Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijas tekošā konta deficīts, kas pērn bija lielākais starp ES valstīm, 2. ceturksnī, pateicoties ekonomikas atdzišanai, samazinājies līdz tādam līmenim, kāds nav piedzīvots divus gadus.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2008. gada 2. ceturksnī saruka līdz 586.8 milj. latu jeb 15.6% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 837.7 milj. latu jeb 24.9% no IKP), jo ekonomiskā aktivitāte valstī 2. ceturksnī strauji palēninājās, krītoties gan iekšzemes, gan ārējam pieprasījumam, informē Latvijas Banka.

Tekošā konta negatīvā saldo būtisko samazināšanos galvenokārt noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kritums (8.6 procentu punkti), turpinoties eksporta izaugsmei (13.1%), bet importam sarūkot par 4.0%. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP nedaudz palielinājās, straujāk augot sniegto pakalpojumu apjomam un vairāk samazinoties nerezidentu saņemto kārtējo pārvedumu apjomam. Ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP nemainījās.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī bija 930.8 milj. latu jeb 24.8% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 733.4 milj. latu jeb 24.7% no IKP), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija medijiem.

Samazinājās preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo saruka importa kāpuma temps, tuvinoties eksporta izaugsmes tempam. Arī pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, strauji augot sniegto pakalpojumu apjomam. Savukārt pieauga ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP, turpinot palielināties nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjomam. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās, strauji augot kārtējo pārvedumu debeta darījumu apjomam.

Lai gan 3. ceturksnī tekošā konta negatīvais saldo bija gandrīz tāds pats kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, augstais deficīta līmenis 1. pusgadā noteica arī 2007. gada pirmo deviņu mēnešu rezultātu kopumā – 24.8% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 20.3%). Visu tekošā konta posteņu attiecība pret IKP pasliktinājās, vairāk palielinoties preču negatīvajam saldo un samazinoties kārtējo pārvedumu pozitīvajam saldo.

Db.lv publicē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas prognozes par to, kāds Latvijai būs 2008.gads.

"Iekšzemes kopprodukts

Šai sakarā vēl lielākas bažas izraisa stagnācija apstrādes rūpniecībā. Šogad apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā turpināja samazinājies un 2007. gada 3. ceturksnī bija tikai 10.7%, ko sekmēja gan joprojām strauji pakalpojamu sektoru pieauguma tempi, gan arī lejupslīde pašā apstrādes rūpniecības nozarē. Ņemot vērā, ka rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare Latvijā, nākotnes eksporta perspektīvas ir vēl pesimistiskākas. Jau tagad eksporta rādītāji nav īpaši iepriecinoši, jo vairākas nozarēs eksporta pieaugums ir novērots tikai eksportētās preces sadārdzināšanas dēļ, nevis pateicoties apjomu pieaugumam.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad martā turpināja palielināties pārpalikums, sasniedzot jau 1.4 miljonus latu, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada pārpalikums, lai arī neliels – 0.5 miljoni latu, tekošajā kontā parādījās šogad janvārī. Februārī pārpalikums bija 0.7 miljoni latu.

Iepriekš Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka tekošā konta pārpalikums apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Tiesa, eksperts neizslēdz, ka šogad kādu mēnesi tomēr vēl varētu parādīties tekošā konta deficīts.

Latvijas Bankas dati liecina, ka preču tirdzniecības deficīts šogad martā bija samazinājies līdz 112 miljoniem latu. Vēl gada sākumā deficīts bija 134.6 miljoni latu. Martā turpināja dominēt pakalpojumu eksports pār importu, veidojot pārpalikumu 62.1 miljona latu apjomā, kas gan ir sarucis, salīdzinot ar gada sākuma 81.2 miljoniem latu. Pozitīvi martā pieaudzis arī ienākumu konts, sasniedzot 41. 9 miljonus latu iepretim 9.4 miljoniem latu janvārī.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja samazināties un pagājušā gada 4. ceturksnī bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informēja Latvijas Bankā.

Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā tas bija 771.4 miljoni latu jeb 18.3% no IKP.

Būtiski – par pieciem procentpunktiem – saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, jo preču eksporta un importa gada kritums bija attiecīgi 7 % un 14.7 %. Savukārt ienākumu saldo kļuva pozitīvs un ļāva samazināt tekošā konta negatīvo saldo par 4.3 procentpunktiem, jo nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumi Latvijā darbojušies ar zaudējumiem. Vienlaikus ārvalstu tiešo investīciju Latvijā saldo 4. ceturksnī bija negatīvs (2.3 % no IKP). Pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, sniegto pakalpojumu apjomam augot straujāk nekā saņemto pakalpojumu apjomam. Saruka kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad janvārī izveidojies pārpalikums – šāda situācija Latvijā nav bijusi vismaz kopš 2000. gada, liecina Latvijas Bankas dati.

«Lai gan tas bija ļoti neliels – tikai 0.5 miljoni latu jeb apmēram 0.04 % no IKP šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa. Šajā desmitgadē līdz šim tekošā konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī,» atzina Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tekošā konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams, tā viņš.

Šā gada laikā bija gaidāma tekošā konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periods, tekošā konta nonākšana plusu «teritorijā» jau janvārī ir neliels pārsteigums. P. Strautiņš atzina, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35 %, bet pakalpojumu imports par 22 %. Preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu visdrīzāk samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina. Preču eksports ir samazinājies par 27 %, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10 %.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2. ceturksnī bijis 795,6 milj. latu jeb 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija. Uzzini, kā to vērtē Latvijas Banka!

1. ceturksnī tas bija 765,5 milj. latu jeb 26,4% no IKP un iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 517,7 milj. latu jeb 19,2% no IKP. Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums, importa pieaugumam apsteidzot eksporta kāpumu, un ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums, turpinot augt nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjomam. Vienīgi kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, saņemto pārvedumu apjomam pieaugot. Tas kompensēja pakalpojumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP samazināšanos, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2007. gada 1. ceturksnī bija 25.7% no iekšzemes kopprodukta (iepriekšējā ceturksnī – 26.3% no IKP un pērnā gada atbilstošajā periodā –14.6% no IKP), liecina Latvijas Bankas paziņojums.

Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu līdz 746.2 milj. latu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpums, importa pieaugumam apsteidzot eksporta pieaugumu, un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kritums, no Latvijas izejošo pārvedumu apjomam pieaugot, bet ienākošo – krītoties. Mazākā mērā samazinājās pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam. Savukārt ienākumu negatīvais saldo attiecībā pret IKP pieauga, turpinoties nerezidentu saņemto ieguldījumu ienākumu apjoma izaugsmei, skaidro Centrālā banka.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tiešās investīcijas Latvijā kopumā 1. ceturksnī palielinājās par 7.3% un sedza trešdaļu no tekošā konta negatīvā saldo. Lielākā tekošā konta negatīvā saldo daļa tika finansēta ar aizņēmumiem no ārvalstu bankām. Rezerves aktīvi pieauga par 45.5 milj. latu.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par tekošā konta deficītu 2007. gadā.

"Pagājušajā gadā tekošā konta deficīts Latvijā palika ļoti augstā līmeni – 22.8% no IKP. Tomēr ņemot vērā straujo rādītāju uzlabojumu gada pēdējā ceturksnī, ko veicināja iekšējā patēriņa buma norimšanās, var prognozēt, ka 2008. gadā tekošā konta deficīts jau nesasniegs 20% no IKP, kā iepriekšējos divos gados, pat tuvojoties 15% robežai.

Galvenais iemesls tekošā konta deficīta samazinājumam ir tirdzniecības bilances uzlabošana. Pēdējos gados Latvijas importa plūsmas uzrādīja strauju pieaugumu, kas liecināja par augošo patēriņa pieaugumu par spīti augstai inflācijai un joprojām zemām algām. Arvien lielāks importa pieaugums, salīdzinot ar eksporta pieaugumu, veicināja tirdzniecības bilances pasliktināšanos. Tomēr pagājušajā gadā importa pieauguma tempi kļuva mērenāki, un decembrī pat pieredzēja kritumu par 6.2% gada izteiksmē.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī pieauga līdz 478.8 miljoniem latu jeb 14.2 % no IKP, un pirmo reizi kopš 1994. gada 2. ceturkšņa pozitīvs bija arī preču un pakalpojumu saldo - 1.9 miljoni latu jeb 0.1 % no IKP.

Latvijas Banka informē, ka preču un pakalpojumu saldo uzlabojumam salīdzinājumā ar 1. ceturksni (kad tas bija – 4.2 % no IKP) pamatā bija preču eksporta pieaugums (4.2 %), kā arī preču importa kritums (9.4 %). Pakalpojumu eksporta un pakalpojumu importa kopapjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nemainījās.

Palielinājās arī ienākumu konta pozitīvais saldo, galvenokārt nerezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem Latvijā darbojoties ar zaudējumiem. Gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ārvalstīs nodarbināto Latvijas rezidentu saņemtā atlīdzība, informē Centrālā banka. Kapitāla un finanšu konta saldo bija negatīvs (531.4 milj. latu), un to noteica privātā sektora noguldījumu pieaugums ārvalstīs, kā arī banku sektora īstermiņa parādsaistību samazināšanās. Arī galvenās tiešo investīciju plūsmas noteica banku sektors, vairāk nekā pusi no zaudējumiem kompensējot ar investīcijām pašu un cita kapitāla veidā.

Samazinoties Igaunijas patērētāju interesei par importētajām precēm, valsts tekošā konta deficīts pērn sarucis līdz 9.2 % no IKP, vēsta InteractiveInvestor.com.

«Globālās ekonomiskās krīzes pēkšņā padziļināšanās un iekšzemes pieprasījuma samazināšanās pērn vērā ņemami ietekmējusi tekošā konta deficītu,» teikts Igaunijas centrālās bankas paziņojumā.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī tekošā konta deficīts Igaunijā bija sarucis līdz 5.5 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs kopš 2004.gada, kad deficīts bija vien 4.7 %.

Augstākais tekošā konta deficīts Igaunijā bijis 2007.gada pirmajā ceturksnī, kad tas sasniedza 23.9 % atzīmi.

Tādu pašu globālo norišu rezultātā turpina samazināties arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo un pagājušā gada 4. ceturksnī tas bija 348.1 miljons latu jeb 8.3% no IKP, informē Latvijas Banka.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2007.gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 708.8 milj. latu jeb 17.7% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 891.4 milj. latu jeb 27.1%), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija medijiem.

Būtiski saruka preču negatīvā saldo attiecība pret IKP, līdz 4.5% palēninoties importa gada kāpuma tempam, bet turpinoties stabilai eksporta izaugsmei (19.1%). Arī pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, strauji augot sniegto pakalpojumu, īpaši pārvadājumu pakalpojumu, apjomam. Ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP kāpumu sedza kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums.

Tekošajam kontam 4. ceturksnī būtiski uzlabojoties, tekošā konta negatīvais saldo 2007. gadā gandrīz bija iepriekšējā gada līmenī – 22.8% no IKP (2006. gadā – 22.3% no IKP). 2007. gadā uzlabojās preču un pakalpojumu, bet pasliktinājās ienākumu un kārtējo pārvedumu attiecība pret IKP.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad aprīlī izveidojies jau ievērojams pārpalikums – 87.3 miljoni latu.

Tas ir arī lielāks nekā iepriekšējos mēnešos šogad, liecina Latvijas Bankas dati. Martā pārpalikums bija pieaudzis līdz 1.4 miljoniem latu.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna aprīļa rādītājus vērtē pozitīvi. «Tas nozīme, ka Latvijai jau nav nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu, lai nofinansētu importu. Turklāt pārpalikums arī norāda uz to, ka valsts varētu sākt pamazām dzēst uzkrāto ārējo parādu,» tā viņa.

Tomēr ekonomiste uzsvēra, ka maksājumu bilances pilnīga korekcija vēl nav notikusi, jo preču tirdzniecības bilance vēl joprojām ir negatīva. Tiesa gan, tā turpināja strauji samazināties un aprīlī bija vien 84 miljoni latu.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja sarukt un šogad 3. ceturksnī bija 489 miljoni latu jeb 12.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni zemāks rādītājs nekā pērn attiecīgā periodā, kad deficīts bija 959.5 miljoni latu jeb 25.8 % no IKP, ziņo Latvijas Banka.

Tādējādi tekošā konta deficīta rādītāji strauji pietuvojušies par kritisko robežu uzskatītajiem 10 % no IKP.

Tekošā konta deficīta būtisko samazinājumu noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP sarukums par 7.8 procentu punktiem, krītoties importam (par 5.3 %), savukārt eksportam saglabājot mērenu, bet stabilu izaugsmi (14.6 %). Pozitīva ietekme bija arī kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP kāpumam par 3.1 procentu punktu, ievērojami samazinoties pārvedumiem no privātpersonu kontiem Latvijā uz ārvalstīm. Mazāk pieauga pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP un samazinājās ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP. 2008. gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā tekošā konta deficīts saruka līdz 15.4 % no IKP (pirms gada – 25.7 % no IKP). Latvijas Banka skaidro, ka līdz ar tautsaimniecības lejupslīdi jau ceturto ceturksni pēc kārtas būtiski saruka tekošā konta deficīts, un galvenais iemesls bija preču importa kritums. Kredītiestādēm izvirzot arvien stingrākus kreditēšanas nosacījumus, turpināja kristies iekšzemes pieprasījums, sevišķi pēc ilglietojuma precēm, t.sk. transportlīdzekļiem. Savukārt eksporta apjoms gandrīz visās preču grupās palielinājās, vēl maz reaģējot uz ārējā pieprasījuma vājināšanos globālās finanšu krīzes ietekmē. Eksporta palielinājumu lielākoties noteica cenu kāpums, savukārt koka un koka izstrādājumu grupai bija vērojams gan fiziskā apjoma, gan cenu kritums.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē pēc Latvijas Bankas padomes sēdēs norādīja, ka novērojamas vairākas tendences, kas ļauj prognozēt, ka straujie ekonomikas procesi sāks palēlināties.

Rimšēvičs norādīja, ka inflācijas līkne pēdējos divos mēnešos rāda, ka būtu pāragri pārmēru sapriecāties par labākiem datiem vienā mēnesī vai nolaist rokas pēc atpakaļlēciena nākamajā, jo inflācijas un tekošā konta deficīta samazinājums nav panākams pāris mēnešu laikā. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka sāk stabilizēties pamatinflācija - rādītājs, kas atkarīgs no iekšzemes pieprasījuma. Pretinflācijas plāna pasākumu ietekmē iezīmējušies vairāki faktori, kas ļauj turpmākajos periodos sagaidīt mazāku iekšzemes pieprasījuma izraisītu spiedienu uz cenām, iedarbības pārneses rezultātā vispirms atstājot ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, kurai tuvinoties ilgtermiņā uzturamam līmenim, saruktu arī inflācijas rādītājs.

Šogad turpina samazināties Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts – aprīlī gada samazinājums bija 14.9 %, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances pamatrādītāju dati.

«Šāds temps - ap 15 % varētu vēl kādu laiku saglabāties,» atzina SEB Bankas eksperts Andris Vilks. Viņam piekrīt arī Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis, kurš secina, ka kopumā situācija ir būtiski uzlabojusies.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad četros mēnešos bija 888.1 milj. Ls, kas ir par 155 milj. Ls mazāks nekā gadu iepriekš. Aprīlī kārtējo maksājumu konta negatīvais saldo bija 227.1 milj. Ls, kas ir par 50.5 milj. Ls jeb 18.2% mazāks nekā 2007.gada aprīlī. Arī pirmajā ceturksnī konta deficīts šogad bija par gandrīz 14% mazāks nekā pirms gada.

A. Vilks atzina, ka pagaidām vērojami uzlabojumi, bet vienlaikus ļoti svarīgi ir saglabāties tiešo investīciju plūsmai. Maksājumu bilances kārtējā maksājuma konta rādītājus A. Vilks nosauca par komfortambliem un lēsa, ka šogad kopumā tekošā konta deficīts varētu samazināties līdz 17% no iekšzemes kopprodukta.

Šī gada pirmajā pusē Igaunijas tekošā konta pārpalikums bija 2 miljardi kronu (89.8 miljoni latu). Attiecīgajā laika periodā pērn bija vērojams deficīts 16 miljardu kronu (718.4 miljonu latu) apmērā, atsaucoties uz Aripaev.ee, ziņo BBN.

Šī gada jūnijā Igaunijas tekošā konta pārpalikums bija 1.1 miljards kronu, savukārt maijā reģistrēts 1.01 miljarda kronu liels pārpalikums. Tik liels tekošā konta pārpalikums mēnesī Igaunijā agrāk nav reģistrēts.

Ārvalstu tirdzniecības deficīts šī gada jūnijā bija 0.2 miljardi kronu. Igaunijas eksports šī gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 13%, savukārt imports – par 19%.

Db.lv jau vēstīja, ka arī Latvijā tekošā konta pārpalikums gan jūnijā, gan otrajā ceturksnī kopumā ir nozīmīgi pieaudzis. Jūnijā preču konta negatīvais saldo sasniedza 49.2 miljonus latu, savukārt pakalpojumu konta pozitīvais saldo bija 72.9 miljoni latu.

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Oktobrī konkurētspējas uzlabošanās un ārējā pieprasījuma atkopšanās atspoguļojas nozīmīgā tālākā eksporta kāpumā, kas bija pamatā arī tekošā konta pārpalikuma pieaugumam.

Latvijas Bankas dati liecina, ka šogad 10 mēnešos Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums kopumā sasniedzis 990.5 miljonus latu, tostarp oktobrī tie bija 168.8 miljoni latu.

Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Artūrs Kaņepājs norāda, ka attiecībā pret septembri, pieauga gan preču, gan pakalpojumu eksporta apjoms (attiecīgi par 12% un 10%) un o kritums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās līdz 7%, kas ir vislabākais rādītājs kopš eksportā krīzes laikā novērojams gada kritums.

Pakalpojumu eksporta rādītāju uzlabojuma pamatā bija finanšu pakalpojumu eksporta pieaugums. Taču jau otro mēnesi pēc kārtas nedaudz padziļinājās pārvadājumu eksporta gada kritums, kam pamatā bija zemāks kravu pārvadājumu eksports gan ar jūras, gan ar dzelzceļa transportu.

Latvijas kaimiņvalsts Igaunija, līdzīgi kā Latvija, pašlaik piedzīvo augstas inflācijas periodu. Par ekonomisko situāciju Igaunijā un eksporta atbalsta mehānismiem intervijā Db stāsta Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts.

Pašlaik dažādos Rietumvalstu laikrakstos visai bieži runā par iespējamu ekonomisko krīzi Baltijā. Vai, jūsuprāt, ir pamats bažām par to, ka Baltijas valstu ekonomikas ir smagas krīzes priekšā?

Protams, augstā inflācija ir liela problēma Igaunijai, bet pēdējās tendences liecina, ka inflācijas rādītāji visā Eirozonā ir ievērojami augstāki nekā tika prognozēts gada sākumā. Tas ir, prognozēta tika inflācija zem 2 %, bet reālā inflācija arī daudzās citās valstīs tuvojas 3 %.

Tomēr ir jāskatās, kādi ir augstās inflācijas iemesli. Daudzu resursu cenas ir pieaugušas visā pasaulē. Gāze, nafta, vairāki pārtikas produkti ir kļuvuši dārgāki. Tāpat aug arī darba algas daudzos sektoros, tās arī veicina izmaksu kāpumu. Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā sadārdzinās naudas resursu cenas – aug dažādas procentu likmes. Tas nozīmē, ka tirgū ienāk mazāk naudas un tas dod iespēju stabilizēt cenas, kā arī palielināt konkurenci.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.