Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

Jaunas kravas
Pērnā gada beigās NNVT sākta jaunas kravu grupas – beramkravu – apkalpošana. Konkurētspējas palielināšanai (beramkravām) veiktas investīcijas: iegādāts lielizmēra kauss, specializētas metāla vannas, kā arī frontālie iekrāvēji. Piemēram, līdz šim ar čugunu uzkrauti divi Panamax tipa kuģi. Saglabājusies t.s. negabarīta un lielizmēra kravas plūsma, kuras nodrošina gan Latvijas (Ventspils un Saldus), gan Lietuvas uzņēmumi.

Sadarbība ar TransContainer (50% akciju pieder Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļu izveidotajai Apvienotajai transporta–loģistikas kompānijai) un Zviedrijas kuģniecību Stena Line (SL) ir stabila. Vaicāts par kravu plūsmu Kazahstānas virzienā, viņš norāda, – lai gan ne tik lielā apjomā kā iepriekš, turpinās lauksaimniecības, celtniecības tehnikas nosūtīšana. Tāpat caur termināli iet arī kazahu rūpnīcām domātās iekārtas. Sadarbībā ar kravu pārvadātājiem un ekspeditoriem tiek piedāvāts komplekss, vienots risinājums kravu nosūtītājiem/saņēmējiem.

«Ja ir runa par konteinerizēto kravu apkalpošanu, NNVT ir viss, kas nepieciešams, izņemot labu atrašanās vietu,» norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna.

Interese pieaug
Uz pieaugumu pārvadājumu apjomos cer arī Stena Line (SL), no kura darbības  atkarīgi arī NNVT rādītāji. Klientu interese par SL maršrutiem, jo īpaši uz Skandināviju, ir pastāvīgi augoša, līdz ar to uzņēmuma vidēja termiņa attīstības plānos ietilpst reisu skaita palielināšana maršrutā Ventspils–Nīneshamna, kā arī Stena Line apsver iespēju šī reisa nodrošināšanai norīkot lielāku un ērtāku pasažieru prāmi, norāda Oskars Osis, SIA Stena Line direktors Baltijas valstīs, Krievijā un NVS reģionā.

Visu rakstu Termināļi nostabilizē darbību lasiet 29. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra