8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Pirmdienas rītā Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv apmēram 880 kravas auto, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija.

Aizvadītās diennakts laikā šajā robežpunktā rindu šķērsoja 174 kravas transportlīdzekļi. Pašlaik paredzamais gaidīšanas laiks kravas automašīnām uz robežas ir 122 stundas jeb vairāk nekā piecas diennaktis.

Grebņevas robežpunktā iebraukšanu Krievijā gaida apmēram 400 kravas auto, bet pēdējās 24 stundās šo robežpunktu šķērsoja 106 šādi transportlīdzekļi. Šajā robežpunktā gaidīšanas laiks ir teju sešas diennaktis.

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas rindas ir mazākas. Pāternieku punktā savu kārtu gaida 60 kravas auto, bet Silenē - 280 kravas transportlīdzekļu.

Jau vēstīts, ka 11.jūlijā beidzās pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem. Izmaiņas, kas 11.jūlijā stājās spēkā, skar arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos.

Svētdienas rītā trīs Latvijas robežkontroles punktos, gaidot iebraukšanu Krievijā vai Baltkrievijā, rindā kopumā stāv vairāk nekā 1500 kravas auto, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija.

Vislielākā rinda ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pāternieku robežpunktā savu kārtu gaida 600 kravas auto. Tik liels rindā esošu kravas auto skaits novērojams jau kopš 1.decembra vakara. Vakar no rīta rinda bija nedaudz lielāka - pie robežas savu kārtu gaidīja 660 kravas mašīnas.

Tikmēr Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv tikai nedaudz mazāk kravas automobiļu - to skaits diennakts laikā sasniedzis 590, kopskaitam pieaugot par 160 vienībām. Robežsardzes apkopotajā informācijā redzams, ka kopš 2.decembra pēcpusdienas rindā gaidošo kravas auto skaits pieaudzis ik pa desmit vienībām.

Savukārt Grebņevas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas gaida 390 kravas auto, kas ir par 50 kravas auto vairāk nekā vakar no rīta.

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ierosinājusi disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, pavēstīja VID pārstāvji.

Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar nepieciešamību izvērtēt, cik efektīvi Muitas pārvaldē tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība, lai novērstu koruptīvos darījumus iestādē.

Ne Zukuls, ne Rubene uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku netiek atstādināti no pienākumu pildīšanas, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi ar savu darbību varētu kaitēt dienestam, norādīja VID.

Kā skudras sanesa slēptuvē 

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas...

Šāds solis sperts, pēc tam kad Jaunzemes izveidotā komisija iesniegusi atzinumu, turpinot izmeklēt lietu, kad VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iekšējās drošības biroju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēja 29 Muitas pārvaldes darbiniekus.

"Ir svarīgi pilnībā izmeklēt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar notikušo Terehovas muitas kontroles punktā, lai turpmāk vairs nepieļautu korupcijas risku iespējamību iestādē. Tāpēc šobrīd esmu ierosinājusi disciplinārlietas pret abām vadošajām muitas amatpersonām, lai komisija varētu objektīvi izvērtēt personu atbildību," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme arī uzsvēra, ka VID ir pirmā valsts iestāde Latvijā, kur šobrīd ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma, sākot no pieņemšanas darbā un turpmāk ik gadu.

Saistībā ar Terehovas muitas kontroles punktā veiktajām aizturēšanām patlaban VID kopumā ierosinātas 19 disciplinārlietas. Darbu VID pametuši 13 darbinieki.

Jau ziņots, ka šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Kopš Ziemassvētkiem izzudušas kravas automašīnu rindas uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Novembrī Krievija pastiprināja muitas kontroles pasākumus, tādēļ uz Latvijas un Krievijas robežas veidojās lielas kravas transportlīdzekļu rindas, decembrī rindas veidojās arī uz robežas ar Baltkrieviju, dažkārt tajās nācās gaidīt vairāk nekā diennakti.

Kopš 25.decembra rindas izzudušas gan Grebņevas un Terehovas, gan Pāternieku un Silenes muitas kontroles punktā.

Svētku laikā būtiski samazinājusies transportlīdzekļu plūsma. Pirms Ziemassvētkiem caur Grebņevas un Terehovas muitas kontroles punktu devās 200-300 kravas automašīnu diennaktī, patlaban to skaits sarucis līdz 35-90 mašīnām diennaktī.

Caur Latvijas un Baltkrievijas robežas muitas kontroles punktiem izbraukušo kravas automašīnu skaits samazinājies no 175 nedēļas sākumā līdz 30 nedēļas beigās.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kaut arī esošā sistēma darbojas diezgan labi, pieņemamāks risinājums austrumu robežas šķērsošanai būtu iespēja iepriekš reģistrēties elektroniski, uzskata SIA Merkūrijs DL valdes loceklis Anatolijs Lapiks.

Šobrīd ar rindu regulēšanu nodarbojas robežsargi, izsniedzot transporta līdzekļu vadītājiem talonus. «Ideāli būtu, ja viņi to visu darītu elektroniskā veidā,» pārliecināts ir A. Lapiks, turklāt programmatūras izstrāde neko daudz nemaksātu. Šobrīd problēma ir tā, ka automašīnām nākas stāvēt trīs četras stundas rindā, lai tikai saņemtu šo taloniņu ar kārtas numuru. Pēc tam gan šoferis uzreiz dodas uz robežu noformēt dokumentus, jo rindu tikpat kā nav. «Tas ir absurds,» secina uzņēmējs. Savukārt elektroniskā veidā šo gaidīšanu varētu novērst. Viņš gan atzīst, ka patlaban vismaz neviens vairs nekliedz, ka uz robežas valda korupcija.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Plāno veidot speciālistu grupu no vairāku tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, kas koordinētu kontrabandas apkarošanu, aģentūrai LETA apstiprināja finanšu ministrija Andra Vilka (V) pārstāve Aiga Aizpuriete.

Šāda iecere gan vēl ir ideju līmenī un precīzāki turpmākie soļi varētu būt zināmi vēlāk. Šo ieceri šodien publiskoja Vilks un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V), kuri klātienē apmeklēja Terehovas robežkontroles punktu. Ministri vizītes laikā uzsvēruši, ka nepieciešams izveidot apvienoto speciālistu grupu no Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Drošības policijas un Muitas Kriminālpārvaldes, lai koordinētu darbības, kas vērstas uz kontrabandas apkarošanu.

Robežkontroles punktā ministri pārliecinājušies, ka Latvijas pusē tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu automašīnu rindas, taču Krievijas pusē problēma joprojām pastāv. Tikšanās laikā ar robežsardzes vadību un Terehovas robežkontroles punkta amatpersonām ministri informēja, ka nepieciešams uzlabot robežas šķērsošanu ar iespēju deklarēties rindām elektroniski, iepriekš veicot arī preču elektroniskās deklarēšanas procedūras.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Šonedēļ ievērojami palielinājusies transportlīdzekļu rinda pirms Terehovas muitas kontroles punkta (MKP) - 9.decembra rītā rindā gaidīja 370 kravas automašīnas, 10.decembrī - 400, bet 11.decembrī - 570 kravas automašīnas.

Savukārt pie Grebņevas muitas kontroles punkta rindu nebija, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Latvijas pusē nekādas izmaiņas muitas dienesta darbā, kas ietekmētu MKP caurlaidību, nav veiktas, un robežu šķērso tik daudz transportlīdzekļu, cik tiek ielaisti Buračku MKP Krievijas pusē.

Rindu palielināšanās galvenokārt ir saistīta ar gada nogales tuvošanos un nepieciešamību pārvadātājiem veikt plānotās kravu piegādes pirms svētkiem. Arī iepriekšējos gados rindas ir pieaugušas pirms Ziemassvētkiem, bet pēc tam strauji samazinājušās.

VID Muitas pārvalde ir informējusi Krievijas Federācijas Federālo muitas dienestu par situāciju.

Ņemot vērā straujo kravas automašīnu skaita pieaugumu, Krievijas pusē būtiski palielinājies darba apjoms, veicot importējamo kravu kontroli, tādējādi robezšķērsošanas laiks paildzinās.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas – Krievijas robežas, novērsa vairākus mēģinājumu valstī nelegāli ievest kopumā 38 000 cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Nelikumīgi pārvietotās cigaretes tika atklātas vilciena pasažiera bagāžā un paslēptas dažādās vietās kravas auto kabīnē.

2011.gada 13.septembrī Zilupes muitas kontroles punktā, veicot no Maskavas uz Rīgu kursējoša vilciena pasažieru bagāžas kontroli, VID darbinieki konstatēja, ka starp 27 gadus veca Lietuvas pilsoņa personīgajām mantām atrodas nedeklarētas 19 800 Bond, Saint George, Kent un Marlboro markas cigaretes. Tabakas izstrādājumi bija marķēti ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Savukārt pirmdien, 2011.gada 12.septembrī, Terehovas muitas kontroles punktā, veicot padziļinātu kontroli 45 gadus veca Krievijas Federācijas pilsoņa vadītam DAF markas kravas auto, VID darbinieki atklāja, ka transportlīdzekļa kabīnē - mantu glabāšanas nodalījumos un ceļasomās - atrodas 18 200 More un Diablo markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Laiku pa laikam nākas saņemt signālus no Latgales puses par to, ka uz Latvijas-Krievijas robežas kārtējo reizi izveidojušās bezcerīgas kravas automašīnu rindas, sagādājot apgrūtinošus brīžus gan pašiem to vadītājiem, gan arī attiecīgo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Skaidrs, ka universālu risinājumu straujai rindu likvidēšanai rast nav iespējams, ņemot vērā, ka runa tomēr ir par Latvijas-Krievijas, nevis, piemēram, Latvijas-Lietuvas robežu. Proti, jārēķinās, ka darbs robežas otrā pusē arī nenotiek pašā efektīvākajā veidā, bet to, kā strādā krievi, mēs pilnīgi objektīvi ietekmēt nevaram.

Tāpēc par optimālu uzskatāms savulaik pieņemtais lēmums uz Austrumu robežas ieviest tā dēvētās elektroniskās rindas. Tas ļautu vadītājiem elektroniski pieteikties robežšķērsošanai, nepieciešamo gaidīšanas laiku pavadot labiekārtotā stāvlaukumā un saņemot precīzu informāciju par to, kad pienāks kārta doties uz pārbaudi pie robežsargiem un muitas darbiniekiem. Rindas tādējādi, protams, likvidētas vai mazinātas netiktu, bet tās tiktu padarītas civilizētas. Idejas līmenī viss izklausās ļoti labi, taču problēma slēpjas apstāklī, ka «apsolīt» un «izdarīt» ir divi pilnīgi dažādi jēdzieni, it īpaši, ja runa ir par Latvijas valsts aparātu.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, realizējot operatīvo informāciju, Ludzā aizturējusi sešas personas par 32,76 miljonu kontrabandas cigarešu nelikumīgu ievešanu no Krievijas, informē VID.

Par noziedzīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikumu. Šis ir lielākais vienā reizē aizturēto cigarešu daudzums VID Muitas policijas pastāvēšanas laikā, valstij novērstais kaitējums – gandrīz pieci miljoni eiro, skaidro VID.

Veicot operatīvās informācijas pārbaudi, 2.jūnijā VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas uz Terehovas-Ludzas ceļa apturēja divas automašīnas-kravas vilcējus. Tajās bez jebkādas piesegkravas tika konstatētas 18,578 miljoni cigarešu Premjer, 2,869 miljoni cigarešu NZ Gold un 1,91 miljons cigarešu Fest ar Baltkrievijas akcīzes preču markām, kā arī 2,968 miljoni cigarešu Bayron White, 5,796 miljoni cigarešu Bayron un 638 tūkstoši cigarešu Kiss ar Krievijas akcīzes preču markām.

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.