kritums Ukrainā, Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā - kavēja sasniegt izvirzītās peļņas prognozes. Satricinājumi uzņēmumam tik nozīmīgajos tirgos mudina pielikt vēl vairāk pūļu pie medikamentu un ķīmisko produktu realizācijas citos reģionos un aktīvāk strādāt pie iespējamas tāda uzņēmuma iegādes, kura atkarība no NVS valstu tirgiem būtu ievērojami mazāka, » norāda AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Gāzes izraisītā eksplozijā Taivanas otrā lielākajā pilsētā Gaošu gājuši bojā 24 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 270, raksta Reuters.

Pēc pusnakts notikušajā eksplozijā iznīcināta iela, kurā atradās virkne veikalu un daudzzīvokļu ēku. Kā norādīja pilsētas amatpersonas, sprādzienu izraisīji etilēna, propāna vai butāna noplūde, un nelaime netiek saistīta ar terorismu.

Sprādziena vilnis apgāzis automašīnas un sadragāja ceļus un licis sabrukt daudzām ēkām. Ap pulksten 6 piektdienas rītā ugunsgrēks tika gandrīz dzēsts, bet ugunsdzēsēji vēl cīnījās ar vienu ugunsgrēku negadījuma vietā. Valdība lika gāzes kompānijai nogriezt gāzes piegādi šajā teritorijā, tādējādi 20 tūkstoši mājsaimniecību palika bez gāzes.

Vairāk nekā 1000 cilvēku tika evakuēti no mājām.

No 3. līdz 5. februārim izstādē-gadatirgū Balttour 2017 tiks atklāta jaunā ceļojumu sezona, informē BT1.

Tajā vienuviet savus piedāvājumus prezentēs apmēram 850 uzņēmumu no Eiropas, Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Izstādes ekspozīciju veidos vairāk nekā 470 stendi abās Izstāžu centra hallēs.

Pirmo reizi Balttour piedalīsies Karību jūras sala Tobago un trīs Āzijas valstis - Butāna, Indonēzija, kā arī Nepāla. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad dalībnieku lokā atkal būs Armēnija un Lielbritānija, turklāt varēs iepazīt arī tādus galamērķus kā Taizeme, Taivāna, Itālija un Kuba. Īpaši kuplā skaitā piedalīsies kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, tūrisma uzņēmumi – kopā 37.

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija "flybe" ceturtdien tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu un nekavējoties pārtraukusi savu darbību.

"flybe" mājaslapā norādīts, ka lidsabiedrība nav spējīga saviem pasažieriem organizēt alternatīvus lidojumus, tiem iestrēgstot lidostās.

Šāds paziņojums publiskots dažas stundas pēc tam, kad mediji pavēstīja, ka aviokompānija varētu bankrotēt pēc neveiksmīgiem centieniem iegūt 100 miljonu sterliņu mārciņu (115 miljonu eiro) valsts aizdevumu.

"flybe" darbību negatīvi ietekmējušas nepastāvīgas degvielas cenas un britu sterliņu mārciņas vērtības kritums, kā arī pēdējā laikā jaunā koronavīrusa izplatības radītie sarežģījumi.

Aviokompāniju pērn iegādājās konsorcijs "Connect Airways", kurā ietilpst lidsabiedrība "Virgin Atlantic", infrastruktūras uzņēmums "Stobart" un investīciju kompānija "Cyrus Capital Partners".

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šā gada sešos mēnešos strādāja ar 14,49 miljonu eiro tīro peļņu, trešdien žurnālistus informēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Aviokompānijai par 21 miljonu eiro izdevies samazināt izmaksas, kam pateicoties lielā mērā arī izdevies strādāt ar tik lielu peļņu.

Pērn attiecīgajā laika posmā airBaltic strādāja ar 12,45 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Kompānijas ieņēmumi 1.pusgadā ir 140,45 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, ieņēmumi no pasažiera - 99,23 eiro, kas savukārt ir samazinājums par 2,33 eiro. airBaltic šogad pārvadājis 1,26 miljonus pasažieru, kas ir par 7% mazāk nekā 2013.gada 1.pusgadā.

Lursoft datubāzē pieejamais uzņēmuma gada pārskats liecina, ka 2013.gadā aviokompānija strādāja ar 195,946 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,420 miljonu latu peļņu. Pērn airBaltic pārvadāja vairāk nekā 2,95 miljonus pasažieru.

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šogad varētu veikt vēl aptuveni 20 lidmašīnu pasūtījumu, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka tas paredzēts atbilstoši uzņēmuma biznesa plānam Horizon 2021, ņemot vērā, ka jānomaina 12 turbopropelleru Bombardier Q400 lidmašīnas, kā arī jāpapildina flote.

Pēc Gausa teiktā, airBaltic jau tagad redz, ka varētu lidot vairāk un pārvadāt vairāk pasažieru, tāpēc flote jāpapildina, turklāt to plānots darīt ar lielākām lidmašīnām nekā pašreizējie Q400 gaisa kuģi. Aviokompānija raugās uz reaktīvajām lidmašīnām, kurās ietilpst 100-150 pasažieru, tādējādi atsakoties no turbopropelleru lidaparātiem.

Lai jaunās lidmašīnas aviokompānija iegūtu pēc 2020.gada, kad Q400 lidmašīnas airBaltic floti pametīs, pasūtījums varētu tikt izdarīts šogad. Jaunās lidmašīnas varētu tikt iegādātas līzingā, ņemot vērā, ka pēc airBaltic pamatkapitāla palielināšanas lidsabiedrība kļuvusi pievilcīgāka līzinga kompānijām.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

airBaltic nebūs šogad tādas peļņas kā gadu iepriekš, jo tad bija tiesiskais izlīgums ar lidostu, kur faktiski šī izlīguma daļa iegāja peļņā, taču šobrīd kompānija strādā ar operatīvo peļņu

To intervijā DB saka satiksmes ministrs Uldis Augulis, skaidrojot investoru piesaisti Latvijas nacionālajai aviokompānijai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pēc stratēģiskā investora piesaistes airBaltic joprojām paliks nacionālā aviokompānija?

Šobrīd aviācijā ir dinamiska un mainīga situācija, kā rezultātā ir svarīgi investēt airBaltic attīstībā un modernizācijā. airBaltic attīstība ir nodrošinājusi arī Rīgas starptautiskās lidostas attīstību, kā arī tūrisma un citu saistīto nozaru izaugsmi. Darījuma rezultātā- vai tas ir vairākuma, mazākuma vai kāds cits akciju sadalījums – svarīgākais ir tas, ka airBaltic var palikt nacionālā aviokompānija, kas sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

airBaltic šā gada augustā pārvadājusi par 4,5% mazāk pasažieru nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Savukārt gada pirmajos astoņos mēnešos pārvadāto pasažieru skaits gada griezumā ir sarucis par 4,17%, aprēķināja Db.lv.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2013. gada augustā ir pārvadājusi 296 tūkstošus pasažieru, bet gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 1,9 miljonus pasažieru. Savukārt 2012. gada augustā aviokompānija ir pārvadāja 310 tūkst. pasažieru, bet pērnā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi vairāk nekā 2,04 miljonus pasažieru.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās augustā bija 74%, bet gada pirmajos astoņos mēnešos – 71%. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā redzams krass vietu piepildījuma kritums airBaltic lidmašīnās - 2012. gada augustā vietu piepildījums bija 77%, bet 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos – 74%.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic investēs vairāk nekā piecus miljonus eiro Pilotu akadēmijā, kurā bez priekšzināšanām par attiecīgo jomu kandidāti varēs iegūt nepieciešamo sertifikāciju darbam par komercpilotu, pastāstīja lidsabiedrības lidojumu vadības viceprezidents Pauls Cālītis.

Viņš norādīja, ka ideja par šādu akadēmiju uzņēmumam bijusi jau vairākus gadus. «Plāns ir tāds - mēs veidojam pilotu skolu sākotnējai apmācībai. Šī būs profesionāla pilotu skola. Neapmācīsim tikai tā sauktos privātpilotus, kas to dara prieka pēc, bet jau komercpilotus. Mēs gatavosim pilotus tieši aviokompānijas vajadzībām ar domu, ka šie piloti pēc apmācību beigšanas būs sagatavoti darbam aviokompānijā. Nodoms ir, ka viņi tālāk strādā pie mums airBaltic,» klāstīja Cālītis.

Akadēmija tiks veidota uz esošās airBaltic mācību organizācijas bāzes. «Mums jau kopš 2010.gadā ir atsevišķs meitasuzņēmums airBaltic Training. Līdz šim šīs mācības bijušas jau sagatavotiem aviācijas profesionāliem, jau esošiem pilotiem. Tāpat apmācām pilotus un arī citus aviācijas jomas speciālistus. Tagad mēs paplašināsim mācību darbības jomu. Mēs ņemsim nesagatavotus kandidātus un no nulles apmācīsim tādā līmenī, lai pēc skolas pabeigšanas viņi atbilstu darbam aviokompānijā,» skaidroja aviokompānijas lidojumu vadības viceprezidents.

Šodien tika parakstīts līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu (Ralf-Dieter Montag-Girmes) par ieguldījumu aviokompānijā airBaltic, informē uzņēmums.

Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot biznesa plānu Horizon 2021.

Vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess (Ralf-Dieter Montag-Girmes): «airBaltic ir aviokompānija ar unikālu tirgus nišu un Rīgu kā tās galveno tranzītmezglu Baltijā, ar nākotnes iespējām Tallinā un Viļņā. Es esmu priecīgs, ka mēs esam vienojušies par līgumu un varam uzsākt īstenot airBaltic attīstības plānu.»

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Saņemtos līdzekļus airBaltic ieguldīs jaunu lidmašīnu iegādei tā vietā, lai tās īrētu, tādējādi nodrošinot airBaltic iespēju ietaupīt izmaksas un uzlabot pasažieru apkalpošanu. Tas vēl vairāk palielinās Latvijas aviosavienojumus, veicinās ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu veidošanos.»

Lidsabiedrība «Wizz Air» paplašināsies Lutonas bāzē, līdz 2018. gada jūnijam pievienojot četras «Airbus A320» lidmašīnas, informē aviokompānija.

Jaunās lidmašīnas ļaus avikompānijai palielināt lidojumu biežumu trīs populārākajos maršrutos. Tāpat iecerēts, ka «Wizz Air» tīkls no Lutonas paplašināsies ar pieciem jauniem maršrutiem, uz Larnacu Kiprā, Tallinu Igaunijā, Lībiju Ukrainā, Bratislavu Slovākijā un Tirānu Albānijā. Tādējādi «Wizz Air» paplašina savu jaudu Lutonā par 15% un 2018. gadā piedāvās lidojumus 46 maršrutos uz 20 valstīm. Avikompānijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka reisus starp Lutonas lidostu Londonā un Tallinu aviokompānija uzsāks nākamā gada 17. septembrī, izpildot tos katru otro dienu.

Aviokompānija informē, ka jaunās lidmašīnas un papildus maršruti radīs 150 jaunas vietējās darba vietas, palielinot «Wizz Air» darbinieku skaitu Lutonā līdz 180.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.