Šorīt pie muitas kontroles punkta (MKP) Terehova rindā gaidīja 1 240 kravas automašīnas, savukārt pie Grebņevas MKP rindā gaidīja 430 kravas automašīnas. Paredzamais gaidīšanas ilgums uz robežas Terehovā 76 stundas, Grebņevā 43 stundas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Šonedēļ kravas automašīnu rindas uz Latvijas - Krievijas robežas šogad sasniegušas absolūtos rekordus. Jau pirmdien, 13. augustā, uz robežas gaidīja rekordliels kravas automašīnu skaits (1 300 Terehova, 480 Grebņeva). Līdz 15. augustam rindas tikai turpināja augt, sasniedzot pat 1350 automašīnas Terehovā un 490 Grebņevā.

Tikai ceturtdien, 16. augustā, vērojams neliels rindu samazinājums 1 240 automašīnas Terehovā un 430 Grebņevā.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) robežšķērsošanas vietas “Terehova”, modernizācijas ietvaros Ludzas novada būvvaldē nodevusi ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēku, kas izbūvēta ar Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansiālu atbalstu.

Robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības 1. posma būvdarbus plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam un tie būtiski uzlabos robežas šķērsošanas ērtumu un ātrumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.

“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.

Informācija valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā liecina, ka nu jau veselu nedēļu Latvijas - Krievijas robežas muitas robežkontroles punktos (MKP) Grebņeva un Terehova rindā negaida neviena kravas automašīna.

Pēdējo reizi rinda uz Latvijas - Krievijas robežas bija 2007. gada 27. decembrī, kad Grebņevā rindā gaidīja 120 kravas automašīnas. Terehovā rinda pēdējo reizi bija 2007. gada 26. decembrī, kad rindā gaidīja 420 kravas automašīnas.

2007. gadā uz Latvijas - Krievijas robežās visvairāk automašīnas rindā gaidīja tieši Ziemassvētkos - 24. decembrī. Uz abiem MKP kopā rindā gaidīja 2220 kravas automašīnas.

Šā gada 10.maijā uzsākta kravu skenēšana robežšķērsošanas vietā (RŠV) Terehova, kur VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izbūvējuši kravu kontroles rentgena iekārtu, informē VNĪ.

RŠV Terehova ir lielākā uz autoceļiem esošā robežšķērsošanas vieta ar Krievijas Federāciju. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegtajiem datiem, 2016.gadā caur RŠV Terehova iebrauca un izbrauca 478 709 transportlīdzekļi. VNĪ izbūvētā kravu kontroles rentgena iekārta palīdzēs kontroles dienestiem cīņā ar kontrabandu. Kopējās kravu kontroles rentgena iekārtas izmaksas RŠV Terehova sasniedza vairāk nekā 2,25 miljonus eiro bez PVN.

VNĪ informē, ka ņemot vērā RŠV Terehova (virziens uz Maskavu) svarīgumu un esošās infrastruktūras lielo nolietojumu, 2018.-2019.gadā plānots turpināt šīs robežšķērsošanas vietas modernizāciju. Jau 2017.gada 11.aprīlī VNĪ noslēdza līgumu ar SIA REM PRO par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību RŠV Terehova modernizācijas darbu 1.etapam.

Pie Latvijas – Krievijas robežas Latvijas pusē periodiski veidojas garas izbraucošā kravu autotransporta rindas, kas aizņem pilnībā visu izbraucošā transporta joslu un tādejādi apgrūtina citu transportlīdzekļu kustību šajā ceļa posmā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Reģiona ekonomiskās aktivitātes pieauguma rezultātā ir izveidojusies situācija, kad Latvijas un Krievijas robežu šķērsojošo kravas transportlīdzekļu apjoms vairākkārt pārsniedz 90.gadu vidū izbūvēto autoceļu robežkontroles punktu (RKP) Terehova un Grebņeva caurplūsmas kapacitāti. Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis caur Latvijas teritoriju uz Krieviju pārvietoto citu ES valstu kravu apjoms. Kā liecina muitas informācija, vairāk nekā puse no robežu šķērsojošiem transportlīdzekļiem ir Lietuvas un Polijas kravas automašīnas.

Garākās izbraucošā kravu autotransporta rindas izveidojās 2007.gada decembrī: pie Terehovas RKP rindā gaidīja 1600, bet pie Grebņevas RKP – 950 automašīnas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) speciālisti un Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors Maskavā tiekas ar Krievijas Federācijas (KF) muitas dienesta pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus situācijai uz Austrumu robežas, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

No Latvijas puses piedalās VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors, VID GMP Muitošanas metodikas daļas priekšnieks, VID GMP Muitošanas metodikas daļas Muitošanas organizācijas nodaļas priekšnieks, kā arī pārstāvis no LR Satiksmes ministrijas un pārstāve no Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā.

Darba tikšanās laikā ir plānots pārrunāt tādus jautājumus kā robežkontroles punkta Terehova-Burački un Grebņeva-Ubiļinka paplašināšana, robežkontroles punkta Vientuļi-Ludonka būvniecība un atvēršana kravas transportam un robežkontroles punkta Opoļi-Mogiļi iespējamā atvēršana vieglajam un pasažieru transportam. Minētās tikšanās norisei atbalstu ir sniegušas arī abu valstu vēstniecības.

Šī gada 17. novembrī, tikšanās laikā Medininku (Medininkų) robežkontroles punktā uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas muitas dienestu vadītāji parakstīja trīspusēju darba tikšanās protokolu, kas paredz uzlabot tranzīta pārvadājumu nosacījumus caur Baltkrievijas Republiku, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Parakstītais protokols paredz vairākus nosacījumus ar mērķi uzlabot tranzīta nosacījumus caur Baltkrieviju.

Puses vienojušās, ka informācijai par muitas tranzīta procedūrām caur Baltkrieviju ir jābūt pieejamai gan pārvadātājiem, gan uzņēmējiem. Tādēļ tuvākajā laikā Baltkrievijas muitas dienesta mājas lapā www.customs.gov.by ir plānots izvietot izsmeļošu informāciju par muitas tranzīta procedūru piemērošanas kārtību.

Tāpat tika pausta apņemšanās nekavējoties izskatīt no autopārvadātāju asociācijām saņemto informāciju par nepamatotiem kravu un transporta līdzekļu aizturējumiem.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Uz Austrumu muitas muitas kontroles punktiem automašīnu rindas joprojām ir samērā garas, un vidējais paredzamais gaidīšanas ilgums uz robežas ir aptuveni 30 stundas, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

Pie Terehova robežkontroles punkta šorīt ir aptuveni 650 gara kravas automašīnu rinda uz Krieviju. Paredzamais gaidīšanas ilgums tur ir aptuveni 43 stundas.

Savukārt pie Grebņevas robežkontroles punkta šorīt ir aptuveni 150 kravas automašīnas, un tur paredzamais gaidīšanas ilgums ir 15 stundas.

Pēdējo 24 stundu laikā robežu šķērsojušas Terehova MKP - 369 kravas automašīnas, Grebņevas MKP - 246 kravas automašīnas.

Statistika rāda, ka šī rīta kravas automašīnu rindas uz rietumu robežas nevar raksturot nedz kā īpaši garas, nedz īsas, jo mēneša sākumā rindas bija garākas nekā šobrīd, savukārt mēneša vidū rindas bija īsākas.

Pie Terehovas robežpunkta rindā jāgaida 29 stundas, bet pie Grebņevas – 30 stundas.

Par to liecina informācija Latvijas valsts ceļu mājaslapā. Uz autoceļa A12 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova) pirms robežkontroles punkta Terehova ir ap 410 stāvošu kravas automašīnu rinda, bet uz autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) pirms robežkontroles punkta Grebņeva ir ap 145 stāvošu kravas automašīnu rinda. Kravu mašīnu rindas uz Krievijas robežpunktiem ir samērā bieža parādība. Visgarākā rinda, ko veidoja 1320 transportlīdzekļi, reģistrēta 2007. gada decembrī pie Terehovas robežkontroles.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.

Aizvadītajā nedēļā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem, turpinot veikt operatīvās un izmeklēšanas darbības, aizturējuši vēl divus noziedzīgas grupas dalībniekus, kuri ir saistīti ar kontrabandas preču nelikumīgu pārvietošanu caur RKP Terehova, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un kukuļņemšanu, informēja Valsts policija.

Šā gada 6.novembrī Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) ONAP darbinieki sadarbībā ar KNAB darbiniekiem, operatīvo pasākumu rezultātā, aizturēja bijušo Valsts Robežsardzes RKP Terehova robežsargu, kurš organizēja kravas automašīnu robežšķērsošanu ārpus rindas, par to saņemot samaksu, un Ludzas rajona policijas pārvaldes (RPP) Ceļu policijas inspektoru, kurš informēja noziedzīgās grupas dalībniekus par gaidāmajām pārbaudēm RKP Terehova teritorijā.

Abiem aizturētajiem vīriešiem policija piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

Jau iepriekš tika ziņots, ka 2007.gada 30.oktobrī ONAP darbinieki sadarbībā ar KNAB darbiniekiem, aizturēja 13 personas saistībā ar kontrabandu, kukuļošanu, kukuļņemšanu un amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu RKP Terehova. Vairāku sankcionētu kratīšanu laikā aizturēto dzīvesvietās policijas darbinieki atrada un atsavināja aptuveni 800 000 eiro skaidrā naudā.

Šā gada novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki konstatējuši virkni nedeklarētu preču, tostarp automašīnu rezerves daļas, apģērbu un pulksteņus, un konfiscējuši tās, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šomēnes VID darbinieki muitas kontroles punktā Terehova, veicot starptautisku reisu autobusu pasažieru bagāžas kontroles, konstatējis nedeklarētas preces. Kādas Lietuvas pilsones bagāžā atrasts liels daudzums sieviešu veļas, kas liecināja par tās ievešanu komerciāliem nolūkiem. Lietuvas pilsone pavaddokumentus par minēto preci uzrādīt nevarēja. Šai personai noteikts naudas sods 100 latu apmērā, un nedeklarētā prece konfiscēta. Kādas citas fiziskās personas bagāžā atrasti 40 nedeklarēti rokas pulksteņi. Par šo gadījumu uzsākta administratīvā lietvedība.

Savukārt muitas kontroles punktā Grebņeva, veicot kādas kravas automašīnās vizuālo apskati, konstatēta pavaddokumentos nenorādīta prece. Pēc padziļinātas kontroles un detalizētas apskates atrasti 538 automašīnu riteņu diski, 60 akumulatori Varta un 20 litri logu mazgāšanas līdzekļa koncentrāta. Tika sastādīts administratīvais protokols. Izskatot lietas materiālus, nolemts juridiskai personai piemērot naudas sodu 700 latu apmērā, bet nedeklarēto preci konfiscēt.

Valsts autoceļa E22 posma Ludza – Terehova rekonstrukcijai Satiksmes ministrija atsavinās zemes vienības Ludzas novada Nirzas pagastā un Zilupes novada Zaļesjes pagastā, jo īpašnieks nav labprātīgi piekritis zemi pārdot.

Zemes īpašumu piespiedu atsavināšanu par 20.9 tūkstošiem latu paredz otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabineta sēdē atbalstītais likumprojekts par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza – Terehova rekonstrukcijas vajadzībām.

Piespiedu atsavināšana nepieciešama, jo īpašnieks pēc ilgstošām sarunām nepiekrita pārdot zemi par tirgus vērtību, ko noteica sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji. Speciālisti izvērtējuši, ka šajā situācijā sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā indivīda interesēm nodarītais kaitējums. Nekustamie īpašumi vajadzīgi īpašu publisku mērķu sasniegšanai, turklāt nākotnē ceļš no Rēzeknes līdz Krievijas robežai būs galvenais ceļš Maskavas virzienā.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Lai realizētu valsts autoceļa posma Ludza - Nirza rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija plāno pirkt 22 zemes vienības, kuru kopējā platība ir 9,42 hektāri.

Zemes īpašumu iegādi par 65,6 tūkstošiem latu paredz otrdien, 16. decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojumu projekti „Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza - Nirza rekonstrukcijai projekta īstenošanai”.

Tāpat valdības sēdes laikā tika apstiprināts arī rīkojuma projekts, kas paredz vēl trīs zemes vienību iegādi 1,2 hektāru platībā autoceļa posma Ploski – Terehova projekta īstenošanai par summu 11,2 tūkstoši latu.

Zemes īpašumus nepieciešams iegādāties, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmus, kas kļuvuši par ļoti būtiska infrastruktūras projekta sastāvdaļu austrumu virzienā. 17,8 km garā ceļa posma Ludza – Nirza rekonstrukciju plānots uzsākt nākamā gada pirmajā pusē, un pēc šī posma nodošanas ekspluatācijai uzsāksies arī pēdējā autoceļa posma Ploski – Terehova rekonstrukcija.

Kaut arī pasažieru pārvadājumus kravas auto rindas uz valsts austrumu robežas tieši neskar, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina izbeigt politiskās intrigas un nekavēt iepriekšēju reģistrēšanās sistēmas ieviešanu.

«Lai arī pasažieru pārvadājumi nav tieši saistīti ar pastāvošo kravas transportlīdzekļu rindu, tomēr kilometriem garās lielgabarīta transportlīdzekļu rindas uz ceļiem rada sastrēgumus un apdraud kustības drošību. Pārvadājot tūristus, jau gadiem nākas dzirdēt sašutuma pilnus komentārus par notiekošo pierobežā, tāpēc aicinām nepakļauties politiskām intrigām, bet gan strādāt konstruktīvi un pēc iespējas ātrāk atrisināt gadiem ilgušo un atlikto problēmu,» norāda LPPA direktora vietnieks Imants Zālītis.

DB jau rakstīja, ka ministriju un komersantu iebildumi draud izgāzt iepriekšēju elektronisku reģistrēšanos robežas šķērsošanai. Satiksmes ministrija (SM) piedāvā valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) deleģēt informācijas sistēmas pārziņa, bet autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto (LA) – informācijas sistēmas turētāja uzdevumus, lai jau no nākamā gada janvāra autopārvadātāji varētu veikt iepriekšēju pieteikšanos robežas šķērsošanai Terehovā, bet Grebņevā, Pāterniekos un Silenē līdz pat nākamā gada beigām paliktu spēkā esošā robežas šķērsošanas kārtība, proti, to organizētu Valsts robežsardze.

Atkal palielinājušās kravas automašīnu rindas Terehovas robežšķērsošanas punktā uz Latvijas un Krievijas robežas, liecina Valsts ieņēmuma dienesta informācija.

Terehovā rindā patlaban gaida 220 automašīnas, un aptuvenais gaidīšanas laiks ir 14 stundas. Savukārt Grebņevā rindā gaida 20 automašīnas, un aptuvenais gaidīšanas laiks ir divas stundas.

Vēl 10.decembrī Terehovā rindā gaidīja vien 20 kravas automašīnas

Jau ziņots, ka decembrī pirms gadu mijas tradicionāli veidojušās rindas uz Latvijas un Krievijas robežas, bet šogad situāciju sarežģī fakts, ka Krievija muita mainījusi robežšķērsošanas kārtību un paralēli TIR karnešu sistēmas garantijām prasa vēl papildu garantijas, kas sadārdzina transportēšanas izmaksas.

Pēdējo trīs nedēļu laikā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki, turpinot izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros, aizdomās par spirta un tabakas kontrabandu no Krievijas Federācijas aizturējuši 4 personas, tostarp muitas un robežsardzes darbiniekus, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts policija.

Šā gada 31.janvārī operatīvo pasākumu rezultātā Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) ONAP darbinieki, aizturēja 1966.gadā dzimušu vīrieti, kurš iepirka no Krievijas Federācijas nelegāli ievesto alkoholu un vēlāk, izmantojot starpniekus, realizēja nelegālajās alkohola tirdzniecības vietās Balvu un Alūksnes rajonos.

Aizturētajam tika piemērots drošības līdzeklis - sūtījumu adreses paziņošana.

2006.gada decembrī operatīvo pasākumu rezultātā ONAP darbinieki aizturēja vairākas personas, kas, pēc izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas, izplatīšanai Latvijā regulāri ieveda no Krievijas spirtu un cigaretes bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem. Tāpat tika izturēti četri VID Latgales reģionālās iestādes muitas darbinieki un divi Valsts robežsardzes Vientuļu robežkontroles darbinieki, kuri būdami valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā.